Kategorijas: Ziņa

Mirusi Spānijas operas zvaigzne Monserata Kabaljē

85 gadu vecumā Barselonā mirusi pasaulslavenā Spānijas operas zvaigzne Monserata Kabaljē, sestdien pavēstīja slimnīcas, kur māksliniece aprūpēta, pārstāvis.

Kabaljē no dzīves aizgāja sestdien, sacīja Svētā Pāvila slimnīcas pārstāvis sakariem ar presi Abraams del Morals. Kabaljē ģimene lūgusi, lai viņas nāves iemesls netiek izpausts. Māksliniece slimnīcā atradusies kopš septembra, sacīja Morals. Viņa ilgstoši cīnījusies ar veselības problēmām.

Mākslinieces piemiņas dievkalpojums notiks svētdien, bet bēres nākamajā dienā, pavēstīja Barselonas varasiestādes. “Mirusi izcila mūsu valsts vēstniece,” sacīja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. “Viņas balss un labsirdība paliks ar mums mūžīgi.”

Kabaljē guvusi ievērību ar izcilajām lomu interpretācijām Rosīni, Bellīni un Doniceti operās. Mākslinieces repertuārs bija gandrīz neierobežots. Viņa atveidojusi vairāk nekā 90 operas lomu un uz skatuves uzstājusies gandrīz 4000 reižu, vēsta LETA/AFP. Kabaljē ir pazīstama ar savu belkanto dziedāšanas tehniku un lomām Pučīni, Bellīni un Doniceti operās.

Viņas duets “Barcelona” ar britu rokgrupas “Queen” solistu Frediju Merkūriju kļuva par hitu 1987.gadā. Šī kompozīcija tika izraudzīta par 1992.gada Barselonas olimpisko spēļu himnu.

Kabaljē 1964.gadā salaulājās ar spāņu tenoru Bernabē Martī. Laulībā dzimuši divi bērni – Bernabē Martī juniors un Monserata Martī, kas arī pati kļuvusi par veiksmīgu operas mākslinieci.

Šveice nedos uzturēšanās atļauju miljardierim Abramovičam

Šveices varas iestādes atteikušas krievu miljardierim un oligarham Romānam Abramovičam izsniegt uzturēšanās atļauju, jo viņa atrašanās Šveicē nav vēlama “iespējamā sabiedriskās drošības apdraudējuma dēļ, kā arī iespējamā reputācijas apdraudējuma dēļ”.

Par Šveices atteikuma iemesliem Abramovičam otrdien ziņoja gan Šveices, gan britu mediji pēc tam, kad miljardieris zaudēja deviņus mēnešus ilgušajā tiesvedībā, cenšoties aizliegt rakstīt par iemesliem, kāpēc viņam netiek piešķirta uzturēšanās atļauja.

Abramovičs savu prasību tiesā iesniedza 2017. gada novembrī. Kad no Šveices varas iestādēm viņš saņēma galīgo atteikumu par uzturēšanās atļaujas saņemšanu, nav skaidrs.

Pirmoreiz dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Šveices varas iestādēm Abramovičs iesniedza 2016. gada vasarā, bet vēl pēc gada pats savu lūgumu atsauca. Šovasar Abramovičam radās problēmas ar Lielbritānijas vīzas pagarināšanu, bet drīz pēc tam kļuva zināms, ka Abramovičs saņēmis Izraēlas pilsonību.

Krievijā sākas kopš Aukstā kara vērienīgākie militārie manevri

Krievijā otrdien sākās kopš 80.gadiem vērienīgākie militārie manevri “Vostok-2018”, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. “Krievijas Tālajos Austrumos sākušies karaspēka manevri “Vostok-2018″,” teikts ministrijas paziņojumā. Manevrus vada aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Manevros piedalīsies aptuveni 300 000 karavīru un 1000 lidaparātu, 36 000 tanku, bruņutransportieru un citu mašīnu, līdz 80 kuģiem, teikts ministrijas paziņojumā. Manevri notiks piecos poligonos, Japāņu, Beringa, kā arī Ohotskas jūras akvatorijās. Manevrus “Vostok-2018”, kas ilgs līdz 17.septembrim, nosodījusi NATO, tos dēvējot par “vērienīga konflikta” izmēģinājumu. Manevros piedalīsies arī Ķīnas un Mongolijas armijas, vēsta LETA/AFP/Interfax.

Sagaidāms, ka manevrus apmeklēs arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pēc tam kad Krievijas Tālo Austrumu pilsētā Vladivostokā būs piedalījies ekonomikas forumā, kur viens no viesiem būs arī Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.

“Tā būs “Zapad-81″ atkārtošana, bet savā ziņā tie būs pat lielāki,” pagājušajā mēnesī sacīja Šoigu, atgādinot par 1981.gada manevriem Austrumeiropā.

Manevros piedalīsies Austrumu un Centrālā kara apgabalu vadības struktūras un karaspēks, Klusā okeāna un Ziemeļu flotes, pilnā apjomā tiks iesaistīti desanta spēki. Manevri būs maksimāli pietuvināti kaujas apstākļiem, norādīja ministrs.

Šoigu pieminētie PSRS manevri “Zapad-81” notika Baltkrievijā, Ukrainā un okupētajās Baltijas valstīs. Tūkstošiem padomju karavīru to gaitā cita starpā gatavojās karaspēka ievešanai Polijā, kur tobrīd notika opozīcijas arodkustības “Solidaritāte” aizsāktie protesti.

Trīs mēnešus pēc šiem manevriem Polijā tika ieviests karastāvoklis. Valdības vadītāja amatā stājās aizsardzības ministrs Voicehs Jaruzeļskis. Vēlāk viņš skaidroja, ka, pateicoties Nacionālās glābšanas padomes izveidošanai 1981.gada 13.decembrī, novērsta PSRS karaspēka ievešana Polijā.

Atbilstoši Maskavas sniegtajai informācijai, pērn manevros “Zapad-2017”, kas notika Krievijā un Baltkrievijā, piedalījās 12 700 karavīri. Tomēr NATO norādījusi, ka Krievijas oficiāli izziņotajā informācijā manevru mērogs samazināts, bet dažas alianses austrumu dalībvalstis pieļāva, ka manevros piedalījušies vairāk nekā 100 000 karavīru.

47 alimentu nemaksātājiem jau atņemtas autovadīšanas tiesības

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas – liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, vēstīja LNT Ziņas.

“Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,” LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk nekā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. “Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,” LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk nekā  38 tūkstoši alimentu nemaksātāju un viņu vietā UGF otram bērna vecākam līdz šim kopumā izmaksājis vairāk nekā 270 miljonus eiro. Tieslietu ministrija (TM) valdībā iesniegusi ziņojumu, kurā tiek piedāvāti vēl vairāki risinājumi, kā piespiest parādniekus pildīt savas saistības pret bērniem un dzēst izveidojušos parādu pret valsti.

“Kā tādu īpaši pieminēšanas vērtu ierobežojumu var minēt, ka būtu noteikts ierobežojums tiesnešu kandidātiem, gan zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan arī notāru amata kandidātiem pretendēt uz amatu, ja šī persona ir uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā,” LNT ziņām norādīja TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inta Ilgaža. “Mēs uzskatām, ka būšana parādnieku sarakstā nav savienojama ar tādiem amatiem, kur ir izvirzītas augstas reputācijas prasības un, iespējams, šis ceļš varētu būt turpmāk attiecināms arī uz civildienestu.”

No nākamā gada arī iecerēts alimentu parādniekiem aizliegt nēsāt šaujamieročus. Patlaban parādnieku sarakstā ir 250 personas, kuru īpašumā ir dažāda vieda ieroči. Tāpat TM rosina liegt parādniekiem spēlēt azartspēles, izbraukt no valsts. Plānots arī atvieglot iespēju piedzīt naudu no ārvalstīs strādājošiem parādniekiem un vienlaikus arī paredzēt izmaiņas Krimināllikumā.

TM skaidro, ka patlaban Krimināllikumā ir daudz nepilnību, kas apgrūtina iespēju pierādīt, ka persona tīši izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. “Mēs redzam, ka tā varētu būt pat likumā nostiprināta prezumpcija, kas nosaka, kas tieši ir izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Piemēram, ja mēs konstatējam, ka parādnieks nav reģistrējies kā bezdarbnieks, viņš nav persona ar invaliditāti, kas liedz veikt darbu, tad tas jau varētu būt uzskatāms, ka šī persona izvairās,” klāstīja I. Ilgaža.Patlaban uzturlīdzekļu nemaksāšanas rekordists ir kāds 1981. gadā dzimis vīrietis, kurš par ilgstošu alimentu nemaksāšanu par vairākiem bērniem valstij ir parādā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. UGF vērš uzmanību, ka šim parādam nav noilguma, un alimentus var ieturēt arī no minimālās algas un pensijas.

Latvija “Oskara” balvai virza Selecka filmu “Turpinājums”

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsoja par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma/Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē NKC pārstāve Elīna Cire.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda. ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Lēmumu par filmas virzīšanu pieņēma Nacionālā Kino centra izveidotā ekspertu komisija – režisors Viesturs Kairišs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs, kinomāksliniece un Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova, kinorežisors, teorētiķis un Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe Kristīne Simsone, Rīgas Kino muzeja vadītāja un kinozinātņu maģistre Zane Balčus, kino žurnāliste un portāla Kino Raksti galvenā redaktore Kristīne Matīsa.

Apkopojot ekspertu viedokļus un diskutējot par visām pieteiktajām filmām, tomēr visai drīz izkristalizējās vienprātīgs atbalsts Latvijas kino klasiķa Ivara Selecka dokumentālajai filmai Turpinājums, uzsverot tās universālo problemātiku un kinematogrāfiskās pamatvērtības: „Šī filma ir starptautiski konvertējams un skaidrā kinovalodā izstāstīts profesionāla dokumentālista stāsts par Latviju šodien un tagad, turklāt ar visos laikos aktuālu tematiku par to, kā cilvēks ieiet dzīvē.” Komisijas priekšsēdētājs Kairišs rezumēja: „Dažas epizodes filmā Turpinājums ir pēdējā laika spēcīgākais vēstījums, kāds vien atrodams Latvijas filmās. Ar šo lēmumu mēs balsojam par humānismu un īstu kino”.

Filma Turpinājums nacionālo pirmizrādi piedzīvoja šogad 23. martā. 2. septembrī filma piedzīvoja TV pirmizrādi LTV1 un to var noskatīties LTV arhīvā.

Iepriekšējos gados Latviju Oskaru sacensībā pārstāvēja filmas Cilvēka bērns (1991, Jānis Streičs), Rīgas sargi (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba), Amaya (2010, Māris Martinsons), Seržanta Lapiņa atgriešanās (2011, Gatis Šmits), Golfa straume zem ledus kalna (2012, Jevgeņijs Paškevičs), Mammu, es tevi mīlu (2013, Jānis Nords), Akmeņi manās kabatās (2014, Signe Baumane), Modris (2015, Juris Kursietis), Ausma (2016, Laila Pakalniņa) un Melānijas hronika (2017, Viesturs Kairišs).

90. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2018. gada kinodarbus, notiks 2019. gada 24. februārī Losandželosā. Lietuva kā savu nacionālo pretendentu izvirzījusi režisora Arūna Mateļa dokumentālo filmu Brīnišķīgie lūzeri. Igaunija kā Oskara balvas pretendentu izvirzījusi režisores Līnas Triškinas-Vanhatalo spēlfilmu Take It or Leave It, ko producējusi arī Latvijā pazīstamā studija Allfilm.

Daudzem nav iebildumu sadarbībai ar “Saskaņu”, ZZS nemaina savu nostāju

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc vēlēšanām neveidos koalīciju un valdību ar partiju “Saskaņa”, aģentūrai LETA apliecināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tā viņš atbildēja, vaicāts par Saeimas priekšsēdētājas biedra Gundara Daudzes (ZZS) izteikumiem televīzijas “RīgaTV 24” raidījumā, kur Daudze uz jautājumu par sadarbību ar “Saskaņu” pēc Saeimas vēlēšanām atbildēja, ka viņš personīgi tam neiebilst, bet lēmumu pieņem partijas vairākums.

Daudze arī norādīja, ka pirms vēlēšanām “negribētu dalīt lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā”, un lēmums par pēcvēlēšanu koalīciju nebūs viņa “vienpersonisks lēmums – kā pēc katrām vēlēšanām, tās būs sarunas”. Saeimas priekšsēdētājas biedrs “RīgaTV 24” raidījumā atbildēja, ka “sarkanās līnijas”, kuras bieži tiek apspriestas sabiedrībā, neeksistē.

Savukārt Brigmanis skaidroja, ka viņam vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar Daudzes izteikumiem. Īpaši citādāk reaģēt uz kolēģa pausto viņš neplānojot.

Daudze ir ZZS saraksta līderis Kurzemes vēlēšanu apgabalā. 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.

Stājas spēkā ASV sankcijas pret Krieviju par Skripaļu saindēšanu

Jaunās ASV sankcijas pret Krieviju, kuras Vašingtona noteikusi, reaģējot uz bijušā Krievijas specdienesta virsnieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā, stājas spēkā pirmdien. Dokuments par sankcijām publicēts ASV Federālajā reģistrā, ziņo LETA/Interfax.

Jaunās sankcijas paredz aizliegumu piegādāt Krievijai dubultā pielietojuma ražojumus, eksportēt uz Krieviju jebkādas “sensitīvas” tehnoloģijas vai preces, kas varētu kaitēt ASV nacionālajai drošībai, kā arī piegādāt naftas nozares tehnoloģijas vai to komponentus.

Krievijai arī tiks liegts saņemt ASV valdības kredītus, kredītu garantijas un cita veida finanšu atbalstu no jebkādas ASV valsts iestādes.

Otrā sankciju kārta, kas varētu stāties spēkā pēc trīs mēnešiem, ja Krievija ticami neapliecinās, ka tā vairs neizmantos ķīmiskos ieročus, paredz jau diplomātiskās sadarbības statusa pazemināšanu vai pat pilnīgu apturēšanu, faktisku pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju, izņemot pārtikas preces, kā arī Krievijas importa aizliegumu, ieskaitot naftu un naftas produktus, aizliegumu Krievijas kontrolēto aviosabiedrību lidmašīnām nolaisties ASV un caur starptautiskajām organizācijām Krievijai izsniedzamo kredītlīniju bloķēšanu.

Kā ziņots, Skripaļs un viņa meita Jūlija 4. martā Anglijas pilsētā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Londona un tās sabiedrotie Skripaļu saindēšanā vaino Krieviju, kas to kategoriski noliegusi.

Miris Baltijas draugs ASV senators Džons Makeins

81 gada vecumā sestdien miris ASV republikāņu senators un bijušais prezidenta amata kandidāts Džons Makeins, kurš bija pazīstams ar savu atbalstu Baltijas valstīm. Viņa nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis, kas viņam tika diagnosticēts pagājušā gada jūlijā.

Makeins, kura tēvs un vectēvs bija jūras kara flotes admirāļi, absolvējis ASV Jūras kara flotes akadēmiju Anapolisā. Vjetnamas kara laikā Makeins bija militārais pilots un tika notriekts 1967. gadā. Viņš pavadīja Vjetnamā kā karagūsteknis piecarpus gadus.

1983. gadā Makeins tika ievēlēts Kongresa Pārstāvju palātā, bet kopš 1987. gada viņš bija Senāta loceklis. Kopš 2015. gada Makeins bija Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs.

Būdams senators, Makeins atbalstīja Baltijas valstis, Ukrainu un Gruziju, kur ieradās vizītēs, un mudināja īstenot stingru nostāju pret Vladimira Putina vadīto Krieviju. Jūnijā Helsinkos notikušo ASV un Krievijas prezidentu samitu Makeins nosauca par traģisku kļūdu, jo prezidents Donalds Tramps tajā “ne tikai nespēja, bet arī nevēlējās nostāties pret Putinu”.

Tramps, kuram bija saspīlētas attiecības ar sestdien mūžībā aizgājušo senatoru Džonu Makeinu, noraidījis savu palīgu sagatavoto Baltā nama paziņojumu, kurā būtu godināts Makeina veikums, un tā vietā līdzjūtību Makeina tuviniekiem izteicis tviterī, ziņo laikraksts “The Washington Post”.

Avīze vēsta, ka Trampa palīgi jau pirms Makeina nāves sagatavojuši Baltā nama paziņojuma projektu, kurā atzinīgi novērtēts Makeina paveiktais militārajā dienestā un senatora amatā.

Tomēr Tramps pēc Makeina nāves nav ļāvis publicēt šo paziņojumu, lai gan Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa un Baltā nama aparāta vadītājs Džons Kelijs centušies viņu pārliecināt par pretējo.

Kad kļuva zināms par Makeina nāvi, Tramps tviterī ierakstīja: “Izsaku visdziļāko līdzjūtību un cieņu senatora Makeina ģimenei. Mūsu sirdis un lūgšanas ir ar jums!”

Maijā ASV mediji ziņoja, ka Makeinam tuvas personas pavēstījušas Baltajam namam, ka Makeins negrib, lai Tramps apmeklētu viņa bēres, bet vēlas, lai Trampa vietā Balto namu bērēs pārstāvētu viceprezidents Maiks Penss. Makeins arī paudis vēlmi, lai viņa bēru dievkalpojumā, kas notiks Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, runas teiktu eksprezidenti Džordžs Bušs jaunākais un Baraks Obama.

Makeina bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē notiks sestdien, taču runātāju saraksts vēl nav publiskots. Senators tiks apbedīts svētdien ASV Jūras kara flotes akadēmijas kapsētā Anapolisā. Trešdien no Makeina varēs atvadīties Arizonas štata Kapitolijā Fīniksā, bet piektdien – Kapitolijā Vašingtonā.

2016. gada priekšvēlēšanu kampaņā Tramps izteicās, ka Makeins tiek uzskatīts par Vjetnamas kara varoni tikai tāpēc, ka kritis gūstā, un ka Tramps dodot priekšroku karavīriem, kas izvairījušies no saņemšanas gūstā. Pagājušajā gadā Tramps kritizēja Makeinu par to, ka viņš kopā ar vēl divām republikāņu senatorēm balsoja pret likumprojektu, kas paredzēja Obamas laikā ieviestās veselības aprūpes sistēmas atcelšanu, un tādēļ šis likumprojekts netika pieņemts.

Miris režisors Uģis Brikmanis

Ceturtdien miris pazīstamais režisors Uģis Brikmanis, ziņo sabiedrisko mediju portāls Lsm.lv.

Brikmanis bija režisors vairākos Dzismeu un deju svētkos, arī nule notikušajos, kuros radīja noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā.

Brikmanis bijis klāt gandrīz visos vērienīgākajos kultūras notikumos Latvijā. Viņš bija režisors Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem 2014. gadā, arī Rīgas 800 svētku mākslinieciskais vadītājs un režisors, neskaitāmu starptautiskas un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu, izrāžu producents un režisors. Brikmanis iestudējis izrādes Latvijas un Lietuvas teātros, kā arī vadījis Latvijas Radioteātri.

Pirms 15 gadiem Brikmanis par Dziesmusvētkiem izteicās: “Dziesmu svētki ir svētbrīdis a capella dziedājumam. Bez palīglīdzekļiem, kad priekšplānā ir cilvēka balss. Mums vajadzētu atgūt šo pārliecību, ka tieši dziesma un nekas cits var sniegt vislielāko estētisko pārdzīvojumu. Un tie ir Dziesmu svētki. Tas ir visfascinējošākais, visvilinošākais brīdis, kad Mežaparka Lielajā estrādē divpadsmit tūkstošu balsis salejas dziesmā. Tad tā kļūst par kosmisku parādību. To nespēj radīt neviens cits mākslas izteiksmes līdzeklis.”

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27. septembrī plkst. 10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.

“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).

“Pallogs” peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.