Kategorijas: Ziņa

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Savukārt portāls “Diena.lv” ziņo, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Māra Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas, jo “izaugušas” no kriminālprocesa, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

“Diena” ziņo, ka Rimšēvičs nesen, pirms došanās uz ārvalstīm, ticis pratināts ENAP saistībā ar citām liecībām, kas saņemtas tā dēvētajā “maksātnespējas administratoru lietā”. Savukārt Martinsona vārds Sprūda lietā figurējis jau no izmeklēšanas sākuma.

LTV sestdien vakarā vēstīja, ka telefonsarunā Rimšēvičs paziņojis, ka “nav tiesīgs to komentēt” un nolicis klausuli. Rimšēvičs sestdien atgriezies Latvijā un pievakarē atrodas KNAB telpās Rīgā, noskaidroja portāls “Delfi”. Uz KNAB ieradies arī advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju par pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības nekomentēja. Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības. Līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.

Arī Martinsona advokāts Lauris Leja nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informētas par notikušo.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā. Jau vēstīts, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV izvirza apsūdzības Krievijas pilsoņiem un juridiskajām personām par iejaukšanos vēlēšanās

ASV piektdien izvirzījušas apsūdzības 13 Krievijas pilsoņiem un trim juridiskajām personām par iejaukšanos ASV vēlēšanās, paziņojis īpašā prokurora Roberta Millera birojs, kurš vada izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.

Visi apsūdzētie ir Sanktpēterburgā bāzētās Krievijas interneta troļļu un propagandistu “Interneta pētījumu aģentūras” darbinieki. Viens no viņiem ir “Interneta pētījumu aģentūras” vadītājs un Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgais pavārs Jevgēņijs Prigožins.

Kā teikts apsūdzības rakstā, visi apsūdzētie no 2014.gada līdz šim brīdim iesaistījušies sazvērestībā, lai iejauktos “ASV politiskajā un vēlēšanu procesā, ieskaitot prezidenta vēlēšanas 2016.gadā”, vēsta LETA/AFP.

Trim no viņiem vēl izvirzītas apsūdzības sazvērestībā pastrādāt krāpšanos ar elektroniskiem līdzekļiem un finansiālā krāpniecībā, bet pieci apsūdzēti par identitātes zagšanu.

Kā teikts apsūdzības rakstā, daži no apsūdzētajiem izmantojuši datorsistēmas ASV, lai slēptu, ka darbojas no Krievijas. “Apsūdzētie, izliekoties par ASV personām un izveidojot viltus ASV personas, darbojās sociālo mediju lapās un grupās, kas paredzētas tam, lai piesaistītu ASV auditoriju,” teikts apsūdzības rakstā. Viņi arī rīkojuši politiskus mītiņus un komunicējuši ar “neko nezinošām personām”, kas saistītas ar Trampa kampaņu.

“Interneta pētījumu aģentūra” un apsūdzētie sāka strādāt 2014.gadā, lai iejauktos ASV vēlēšanās. Viņu mērķis bija nomelnot Hilariju Klintoni un palīdzēt ievēlēt Donaldu Trampu, teikts apsūdzības rakstā.

Kā paziņoja Millera birojs, neviens no apsūdzētajiem neatrodas apcietinājumā.

ASV izlūkdienestu vadītāji šonedēļ paziņoja, ka Krievijas centieni iejaukties ASV politikā nemazinās un rada draudus novembrī gaidāmajām Kongresa starpposma vēlēšanām.

Maskavas centieni iejaukties ASV politikā ir tikpat spēcīgi kā 2016.gadā, uzskata Centrālās izlūkošanas pārvaldes, Federālā Izmeklēšanas biroja, Nacionālās drošības pārvaldes un trīs citu izlūkošanas aģentūru vadītāji.

FKTK rīko papildizmeklēšanu; “ABLV Bank” aptur darbību asociācijā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā rīkos papildizmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš. Kā vēsta aģentūra LETA, amatpersona informēja, ka FKTK “ABLV Bank” nav noteikusi darbības ierobežojumus.

“Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,” teica Putniņš. Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir neskaidrie jautājumi, kurus FKTK papildus izmeklē.

FKTK vadītājs norādīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) uzrauga “ABLV Bank” visās jomās, izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas ir FKTK prerogatīva – visi jautājumi par naudas atmazgāšanas novēršanu un iespējamās sankcijas ir Latvijas iestāžu kompetencē.

“Patlaban FKTK noskaidro visus apstākļus, kā arī notiek ikdienas darbība situācijas stabilizēšanai un noguldītāju interešu aizsardzībai. Jāstrādā pie tā, lai būtu pēc iespējas mazāks efekts uz Latvijas banku tirgu. Tādēļ arī publiski aicinu banku regulāri sniegt informāciju par to, kāda ir tās rīcība pārkāpumu novēršanā un situācijas stabilizēšanā,” uzsvēra Putniņš.

‘’ABLV Bank’’ paziņojusi, ka uz laiku aptur darbību Latvijas Komercbanku asociācijā.

Putniņš preses konferencē norādīja, ka nav pierādījumu un risku par to, ka “ABLV Bank” būtu mēģinājusi piedāvāt kukuļus kādam no FKTK darbiniekiem. Pēdējo divu gadu laikā FKTK ieguldījusi lielu darbu, lai “ABLV Bank” nozīmīgi koriģētu savu darbību, tāpēc, visticamāk, ASV ziņojums par “ABLV Bank” esot tālākas pagātnes notikumu atbalss.

Patlaban FKTK neesot bažu par to, ka līdzīgā situācijā varētu nonākt vēl kāda Latvijas banka. Putniņš norādīja, ka FKTK kontrolē, kā ‘’ABLV Bank’’ ievēro finanšu prasības, lai gadījumā, ja kāda daļa klientu izlemtu pārvietot līdzekļus, tas neradītu satricinājumus.

Putniņš piebilda, ka FKTK sadarbojas arī ar citām Latvijas institūcijām, taču neatklāja, kādos jautājumos sadarbība notiek. Viņš arī nevēlējās atklāt, vai “FinCEN” pirms 13.februāra paziņojuma publicēšanas par to informējusi FKTK.

Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Ekonomikas ministrija, “Sadales tīkls” un SPRK meklē risinājumu OIK reformas pilnveidei

Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir gatavas kompromisiem un konstruktīvu risinājumu meklēšanai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas pilnveidošanai, lai uzlabotu situāciju ar janvārī pieaugušajiem elektroenerģijas rēķiniem, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Kā vēsta aģentūra LETA, ministrs teica, ka patlaban ir identificētas trīs nozares, kuru darbību ietekmē sezonalitāte – lauksaimniecība, ceļu būve un slēpošanas bāzes. Šodien sanāksmē EM  pārrunāti daži iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai.

Viens no risinājumiem ir pilnīga atteikšanās no liekajām jaudām, ko ātri un bez maksas izpildītu “Sadales tīkls”, sedzot izdevumus. Rosināts vērtēt iespēju palielināt periodu, kādā var atteikties no jaudas, proti, līdz deviņiem mēnešiem patlaban noteikto sešu mēnešu vietā. Cits variants varētu daļējs jaudas samazinājums uz noteiktu laiku. Situāciju varētu uzlabot arī ar pieslēguma sadalīšanu lielas jaudas un mazas jaudas pieslēgumā.

Ministrs norādīja, ka variantu izskatīšana un vērtēšana vēl turpinās. Nākamnedēļ plānota sanāksme, kurā, iespējams, varētu panākt vienošanos un noteikt konkrētu rīcības plānu.

Kā ziņots, daļai lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini OIK finansēšanas modeļa maiņas dēļ ir par 40-60% augstāki nekā decembrī. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies pozīcijā “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”. Tas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura kādu laiku netiek izmantota.

Jāpiebilst, ka pērn elektroenerģijas lietotājiem, kas neizmanto visu pieslēgto jaudu, bija piedāvāts to samazināt bez papildu izmaksām. Jau vēstīts, ka no šī gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, lai mazinātu elektrības maksu ražošanas uzņēmumiem, ceļot to konkurētspēju un attīstītas iespējas. Jaunais OIK modelis mazina izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. Kā rāda EM apkopotie dati, janvārī elektrības rēķini samazinājušies aptuveni 80% lietotāju, bet 20% – pieauguši.

Mūžībā aizgājusi teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane

Neilgi pirms 96.dzimšanas dienas mūžībā aizgājusi Latvijas teātra un kino zinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Valentīna Freimane, vēsta aģentūra LETA. Skumjo vēsti apstiprinājis mākslas zinātnieks Jānis Siliņš.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Freimane dzimusi 1922.gada 18.februārī Rīgā. 1949.gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti, 1971.gadā absolvējusi Teātra mākslas institūta aspirantūru Maskavā, ieguvusi mākslas zinātņu kandidātes grādu.

Freimane 1992.gadā nostrificēta par mākslas zinātņu doktori. Viņa ir vairāku grāmatu – “Liepājas teātra 50 gadi”, “Latviešu padomju teātra vēsture”, “Padomju Latvijas kinomāksla”, “Personības un parādības” – autore un līdzautore, regulāri rakstījusi par teātri un kino periodiskajos izdevumos. Freimane 2010.gadā izdeva atmiņu grāmatu “Ardievu, Atlantīda!”, kurā atklāja pārdzīvojumus Otrā pasaules kara laikā, Rīgā slēpjoties no nacistiem.

Freimane aktīvās darbības laikā kopš 20.gadsimta 50.gadiem sniegusi milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūras izglītībā, īpaši teātra un kino jomā. Freimane sadarbojusies ar Latvijas Kultūras akadēmiju, sniedzot teorētisku un metodisku palīdzību studiju programmu un filmu bibliotēkas jeb videoakadēmijas izveidē, docējot studiju kursu “Aktieris kameras priekšā”, vadot un piedaloties filmu lektorijos, semināros.

Vēl nedēļu var pieteikt pretendentus apbalvojumam “Laiks Ziedonim”

Apbalvojums “Laiks Ziedonim” jau piekto gadu tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā, vēsta Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Tjarve.

Pretendenti var būt gan jaunieši, gan aktīvi zinātnieki, gan tie, kuri nodod zināšanas citiem, attīstot Latvijas tautsaimniecību, gan bibliotekāri. Pieteikšanās līdz 23.februārim apbalvojuma mājas lapā. Laureāti tiks paziņoti īpašā cildināšanas ceremonijā 3.maijā – Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā.

Fonds “Viegli” apbalvojumu ‘’Laiks Ziedonim” iedibinājis 2014.gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībā. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 20 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem un disasporā dzīvojošie latvieši. Apbalvojumu atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam 3000 eiro naudas balvu.

Nominācijā ‘’Dzīve literatūrā “Bize”’’ balvu saņems savdabīgākais, aizrautīgākais un izteiksmīgākais stāstnieks, kas ar saviem stāstiem iedzīvina un valodā uztur savam novadam, pagastam, tieši tai vietai un videi raksturīgo, kur senvārdi, vietvārdi, dialekti, izloksnes un intonācijas ir kā greznas rotas, kas mirdz pie ikdienas valodas bieži vien pieticīgā svārka.

Nominācijā zinātnē “Taureņu uzbrukums” apbalvos zinātnieku ar doktora grādu, kurš ir vaduguns – viņš zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Nominācijā novadpētniecībā “Kedas” apbalvos radošo profesiju pārstāvjus. Tie ir cilvēki ar nerimstošu meklētāja jeb pētnieka garu, ar kādu zīmīgu jau paveiktu darbu, kas pelnījis sabiedrības uzmanību un uzskatāms par ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē. Radošās profesijas ir māksla, mūzika, teātris, glezniecība, gan arī radošās industrijas – arhitektūra, interjers, dizains u.tml.

Nominācijā bērniem un jauniešiem “Rabarbers” cildinās cilvēku – bāku, kurš rāda gaismu un virzienu. Balstoties uz “Laiks Ziedonim” vērtībām, meklējam cilvēku, kurš rada jauniešos interesi, nostiprina stāju, iekur degsmi – audzina ‘’jaunos rabarberus’’.

Nominācijā tautsaimniecība “Zemi es mācos” 2018.gadā cildinās gudrības tālākteicējus – meistarus, amatniekus, biznesa eņģeļus, kuri nodod tālāk savas zināšanas un prasmes.

Pretendents var gan pieteikties pats, gan tikt pieteikts līdz 2018.gada 23.februāra plkst.17 mājaslapā www.laiksziedonim.lv/apbalvojums. Apbalvojuma pretendentus martā vērtēs vizionāri – cilvēki, kuri pārzina nozares aktualitātes. Apbalvojuma nominanti tiks paziņoti aprīlī, savukārt laureātus cildināsim ceremonijā 3.maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

ASV: Krievijai draudēs “starptautiskas sekas” par kiberuzbrukumu “NotPetya”

ASV ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir vainojama kiberuzbrukumā “NotPetya”, kas pērn skāra daudzus uzņēmumus pasaules mērogā, un brīdināja Maskavu, ka tai draudēs “starptautiskas sekas”, ziņo LETA/AFP.

Uzbrukums, kas sākās Ukrainā un Krievijā, bet pēc tam izplatījās globālā mērogā, skāra tūkstošiem datoru, sevišķi kaitējot daudznacionālām kompānijām un svarīgiem infrastruktūras objektiem. Kremlis ir noliedzis, ka būtu tajā iesaistīts.

“2017.gada jūnijā Krievijas armija sāka vēsturē vispostošāko un visdārgāko kiberuzbrukumu,” teikts Baltā nama paziņojumā.

“Šis uzbrukums, kas iesaukts par “NotPetya”, ātri izplatījās pasaulē, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus Eiropā, Āzijā un abos Amerikas kontinentos. Tas bija daļa no vēl notiekošajiem Kremļa pūliņiem destabilizēt Ukrainu,” teikts paziņojumā.

“Tas bija arī pārdrošs un neizvēlīgs kiberuzbrukums, kam būs starptautiskas sekas.”

Arī Lielbritānija ceturtdien paziņoja, ka Krievijas valdība stāvējusi aiz šī kiberuzbrukuma.

“Lielbritānijas valdība uzskata, ka Krievijas valdība, sevišķi Krievijas bruņotie spēki ir atbildīgi par graujošo kiberuzbrukumu “NotPetya” 2017.gada jūnijā,” paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Tariks Ahmeds.

Uzbrukums tika koncentrēts uz Ukrainu, un tas izplatījās uz kompānijām, kam ir biznesa sakari ar Ukrainu, tostarp ASV farmācijas firmu “Merck”, Dānijas kuģniecības kompāniju “A.P. Moller-Maersk” un kurjera pakalpojumu kompāniju “TNT Express”.

Ahmeds ceturtdien paziņoja, ka “pārgalvīgais” kiberuzbrukums nodarījis zaudējumus simtiem miljonu dolāru vērtībā.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons tikmēr apsūdzēja Krieviju par “demokrātijas graušanu un iztikas līdzekļu iznīcināšanu, vēršoties pret kritisko infrastruktūru un par ieroci padarot informāciju”, kas darīts ar šādu kiberuzbrukumu palīdzību.

Krievija tikmēr ceturtdien noraidīja apsūdzības par saistību ar kiberuzbrukumu “NotPetya”.

“Mēs kategoriski noraidām šādas apsūdzības. Mēs tās uzskatām par nepierādītām un nepamatotām. Tas nav nekas cits, kā vien nekādos pierādījumos nebalstītās rusofobijas kampaņas turpināšana,” reportieriem paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Latvijas kamaniņu braucēji 6.vietā olimpisko spēļu komandu stafetē

Latvijas kamaniņu braucēji Ulla Zirne, Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Juris un Andris Šici ceturtdien izcīnīja sesto vietu Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās komandu stafetē, ziņo LETA.

Par olimpiskajiem čempioniem tika kronēta Vācijas komanda, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts.

Latvijas izlase sacensības aizvadīja bez lielām kļūdām, tomēr pirmoreiz četru olimpisko spēļu laikā palika bez godalgām kamaniņu sportā.

Zirne un Aparjods savus braucienus aizvadīja labi, taču pirms Šicu došanās trasē par 0,122 sekundēm piekāpās novājinātā sastāvā startējušajiem Olimpiskajiem sportistiem no Krievijas. Šici trasē divreiz piebremzēja ar kāju, taču ātrumu nezaudēja un savus tuvākos konkurentus apsteidza par 0,034 sekundes. Sacensību turpinājumā latviešu apsteidza piecas nākamās komandas, Latvijai olimpiskajās spēlēs gūstot sesto vietu.

Stafetes sacensībās piedalījās 13 komandas.

Komandu stafete olimpisko spēļu programmā debitēja pirms četriem gadiem Sočos, zelta medaļu izcīnot Vācijai, sudrabu gūstot Krievijai, bet bronzu – Latvijai.

Komandu stafete kamaniņu braucējiem bija noslēdzošās olimpisko spēļu sacensības. Latvijas komandu stafetes izcīnītā sestā vieta ir dalīts pašmāju kamaniņu braucēju labākais rezultāts olimpiskajās spēlēs, jo sesto vietu divnieku sacensībās guva arī brāļi Šici.

Pasaules kausa sacensībās komandu stafetē šosezon dominēja vācieši, kuri tikai divās sacensībās neizcīnīja uzvaras – Kēngiszē tiekot diskvalificētiem, bet Siguldā piekāpjoties krieviem. Tiesa, olimpiskie sportisti no Krievijas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) diskvalifikāciju dēļ Phjončhanā nestartēja pašā spēcīgākajā sastāvā, līdz ar to viņu stafetes komanda netika uzskatīta par pretendentēm uz medaļām.

Individuālajās sacensībās no Latvijas kamaniņu braucējiem vislabākos rezultātus sasniedza Šici, kuri divnieku konkurencē bija sestie, Aparjods vīru sacensībās ieņēma 11.vietu, bet Zirne starp dāmām bija 12.pozīcijā. Līdz ar to viņi pārstāvēja Latviju komandu stafetē.

Latvijas kamaniņu braucēji iepriekšējās trijās olimpiskajās spēlēs bija tikuši pie medaļām. Tā 2006.gadā Turīnā Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas godalgu, kura Latvijai kļuva par pirmo Ziemas olimpiskajās spēlēs kopš valstiskās neatkarības atgūšanas. Savukārt 2010.gadā Vankūverā pie sudraba divnieku sacensībās tika brāļi Andris un Juris Šici, bet 2014.gada Olimpiādē Sočos viņi ieguva bronzu divnieku sacensībās, kā arī trešie bija komandu stafetē kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Cauci (tobrīd Tīrumu).

Matiss: ES kolektīvā aizsardzība ir tikai NATO uzdevums

NATO un Eiropas Savienība (ES) ir vienisprātis, ka kopīgā aizsardzība ir tikai NATO uzdevums, ceturtdien Briselē paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.

“Valda nepārprotama izpratne, ka rakstiskos ES dokumentos jāiekļauj tas, ka kopīgā aizsardzība ir NATO uzdevums un tikai NATO uzdevums,” viņš paziņoja preses konferencē pēc sarunām, kurās tika apspriesta ES izveidotais Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvars drošībā un aizsardzībā.

NATO ministri trešdien tikās ar ES augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni, lai runātu par bažām saistībā ar pienākumu dublēšanu, kas radušās pēc tam, kad Brisele decembrī vienojās par jaunu militāro iekārtu izstrādāšanu, kā arī sadarbības un lēmumu pieņemšanas uzlabošanu.

Matiss sacīja, ka diskusijas starp NATO un Mogerīni bijušas “ļoti vaļsirdīgas”. “Mums ir pietiekama precizitāte attiecībā uz politisko sadali, politiskām diskusijām, lai paturētu ES centienus, piemēram, militārās mobilitātes jomā,” sacīja Matiss. ES var “stiprināt NATO kopējās aizsardzības jaudas un neņem no tām nost”.

Vēl svētdien augsta ranga amatpersona, kas strādā ar Matisu, sacīja, ka Vašingtonai ir bažas, ka dažas ierosinātās iniciatīvas varētu “atņemt NATO resursus un jaudas”. Trešdien atklājot NATO aizsardzības ministru sarunas, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka iespējams panākt pareizu līdzsvaru. “Īstenojot pareizā veidā, šie centieni var dot ieguldījumu taisnīgākai slodzes sadalei starp Ziemeļameriku un Eiropu,” Stoltenbergs sacīja žurnālistiem.

Stoltenbergs arī brīdināja, ka ES “nekādā gadījumā” nevar aizstāt transatlantisko aliansi ar Eiropas drošības garantijām. “Tam nebūs pilnīgi nekādas jēgas, ja NATO un ES sāks konkurēt,” Stoltenbergs sacīja žurnālistiem.

Birža piemērojusi uzraudzības statusu “ABLV Bank”

Biržas “Nasdaq Riga” valde ceturtdien piemēroja uzraudzības statusu “ABLV Bank”, teikts biržas paziņojumā. Uzraudzības statuss “ABLV Bank” piemērots atbilstoši biržas noteikumu prasībām. Tās nosaka, ka uzraudzības statusu piemēro, ja ir iestājušies emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz finanšu instrumentu vai tā emitentu.

“Esam informēti par biržas pieņemto lēmumu. Tā ir standarta procedūra, kuru birža piemēro šādās situācijās un tas nenosaka nekādus ierobežojumus. Tas ir veids, kādā birža investoriem nodod informāciju, lai pievērstu papildu uzmanību par emitentu, piemēram, lasītu ziņas, kuras tas par sevi publicē. “ABLV Bank” šobrīd pilda visas saistības, kas attiecas uz obligācijām un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) ziņojuma priekšlikums neietekmē obligāciju turētājus. Vēlreiz apliecinām, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī,” aģentūrai LETA teica “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

“FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.

Bankas pārstāvji arī informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.

Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.