Budžets būs jākonsolidē par 395-440 miljoniem

47

Komentāri (47)

murnieks112233 08.06.2010. 00.43

Varat vien man turpināt vilkt tos mīnusiņus, bet Latvija arvien turpina ripot uz leju, tauta joprojām turpina izbraukt,palikušie sitas ar nabadzību un badu, autoceļi jau brūk ģeometriskā progresijā, novadgrāvi, meliorāijas sistēmas aizsērējumi sasnieguši maximumu, hidrobūves nolietojušās-drīz milzīgas polderu platības būs zem ūdens, lauksaimniecība ir sagrauta, rūpniecība iznīcināta, meži gandrīz jau izcirsti un kūdra izrakta un pārdota…pat EXPO izstādi nespēja sarīkot bez skandāliem, kam apakšā ir valsts izlaupīšana lielos apmēros.
NOŽĒLOJAMI.

+1
-2
Atbildēt

1

    ::Vai cis :: > murnieks112233 08.06.2010. 09.11

    Pacieties, Lelle, līdz oktobrim, kad būsi nobalsojusi par abiem Š. kungiem komplektā ar izzagtu Latviju, viss sāks ripot uz augšu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 07.06.2010. 19.38

ja jau muus atsvieda par gadiem 10 atpakaļ , tad arii atgriežamies pie taa laika budžeta , … ja tev naudas nav , nekaadi nesanaaks Porše, brauks ar mmoskviču , kaut dikti negribaas , ar to domaaju , jāatbriivojas no nevajadziigaa valsts aparaata , nevis jāatstaaj badaa nomiršanai pensionaari , , klaigaat populistiski , ka mums ir deflaacija uz kuras deeķina var pensijas samazinaat , bet ar ko tad tas 160 latu tureetaajs pensionaars reeķinus samaksaas???… iipašuma nodokli , luudzu , es tagad maksaaju nieka 10 ls , esmu armietru maksaat 10 kaart , bet tad visi , tad arii varees uztureet radu un draugu darbavietas…

+2
0
Atbildēt

0

kristineim 07.06.2010. 19.03

Stulbs vārds: “konsolidēt”. IR jau nu varēja saņemties un rakstīt tieši: “samazināt” :(
Par to, ka jāšķērē algas budžetniekiem, nepiekrītu. Protams, tas ir pats prastākais, ko var izdarīt.
Ļoti gribētos sagaidīt laikus, kas REĀLI sāks cīnīties ar algām aploksnēs. Budžetnieki maksā VISUS NODOKĻUS

0
-1
Atbildēt

1

    aivarstraidass > kristineim 07.06.2010. 21.06

    >>> Par to, ka jāšķērē algas budžetniekiem, nepiekrītu. Protams, tas ir pats prastākais, ko var izdarīt.
    =========
    Tas ir vājš mierinājums, ka budžetnieki maksā visus nodokļus – jo budžetnieks vienalga izņem naudu no valsts kases, nevis to tur ieliek. Ir tikai dažas neaizsargātas budžetnieku kategorijas (policisti un karavīri, piemēram), kam neklātos blakus darbam piepelnīties. Viņiem nedrīkst neko apgriezt un vajag tādu atalgojumu, lai no tā var dzīvot. Ja, teiksim, kāds skolotājs žēlojas, ka no algas nevar izdzīvot, tad jāatzīst, ka šādā darbā ir visplašākās iespējas gūt ienākumus no interešu izglītības kursu vadīšanas, dažādiem amatiem, utml.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Driimeris 07.06.2010. 18.59

2007. baidījos ka būs kā Argentīnā- pagaidām vēl iet tīri labi. Acīmredzot pateicoties LV dalībai ES…

0
-1
Atbildēt

0

murnieks112233 07.06.2010. 18.40

Ripojam arvien dziļāk pakaļā…

0
-5
Atbildēt

1

    ::Vai cis :: > murnieks112233 08.06.2010. 09.09

    Pareizi, Lelle, Andris Šķēle un Ainārs Šleseris taisni to pašu saka. Kā jaušu, provincē šo kungu vārdam ir liels svars, un Vidzemē it īpaši: ne jau velti Šķēle balotēsies tieši Vidzemē.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Andris 07.06.2010. 17.55

Cien. žurnāliste Indra!
Jūs savā rakstā lietojat vārdu “budžeta konsolidācija”. Arī citi žurnālisti dara to pašu. Par to var lasīt katru dienu. Acīmredzot, jūs visi zinat, ko nozīmē “budžeta konsolidācija”. Bet mūsu laikā nedz skolā, nedz unītī nemācīja, ko šis vārds nozīmē.
Vai Jūs nevarētu, lūdzu, (noskaidrot un) paskaidrot lasītājiem ar vienkāršākiem vārdiem, ko nozīmē “budžeta konsolidācija”? Tikai pa īstam, nevis “man liekas, tas ir …”.
(Bez tam es esmu lasījis, ka budžets 2011. gadam vēl neeksistē. Skan pavisam dīvaini, ka “konsolidē” kaut ko neeksistējošu.)

+2
0
Atbildēt

2

    vjachiks > Andris 07.06.2010. 17.58

    konsolidācija ir izdevumu-ieņēmumu tuvināšana jeb šeit deficīta samazināšana. Deficītu var samazināt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 07.06.2010. 19.44

    Paldies par paskaidrojumu! Tagad par esošiem budžetiem kļuva skaidrāk. Pieņemsim, bija sabalansēts budžets (2009. gada), un tad pēkšņi iestājās krīze, un ieņēmumi izrādījās stipri mazāki, nekā bija cerēts. Un tāpēc taisa to “konsolidāciju”, t. i. nogriež izdevumus, lai tie kaut cik atbilstu ieņēmumiem.
    Bet kā var konsolidēt 2011. gada budžetu, kura vēl nav, tomēr palika mazliet mīglaini. Bet nu labi, štrunts par to, galvenais ka finanšu ministrs to saprot.
    Interesanti, ka 90os gados vārdu “konsolidācija” neviens nelietoja, kaut arī budžetus un budžeta deficitus apsprieda katru gadu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

vjachiks 07.06.2010. 17.28

Valsts budžets 2010. ir ar 524 miljonu LVL deficītu ( http://www.fm.gov.lv/budzets/2010/211209/FMLikp1_211209.doc ), ko veido ieņēmumi 3,86 miljardu vērtībā un izdevumi 4,39 miljardu LVL vērtībā. Cik nesen ziņots ieņēmumi pildās pa 99%, un atsevišķi mēneši ir bijuši ar pārpalikumu, nevis deficītu. Gada vidū deficīta kopsummai sasniedzot ~200 miljonus.

IKP 2010 prognozēts 11,8 miljardu LVL vērtībā un izskatās, ka būs labāks, kā tika plānots.

IKP 2011. gadā prognozē ar ~1,5% izaugsmi, kas nozīmētu ap 50 miljonu pieaugumu ieņēmumos.

Es saprotu, ka uz vēlēšanām jāzīmē lietas melnos toņos, bet ir.lv žurnālisti varētu (spēj) pasekot līdzi brīvi pieejamiem datiem, lai saprastu, ka viss nav tā, kā to cenšas pasniegt.

6% no IKP sanāk ap 718 miljoni. pēc ES-95 metodes 6% no IKP nākamgad būtu ap 480 miljoniem jeb tas, ko varētu sasniegt arī pateicoties tikai 50 miljonu papildus ienākumiem dēļ vāja IKP pieauguma.

+4
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 07.06.2010. 17.22

Kādēļ nākamā gada budžetā vispār vajadzīgs deficīts? Valdībā rīkojas saskaņā ar grāmatām, teorijām un IMF padomiem – un tas ir labi un pareizi. Bet ir vajadzīgi arī cilvēki, kuri ir iedegušies par Latvijas ekonomisko stabilitāti un ir gatavi veikt neordinārus soļus vai pat politiski pašuzupurēties, lai to sasniegtu.

Varbūt te noder padoms hroniskajiem kredītkaršu parādniekiem – ja esi bedrē, tad pirmā lieta: pārstāj rakt! Vienīgais attaisnojums būtu, ja 2011.g. tiktu uzbūvēta tāda superlaba infrastruktūra, kura mums ļautu turpmākajos nopelnīt ar uzviju. Bet visdrīzāk arī nākamgada budžeta deficīts tiks truli apēsts. Uz ko mēs ceram? Ka uzlabosies strādājošo/pensionāru skaita attiecība? Strauji sāks pieaugt Latvijas IKP un parāda īpatsvars mazināsies? Eirozonas valstu problēmas beigsies – un viņi 100% pievērsīsies mums un mūs izpestīs?

Priekšlikums būtu “konsolidēt” tā, lai deficīta nebūtu. Samazināt valsts funkciju skaitu, ja nepieciešams.

+2
-1
Atbildēt

1

    andrisskrastins > aivarstraidass 07.06.2010. 17.27

    Bet ir vajadzīgi arī cilvēki, kuri ir iedegušies par Latvijas ekonomisko stabilitāti un ir gatavi veikt neordinārus soļus vai pat politiski pašuzupurēties, lai to sasniegtu.

    Nu nu nu Kalvja kungs, neordinaritāte un stabilitāte tā kā nav māsas, tās kopā neiet uz balli. Turklāt ne jau kāds sevi politiski upurēs, bet upurēs vidusslāni, kuri ir vienīgie, kuriem ir kaut cik zināšanas un aktīvi, lai sāktu uzņēmējdarbību.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

itommy_ 07.06.2010. 16.25

Manā jaunībā krievu laikos latviešiem bija vairāki dižgari, kuri ar savu profesionālismu pelēko dzīvi padarīja krāsaināku. Jaunā laika vibrētājas Ausmiņas dzīvesdraugs Imants Epifānijās fantastiski iztēloja stulbo varžu filosofiju, kuras savā apmātībā uz gardo kumosu viena pēc otras lēca bedrē, nepadomājot, kā tiks laukā… bet odi aizlidoja. Ojārs Vacietis bohēmas iespaidā apdziedāja kaijas, kuras upei pāri maukojās. Un Māra Zālīte aprakstīja svešu spārnu sašķelto gaisu, kur bezgodis ir ieradies mūsu godos, lielāko karoti ņem un bļodu, un durvis ar kāju uz pasauli ver. Un tagad mēs redzam – pat tajos totalitārisma gados varēja atļauties runāt, teikt un pateikt!!! Bet šobrīd, Rietumu demokrātijas brīvībā, mēs, latvieši, esam tik stulbi bauri, ka pat valsts ekonomiskās programmas nav. Bet tos, kuri tādas piedāvā – nosaucam par butaforijām. Tukšas galvas, tukšas runas, un tukšas mutes… Nav ko ēst, nav ko dir*t.

+4
-4
Atbildēt

10

    andrisskrastins > itommy_ 07.06.2010. 16.27

    Andrej, nu nepārliecina tās piedāvātās, NEPĀRLIECINA. Jo nav jau fundamenta – RAŽOŠANAS. Ražošanu nevar radīt uz fiksām šaibām kā tajos projektos minēts. Cilvēkiem ir jābūt INICIATĪVAI. Ja tās nav – vari devalvēt latu cik tīk, nekas te neiestartēsies.

    Problēma ir tāda, ka letiņi ir sevi nodzinuši krāsojot katrs savu dzīvokli, bet nav padomājuši, kā kopējajai mājai ielikt normālus pamatus. Tagad viss jūk un brūk, enerģija iztērēta lieki, aiz izmisuma tiek ģenerētas visādas fantastiskas idejas. Bet tās nekur neder.

    Būs jāceļ viss no jauna. Nepatīk kādam tas vai nē. Lēnām un pamatīgi.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > itommy_ 07.06.2010. 16.30

    Ja neesi pamanijsi aizskāri svēto trīsvienību ( vienotību), tiklīdz kā tu ko tādu te izdari, tauta kļūst frustrēta. Jo viņiem liekas, ka tu esi Ašo iesūtīts aģents :), bija jau laiks pierast. A citāti, forši.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > itommy_ 07.06.2010. 16.34

    Mums valstī ir liela problēma, arī man, kritizēt mēs kritizējam, nepieņemam jo nepārliecina, un tā visu laiku, kā mums ielikt pamatus, ja mēs nezinam, kur un cik lielu to būvbedri rakt.
    PB un SVF algotņi jau arī neliek pamatus viņi jauc mūsu veco šķībo šķūnīti un kā mēs uzstutēsi vietā savu nif nif, naf naf vai nuf nuf namiņu tā jau būs mūsu darīšana.
    Grūti cilvēkiem pēc dzīrēm, jo liekas ka ņem nost pēdējo kreklu un tā jau 5 reizi

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    itommy_ > itommy_ 07.06.2010. 16.39

    Nu, Pēci, bet Ošleja plānā ir tieši radīt apstākļus ražošanas attīstībai! Radīt vienu nacionālu superbanku, kura kreditēs rūpniecību. K.Ulmaņa laikos radās VEF, cukurfabrikas un Ķeguma HES. Tieši tāds ir Ošleja plāns ko līdzīgu atkārtot tagad. Kur ir problēmas?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > itommy_ 07.06.2010. 16.49

    Tāpēc ka NAV naudas, saproti? Nu nevar ne no kā radīt kaut kādu superbanku. Kur tu naudu ņemsi? Reālo cieto naudu nevis devalvēto? Turklāt valstij NAV JĀRAŽO. Tai ir jānodrošina APSTĀKĻI, lai cilvēki ar pašiniciatīvu varētu iet un DARĪT. Šobrīd iet un darīt var tikai ĀŠ² protežē, citi cīnās kā pliki pa nātrēm – kaut ko arī izcīna, bet nu tad tiešām ar lielu cīņu.

    Un nepiesauc lūdzu Ulmani. Es pārāk daudz zinu vēsturi, lai piedalītos tavā sajūsmā par viņu. Turklāt ekonomiskajai izaugsmei pēc daudzām liecībām nebija nekāda sakara ar viņa paveikto, viņš izmantoja īsto brīdi, lai nāktu pie varas.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > itommy_ 07.06.2010. 17.01

    Gudrīti, nav runa par svēto trīsvienību. Ošlejs, ko apjūsmo Andrejs Zviedris ir saistīts ar SCP, bet tas nenozīmē, ka man ir pieņemami viņa ekonomiskie projekti. Kā tagad izskatās tava tēze par svētuma zaimošanu?

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > itommy_ 07.06.2010. 17.04

    Jā, Ošleja problēma ir balstīt risinājumus uz vēsturisku fona un kapitāla, kamēr pasaule ikdienu attīstās un izmanto jaunus risinājumus un sistēmas. Viņa teorijai ir paredzama izgāšanās, jo:
    1) Latvijas ir daļa no globālās ekonomikas un ir jāspēlē pēc lielo noteikumiem nevis pēc saviem;
    2) Tikai radoši un unikāli risinājumi spēj “iet” pāri sistēmai, kas jau vairākus gadus uz priekšu nosaka attīstības dinamiku valstī. Ulmaņa laika metodes ir sen noiets etaps.
    3) Ražošana Latvijā? Kāpēc ir jārada tas, kas pēc desmit gadiem būs jārestrukturizē, jo būs ražošanas krīze? Ir uzreiz jākoncetrējas uz to, kam būs pieprasījums pēc 10 un 50 gadiem – augstās tehnoloģijas un pakalpojumu sfēra.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > itommy_ 07.06.2010. 17.22

    Savā būtībā augstās tehnoloģijas jau ir ražošana ar augstu pievienoto vērtību.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > itommy_ 07.06.2010. 17.47

    IT risinājumi, biotehnoloģijas, materiālzinātne, iekārtu projektēšana, medikamentu izstrāde pa lielam tomēr ir vairāk pakalpojums nevis ražošana. Ekonomikas vēstures kontekstā ražošana tiek attiecināta vairāk uz industrializācijas laikmetu – 19.gs otrā puse līdz datoru izgudrošanai 20.gs. beigās, kad pakalpojumu ietekme ievērojami pieauga un masveida ražošana tika pārcelta uz bijušajām kolonijām, kas pēc neatkarības atgūšanas uzsāka strauju izaugsmi lētā darbaspēka dēļ.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > itommy_ 07.06.2010. 18.02

    Betija, runa nav par Ošleju, bet par Lācīti. Un svētuma zaimošana, tas tā pārāk skarbi, bet man patīk ka Jūs atkal uzvilkāties :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Elīna Barkovska 07.06.2010. 16.06

Liekas, ka kritiens turpinās…:(

+1
-3
Atbildēt

3

mary75 07.06.2010. 15.57

Te nu vajadzēs ķerties klāt visam, pirmām kārtām, valsts pārvaldei, arī pabalstiem, un arī pensijām, ne tāpēc, ka kāds nemīl pensionārus, bet, nebūs jau citas iespējas.
Un ST tiesības iejaukties budžeta lietās jāaptur, lēmumi, kas it kā aizstāv kādas vienas grupas intereses, bet, tai pat laikā, gremdē valsti, nerēkinoties ar reālo situāciju, balstoties tikai uz likuma burtu, nedrīkst būt, nedrīkst vienu pilsoņu grupu izcelt un pretnostatīt citām, diezin vai tas pats par sevi atbilst satversmes garam.
Vēl jo vairāk, ka daudziem pensijas lielākas, kā daudziem algas.

+11
-3
Atbildēt

7

    Arija Saleda > mary75 07.06.2010. 16.03

    var jau ari pesionārus griest diferenciēti, neaiztiekot tos kam zem minimālās algas.
    var vēl ieviest progresīvo IIN ar soli 500 vai 1000 Ls, ar kaut kas sanāktu ( protams, ja apakšai nesamazinātu)
    akcīze gāzei( tur jau ar kaut kas atleks)
    un protams izglītības sistēmā ir vēl augstskolas, institūti un specializētās skolas.
    Tā arī sakasīs un vienalga kas pie varas – scenārijs nemainīsies.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 07.06.2010. 16.13

    Tādu ar lielām pensijām, tomēr, salīdzinoši maz, kaut arī ir arī tādi, kam tūkstošos, skaidrs, pirmām kārtām jāgriež tiem, bet, noteikti būs jāgriež arī tādiem, kam tie vidējie 160, bez tā neiztiks, jo tādi ir vairākums.
    Pensijas vecums arī noteikti jāceļ.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > mary75 07.06.2010. 16.17

    Uz krīzes laiku pensionēšanās vecumu varētu atcelt pavisam, būtu automātisks vecuma pieagums, bet problēma, tas veicina bezdarbnieku ieaugumu, runga ar diviem galiem

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    www.vecamate.lv > mary75 07.06.2010. 17.48

    Nu ja,miegā grimstošas lauku biblenes 200 km attalumā tāpat turpina inspicēt,akreditēt 4 Rīgas madāmas līzinga auto.Un ne reizi vien vizinās. Reālu valsts pārvaldes reformu nav, un izskatās JL tās nav pa spēkam.Pārāk jau visur “savējie”.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    kristineim > mary75 07.06.2010. 19.07

    Biblenes miegā negrimst gan! Viena no nedaudzajām “dzīvajām” instancēm laukos, un ar reālu atdevi.
    Par madāmām nezinu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    www.vecamate.lv > mary75 07.06.2010. 19.57

    >Ivars Indans. Gods un slava biblenēm- protams tās vajag.Stāsts bij par madāmām, kilometriem,atkaišu kalniem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    v-auto > mary75 07.06.2010. 21.29

    dzeri, tu gan esi humaanists:) Pensija zem iztikas minimuma, bet vienalga piedaavaa griezt. Jaaiet tev vien buus par laaciisha padomnieku.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Elīna Barkovska 07.06.2010. 15.51

Mjaaa milzīgs griezums… tikai kam tad griezīs? policistiem un skolotājiem atkal?

+1
-3
Atbildēt

0

itommy_ 07.06.2010. 15.50

Bet iepriekš Valdiņš teica, ka pietikšot ar 250 miljoniem. Nu kā tad tā, Lācīt? Bet ko nu, tā jau viņš ir. Lielam vīram 200 miljoni šurpu turpu, tas ir tāpat kā divus pirkstus apčurāt. Bet ja nopietni, Valda kungs, nu sauciet taču talkā kādu profesionāli, Un ja nav cita – tad Ošleju. Patiesībā jau bieži vien ir tā, ka nav nemaz tik svarīgi, kāda ir sistēma. Galvenais – lai vispār ir kāda sistēma. Šobrīd valstī sistēmas nav nekādas. Ir tikai prettrekno runču retorika, un apgraizīšanas procedūra, ko dažs labs diletants sauc par konsolidāciju.

+2
-13
Atbildēt

3

    Una Grinberga > itommy_ 07.06.2010. 16.01

    Valdiņš teica par to, kā tas izskatītos vasaras otrajā pusē, kad ienāktos 2.cet. ekonomikas rādītāji. Status quo uz doto brīdi ir šāds, un viss. Konsolidācija pašlaik tiek gatavota uz šādu ciparu un pēc tam jau varēs atteikties no “neizdevīgākajiem” risinājumiem, lai mazinātu izdevumus vai palielinātu ieņēmumus.

    P.S. Sorry, Ošlejs ir viena liela ekonomikas butaforija, kas paverdzinās kampēju iegribām!

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > itommy_ 07.06.2010. 16.24

    Ošlejs skatās uz procesu no sava biznesa viedokļa un tas nav nekas slikts, ja cilvēks redz kā viņa biznesam būtu izdevīgāk.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > itommy_ 07.06.2010. 16.46

    Es jau nesaku neko, ka skatās, bet ekonomikas ekspertam ir jābūt nesaistītam, lai spriestu neatkarīgi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Arija Saleda 07.06.2010. 15.40

Izskatas, ka būs musm nekustamā īpašuma nodoklis un nekādu IIN atlaižu nebūs.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam