Kategorijas: Ziņa

Stendzenieks sodīts par kokaīna iegādi, turklāt atkārtoti (papildināta)

(Papildināta 6. un 12.rindkopa.)
Narkotiskā viela, par kuras iegādi tiesa šā gada septembrī piesprieda nosacītu cietumsodu pazīstamajam reklāmistam Ērikam Stendzeniekam, ir kokaīns, turklāt par šādu noziegumu viņš ticis sodīts jau iepriekš, “Ir” noskaidroja, iepazīstoties ar krimināllietas spriedumu.

Lai gan Stendzenieks šo lietu publiski nodēvējis par “vecām muļķībām”, atturoties sīkāk komentēt notikušā apstākļus, tiesas spriedums liecina — runa ir par 2 gramu kokaīna iegādi. Tas ir ievērojams daudzums, jo atbilstoši Latvijas krimināltiesību klasifikācijai par nelielu apjomu tiek uzskatīts 0,01g kokaīna jeb aptuveni viena narkotiku deva.

Nelegālais darījums risinājies 2017.gada 23.februārī, kad Stendzenieks pa telefonu pieteicis narkotiku iegādi un norunājis tikšanos ar pārdevēju kādā viesnīcā. Medijos jau iepriekš izskanējis apsūdzētā pārdevēja vārds — Nauris Sproga. Pie pirkuma Stendzenieks gan nav ticis, jo pa ceļam uz tikšanos policija pārtvērusi pārdevēju ar visu preci. Aizturēšana notikusi Rīgas centrā, Valdemāra un Noliktavas ielu krustojumā.

Turklāt izmeklēšanā noskaidrots, ka pārdevējs tirgošanos nolūkiem agrāk sarūpējis vismaz 25,6409g baltā pulverīša, kura sastāvā ekspertīze konstatējusi 50% kokaīna jeb nepilnus 13 gramus. Par lielu kokaīna apjomu Latvijā tiek atzīti 5 grami.

Konkrētajam darījumam, ko pārtrauca policijas iejaukšanās, pārdevējs vedis trīs polimēra maisiņus ar balto pulveri, kas svēra nepilnus 2 gramus un kura sastāvā bija 0,9972g kokaīna. Pēc policijas ziņām, 1g kokaīna atkarībā no kvalitātes maksā vidēji 80—140 eiro.

“Ir” sazinājās ar Stendzenieku, kurš atklāja, ka spriedums nav stājies spēkā, jo prokurors to ir pārsūdzējis daļā, kas attiecas uz narkotiku pārdevēju. Stendzenieks arī apliecināja, ka ir pilnībā atteicies no kokaīna lietošanas.

Tiesā abi apsūdzētie savu vainu atzinuši un lūguši neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Abiem tiesa piesprieda nosacītu sodu, ņemot vērā pozitīvos raksturojumus un ģimenes apstākļus.

Pircējs par nepabeigto iegādes darījumu notiesāts pēc Krimināllikuma 253.panta 1.daļas un 15.panta 4.daļas — tiesa piespriedusi 1 gada nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Pārdevējs notiesāts pēc Krimināllikuma 253.1 panta 3.daļas, saņemot 5 gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju — tā attiecas uz kratīšanā izņemtajiem 850 eiro. Noteiktais sods ir mazākais, kādu likums šajā gadījumā paredz.

Spriedumā var uzzināt, ka pārdevējs agrāk nav sodīts, taču Stendzeniekam šis nav pirmais sods par narkotiku iegādi. Ar Organizētās un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora 2016.gada 25.oktobra priekšrakstu viņš sodīts pēc tā paša 253.panta 1.daļas ar 1850 eiro naudas sodu, sodāmība vēlāk ir dzēsta. Tiesa norādījusi, ka tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis — «noziedzīgais nodarījums veido recidīvu».

Šī krimināllietā noskaidrotā informācija līdz šim nav bijusi publiski pieejama. Stendzenieks ilgstoši darbojies reklāmas biznesā, tajā skaitā vairākkārt veidojis vēlēšanu kampaņas un ir publiski zināma persona, tāpēc “Ir” uzskatīja par būtisku noskaidrot šīs narkotiku lietas apstākļus. Ar anonimizētā sprieduma saņemšanu tiesā neveicās gludi, tas prasīja laiku — “Ir” saņēma anonimizēto spriedumu tikai šonedēļ.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Sandras Meliņas 10.septembrī pieņemtais spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā. “Ir” noskaidroja, ka Rīgas apgabaltiesā lietas izskatīšana apelācijas instancē ir ieplānota 20.decembrī.

Britu valdība atbalsta “Brexit” vienošanās projektu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņojusi, ka valdības kabineta locekļi pēc vētrainām debatēm piekrituši viņas saskaņotajam vienošanās projektam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vēsta aģentūras LETA-AP/AFP.

“Kabinets kolektīvi lēmis, ka valdībai jāatbalsta izstāšanās līguma projekts,” pēc piecas stundas ilgušās sēdes žurnālistiem pie Dauningstrītas 10.nama pavēstīja Meja.

“Esmu stingri pārliecināta, ka izstāšanās vienošanās ir labākais, ko bija iespējams panākt,” piebilda premjerministre, kamēr protestētāji gabaliņu tālāk skandēja pret Brexit vērstus saukļus. Mejai jāpanāk arī parlamenta piekrišana Brexit vienošanās projektam.

Eiroskeptiski noskaņotie deputāti premjerministres vadīto konservatīvo rindās jau paziņojuši, ka Meja esot padevusies Briselei un viņi balsos pret vienošanos. Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums, paziņojuši, ka balsos pret jebkuru vienošanos, kurā provincei būs paredzēti citādi noteikumi nekā pārējai Apvienotajai Karalistei.

Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins Mejas panākto vienošanos nosaucis par “paviršu”. Kā vēstīja sabiedriskā raidorganizācija BBC, sašutums eiroskeptiski noskaņoto toriju vidū esot tik liels, ka viņi, iespējams, partijā pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu konservatīvo līderei.

Latvijas valdības ministri šonedēļ aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par gatavību Brexit sekām. Tajā iekļauta informācija par Latvijas gatavību Brexit sliktākajam scenārijam, proti, ja netiek panākta ES un Lielbritānijas vienošanās vai arī vienošanās netiek ratificēta.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) žurnālistiem sacīja, ka atšķiras ministriju izpratne un gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. “Tā kā līdz 30.martam, kad Lielbritānija pametīs ES, ir atlicis maz laika, es gribu ticēt, ka gan mēs, gan Saeima būs gatava pieņemt attiecīgus lēmumus un darīt to ļoti ātri,” uzsvēra Rinkēvičs.

Atšķirīga gatavība Brexit ir arī uzņēmēju vidū. Rinkēvičs norādīja – daļa uzņēmēju uzskata, ka pēc Brexit nekas būtiski nemainīsies un viņi varēs turpināt darbu kā līdz šim – bez tarifiem un muitas nodevām. Tomēr ir nozares, kas gatavojas “force majeure” jeb nepārvaramas varas apstākļiem.

Ziņojumā valdībai sniegta virkne atziņu par Brexit. Pirmkārt, kad būs zināma vienošanās par Brexit, ministrijām būs jāstrādā ar vajadzīgajiem likumu grozījumiem. Otrkārt, īslaicīgi būs jārēķinās ar papildu resursiem virknē valsts iestāžu – sākot ar Pārtikas un veterināro dienestu līdz pat muitas un sertificēšanas iestādēm. Kā piemēru Rinkēvičs minēja izmaiņas sertificēšanā, proti, uzņēmumiem pēc Brexit iziet atkārtotu sertifikāciju, kas valsts iestādēs prasīs papildu resursus.

Pēc Brexit būs jārēķinās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu, kā arī izmaiņām aviosatiksmē un citās jomās. Vienošanās apstiprināšanai no abām pusēm vēl sekos visai sarežģīts ratifikācijas process.

Izjūk valdības veidošana JKP līdera Bordāna vadībā

Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna vadītajām valdības veidošanas sarunām, vēsta aģentūra LETA. Par līdzīgu soli lēmusi arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien Rīgas pilī uzklausīja Bordānu, kurš atzinis, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, informē Valsts prezidenta kanceleja.Ceturtdien Valsts prezidents paraksta rīkojumu, ar kuru atzīst par spēku zaudējušu  aicinājumu Bordānam izveidot Ministru kabinetu. Vējonis pateicās Bordānam un pauda nožēlu par politisko partiju nespēju vienoties par atbalstu viņa valdībai.

Valsts prezidents konsultācijas par iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies pēc valsts svētkiem. “Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,” norāda Valsts prezidents. Plānots, ka Vējonis pēc svētkiem tiksies ar partijas “KPV LV” virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības “Attīstībai/Par!” premjerministra kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

AP informējusi Bordānu, ka nolēmusi apturēt sarunas par dalību viņa valdībā un jau aicinājusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pēc valsts svētkiem un konsultācijām ar politiskajiem spēkiem nominēt citu premjerministra kandidātu.

JV un NA pārstāvji pēc trešdienas tikšanās žurnālistiem apliecināja, ka ir izstājušies no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām. JV politiķis Arvils Ašeradens apliecināja, ka JV izstājas no valdības veidošanas sarunām.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars trešdien žurnālistiem norādīja, ka Bordāna iespējas izveidot valdību “de facto” ir izsmeltas un jānosauc jauns premjerministra amata kandidāts. Viņš norādīja, ka sarunu procesā bija daudz problēmu un domstarpību, kas arvien samilza, turklāt, NA biedriem konsultējoties savā starpā, secināts, ka trūkst balsu Bordāna valdības izveidošanai.

Latvijas Radio 1 citēja Bordāna pausto, ka valdības veidošanas sarunas izgāztas, jo, visticamāk, vārdā nenosaukti grupējumi, ar ko JKP nav saistīta, nevēlas valdībā redzēt šīs partijas pārstāvjus Juri Jurašu un Jutu Strīķi. Kaut arī politikas aizkulišu figūras neesot sēdējušas pie sarunu galda, viņu ietekme bijusi jūtama.

Kā ziņots, 7.novembrī Valsts prezidents nominēja Bordānu premjerministra amatam, vienlaikus norādot – ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, viņš ir gatavs nominēt citu valdības vadītāja kandidātu. Bordāns bija iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā būtu pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, AP, NA un JV. Līdz trešdienas rītam politiskajiem spēkiem nebija izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.

Vēstulē AP biedriem Pavļuts pauž, ka savstarpējas uzticēšanās un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls. Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas, neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis uzsver, ka valdība nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Pavļuts norāda, ka JKP kategoriskā “sarkanās līnijas” novilkšana pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir devusi veto tiesības valdības izveidē partijai “KPV LV”. “KPV LV” ir “zelta akcija”, un tas neatvieglo valdības izveidošanu, uzskata politiķis. Pavļuts prognozē, ka nākamo valdību veidos piecas vai sešas labēji centriskās partijas, kurām būs jāturpina sarunas.

Ja uzticēšanās nav, tad nav jēgas iesaistīties politiskās spēlēs un vairot sabiedrības neuzticēšanos jaunievēlētajiem deputātiem, vēstulē biedriem pauž Pavļuts. Politiķis uzskata, ka nevar sākt sarunas ar tādu ‘’birku piekarināšanu’’ partneriem kā “noziedzīgu grupējumu marionetes”, “netīrās naudas ietekmēti shēmotāji” un “Lemberga nopirkti aizkulišu darboņi”. Tā esot nodarīts nepamatots kaitējums jaunās Saeimas deputātu reputācijai.

AP politiķis atgādina – saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem Bordāna izstrādātās valdības deklarācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksu pārsniegums pār valsts budžeta ieņēmumiem ir 1,- 2,4 miljardi eiro. To neesot iespējams īstenot ar atbildīgu fiskālo politiku.

Topošās JKP valdības plānu partneri noraida lielo izmaksu dēļ

Topošās valdības sarunu dalībnieki no partijām “Attīstībai/Par!” (AP) un Nacionālās apvienības (NA) noraidījuši Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvāto darbu plānu pārāk lielo izmaksu dēļ, vēsta aģentūra LETA. Politiķi atturas komentēt, vai līdz 21.novembrim varēs vienoties par JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadīto valdību.

AP līderis Daniels Pavļuts paudis, ka jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai, jo gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izmaksas lēšamas ap 1,7 miljardiem eiro, tāpēc JKP piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav izpildāmi.

Tam piekritis NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, norādot – nav atbildes, kur ņemt šādus līdzekļus, tāpēc ir ārkārtīgi grūti paļauties uz JKP piedāvāto dokumentu kā pamatu, lai virzītos uz priekšu. Viņš piebildis, ka šoreiz par valdības veidošanas sarunām būtu grūtāk pateikt, ka tās bija konstruktīvas. Diskusijās bija daudz asumu, kā arī ir haosa iezīmes sarunu organizēšanas procesā, stāstīja Dzintars.

“KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka nevajag ļoti satraukties, ja kādam sarunās ir nepieciešama pauze, jo tās turpināsies trešdien. Vienošanās panākšana līdz 21.novembrim esot atkarīga no sarunu partneriem.

“Jaunās Vienotības” politiķi atturas no plašākiem komentāriem par sarunu gaitu. Pirmdien “Jaunā Vienotība” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Bordāna piedāvāto valdības darba plānu vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.

Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas JKP, KPV LV, “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” darba plānu apsprieda arī ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem. Pēc ierēdņu aplēsēm, lai izpildītu visas JKP plānotās nodokļu samazināšanas, pensiju un pabalstu palielināšanas ieceres, valsts budžetā nākamgad papildus vajag 159,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 250,5 miljonus eiro.

Bordāns paziņojis, ka ir panākta vienošanās par 8 valdības prioritātēm – tiesiskums, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmas risinājums, sociālās nevienlīdzības mazināšana, izglītība, pārmaiņas veselības jomā, demogrāfija, administratīvi teritoriālā reforma, kā arī finanšu stabilitāte un drošība.

”Lielo Kristapu” saņem Ināras Kolmanes režisētā spēlfilma ”Bille”

Kinoteātrī Splendid Palace 12.novembra vakarā svinīgā ceremonijā sveikti Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps laureāti. Balvu par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu Bille saņēma režisore Ināra Kolmane un lentes veidotāju komanda.

Filmas producenti ir Jānis Juhņēvičs, Marta Romanova-Jēkabsone, tā tapusi studijā Deviņi ar kopproducentiem Studija 2 no Lietuvas, Master film, Magic Lab no Čehijas. Kā informē Nacionālās kinobalvas komunikācijas vadītāja Signe Valtiņa, žūrija uzteic filmas radošās grupas veikumu, izveidojot ‘’līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu’’.

Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma Mihails Savisko un Ābrams Kleckins. Labākā aktrise šogad ir Elita Kļaviņa ar lomu filmā Rīga. Dublis 1, labākais aktieris – Vilis Daudziņš par dalību lentē Ar putām uz lūpām.

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir Laika tilti, režisori Kristīne Briede un Audrjus Stonis, producents Uldis Cekulis. Lente veidota studijā VFS Films, kopproducenti Studio Nominum no Lietuvas un Vesilind no Igaunijas. Žūrijas pamatojums balvas piešķiršanai: izmantojot savu skolotāju iemācīto pieeju kino domāšanai, filmas veidotāji apliecina cieņu viņu sniegumam, ievietojot katra meistara veikumu Baltijas dokumentālā kino kontekstā.

Labākā īsfilma ir Elektriķa diena, režisors un producents Vladimirs Leščovs, Lunohod. Žūrijas pamatojums: Ar pārliecinošu meistarību veidots kinematogrāfisks universs, kur režisoram raksturīgā animācijas estētika un askētiskā stāstniecība ietver visu pasauli elektrības lādiņā. Leščovs saņēma arī labākā animācijas filmas režisora balvu.

Labākā debijas filma – Vīrietis un dālijas, režisors Guntis Bojārs, producents Matīss Kaža, Deep Sea Studios. Žūrijas pamatojums: caur varoņa prizmu iejūtīgi vērota paaudžu, kuras šķir mīlestības neesamības radīta trauma, komunikācijas nespēja.

Labākais scenārists – Oskars Rupenheits par pamatu filmai Kriminālās ekselences fonds. Filma saņēma arī skatītāju simpātiju balvu pēc balsojuma portālā Delfi. Andris Daugaviņš par darbu šajā kinolentē saņēma balvu par labāko otrā plāna lomas tēlojumu.

Žūrijas īpašā balva piešķirta Kristīnei Želvei par scenāriju filmai Mērijas ceļojums. Pamatojums: par meistarīgu unikālu arhīva materiālu lietojumu, vizualizējot pagājušo laiku. Lente saņēma balvas no FIPRESCI un laikraksta Diena, žurnāla SestDiena, izdevuma KDi. Tās producente ir Elvita Ruka, Vivat!.

Dāsns balvu birums spēlfilmas Tēvs Nakts radošajai grupai. Dāvis Sīmanis saņēma labākā spēlfilmas režisora balvu, Andrejs Rudzāts ir labākais spēlfilmas operators, Ilze Blauberga – labākā aktrise otrā plāna lomā, Kristīne Jurjāne – labākā māksliniece.

Vairākas balvas piešķirtas dokumentālajai lentei Turpinājums. Ivars Seleckis saņēma labākā dokumentālās filmas režisora balvu, Valdis Celmiņš nosaukts par labāko dokumentālās filmas operatoru, Andra Doršs ir labākā montāžas režisore.

Labākā kostīmu māksliniece ir Liene Rolšteina, filma Homo Novus. Lente saņēma Rīgas namu balvu kā skatītākā filma. Tās režisore ir Anna Viduleja, producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs, Film Angels Productions.

Divas balvas filmai Nakts pastaigas – labākā animācijas māksliniece Lizete Upīte un labākais skaņu režisors Ģirts Bišs. Labākā grima māksliniece – Beata Rjabovska, lente Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni. Labākais komponists – Vestards Šimkus ar kompozīcijām lentei Elpa marmorā. Labākā studentu filma Viesturs Kairišs iznāk no meža, režisore Marta Elīna Martinsone, Latvijas Kultūras akadēmija.

Nacionālajai kino balvai nominētās filmas un profesionāļus vērtēja starptautiska žūrija, kurā bija kinozinātnieks Ph. D. Juris Civjans un Holivudas aktrise Rutanja Alda no ASV, kinozinātniece Dr. Elīna Reitere no Vācijas, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs, filmu producente Linda Krūkle u.c.

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Kultūras ministriju, balvai ir atbalsts no pašvaldības un privātuzņēmumiem.

Lāčplēša dienā 11.Novembra krastmalā svecītes noliek tūkstošiem cilvēku

Godinot brīvības cīņu dalībniekus, Lāčplēša dienas vakarā 11.novembra krastmalā tūkstošiem cilvēku pie Rīgas pils mūra iededza svecītes, vēsta aģentūra LETA.

Simtiem cilvēku uz krastmalu devās lāpu gājienā no Rīgas Brāļu kapiem. Lāpu gājiena dalībnieki pirms ierašanās krastmalā vienojās svētbrīdī pie Brīvības pieminekļa. Simtiem svecīšu tika novietotas arī Brīvības pieminekļa pakājē.

Aizdegt svecītes nāca dažādu gadagājumu cilvēki, daudz ģimeņu ar bērniem. Svecītes novietoja gan pie pils mūra, gan gar Daugavas krastu. Nelielos pulciņos ļaudis dziedāja patriotiskas dziesmas. Daudziem rokās bija Latvijas karogi – lielāki un mazāki. Uz Rīgas pils sienas varēja vērot fotoattēlu slīdrādi par 1919.gada vēsturiskajiem notikumiem ar skaidrojošu tekstu par brīvības cīņām.

Daudz apmeklētāju bija pie Pulvertorņa, Latvijas Kara muzeja, kur bija apskatāma militārā tehnika un notika koncerts. Bērni labprāt kāpelēja pa bruņutehniku un kopā ar vecākiem fotografējas uz tās fona.

Daudzi krastmalā ar nepacietību gaidīja uguns plosta palaišanu Daugavā. Kad tas sāka peldējumu pa straumi, daži gan pauduši vilšanos, jo bija gaidījuši vairāku degošu laivu peldējumu pa Daugavu, ziņo LETA.

Lāčplēša diena 11.novembris ir atceres diena, kurā godina visus Latvijas karavīrus un apliecina cieņu visiem brīvības cīnītājiem, kuri atdevuši dzīvību par brīvu Latviju. Šajā dienā 1919.gadā Latvijas Bruņotie spēki kopā ar brīvprātīgajiem izcīnīja izšķirīgo uzvaru pār Bermonta karaspēku, nosargājot 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas neatkarību.

Brīvības cīņu piemiņas sarīkojumi ar lāpu gājieniem, koncertiem, svecīšu nolikšanu 11.novembrī notika arī daudzviet citur Latvijā.

Rimšēvičam aizdomās turētā statuss vēl vienā KNAB izmeklētā kriminālprocesā

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā esošu informāciju.

Latvijas Televīzija vēsta, ka KNAB Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa prasīšanu no likvidējamās “ABLV Bank”, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Rimšēvičs šajā procesā tiekot turēts aizdomās pēc diviem Krimināllikuma pantiem: par kukuļa pieprasīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

LTV kļuvis zināms, ka šī ir lieta, kas pavasarī sākta pēc “ABLV Bank” iesnieguma saistībā ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas “FinCEN” ziņojumu. Noprotams, ka iesniegumā “ABLV Bank” deva mājienus par saņemtajiem draudiem, ka kukuļa nedošanas gadījumā banku gaida sarežģījumi, vēsta LTV.

Jau vēstīts – LTV raidījums “De facto” šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc “ABLV Bank” pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. “ABLV Bank” vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās.

Vasarā Rimšēvičam tika celta apsūdzība par kukuļņemšanu no “Trasta komercbankas” akcionāriem, savukārt par šo darbību atbalstīšanu tika apsūdzēts uzņēmējs Māris Martinsons. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Pirmo reizi deputāta zvērestu devuši 49 tautas kalpi

Svinīgo solījumu pirmo reizi 13.Saeimā deva 49 deputāti, un vēl trīs, kuru nebija iepriekšējā Saeimā, taču tie bijuši ievēlēti agrāk. Žurnāls IR aptaujāja visus 52 jaunpienācējus, lai noskaidrotu viņu ieceres un skatījumu. Portāls irir.lv publicē gados jaunākā deputāta atbildes no katras partijas.

Jautājumi:

  1. Kāds ir galvenais likumdošanas darbs, ko vēlaties paveikt 13.Saeimā?
  2. Kas jums ir paraugs politikā?
  3. Saeimai uzticas tikai apmēram 20% iedzīvotāju. Ko jūs darīsit, lai šo uzticību vairotu?

‘’Saskaņas’’ frakcijā ir seši jaunie deputāti.
Edgars Kucins (1973). Augstākā izglītība. Daugavpils novada domes deputāts.

  1. Pirmkārt, nepieciešams mazināt diskrimināciju pēc tautiskās piederības, kā arī sociālo. Runa ir par pilsoņa statusa piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem, kas dzīvo Latvijā kopš PSRS laikiem, par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldības vēlēšanās. Runājot par sociālo diskrimināciju — nodokļi, bērnu pabalsti, pensijas, bezmaksas augstākās izglītības pieejamība.
  2. Grūti minēt konkrētu piemēru.
  3. Jādara viss, lai celtu Latvijas iedzīvotāju un valsts kopējo labklājību. Tad arī vairosies tautas uzticība. Ir jānosprauž konkrēti mērķi, nevis jāīsteno abstrakti projekti par reemigrāciju.

KPV LV Saeimā ienāk ar 14 jaunajiem.
Karina Sprūde (1988). Augstākā izglītība. Ādažu novada domes deputāte.

  1. Viss, kas var veicināt reģionālo un pašvaldību attīstību, efektīvu pārvaldi.
  2. Indira Gandija.
  3. Ar darbiem — prognozējamu nodokļu sistēmu, drošības sajūtu (sociālā joma), tiesiskumu. Valsts, kas rūpējas par cilvēkiem, uzplaukst, un ticība pati par sevi atgriezīsies.

JKP parlamentā pārstāv 16 jaunpienācēji.
Reinis Znotiņš (1992). Augstākā izglītība. SIA Your Move rīkotājdirektors.

  1. Uzlabot jaunuzņēmumu (start-up) likumu, lai tam varētu kvalificēties vairāk uzņēmumu. Diasporas likumu nepieciešams ieviest praksē, piešķirt diasporai atbalstu no valsts budžeta un veikt citus darbus. Izveidot jaunu likumu par grāmatvedību, samazinot birokrātiju, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
  2. Vaira Vīķe-Freiberga. Viena no retajiem politiķiem Latvijā, kas cēlusi politiķu prestižu tautas acīs un nodemonstrējusi patiesas līderības spējas, ceļot tautas pašapziņu.
  3. Man ir tas gods kļūt par pirmo neatkarīgā Latvijā dzimušo Saeimā ievēlēto deputātu. Esmu spējis izveidot savus uzņēmumus un dažādas organizācijas, man ir bijusi iespēja strādāt dažādās pasaules vietās un sa­sniegt labus rezultātus, neiesaistoties koruptīvās darbībās un neizmantojot «blatu sistēmas». Uzskatu, ka mūsdienu paaudze spēs mainīt valsts darbību un panākt lielāku savstarpējo uzticību sabiedrībā. Ar savu piemēru gribu iedvesmot arī citus jaunus cilvēkus uzņemties atbildību un iesaistīties politiskās aktivitātēs!

NA frakciju papildina divi jaunie tautas kalpi.
Edmunds Teirumnieks (1977). Augstākā izglītība. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors, Rēzeknes domes deputāts.

  1. Teritoriālās reformas pabeigšana. Uzņēmēju iesaiste inovācijās un pētniecības procesā.
  2. Roberts Zīle.
  3. Regulāras tikšanās ar iedzīvotajiem. Izskaidrojošais darbs par plānotajiem un pieņemtajiem likumdošanas aktiem ar masu mediju starpniecību.

Attīstībai/Par Saeimā ienāk ar 12 jaunajiem deputātiem.
Artūrs Toms Plešs (1992). Augstākā izglītība. Bauskas novada domes deputāts.

  1. Nāku no reģioniem un redzu, cik ļoti būtiski ir veikt administratīvi teritoriālo reformu. Tas uzlabos resursu efektīvu izlietojumu, pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību, kā arī līdzsvaros Latvijas reģionālo attīstību. Tāpat būtiski ir beidzot pieņemt Kopdzīves likumu, lai visas Latvijas ģimenes būtu aizsargātas no valsts puses.
  2. Konstantīns Čakste un Džastins Trudo.
  3. Deputātiem ir regulāri jātiekas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO visā Latvijā, lai skaidrotu pieņemtos lēmumus un iepazītos ar aktualitātēm dažādās jomās. To arī apņemos darīt.

ZZS Saeimā pārstāv divi jaunie deputāti.
Anda Čakša (1974). Augstākā izglītība. Veselības ministre.

  1. Jāpanāk, lai turpinātos mūsu politika, kuras būtība ir nozīmīgs ikgadējs finansējuma palielinājums veselības aprūpei. Šobrīd tas nozīmē nosargāt Veselības aprūpes finansēšanas likumu no iznīcināšanas, kas izraisītu katastrofu un haosu.
  2. Kersti Kaljulaida. Paraugs tam, ka politiķis spēj saglabāt savu cilvēcisko būtību un principus, skaidru galvu un nelokāmu stāju arī valsts galvas rezidences «zelta būrī».
  3. Centīšos nerunāt, nedarīt un nepieļaut kolēģiem darīt acīmredzamas muļķības. Esmu pieradusi atbildēt par saviem vārdiem un darbiem, un centīšos — esmu tikai cilvēks! — labot pieļautās kļūdas.

Deputātu atbildes uz ceturto jautājumu ‘’Kāda būs Latvija pēc četriem gadiem, noslēdzoties šīs Saeimas sasaukumam?’’ apkopotas vārdu mākonī, kur retāk pieminētie vārdi ir mazāki, bet biežāk nosauktie — lielāki.

Bordāns pārliecināts – viņa valdība strādātu ilgi un sekmīgi

Valsts prezidenta nosauktais Ministru prezidenta pretendents Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ir pārliecināts – izveidojot valdību viņa vadībā, tā strādātu ilgi un sekmīgi. Tā Bordāns šorīt paziņoja intervijā Latvijas Radio 1.

Vakardienas sarunā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Bordāns sapratis – premjerministra nominanta izvēlē ņemts vērā, ka ‘’sabiedrība vēlas, lai Ministru prezidentu izvirzītu no Jaunās konservatīvās partijas’’. Topošā valdības vadītāja ieskatā – ‘’tas ir pamats svētku noskaņai, ka ir nosaukts Ministru prezidents’’.

Bordāns skaidroja, ka valdība top ne tikai atlikušajā laikā līdz 21.novembrim, ko par termiņu noteicis Vējonis, jo ‘’mēnesis nav pavadīts sarunās velti’’ – ir uzkrātas ziņas par citu partiju piedāvājumu un ministru kandidātiem.

Valdības veidotājs atzina, ka varētu būt izmaiņas JKP sākotnējā ministru amatu sadalījumā. ‘’Sagaidām no partneriem viņu interesi un piedāvājumu par jomu sadalījumu, kas līdz šim skaidri no citām partijām nav dzirdēts,’’ teica konservatīvo līderis.

Bordāns ņemšot vērā vērtējumus par savu sākotnējo piedāvājumu, ka ārlietu ministra amatu varētu ieņemt bezpartijisks kandidāts ar diplomāta pieredzi, atzīstot – ja ‘’Jaunā Vienotība’’ iekļausies valdībā, pastāv izredzes, ka Edgars Rinkēvičs varētu turpināt pildīt ārlietu ministra pienākumus.

Bordānam ir iecere tikties ar partneriem un pēc tam piedāvāt stingru valdības izveides plānu nākamajai nedēļai. ‘’Par partneriem esmu ļoti pozitīvs,’’ uzsvēra premjerministra nominants, ‘’izveidojot šo valdību, tā nostrādātu ilgi un sekmīgi. Domāju, ka katrai nākamajai valdībai tādas izredzes samazinās.’’

‘’Redzams, kuri partneri ir gatavi uzņemties atbildību un saredz sevi jaunajā valdībā, kuri nē,’’ pauda Bordāns, ‘’ir divas partijas, kurām būtu jāstrādā konstruktīvā opozīcijā. Ir saprātīgi domāt, ka šīs divas partijas mūs neatbalstītu valdības izveidošanā, un arī tā ir demokrātija.’’

Prezidents aicina Bordānu izveidot valdību līdz 21.novembrim

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjerministra amata kandidātam Jānim Bordānam, vēsta Valsts prezidents kanceleja. Bordāns savas ieceres valdības veidošanai atklāja intervijā oktobrī.

Ņemot vērā jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas par valdības veidošanu, Valsts prezidents sagaida no Bordāna izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm un Saeimas vairākuma atbalstu līdz 21.novembrim.

Vējonis aicina Bordānu valdības veidošanas gaitā saskaņot ar Valsts prezidentu ārlietu un aizsardzības ministru kandidātus, kā arī prioritāros darbus. Ja līdz 21.novembrim netiks panākta vienošanās par valdību, Valsts prezidents atsauks 7.novembra rīkojumu “Par Ministru kabinetu” un aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Jaunās valdības veidotājs Jānis Bordāns (JKP) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem paudis, ka ir par 80% pārliecināts – viņa veidoto valdību apstiprinās, vēsta aģentūra LETA, Viņš tomēr uzreiz piebildis, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību, kā tika pausts iepriekš.

Vējonis jau iepriekš norādījis, ka no jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt mūsu valsts un finanšu sistēmas drošību, veidot sabalansētu valsts budžetu, atgādina Valsts prezidenta kanceleja. Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību, stiprināt mediju neatkarību un tiesiskumu, tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus.

Partija ‘’KPV LV’’ jau paziņojusi, ka atbalstīs JKP līdera veidoto valdību, vēsta Latvijas Radio 1. Savukārt partiju apvienība ‘’Attīstībai/Par’’, paužot atbalstu, vēlas redzēt detalizētāku valdības koalīcijas veidošanas plānu.

Kā ziņo LETA, Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu, koalīcijā neiesaistot ZZS un “Saskaņu”. JKP pirmajā piedāvājumā līdz ar premjerministra posteni vēlējās ieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslu.

Saskaņā ar piedāvājumu apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) tiktu trīs ministrijas – Finanšu, Labklājības un Veselības, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi Nacionālās apvienības (NA) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos NA, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai “KPV LV” JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslu, “Jaunajai Vienotībai” (JV) – tieslietu un aizsardzības ministra posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt “neitrālu profesionāli” – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP 13.Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. Pagaidām ievēlēto partiju starpā nav panākta vienošanās par koalīcijas sastāvu.