Kategorijas: Ziņa

“Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2018” saņem Liepājas Valsts 1.ģimnāzija

Šogad “Latvijas Arhitektūras gada balva 2018” galveno balvu – simbolisko zelta ananasu – saņēma Liepājas Valsts 1.ģimnāzija un tās autore arhitekte Ilze Mekša no SIA “Wonderfull”, informēja Latvijas Arhitektu savienība.

Arhitektūras nedēļas notikumi tika noslēgti piektdienas vakarā, kad K.K. fon Stricka villas dārzā svinīgi paziņoja valsts nozīmes apbalvojuma “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018” laureātus.

Lēmumu par galvenās balvas piešķiršanu fināla žūrija pamatoja ar to, ka “mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā, tāpēc uzdevums vēsturisko ēku pielāgot esošajai situācijai ir bijis sarežģīts. Šī projekta realizācijā ir skaidri redzams, cik produktīvas bijušas attiecības starp arhitektu un klientu. Arhitektu pieeja esošajai ēkai un vēsturiskajai situācijai, kurā tā atrodas, parāda, cik liela uzmanība tika pievērsta jaunu ideju radīšanai vēsturiskajā kompleksā. Tas darīts tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai. Šī ēka ir lielisks piemērs tam, ka pagātni nav jādzēš, lai radītu radikālus un mūsdienīgus uzlabojumus”.

Žūriju šogad veidoja arhitekts, urbānists un Parīzē bāzētās “Studio Muoto” vadītājs Īvs Moro, atlases žūrijas izvirzītā pārstāve, viena no Cīrihē bāzētā “Hosoya Schaefer Architects” biroja vadītājām, arhitekte Dagnija Smilga, Igaunijas Arhitektu savienības prezidente un pazīstamā igauņu arhitektu biroja “Kavakava” līdzdibinātāja, arhitekte Katrina Kova, jaunās paaudzes neatkarīgais arhitekts, lietuvietis Lins Lapinsks, kā arī Londonas biroja “PUP architects” pārstāvis un “Oxford Brookes” universitātes arhitektūras nodaļas lektors, arhitekts Teodors Molojs. Fināla žūrijas gala lēmums tika pieņemts kopīgi, izvērtējot atlases žūrijas izvēlētos deviņus nominantus.

Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasi – šogad tika piešķirti trīs objektiem. Gada balvu saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas un A korpusa jaunbūves 1.kārta un tās autori arhitektu birojs “JKMM Architects”, arhitektu birojs “Nams, Solve, Oliver” un arhitektu birojs “Sarma&Norde Arhitekti”. “Šis ir objekts, kas veidots neticami sarežģītajā vidē, piedāvā lielisku kvalitāti gan pacientiem, gan apmeklētājiem. Šī ēka ir gaiša, plaša, un tā telpu organizācija ir viegli uztverama un pielāgota cilvēciskam mērogam. Šī slimnīca ir kļuvusi par jaunu pilsētas pagrieziena punktu,” laureātu raksturoja fināla žūrijas pārstāvji.

Vienu no trim gada balvām saņēma bērnu laukums “Labirints” un tā autori – Liene Mackus sadarbībā ar SIA “Balta istaba”. “Šī sabiedriskā telpa vecpilsētas sirdī ir veidota bērniem, tādējādi pilsētas centrs nekļūst par vietu, kas paredzēta tikai tūristiem. Šādas iniciatīvas padara UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto vecpilsētu dzīvotspējīgāku. Mākslinieka autordarba rezultātā radītie rotaļlaukuma elementi dod iespēju bērniem būt tiešā kontaktā ar mākslu. Ņemot vērā krāsu neitralitāti un citus aspektus, pat zinot, ka šis rotaļlaukums radīts bērniem, tas šķiet paredzēts visu vecumu cilvēkiem,” norādīja žūrija.

Trešo sudraba ananasu saņēma daudzdzīvokļu ēka Ģertrūdes ielā 121 un tās autori – Agnese Lāce, Renāte Pablaka, Inese Buša. “Šīs ēkas uzskatāmas par jaunu ieguldījumu pašreizējā mājokļu situācijā Latvijā, un tās var uzskatīt arī par iespējamu atbildi uz mainīgo demogrāfisko situāciju. Šī projekta arhitekts klientam ir piedāvājis vairākus vērtīgus risinājumus. Tas mudina cilvēkus dzīvot pilsētas centrā ar pieeju augstas kvalitātes dalītām telpām,” komentēja žūrijas pārstāvji.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie objekti tika vērtēti divās kārtās – pirmā savu vērtējumu izteica atlases žūrija, kuras izvirzītos objektus nākamajā kārtā izvērtēja īpaši pieaicināti fināla žūrijas pārstāvji un no atlases žūrijas puses izvirzīta pārstāve, kas lēma, kuri objekti saņems sudraba un zelta ananasus. Jau otro gadu pēc kārtas simbolisku atzinību nozīmīšu formā saņēma visi Atlases žūrijas izvēlētie deviņi nominanti.

Par “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018” vienojošo tēmu tika izvirzīta būvkultūra (“baukultur”). Būvkultūras idejas pamatā ir diskusija par to, kādēļ nepieciešama laba, kvalitatīva un kultūrvidei atbilstoša arhitektūra, un kāda ir ikviena cilvēka nozīme apkārtējās vides veidošanā.

Jau astoto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā “Zirnis”, kuru piešķir izglītības projekta “Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” dalībnieku žūrija. Šajā gadā šo balvu saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas un A korpusa jaunbūves 1.kārta.

Savukārt sabiedrības balsojumā portālā “Delfi” šogad lielāko balsu skaitu ieguva Liepājas valsts 1.ģimnāzija un tās autore arhitekte Ilze Mekša no SIA “Wonderfull”. Interjera salons “Krassky” savu īpašo balvu pasniedza “Rižskij Samogon” ražotnei un tās autoriem SIA “Nesens” un SIA “Variant Studio”.

Šogad “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2018” tika pieteikti 46 darbi. Pirmajā kārtā darbus vērtēja atlases žūrija septiņu nozares ekspertu sastāvā, to vidū bija arhitekti un gada balvas laureāti Austris Mailītis, Pēteris Blūms, Kārlis Melzobs, Juris Lasis un Dagnija Smilga, kultūras projektu un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa un mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas vadītājs Andris Eglītis.

Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

Tiesības turpmākos 30 gadus saimniekot Āgenskalna tirgū un tam piegulošajā teritorijā ieguvuši Kalnciema kvartāla īpašnieki – brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi, piektdien preses konferencē paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR). Brāļi Dambergi bija vienīgie, kuri bija pieteikuši savu kandidatūru izsolē, raksta LETA.

Izsoles nolikumā īpašuma nomas tiesību sākumcenu bija noteikta 0,20 eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par kvadrātmetru mēnesī laika periodā līdz īpašuma atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim. Pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā nomas maksas sākumcena bija paredzēta 1,10 eiro apmērā bez PVN.

Viens izsoles solis, kas bija jāveic Kalnciema kvartāla īpašniekiem, bija 0,01 eiro par īpašuma kvadrātmetra nomāšanu pirms tā nodošanas ekspluatācijā un 0,10 eiro par kvadrātmetru mēnesī pēc tā nodošanas ekspluatācijā. Kopējā tirgus ēku platība ir 4249,6 kvadrātmetri.

Zemes nomas maksa gadā noteikta 1,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Zemesgabala kadastrālā vērtība uz šī gada 1.janvāri bija 497 351 eiro. Attiecīgi nomas maksa gadā ir 7460 eiro bez PVN. Zemesgabala kopējā platība ir 8433 kvadrātmetri.

Lai piedalītos izsolē, dalībniekiem bija jāiemaksā drošības nauda 15 888,75 eiro apmērā. Šī summa tika noteikta, balstoties uz sākotnējo nomas maksas apmēru par ēkām trīs mēnešu garumā un nomas maksas apmēru par zemesgabalu trīs mēnešu garumā. Par ēkām attiecīgi bija jāiemaksā nedaudz vairāk nekā 14 000 eiro, bet par zemesgabalu – 1865 eiro.

Piesakoties izsolei, pretendentiem bija jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Plašāku sabiedrības uzmanību Āgenskalna tirgus piesaistīja pērnā gada izskaņā, kad kļuva zināms, ka tirgus sliktā tehniskā stāvokļa dēļ no gada sākuma to plānots slēgt. Neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, kopš šī gada 1.janvāra tirgus vairs nav pieejams apmeklētājiem.

Februāra sākumā tirgu savā īpašumā pilnībā pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments. Pirms tam Āgenskalna tirgu nomāja AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT), bet vēl pirms tam tur saimniekoja apakšnomnieks SIA “Rovex”, kuru RCT arī vaino pie tirgus ēkas nolaišanas līdz tik sliktam stāvoklim.

Februāra beigās departaments izstrādāja nomas tiesību izsoles nolikumu, kas paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.

Tāpat nomniekam būs pienākums saskaņot ar departamentu Āgenskalna tirgus projektēšanas darba uzdevumu trīs mēnešu laikā no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas, pusotra gada laikā izstrādāt un akceptēt tirgus būvprojektu un 3,5 gadu laikā pabeigt būvdarbus un nodot Āgenskalna tirgu ekspluatācijā.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Līdz šim dome ir pilnībā demontējusi vecos, tirgus teritorijā esošos kioskus un daļēji demontē arī sakņu paviljonu.

Saņemts lielākais testamentārais ziedojums Vītolu fonda vēsturē

Vītolu fonds 17. maijā saņēma Gunāra Šterna testamentāro ziedojumu – visus dzīves laikā uzkrātos līdzekļus viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai. Tas ir arī pats lielākais ziedojums fonda vēsturē – pieci miljoni Austrālijas dolāru jeb vairāk nekā trīs miljoni eiro, Ir informē fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe. Ziedojums apliecina ne tikai ziedotāja neizmērojamo dāsnumu, bet arī atbalstu Vītolu fonda izvirzītajam mērķim – dāvāt Latvijai jaunus, izglītotus jauniešus, kuri spēs veidot veiksmīgu un panākumiem bagātu savas zemes nākotni.

Pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja citu – Gunāra Šterna dzīvesbiedres Metas tēva docenta Jāņa Fridrihsona piemiņas stipendiju, kas tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. 1944. gadā tūlīt pēc Litenes pamatskolas beigšanas viņš kopā ar vecākiem Pauli un Olgu un jaunāko brāli Uldi sāka bēgļu ceļu rietumu virzienā – Gunārs toreiz bija tikai 14 gadu vecs. Kara beigas Šternu ģimene sagaidīja angļu okupācijas zonā Vācijā, un Gunārs vidusskolas izglītību ieguva Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāzijā Oldenburgas bēgļu nometnē.

Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās Šternu ģimene devās uz Austrāliju un Sidnejas ostā viņi iebrauca 1950. gada ziemā. Vēlāk nonāca Kanberā, kur jau dzīvoja un strādāja radi. Gunārs sāka savas darba gaitas, šķūrējot akmeņogles toreizējā Kanberas spēkstacijā. Taču viņš ļoti vēlējās turpināt izglītoties un iestājās Melburnas Universitātes Kanberas koledžā – tur lekcijas varēja apmeklēt vakaros pēc darba. Taču tur nebija inženierzinātņu fakultātes, tāpēc Gunārs sāka tautsaimniecības studijas, un šī izvēle noteica viņa turpmāko karjeru. Studijas koledžā viņam ļāva atstāt smago darbu spēkstacijā un ieņemt ierēdņa, mācekļa vietu valsts statistikas departmentā – tur viņš pirmo reizi iepazinās ar perforētām skaitļošanas kartiņām.

1954. gadā Gunārs pārcēlās uz Melburnu, lai pabeigtu tautsaimniecības studijas Melburnas universitātē. Viņš turpināja strādāt, bet vienlaikus absolvēja arī Humanitāro zinātņu (Arts) fakultāti, specializējoties matemātikā. Kā izvēles priekšmets matemātikas kursā toreiz ietilpa jaunā datorzinātne, kas saistīja Gunāra interesi uz mūžu.

Mācoties Melburnas Universitātē, Gunārs sastapa Metu un 1957. gada 13. aprīlī  abus uz mūžu savienoja latviešu draudzes mācītājs Arnolds Grosbahs. Pēc studijām viņš strādāja savā pirmajā darba vietā “Gas and Fuel Corporation”, bet Meta universitātē veica ķīmijas asistentes darbu.

1962. gadā Gunārs pieteicās darbā Austrālijas Nacionālajā Universitātē (Australian National University, ANU), kas bija izaugusi no koledžas, kur viņš savulaik sāka studijas. Vēlāk Šternu ģimene pārcēlās uz Kanberu, un Gunārs kļuva par  datoru programmētāju Aizsardzības ministrijā (Department of Defence) – tur viņš strādāja līdz aiziešanai pensijai.

Arī pēc tam Gunārs neprata dīki vadīt laiku – viņš darbojās grāmatvedības jomā un strādāja starptautiskās nodokļu konsultantu firmas H&R Block Kanberas birojā, pēc tam vairākus gadus bija brīvprātīgs valdības nodokļu konsultants (Tax Help) mazturīgiem pilsoņiem. Sešdesmit gadus viņš bija grāmatvežu biedrības Certified Practicing Accountants biedrs.

Latvijā Gunārs Štrens pirmo reizi atgriezās padomju laikā, septiņdesmito gadu beigās, pēc tam vēl vairākas  reizes, pēdējoreiz –  2001. gadā.

Gunārs Šterns mira 2016. gada 26. jūnijā.

Znotiņa piekrīt ieņemt Kontroles dienesta vadītājas amatu

Advokāte Ilze Znotiņa ir piekritusi ieņemt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītājas amatu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Znotiņa amatā stāsies no 1. jūnija. Trešdien viņa savu piekrišanu vadīt Kontroles dienestu apliecinājusi rakstiski, teica premjers.

Kučinskis norādīja, ka vēlētos, lai līdzšinējais Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns ar savām zināšanām turpinātu sniegt atbalstu dienestam. Viņš gan uzsvēra, ka tas diezvai būtu vadītāja vietnieka amats.

Premjers piebilda, ka no šā gada 1. jūnija līdz augustam īpaši izveidota darba grupa Znotiņas vadībā meklēs risinājumus dienesta neatkarības nodrošināšanai un reorganizācijai. Kučinskis pieļāva, ka Kontroles dienesta statuss varētu būt līdzīgs kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam. Vienlaikus kāda pārraudzība ir jāsaglabā, vai tā būtu Finanšu vai Tieslietu ministrija, vai premjers, piebilda amatpersona.

Znotiņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc pārdomu perioda piekritusi ieņemt šo amatu, jo panākta vienošanās par veicamajiem uzdevumiem un mērķiem, vadot Kontroles dienestu. Znotiņa detalizētāk par sasniedzamajiem mērķiem patlaban negribēja runāt, jo vēlas vispirms “visu salikt pa plauktiņiem un uz papīra”, lai sabiedrību ar tiem plašāk iepazīstinātu nākamnedēļ paredzētajā preses konferencē.

Vaicāta, vai aizejošajam dienesta vadītājam Burkānam piedāvātu ieņemt dienesta vadītāja vietnieka amatu, Znotiņa atbildēja, ka patlaban to nekomentēs, taču izslēgt nevarot neko. “Man, protams, Burkāna kunga zināšanas šķiet svarīgas, bet vietnieka amats ir pārāk nopietns amats, lai to varētu piedāvāt, nesatiekoties, neizrunājoties un neredzot viņa perspektīvu. Ja tas būs ārkārtīgi labs redzējums, kurš sakritīs ar manu redzējumu, tad es neizslēdzu absolūti neko, taču patlaban es atturētos no pārsteidzīgiem pieņēmumiem,” norādīja Znotiņa.

Viņa noliedza atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers viņai ieteicis Burkānu ņemt par savu vietnieku. “Man liekas, ka šeit uztaisīta ļoti jocīga drāma. Šī ir spekulācija. Nezinu no kurienes radusies šāda informācija,” piebilda Znotiņa. Viņa arī informēja, ka, stājoties amatā, apturēs savas pilnvaras advokatūrā.

Ministru kabinets otrdien vienojās izveidot darba grupu, kas meklēs risinājumus, lai Kontroles dienesta vairs nebūtu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Ministri konceptuāli atbalstījuši premjera priekšlikumu mainīt Kontroles dienesta pārraudzības modeli, lai stiprinātu dienesta funkcionālo kapacitāti, neatkarību un dienesta priekšnieka pilnvaras.

Ģenerālprokurora Kalnmeiera izvēlētā kandidāte Kontroles dienesta priekšnieka amatam lūdza papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatava ieņemt šo amatu. Znotiņa informēja, ka pirms akceptēt piedāvājumu ieņemt šo amatu viņa vēlas vienoties par veicamajiem uzdevumiem ar Finanšu sektora attīstības padomes pārstāvjiem.

Pašreizējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns šajā amatā ir kopš 1998. gada un viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31. maijā.

Latvijas vēstniecība Maskavā apmētāta ar dūmu svecēm; Latvija iesniedz notu (papild.)

Trešdienas vakarā notika uzbrukums Latvijas vēstniecībai Maskavā, Twitter trešdien paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Ceturtdien Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) Krievijas Ārlietu ministrijai iesniegs notu, pieprasot nodrošināt Latvijas vēstniecības Maskavā drošību un neaizskaramību, aģentūru LETA informēja ĀM pārstāvji.

Trešdien ap plkst.17.30 pie vēstniecības ēkas ieradās četras vai piecas personas, kuras, izmantojot dūmu sveces un signālraķetes, apmētāja ēku, informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis. Viens no likumpārkāpējiem ar melnas krāsas baloniņu mēģināja appūst vēstniecības ēkas sienu, taču paspēja uzrakstīt tikai burtu “S”. Tūlīt pēc tam divi vandaļi tika aizturēti. Uzbrukuma motīvi pagaidām nav skaidri, piebilda ĀM pārstāvis.

Kā pastāstīja Rinkēviča preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris, uzbrucēji bijuši nacionālboļševiku pārstāvji. Arī viņš pagaidām atteicās spekulēt par iespējamajiem uzbrukuma motīviem. Neviens no vēstniecības darbiniekiem uzbrukumā neesot cietis.

Uzbrukumā ēkai nodarītos kaitējumus ĀM vēl aprēķinās un “piestādīs rēķinu”, stāstīja preses sekretārs un atzīmēja, ka uzbrukumā cietušas arī dažas mašīnas, kas atradās ārpus vēstniecības, bet nav vēstniecības spēkrati.

Notikušais incidents pie Latvijas vēstniecības Krievijā tika sarīkots, lai kaitētu Latvijas un Krievijas attiecībām, – tā raidījumam “LNT Ziņas” ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču norādīja Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs.

“Mūsu viedoklis pilnībā sakrīt ar Latvijas Ārlietu ministrijas viedokli. Piekrītu ministram, ka tā ir provokācija. Turklāt to ir īstenojuši aktīvisti, kuri pārstāv Krievijā aizliegto nacionālboļševiku partiju. Tā ir galēji radikāla politiska organizācija, kura Krievijā darbojas nelegāli. Tas ir pašsaprotami, ka šīs prettiesiskās darbības ir mērķētas, lai mūsu attiecības ar Latviju tiktu kompromitētas,” sacīja vēstnieks Lukjanovs.

“LNT Dienas ziņas” ceturtdien vēstīja, ka pēc trešdien notikušā uzbrukuma Latvijas vēstniecībai Maskavā Krievijas vēstnieks ceturtdien pusdienlaikā ieradās Latvijas Ārlietu ministrijā sniegt paskaidrojumus. Latvija Krievijai iesniedza notu, pieprasot nodrošināt mūsu diplomātiskās pārstāvniecības drošību un neaizskaramību.

Jau ziņots, ka trešdien vakarā notikušajā uzbrukumā vairāki vandāļi ar dūmu svecēm un signālraķetēm apmētāja Latvijas vēstniecības ēku Maskavā. Par incidentu aizturēti divi nacionālboļševiki, kuri apsūdzēti sīkajā huligānismā. Izskanējusi informācija, ka Krievijas nacionālboļševiki šādi rīkojušies, reaģējot uz Vladimira Lindermana aizturēšanu Rīgā.

(papildināta ar jaunāko informāciju)

KNAB konstatē nelikumīgus ziedojumus partijām, arī ZZS

Divas partijas 2016. gadā saņēmušas nelikumīgus ziedojumus par kopējo summu 33 223 eiro, no tiem 17 883 eiro ziedoti Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), pārbaudēs secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB ir pabeidzis partiju 2016. gada pārskatu, saņemto biedru, iestāšanās naudu un ziedojumu likumības un patiesuma pārbaudes.

Ņemot vērā pārbaužu rezultātus, KNAB priekšnieks pieņēmis trīs lēmumus par 2016. gadā pretlikumīgu saņemto ziedojumu atmaksu valsts budžetā 33 223 eiro apmērā. Valsts budžetā 15 340 eiro uzdots atmaksāt “Rīcības partijai”, bet 17 883 eiro – ZZS, kas biroja lēmumu jau ir izpildījusi, ziņo LETA.

Visos gadījumos ziedojumi bija veikti no likumā neatļauta finansēšanas avota, proti, no ienākumiem, kurus persona nav guvusi tajā pašā vai iepriekšējos divos gados, kas neatbilst Politisko organizāciju finansēšanas likumam.

Vienlaikus, pārbaudot 407 politisko partiju ziedojumu sarakstus 2016. gadā, tika konstatēti Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumi, partijām neievērojot šo sarakstu iesniegšanas kārtību. Par to 15 gadījumos politiskās partijas ir sauktas pie administratīvās atbildības un tām uzlikti naudas sodi kopsummā 130 eiro apmērā. Sodītās partijas ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija. Tās sodus jau ir samaksājušas. Savukārt partijai “Vienotība” ir izteikts mutvārdu aizrādījums.

Vēl desmit gadījumos ir pieņemti lēmumi neuzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedību maznozīmīguma dēļ.

2016. gadā publicēta un pārbaudīta informācija par politisko partiju un to apvienību 1087 saņemtajiem ziedojumiem par kopējo summu 779 953 eiro. Pārbaudīta arī informācija par partiju saņemtajām iestāšanās naudām un biedru naudām 2016. gadā, kuru kopējā summa bija 350 005 eiro.

KNAB norāda, ka 2016. gadā valsts finansējumu kopumā 576 980 eiro apmērā saņēma sešas politiskās partijas Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “No sirds Latvijai”, “Vienotība”, “Saskaņa” un ZZS.

KNAB atgādina, ka, pabeidzot 2014. gada Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes, 2015. gada maijā pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru “Vienotība” ir sodīta par deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem ziedojumiem 57 142 eiro apmērā un priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par 41 779 eiro. Pēc lēmuma stāšanās spēkā KNAB priekšnieks pieņēma lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu “Vienotība” laika periodā no 2016. gada 15.oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim. Ņemot vērā iepriekšminēto, “Vienotībai” 2016. gadā netika izmaksāts valsts budžeta finansējums 35 417 eiro apmērā.

ASV vēstniecība izplata drošības brīdinājumu par Latviju (papild.)

ASV vēstniecība Latvijā ir izplatījusi drošības brīdinājumu ASV pilsoņiem Latvijā saistībā ar iespējamiem terorisma draudiem. ASV vēstniecība Latvijā izplatījusi drošības paziņojumu saviem pilsoņiem par 8. un 9. maijā Rīgā plānotajiem pasākumiem.

Vēstniecība aicina savus pilsoņus būt piesardzīgiem lielu pulcēšanās vietu vai protestu tuvumā, sekot līdzi vietējiem medijiem par jaunākajiem notikumiem, būt modriem par apkārt notiekošo, būt neuzkrītošiem, kā arī informēt draugus un ģimeni par savu drošību.

Vēstniecība informē, ka Uzvaras pieminekļa apkārtnē 8. maijā no plkst. 18 paredzēts koncerts, bet 9. maijā no plkst. 10 pie Uzvaras pieminekļa notiks piemiņas pasākumi. Tāpat vēstniecība brīdina ASV pilsoņus par gājieniem, kas notiks 9. maijā no viesnīcas “Maritime Park Hotel” līdz Uzvaras piemineklim un no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim. Rīgas domē 9. maijā pieteikts ikgadējais biedrības “9.may.lv” pasākums pie Uzvaras pieminekļa, kā arī divi gājieni.

Paziņojumā uzsvērts, ka ASV valdībai joprojām ir bažas par to, ka teroristi varētu censties vērsties pret ASV pilsoņiem. Teroristi varot izmantot dažādas taktikas, piemēram, vardarbīgus uzbrukumus vai nolaupīšanu. Viņu uzbrukumi varot būt mērķēti uz skolām, slimnīcām, baznīcām, tūrisma vietām, transporta mezgliem un citām vietām.

ASV pilsoņi tiek mudināti uzmanīties sabiedriskās vietās, izvērtēt ceļojumu maršrutus, padomāt par personīgajiem drošības plāniem u.tml. Ja tiešām noticis uzbrukums, ASV pilsoņi tiek mudināti sazināties ar vēstniecību un sekot līdzi vietējās varas sniegtajai informācijai.

ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļa “Latvijas Avīzei” uzsvērusi, ka paziņojums nav saistīts ar kādiem ārkārtas apstākļiem, bet gan tā vairāk esot ikdienas prakse – izplatīt ziņas, lai informētu ASV pilsoņus par drošības situāciju Eiropā. “Informācija pēc būtības ir vispārēja, bet ir nepieciešama, lai darītu vērīgu lielāku sabiedrības daļu, tādēļ esam lēmuši izplatīt drošības brīdinājumu,” skaidrots ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļā.

Avoti Latvijas Ārlietu ministrijā uzsvēruši ka, visticamāk, šis ir standarta brīdinājums ASV pilsoņiem par kopējo situāciju Eiropā. Arī uzņēmējs un bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans atzinis, ka paziņojums, visticamāk, veidots, ņemot vērā vispārējos Eiropā pastāvošos terorisma draudus, un paziņojums attiecināts uz Latviju kā Eiropas daļu.

(papildināta no sākuma)

“ABLV Bank” iesniedz ES Tiesā prasības pret Eiropas banku regulatoriem

“ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda “ABLV Bank” akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Banka norāda, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja “ABLV Bank” finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.

Bankas pārstāvji pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsver, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska “ABLV Bank”, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Tāpat “ABLV Bank” norāda, ka tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, kad abu Eiropas banku regulatoru lēmumus kritizēja Luksemburgas komerctiesa.

“Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī ECB un VNV,” norāda “ABLV Bank” advokāti no Vācijas “DLA Piper” biroja.

Pēc bankas pārstāvju vēstītā, šajā lietā neatbildēts jautājums ir, vai ECB un VNV vispār drīkstēja lemt par bankas likvidēšanu, jo pat VNV pārstāvis pēc ļoti kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzinis, ka VNV varētu būt kļūdījusies. Turklāt, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.

Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums, pēc bankas pārstāvju minētā, ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. “Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitasbanku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma,” teikts bankas paziņojumā.

“ABLV Bank” uzskata, ka ir arī būtiski, ka abi Eiropas banku regulatori savus lēmumus nav balstījušas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apsvērumiem. Banka atsaucas uz FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš norādīja, ka “FinCEN” priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.

Bankas iesniegumā tiesai teikts: “ABLV un tās Luksemburgas meitasbanka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitasbankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas “FinCEN” publicētā priekšlikuma.”

ABLV paziņojumā norāda arī uz ECB nespēju krīzes laikā adekvāti reaģēt uz “FinCEN” publiskoto priekšlikumu, kā arī uz Latvijas Bankas prezidenta, ECB padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča izteikumiem, ka “nevienam pēc “FinCEN” priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar ABLV.” “Neviens neapšauba, ka šis ECB padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo ECB padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti ABLV veiktie darījumi,” norāda “ABLV Bank”.

Bankas advokāti atzīmē, ka Eiropas institūcijas nebija gatavas situācijai, kas radās “FinCEN” publicētā priekšlikuma dēļ. “Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,” norāda “ABLV Bank”.

Pieteikums ES Tiesā iesniegts 3.maijā.

Apbalvojumu “Laiks Ziedonim 2018” saņem pieci iedvesmojoši laureāti

Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā 3. maijā jau piekto gadu notika fonda “Viegli” iedibinātā apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija. Šogad apbalvojumus 26 nominantu konkurencē saņēma pieci laureāti – Iveta Jermolājeva, Maija Dambrova, Dalija Segliņa, biedrība “Skaņumāja”, kā arī Ārija Klēvere un Aija Kaminska.

Nominācijas “Rabarbers” laureāte Iveta Jermolājeva no Cēsīm, pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, ir atbildīga par Cēsu novada Jauniešu māju, papildus strādājot arī kā mākslas terapeite un sociālā pedagoģe grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Iveta jauniešiem dod platformu, kur augt, attīstīties un uzdrīkstēties, nesavtīgi dāvinot savu laiku.

Apbalvojumu novadpētniecībā “Kedas” saņēmusi biedrība “Skaņumāja”. Ogres novada Krapē mītošā biedrība, kuras kodolu veido etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs un projektu vadītāja Sandra Lipska, rīkojot tradicionālās mūzikas koncertus, festivālus, instrumentu spēles kursus un paši muzicējot, iedvesmo nodarboties ar mūzikas instrumentu spēli ikvienu, arī cilvēkus, kam tas līdz šim nav bijis iespējams, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības.

Apbalvojums zinātnē „Taureņu uzbrukums” tradicionāli tiek pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir kā vaduguns – zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem. Šogad apbalvojumu saņēma Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Maija Dambrova.

Apbalvojuma „Zemi es mācos” laureāte ir Dalija Segliņa, Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Augļu pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja. Dalijai piemīt nesavtīga tieksme un prasme dalīties ar savām zināšanām, nemeklējot pašlabumu. Dalijas vadībā ir izstrādātas dažādu augļu, ogu un dārzeņu sukāžu ražošanas tehnoloģijas, turklāt viņa dāsni dala savas idejas jaunu produktu izstrādē uzņēmējiem, kuri biznesu uzsāk no nulles.

Savukārt par dzīvi literatūrā nominācijā “Bize” apbalvotas ventspilnieces Aija Kaminska un Ārija Klēvere. Aija un Ārija ar aizraujošiem un izteiksmīgiem stāstiem ventiņu dialektā priecē klausītājus visā Latvijā, vienlaikus iedvesmojot arī jaunos stāstniekus runāt dzimtās puses izloksnē.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu „Laiks Ziedonim” iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 20 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem un diasporā dzīvojošie latvieši. Katrs laureāts iegūst tēlnieces Olgas Šilovas darinātu statueti un naudas balvu 3000 eiro apmērā.

Unikāls atklājums Maskavas forštatē – apjomīgs ebreju ģimenes slēpnis

Unikāls atklājums – tā vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis raksturo Rīgā Maskavas forštates rajonā uzieto slēpni, kurā glabājās holokaustā cietušas ebreju dzimtas grāmatas, vēstules un relikvijas. Apjoma ziņā tik liela mantu slēptuve atrasta pirmo reizi. Priekšmeti glabātuvē atradušies vairāk nekā 70 gadu, tā sestdien vēstīja LNT ziņas.

Turgeņeva ielā 17 esošais nams atrodas tā dēvētajā “Maskačkā”. Ēka ir biedrības “Free Riga” aizgādībā. Agrāk pamestajā mājas otrajā stāvā izveidota “Free Riga” rezidence “T17” – projekta mērķis ir aktivizēt radošo un kultūras dzīvi apkaimē. “Mēs nodarbojamies ar tukšu, pamestu vietu atdzīvināšanu – kur valda tukšums, tur mēs pulcējam radošus cilvēkus, lai darītu kaut ko interesantu,” stāsta “T17” rezidents Māris Rubenis.

Pirms Otrā pasaules kara šeit bijusi ebreju tekstilrūpniecības iekārtu tirgotāju ģimenes – Ritovu – dzimtas māja. Ritovi ēkas jaunajiem iemītniekiem bija atstājuši pārsteigumu – slēpni ar ģimenes relikvijām. To, ka virs nama kāpņutelpas atrodas apslēpta telpa, 2016. gadā sapratis “T17” rezidents, inženieris Krišjānis Zariņš. “Es skatījos uz mājas ārpusi un uz plāniem un domāju – tajā “klucī” nekas nav! Tad es paņēmu trepes vienu dienu, paspīdināju [gaismu] ar telefonu, un ieraudzīju, ka spīd svečturis,“ stāsta Zariņš.

Atklājās, ka šeit vairāk nekā 70 gadu bija glabājušās gan reliģiskās, gan laicīgās grāmatas, kā arī Ritovu dzimtas fotogrāfijas, vēstules, jūdaismam raksturīgi atribūti un dažādi citi priekšmeti, kuru kopējais skaits mērāms simtos. “Tas viss bija, maigi sakot, žurku mēslos aprakts,” atceras “T17” rezidents Zariņš.

Nama saimnieki sazinājās ar muzeju “Ebreji Latvijā”, kura pārstāvji pagājušajā gadā pētīja atrasto slēpni un priekšmetus. Vēsturnieks un muzeja direktors Ļenskis LNT Ziņām norādīja, ka mūsdienās atklāt tik plašu pirmskara glabātuvi ir vēl nebijis gadījums. “Tik liela kolekcija ir pirmo reizi. (..) Visbiežāk atrod kādu nelielu kolekciju, varbūt kāds neliels sainītis, vēl kaut kas. Bet man nav gadījies dzirdēt, ka būtu [citur atrasts] šāds ļoti tehniski, loģiski izveidots slēpnis,” uzsver vēsturnieks.

Ļenska sākotnējā versija bija, ka glabātuve izveidota, lai paslēptu dzimtai svarīgās lietas pirms Ritovu ģimenes piespiedu pārvietošanas uz Rīgas ebreju geto hitleriskās Vācijas okupācijas laikā 1941. gadā. Vēlāk gan Ļenska versija mainījās: “Pēc [Ritovu dzimtas] patriarha nāves viņa dēli, kuriem vairs nevajadzēja visas tās reliģiskās grāmatas (viņi bija diezgan sekulāri cilvēki), sāka kādā kambarītī krāt tos priekšmetus, kas piederēja tēvam. (..) Tas droši vien nebija veidots sākotnēji kā slēpnis, bet tas kļuva par slēpni, par tādu laika kapsulu.”

Tagad daļa no priekšmetiem jau izpētīti. Tie atklāj stāstu par to, kā Latvijas ebreju vēsture savijusies ar Latvijas valsts vēsturi. Ģimenē bijuši septiņi bērni, kuri Otrā pasaules kara laikā bija pieauguši. Pārdzīvot holokaustu un boļševiku represijas izdevies tikai diviem no brāļiem. Pārējie gājuši bojā, arī Vulfs Ritovs, Latvijas armijas virsnieks. “Viņš bija Latvijas armijas virsnieks, piedalījās cīņā pret Bermontu, tad cīņā pret boļševikiem. Viņš gāja bojā Būhenvaldes nometnē 1945. gada sākumā,” par ģimenes traģisko likteni LNT ziņām stāsta vēsturnieks Ļenskis.

Vienu glabātuvē atrasto jūdaisma lūgšanu grāmatu ievada lūgšana par Kārli Ulmani. “Svētība Kārlim Ulmanim, un, ka mēs visi strādāsim valsts labā, un tikai pēc tam sākas liturģija,” stāsta Ļenskis. Savukārt atrasto žurnālu “Ebreju kara invalīds” ievada Raiņa vai Aspazijas dzejolis jidišā.

Uzietā kolekcija stāsta par vienas ģimenes, Maskavas forštates, Latvijas ebreju un visas valsts vēsturi vienlaikus. Plānots, ka turpmāk daļa no atrastajiem priekšmetiem būs apskatāma muzejā “Ebreji Latvijā”, bet otra daļa – Ritovu dzimtas mājā Turgeņeva ielā.