Kategorijas: Ziņa

Miris režisors Uģis Brikmanis

Ceturtdien miris pazīstamais režisors Uģis Brikmanis, ziņo sabiedrisko mediju portāls Lsm.lv.

Brikmanis bija režisors vairākos Dzismeu un deju svētkos, arī nule notikušajos, kuros radīja noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā.

Brikmanis bijis klāt gandrīz visos vērienīgākajos kultūras notikumos Latvijā. Viņš bija režisors Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem 2014. gadā, arī Rīgas 800 svētku mākslinieciskais vadītājs un režisors, neskaitāmu starptautiskas un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu, izrāžu producents un režisors. Brikmanis iestudējis izrādes Latvijas un Lietuvas teātros, kā arī vadījis Latvijas Radioteātri.

Pirms 15 gadiem Brikmanis par Dziesmusvētkiem izteicās: “Dziesmu svētki ir svētbrīdis a capella dziedājumam. Bez palīglīdzekļiem, kad priekšplānā ir cilvēka balss. Mums vajadzētu atgūt šo pārliecību, ka tieši dziesma un nekas cits var sniegt vislielāko estētisko pārdzīvojumu. Un tie ir Dziesmu svētki. Tas ir visfascinējošākais, visvilinošākais brīdis, kad Mežaparka Lielajā estrādē divpadsmit tūkstošu balsis salejas dziesmā. Tad tā kļūst par kosmisku parādību. To nespēj radīt neviens cits mākslas izteiksmes līdzeklis.”

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27. septembrī plkst. 10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.

“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).

“Pallogs” peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

CVK lūgs drošības iestādēm informāciju par Ždanoku

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien nolēma lūgt drošības iestādēm informāciju par Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidāti Tatjanu Ždanoku (LKS).

Kā CVK sēdē norādīja vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, šāds lēmumu pieņemts, ņemot vērā CVK rīcībā esošo tiesas spriedumu par faktu, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies kompartijā, ziņo LETA.

Lai arī Satversmes tiesa (ST) savā jūnijā pasludinātājā lēmumā neatcēla aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, tā arī uzsvēra, ka likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt parlamenta vēlēšanās.

Pārbaudot pieteikto kandidātu, CVK jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem. Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Latvijas Krievu savienība kā saraksta līderi Saeimas vēlēšanām Vidzemē pieteikusi Ždanoku. 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.

Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēto soda nosacīti un atbrīvo tiesas zālē

Vidzemes rajona tiesa Madonā pirmdien par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam Latvijas pilsonim piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē, aģentūrai LETA apliecināja apsūdzētā advokāte Inese Šulte.

Apsūdzētajam Jurijam Stilvem tiesa piesprieda trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Apsūdzētais apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks, norādīja advokāte. Savu vainu apsūdzētais atzina pilnībā.

Advokāte teica, ka pēc iepazīšanās ar sprieduma tekstu izlems, vai pārsūdzēt to, taču apliecināja, ka nosacītu brīvības atņemšanu ierosinājusi piespriest arī prokuratūra. Spriedumu iespējams pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Ņemot vērā, ka spriedums vēl nav stājies spēkā un lietas izskatīšana notika aiz slēgtām durvīm, advokāte lietas apstākļus sīkāk nekomentēja.

Drošības policija (DP) iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka Latvijas pilsonis ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā vāca un nodeva tam ziņas par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūru, kā arī citiem Krievijas specdienestu interesējošiem objektiem. Izmeklēšanā arī esot konstatēts, ka Latvijas pilsonis iesaistīts sadarbībā ar Krievijas specdienesta virsnieku Krievijas teritorijā.

Pagājušā gada 19. decembrī kratīšanā Latvijas pilsoņa dzīvesvietā atrasti vairāki lietošanai derīgi šaujamieroči, munīcija, kā arī sprāgstvielas, kuru glabāšanai minētajai personai nav izsniegta atļauja.

Prokuratūra iepriekš apliecināja, ka inkriminētā spiegošana notikusi Alūksnes novada teritorijā, taču netiek atklāts, par kādiem NBS objektiem ziņas nodotas. Savukārt apsūdzētā vīrieša advokāte Inese Šulte teica, ka klients neesot viņu pilnvarojis atklāt apsūdzības detaļas un savu aizstāvības pozīciju.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” iepriekš rakstīja, ka apsūdzētais ir Alūksnes pusē dzīvojošs zemnieku saimniecības īpašnieks, kas Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo.

Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka Latvijas armijas pārziņā Alūksnes novadā ir vairāki objekti. Alūksnē atrodas NBS Kājnieku skola. Pagājušā gada sākumā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs izsludināja pasūtījumu par Kājnieku skolas bruņojuma noliktavas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Tāpat Alūksnes novadā ir reģionālais poligons “Lāčusils”.

2016. gada beigās Ministru kabinets nodeva Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā 1,68 hektārus lielu zemes gabalu Alūksnes novada Pededzes pagastā. Šis zemes gabals robežojas ar Krieviju. AM toreiz atbildēja, ka šajā vietā būšot infrastruktūras objekts valsts aizsardzības vajadzībām.

LETA arī vēstīja, ka citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Viņš, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Krasnopjorovam šogad maijā tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, piespiedu darbs 60 stundas un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016. gada oktobra līdz 2018. gada janvārim. Prokuratūra gan par spriedumu iesniegusi protestu, kurš būs jāskata Zemgales apgabaltiesai.

“Conexus Baltic Grid” par apstiprinātajiem tarifiem iesūdzējis tiesā SPRK

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) par tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet izrādās, ka joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, “Conexus” pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. “Tieši šī izsole palīdzēja, ka Latvija pagājušajā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,” stāsta “Conexus” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Uzņēmums atzīst, ka patlaban var diskutēt, vai tas nav pārcenties ar apjomiem, kas tam kopumā izmaksāja ap astoņiem miljoniem eiro un ko tas vēlējās atgūt caur tarifiem. Bet regulators ņēma vērā tikai daļu izmaksu, “aiz borta” atstājot trīs miljonus eiro. “Conexus” tāpēc vērsies Rīgas apgabaltiesā, kurā lūdz daļēji atcelt regulatora lēmumu un tarifos tomēr iekļaut šos miljonus. “3 miljoni ir puse no “Conexus” 2018. gada pusgada peļņas. Tā ka tas mums ir svarīgs apjoms. Tai pašā laikā patērētājiem šis apjoms, par ko mēs cīnāmies, mājsaimniecībām, kas lieto gāzi plītij, tas ir viens eirocents mēnesī, kas palielinātu rēķinu, un apkures lietotājiem tie ir aptuveni 40 eirocenti mēnesī,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

Tikmēr regulators ir pārliecināts par sava lēmuma pareizību, un “Conexus” vēršanās tiesā tam bija pārsteigums. Tiesa, tarifu tapšanas gaitā diskusijas ir bijušas, jo to iesniegšanas brīdī šādas izmaksas nebija paredzēts segt vispār. “Situācija mainījās brīdī, kad Ministru kabinets pieņēma regulējumu par krīzes novēršanu dabas gāzes apgādē, kur uzlika specifisku pienākumu “Conexus” zināmu dabas gāzes apjomu noglabāt apkures sezonas laikā un turēt krātuvē līdz attiecīgā gada 1. martam,” stāsta SPRK vadītājs Rolands Irklis. Bet tad, kad regulators saskatīja iespēju iekļaut izmaksas, tas secināja, ka “Conexus” izsolītais apjoms bijis daudz lielāks nekā nepieciešams. “Arī savā pieteikumā “Conexus” norāda, ka Eiropas Komisijas veiktais pētījums pasaka, ka uz izņemšanas sezonas sākumu, tātad uz apkures sezonas sākumu, krātuvē jābūt aptuveni 700 miljoniem kubikmetru dabasgāzes. Tas, kas bija faktiski uz sezonas iesūknēšanas sākumu, bija 1,5 miljards kubikmetru dabasgāzes,” teica Irklis. Regulators arī uzskata, ka šo izmaksu dēļ “Conexus” būšot tikai netieši zaudējumi.

Patlaban ar Ministru kabineta noteikumiem pateikts, ka rezerves 300 miljonu kubikmetru apjomā jāveido tikai martam. “Conexus” arī šogad plāno rīkot izsoles, tiesa, mazākā apjomā, jo uzskata, ka pārējos mēnešos dabasgāzes tirgotāji paši būs rezervējuši pietiekami lielu apjomu. Tiesa, vienlaikus “Conexus” ir bažas, ka krātuves piepildījums nav tik liels, kas liecinātu, ka tirgotāji nodrošinās pietiekamas rezerves. Skaidrāk situācija būs redzama septembrī, proti, mēnesi pirms noslēgsies dabasgāzes iesūknēšanas darbi krātuvē.

ES vērš sankcijas pret Krimas tilta cēlājiem

Eiropas Savienība otrdien paplašināja sankciju sarakstu pret Krieviju ar uzņēmumiem, kuri cēla Krimas tiltu pāri Kerčas līcim, lai savienotu Krievijas kontinentālo daļu ar Krimu. ES uzskata, ka šā tilta būvniecība un oficiālā atklāšana šāgada 15. maijā ir “būtiski simboliski pasākumi, ar ko Krievijas Federācija konsolidē kontroli pār nelikumīgi anektēto Krimu un Sevastopoli un vēl vairāk izolē pussalu no Ukrainas”.

ES sankciju sarakstā iekļautas piecas Krievijas firmas un viens Krimas uzņēmums, kuri bija iesaistīti tilta celtniecības darbos. Pirmdien pieņemtais ES Padomes lēmums otrdien publicēts oficiālajā ES žurnālā.

Sankcijas vērstas pret Sanktpēterburgas institūtu Giprostroymost, kas izstrādāja tilta konstrukciju; jau sankciju sarakstā esošajam Arkādijam Rotenbergam piederošo Maskavas uzņēmumu Mostotrest un Rotenberga uzņēmumu grupu Stroygazmontazh Corporation (SGM Group); Krimas kuģubūves uzņēmumu Zaliv, kas aktīvi piedalījās jaunās dzelzceļa līnijas būvniecībā, kura ved uz Kerčas tiltu; Krievijas a/s CJSC VAD, kas bija galvenais līgumslēdzējs par Tavridas automaģistrāles būvniecību Krimā.

ES uzskata, ka šo uzņēmumu rīcība grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Sankcijas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī stājās spēkā tā paša gada decembrī un aizliedz ES pilsoņiem un uzņēmumiem importēt Krimā ražoto produkciju un investēt pussalas ekonomikā. Bez tam ieviesti ierobežojumi arī preču un  tehnoloģiju eksportam Krimas enerģētikas sektoram, transporta un telekomunikāciju uzņēmumiem, naftas produktu ieguves, izpētes un pārstrādes uzņēmumiem, kā arī gāzes un citu derīgo izrakteņu jomas uzņēmumiem. Tāpat šiem biznesa sektoriem liegta jebkāda finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Palkavniece stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.

Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību – tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.

Ugunsdzēsēji kopā ar Zemessardzi un “Latvijas Valsts mežu” darbiniekiem strādā nemitīgi, uzsvēra Mucenieks. Īpaši atzinīgi novada domes priekšsēdētājs novērtēja vietējo zemnieku sniegto palīdzību, piegādājot uguns dzēšanai nepieciešamo ūdeni. “Tuvumā esošie zemnieki, manuprāt, spēlē ļoti lielu lomu. Tas, ko var pārvest mūsdienu jaudīgie traktori nav salīdzināms ar ugunsdzēsēju mašīnām,” vērtēja Mucenieks.

Taujāts par iespējamo turpmāko situācijas attīstības scenāriju, Mucenieks uzsvēra, ka spēcīga vēja atkārtota parādīšanās var situāciju pasliktināt, jo mežā ir vietas, kur uguns ir gājusi pāri, bet nav nodedzinājusi visu. Tāpat ugunsbīstamību pastiprina teritorijā esošā kūdrainā un purvainā zeme.

Savukārt komentējot situāciju Stiklu ciemā, novada domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka tā dzīvojamajām mājām briesmas nedraud, kā arī uz laiku, kamēr iedzīvotāji ir evakuēti, ciemā nepārtraukti uzturas vairākas policijas ekipāžas. Pašlaik gan vēl nav skaidrs, vai piektdien iedzīvotāji varēs atgriezties savās mājās.

Pēc Mucenieka teiktā, pašlaik nav problēmu ar pārtikas un ūdens nodrošināšanu ugunsdzēsējiem un pārējiem iesaistītajiem.

Komentējot valsts augstākās izpildvaras iesaisti situācijas risināšanā, Mucenieks zināja teikt, ka otrdien ugunsgrēka teritoriju apmeklēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kurš, pēc Mucenieka teiktā, tur uzturējies un novērojis dzēšanas darbus līdz vēlam vakaram. Ceturtdien ugunsgrēka vietu aplūkojis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (LZS). Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) devis “zaļo gaismu” nepieciešamajai koku ciršanai dabas lieguma “Stiklu purvi” teritorijā, teica Mucenieks.

Talsu novada pašvaldībā informēja, ka kopumā šobrīd izdegusi aptuveni 400 hektāru liela platība.

Jau ziņots, ka ugunsgrēka dzēšanas darbos, kas turpinās kopš otrdienas vakara, ir iesaistīti VUGD ugunsdzēsēji, Valsts meža dienests (VMD) un divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri. Tāpat piesaistīts Lietuvas bruņoto spēku helikopters. Palīdzību sniedz arī “Latvijas Valsts meži”.

Stiprā piedūmojuma dēļ evakuēts Ventspils novadā esošais Stiklu ciems, kurā dzīvo ap 130 cilvēku. Lai gan sākotnēji daļa iedzīvotāju nevēlējās pamest savas mājas, līdz ceturtdienas rītam evakuēties piekrituši gandrīz visi tā iedzīvotāji, apliecināja Palkavniece.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Mucenieks, līdzekļu iedzīvotāju izmitināšanai pašvaldībai patlaban pietiekot un “cilvēku vajadzībām nekas netiek žēlots.” “Lielākos līdzekļus prasa ūdens un ēdiena nodrošināšana, taču kopumā nevarētu teikt, ka patlaban izdevumi mums ir lieli,” sacīja Mucenieks.

To, kad iedzīvotāji varētu atgriezties mājās, viņš prognozēt nevēlējās, jo viss esot atkarīgs no laika apstākļiem. Pēc viņa teiktā, mājlopu evakuētajiem cilvēkiem neesot, tādēļ lopu transportēšana nav notikusi.

Trešdienas vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots mediķiem un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

VUGD pārstāve atgādināja, ka ņemot vērā sauso laiku un ugunsbīstamību mežos, mežu ugunsgrēki ir ļoti neprognozējami un bīstami – to apliecina arī šis ugunsgrēks, tādēļ iedzīvotājiem īpaši tiek atgādināts neriskēt ar savu veselību un netuvoties piedūmotajām vietām.

“Tos iedzīvotājus, kuri jūt un redz dūmus, aicinām nesatraukties. Primāri aicinām iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja tas jūtams māju apkārtnē, aiztaisīt ciet logus un durvis,” sacīja Palkavniece.

Kūdras un meža ugunsgrēks Talsu novada Valdgales pagastā. Izdegušais mežs. Foto: Edijs Pālens, LETA

FOTO: Jau otro dienu turpinās kūdras un meža ugunsgrēka dzēšana Valdgales pagastā

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā. Lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Trešdienas vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāku izplatību.

Patlaban uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji, un, lai novērtētu situāciju no gaisa, ceturtdienas rītā notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Palkavniece atgādināja, ka ņemot vērā sauso laiku un ugunsbīstamību mežos, mežu ugunsgrēki ir ļoti neprognozējami un bīstami – to apliecina arī šis ugunsgrēks, tādēļ iedzīvotājiem īpaši tiek atgādināts neriskēt ar savu veselību un netuvoties piedūmotajām vietām.

“Tos iedzīvotājus, kuri jūt un redz dūmus, aicinām nesatraukties. Primāri aicinām iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja tas jūtams māju apkārtnē, aiztaisīt ciet logus un durvis,” sacīja Palkavniece.

Ugunsgrēka dzēšanas darbos, kas turpinās kopš otrdienas vakara, ir iesaistīti VUGD ugunsdzēsēji, Valsts meža dienests (VMD) un divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri. Trešdienas pēcpusdienā tika pieprasīta arī palīdzība no Lietuvas, lūdzot piesaistīt tās bruņoto spēku helikopteri. Palīdzību sniedz arī “Latvijas Valsts meži”.

Kopējā degšanas platība pārsniedz 100 hektārus. Dzēšanas darbus apgrūtina sausums un lielais vējš. Dūmi izplatās arī uz blakus novadiem.

No blakus esošā Ventspils novada Stiklu ciema lielā piedūmojuma dēļ trešdien evakuēti vismaz 70 iedzīvotāji, bet aptuveni 50 cilvēki atteikušies pamest mājas, iepriekš apliecināja VUGD pārstāve.

Turpinoties ugunsgrēka dzēšanai, jaunas iedzīvotāju evakuācijas pagaidām nav nepieciešamas, pēc novadu civilās aizsardzības komisijas sēdēm aģentūrai LETA apliecināja Talsu novada un Ventspils novada pārstāvji.

Vaicāts, vai ir vēl kādas riska zonas, kur varētu būt nepieciešama evakuācija, VUGD priekšnieka vietnieks, pulkvedis Ints Sēlis intervijā raidījumam “LNT ziņas” trešdienas vakarā skaidroja, ka ir veikts monitorings un tuvumā šādu vietu nav. Tomēr, ja radīsies jauns apdraudējums, iedzīvotāji tiks informēti un norisināsies visas nepieciešamās darbības.

Nākamnedēļ “Google Street View” automašīna atgriezīsies Latvijā kartes datu atjaunošanai

Šovasar “Google Street View” automašīna atkal ceļos pa Latviju, lai atjauninātu vietējos datus “Google Maps” kartē, informēja uzņēmuma pārstāve. Šoreiz “Google Street View” automašīna īpašu uzmanību pievērsīs informācijas atjaunināšanai par starppilsētu ceļiem.

Brauciens sāksies 25.jūlijā un ilgs aptuveni divus mēnešus.

Google Maps” iespēja “Street View” patlaban ir pieejama vairāk nekā 85 valstīs visā pasaulē. Tā lietotājiem sniedz iespēju aplūkot dažādu ielu, kā arī kultūras un nacionālā mantojuma objektu attēlus. Šī iespēja ir pieejama arī programmā “Google Earth” un “Google Maps” mobilajā lietotnē.

Google” sola aizsargāt privātumu, vienlaikus ļaujot lietotājiem izmantot “Street View” iespēju savā labā. Pirms apkopoto attēlu publicēšanas tie tiek apstrādāti ar īpašu tehnoloģiju, aizklājot cilvēku sejas un automašīnu reģistrācijas numurus, lai tie nebūtu identificējami, tādējādi pasargājot personu privātumu. “Street View” piedāvā arī iespēju vēlāk izņemt attēlus, par kuriem saņemts paziņojums, ko iespējams izdarīt, nospiežot pogu “Ziņot par problēmu” jebkura attēla apakšējā labajā stūrī.

Iepriekš “Google Street View” automašīnas Latvijā fotografēja datus “Google Maps” kartei 2011.gadā.

Tramps dienu pēc tikšanās ar Putinu atsauc savus pretrunīgos izteikumus

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka piekrīt ASV izlūkdienestu secinājumiem par Krievijas centieniem iejaukties ASV 2016. gada vēlēšanās. Šādi prezidents centās apslāpēt sašutuma vētru, ko izraisīja viņa nevēlēšanās dienu iepriekš Helsinkos izteikt šajā jautājumā iebildumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņo LETA/AFP.

“Man bija stingra pārliecība – kaut arī Krievijas rīcībai nebija nekādas ietekmes uz vēlēšanu iznākumu, ļaujiet man to paust pilnīgi skaidri, un es esmu to darījis vairākkārt, ka es piekrītu izlūkošanas kopienas secinājumam, ka Krievijas iejaukšanās 2016. gada vēlēšanās notika,” Tramps sacīja pirms tikšanās ar republikāņu likumdevējiem Baltajā namā.

Tramps arī atzina, ka viņš izteicies nepareizi, kad Helsinkos ar Putinu kopīgajā preses konferencē sacījis, ka “neredz nevienu iemeslu, kāpēc tā būtu bijusi” Krievija, kas iejaucās vēlēšanās, šādi radot iespaidu, ka viņš piekrīt Putina viedoklim, nevis paša izlūkdienestiem.

“Es izskatīju manis sniegtās atbildes ierakstu un saprotu, ka ir vajadzīgs zināms paskaidrojums,” teica Tramps.

“Es domāju, ka tas būs acīmredzami, bet tomēr gribētu paskaidrot gadījumā, ja tā nebūtu. Svarīgā teikumā savās piezīmēs es pateicu vārdu “būtu” vārda “nebūtu” vietā. Teikumam vajadzētu būt šādam: “Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tā nebūtu bijusi Krievija”,” skaidroja Tramps.