Kategorijas: Viedoklis

Atbalsts zaļajai enerģijai augs reizē ar ražošanas attīstību

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija elitāra modes tendence un ar to galvenokārt lepojās cilvēki, kuri vēlējās būt atšķirīgi no iedzīvotāju vairākuma. Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka un zinošāka, tās noskaņojums pakāpeniski mainās, par vides aizsardzību un zaļā dzīvesveida priekšrocībām daudz tiek runāts un rakstīts, un pašlaik cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu vai vēlamu.

Esam labi informēti

Visā pasaulē aizvien plašāk izmanto atjaunojamo enerģiju, tā nodrošinot gan enerģētikas ilgtspējību, gan saudzīgāku attieksmi pret vidi. Atjaunojamās enerģijas ražošana pasaulē strauji palielinās. Piemēram, 2017.gadā tās pieaugums bija 167 gigavati (GW) jeb 8,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visstraujāk palielinājās saules enerģijas ražošana – par 32%, vēja enerģija pieauga par 10%. Gan hidroenerģijas, gan bioenerģijas jauda pieauga par 5%. Palielinājās arī ģeotermiskās un citu atjaunojamās enerģijas veidu ražošana, rāda šogad martā publicētie dati Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (International Renewable Energy Agency – IRENA) ziņojumā ”Renewable capacity highlights”.

Vai Latvijas sabiedrība seko šīm tendencēm attieksmē pret vides aizsardzību, zaļo dzīvesveidu? Vai tā atbalsta atjaunojamās enerģijas plašāku pielietojumu? Baltic International Bank Latvijas barometra jaunākie rezultāti apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji par vides jautājumiem ir pietiekami labi informēti. Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% aptaujāto uzskata, ka videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu lietošanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgā attieksmē pret vidi, un tā ir neatņemama zaļā dzīvesveida sastāvdaļa.

Nepārdomāta politika kavē

Zaļi noskaņotu respondentu šogad Latvijā ir vairāk nekā 2008.gadā, kad notika līdzīga aptauja. Toreiz atjaunojamo enerģiju par svarīgu uzskatīja 33% respondentu. Tomēr 2014.gadā šādi domājošo bija vēl vairāk – 43%. Iespējams, ka svārstības skaidrojamas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas aktualizāciju un nepārdomātas atbalsta politikas izraisītu iedzīvotāju piesardzību pret atjaunojamo enerģiju. Ļoti iespējams, ka tie pārsteidzoši noliedzošie viedokļi, kas nesen izskanēja diskusijā par vēja – viena no tīrākajiem enerģijas veidiem – parka būvniecību pie Dobeles, ir skaidrojami ar cilvēku nepietiekamo informētību par projektu un sašutumu par OIK.

Es domāju, ka dažādu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanas attīstība iet un arī turpmāk ies roku rokā ar iedzīvotāju izpratnes un atbalsta pieaugumu. Mums visiem – gan valsts institūcijām, gan vides aizsardzības organizācijām un komercuzņēmumiem – ir jāturpina sabiedrībai skaidrot atjaunojamās enerģijas ražošanas nepieciešamību, vienlaikus darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai valsts spētu attīstīties reizē ar moderno pasauli un saudzēt vidi, kurā dzīvojam mēs paši un ko mantos nākamās paaudzes.

Tāpēc arī Baltic International Bank, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē, gan pati, gan kopā ar klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā, kā arī piedalās plaša spektra aktivitātēs, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus, lai arvien vairāk cilvēku kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.

Autors ir Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Ar mazāk darām vairāk

Latvijas Konkurences padomē Global Competition Review (GCR) ikgadējo reitingu gaida ar trīcošu sirdi, jo zvaigznes nebūt nekrīt tik viegli. Vēl jo vairāk tik mazai iestādei kā Latvijā, kuras finansējums uz citu līdzīgu institūciju fona – gan starptautiski, gan tepat pašu valstī, piemēram, starp nozaru regulatoriem, – ir smieklīgi zems.

Tāpēc jo lielāks gandarījums par augsto novērtējumu šī gada GCR reitingā Global Competition Review Rating Enforcement.

Tāpat kā biznesā

GCR starptautiskie vērtētāji pirms “zvaigžņu piešķiršanas” detalizēti analizē konkurences iestāžu snieguma nozīmību plašā darbības spektrā – pārkāpuma lietu sarežģītība, veikto uzraudzību aktualitāte tirgus kropļojumu novēršanai, konkurences politikas un likumdošanas attīstība, budžeta un personāla pietiekamība un citi aspekti. Informācija tiek iegūta ne tikai no iestādes, bet visvairāk no klientiem un sadarbības partneriem.

Pateicoties šim reitingam, konkurenci uzraugošajām iestādēm ir iespēja pašām izjust, ko nozīmē sīvi konkurēt, turklāt starptautiskā mērogā.

Ja esam spēcīgi un atzīti līderi, tad mums ir iespēja eksportēt savas zināšanas, pieredzi un atbalstu citu valstu iestādēm. Viss tāpat kā biznesā. Arī tas, ka ar nepietiekamiem resursiem nevar pilnībā attīstīt savu potenciālu. Skaisti jau skan GCR sniegtais atzinīgais vērtējums Latvijas konkurences sargu komandai– “doing more with less” jeb ‘’ar mazāk izdarīt vairāk’’, tomēr iestādei, kas to nodrošina, tas prasa ārkārtīgu darbinieku noslodzi, līdz pat spēku izsīkumam.

‘’Tirgus ārstu’’ darbs

Tikko publiskotajā reitingā īpaši izcelti mūsu sasniegumi sabiedrības izpratnes par konkurenci veicināšanā. Jāatzīst, ka ar to strādājam ļoti mērķtiecīgi, jo dažādās sabiedrības grupās izpratne par godīgas konkurences kultūru mums joprojām ir liels izaicinājums.

Šogad mūsu kopējā izpētes portfelī atkal bijis liels nozīmīgu tirgu uzraudzību īpatsvars, kurās konstatējām, ka tirgus Latvijā nefunkcionē tā, kā tam vajadzētu būt tirgus ekonomikas valstī. Vai tās ir automašīnu tehniskās kontroles, kompensējamo zāļu izplatīšana, viesabonēšanas atcelšana, publisko iepirkumu organizēšana, pašvaldību vai to kapitālsabiedrību biznesa aktivitātes, KP kā ‘’tirgus ārstam’’ nākas uzstādīt slimības diagnozi un ieteikt piemērotākās zāles.

Divas no galvenajām konkurences problēmām Latvijā ir publiskās varas pieļauti un nereti pat veicināti konkurences kropļojumi, kā arī nebeidzamie stāsti par iepirkumu karteļiem.

Tas liecina, ka mūsu sabiedrība joprojām nav sasniegusi briedumu konkurences inteliģences ziņā.

Ja konkurences inteliģence ir svešs jēdziens publiskās varas pārstāvjiem, tad nav pārsteiguma, ka arī tirgus dalībnieki neizprot konkurences nozīmību. Tāpēc ceru, ka jaunie Saeimas deputāti ieklausīsies un sapratīs, ka veicināt godīgu konkurenci nozīmē atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem attiecināt ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī uz publiskās varas nesējiem.

Konkurenci uzraugošo institūciju budžeta finansējums

Konkurences institūciju darbinieki

Dati: Konkurences padome

Autore ir Konkurences padomes priekšsēdētāja.

“Brakiem” piemērotāka izlases un kopšanas cirte

Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos esmu lasījis par situāciju Ērgļu novada “Brakos”, kur kailcirte draud Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja mežam. Pēc ziņu izplatīšanās man zvanīja kāds Vestienas meža īpašnieks un pauda satraukumu par to, ka kailcirte varētu tikt izpildīta jau 50 metrus no muzeja.

Nozīmīga vieta

Ņemot vērā vietas kontekstu, uzskatu, ka pirms ciršanas Ērgļu novada pašvaldībai rūpīgi jāpārdomā, vai tiešām šajā mežā, kas, iespējams, atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļa 500 metru aizsardzības zonā, nepieciešama intensīva cirsmu izstrāde. Uz vietas neesmu bijis, bet pēc vietējo iedzīvotāju sniegtās informācijas, kokus plānots cirst kailcirtē. Uzskatu, ka “Braku” tuvumā, kas ir sociāli jūtīga un nozīmīga vieta, krasas pārmaiņas apkārtējo mežu ainavā nav nepieciešamas un piemērotāka būtu izlases un kopšanas cirte.

Izlases cirti veic, audzes vainagu klājā izcērtot koku grupas, kuru platība ir mazāka par 0,2 hektāriem, audzi retinot vai arī izcērtot atsevišķus kokus. Ciršanai vispirms izvēlas bojātos, augšanā atpalikušos, kā arī daļu no mērķa caurmēru sasniegušajiem kokiem, mežaudzes 1.stāva šķērslaukumu nesamazinot zem normatīvos noteiktās kritiskās vērtības. Kopšanas cirti parasti izpilda, izcērtot bojātos un augšanā atpalikušos kokus, mežaudzes 1.stāva šķērslaukumu nesamazinot zem normatīvos noteiktās minimālās vērtības.

Var apskatīt dabā

Pirms ķerties pie cirsmu pārdošanas, pašvaldības atbildīgajām amatpersonām būtu ieteicams iepazīties ar izlases ciršu mežsaimniecības praksi dabā. Netālu no Ērgļiem, Amatas novada Skujenes pagastā, atrodas Pasaules Dabas fonda demonstrējumu teritorija “Kalna Gavieši”. Smiltenes novadā atrodas līdzīga saimniecība “Lejas Kleperi”, nedaudz tālāk – Vecumnieku novada Kurmenes pagastā, ir demonstrējumu saimniecība “Pūpoli”.

Kailcirte nav vienīgais līdzeklis koksnes ieguvei mežaudzēs, kuras sasniegušas galvenās cirtes vecumu vai caurmēru. Var izvēlēties arī izlases cirti. Izvēle ir īpašnieka rokās. Domāju, ka šo problēmu var risināt, veidojot konstruktīvu dialogu ar sabiedrību. Iespējams arī variants, ka meža gabalā jāstrādā ar jaukta tipa meža apsaimniekošanas modeli. Jāatlasa nogabali, kuros piemērotāka izlases cirte un arī tādi, kur, iespējams, tomēr vienīgā iespējam ir kailcirte.

Autors ir mežkopis, Pasaules Dabas fonda mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas “Pūpoli” pārvaldnieks.

Atziņas pēc ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām

ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās demokrāti ir ieguvuši kontroli pār Pārstāvju palātu jeb apakšpalātu, bet republikāņi nostiprina vairākumu Senātā. Vai tas uzskatāms par neuzticības balsojumu prezidentam Trampam? Drīzāk nē, jo arī līdz šim prezidenta partijai Kongresa vidustermiņa vēlēšanās nav veicies tik labi. Jāņem vērā, ka Tramps ar savu neviennozīmīgo politiku ir veicinājis Demokrātu uzvaru Pārstāvju palātā, mobilizējot tos cilvēkus, kas viņa izteikumu rezultātā jutušies aizskarti.

Ir vairāki faktori, kas šo vēlēšanu kontekstā ir būtiski gan ASV, gan pasaulei kopumā. Pirmkārt, demokrāti iekšējās debatēs ir mēģinājuši nonākt pie jaunas nostājas daudzos jautājumos, un jāraugās, cik kreisi noskaņoti politiskie uzskati varētu būt tiem cilvēkiem, kas tiks ievēlēti pārstāvju palātā. Otrkārt, ir jautājums, cik no republikāņu pārstāvjiem būs lojāli prezidentam Trampam un cik daudzi mēģinās īstenot no prezidenta neatkarīgāku politiku. Skaidrs, ka šajos apstākļos prezidenta iespējas virzīt savus likumprojektus būs apgrūtinātas.

Savukārt komitejām, nonākot demokrātu rokās, radīsies daudz neērtu jautājumu, uz kuriem prezidentam būs jāatbild.

Vai vēlēšanu iznākums nozīmē prezidenta atstādināšanas procesa sākšanu? Diez vai, jo Senātā ir vajadzīgs 2/3 vairākums, un tā demokrātiem nav arī pēc šīm vēlēšanām. Teorētiski procesa sākums ir iespējams Pārstāvju palātā. Taču jāņem vērā, ka tas, iespējams, nemaz nebūtu izdevīgi pašiem demokrātiem, kam drīzāk varētu palīdzēt tas, ka Tramps ar saviem asajiem izteikumiem turpina strādāt, palīdzot mobilizēt demokrātu vēlētājus nākamajām vēlēšanām.

Fokuss ASV pēc šīm vēlēšanām vairāk varētu tikt pārnests uz iekšpolitiskiem jautājumiem – veselības aprūpi, imigrācijas politiku, infrastruktūras atjaunošanu.

Diez vai ārpolitika spēlēs centrālo lomu tālākajās debatēs, līdz ar to nekādas radikālas pārmaiņas mēs sagaidīt nevarētu.

Vienas vēlēšanas beigušās, taču tuvojas jau nākamās, 2020.gadā paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas. Pamazām sākas ieskriešanās vēlēšanu kampaņai. Raudzīsim, pie kādiem secinājumiem demokrāti būs nonākuši, kādi kandidāti sāks cīņu par demokrātu partijas nomināciju un cik lielas izredzes varētu būt prezidentam Trampam saglabāt amatu. Jāteic, ka izredzes Trampam iegūt otro prezidenta termiņu saglabājas pietiekami labas, jo, lai arī atbalsts ASV kopumā prezidentam nav augsts, viņš ir diezgan populārs starp republikāņiem. Ja daudzi no viņiem aiziet uz vēlēšanām un nobalso, tad Trampam ir pietiekami lielas izredzes turpināt būt Baltajā namā.

Autors ir Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) vadošais pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs. Komentārs video formātā tapis RSU un LĀI veidotajā sērijā 100 sekundes ārpolitikas fokusā.

Partiju spēles

Mēnesis ir pagājis kopš Saeimas vēlēšanām, un Latvijai vēl nav jaunas valdības. Latvijas tauta bija tik vienisprātis, ka 13.Saeimā ievēlēja deputātus no 16 partijām, un vēl vairākus bezpartejiskus deputātus.

Nē, tā nav drukas kļūda – 16 partijas pārstāvētas jaunajā Saeimā!

Kamēr uzsvars tiek likts uz sarakstiem, no kuriem tikai septiņi tika ievēlēti, bieži aizmirstas, ka ‘’saraksts“ un ‘’partija“ nav viens un tas pats. Un ne vienmēr tas ir atspoguļots nosaukumā.

Piemēram, mēs laikam zinām, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sastāv no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP). 13.Saeimā ZZS sarakstā bija ievēlēti 4 deputāti no LZS un 2 no LZP. Tomēr bez šiem sešiem ZZS sarakstā bija ievēlēti arī 3 pārstāvji no partijas ‘’Latvijai un Ventspilij’, 1 no Liepājas partijas un 1 deputāts no Daugavpils novada partijas.

Otrā galējība ir Nacionālā apvienība ‘’Visu Latvijai!“ – ‘’Tēvzemei un brīvībai/LNNK“ (NA), kurai, par spīti saliktajam nosaukumam, kur minētas 3 agrākās atsevišķās partijas, visi ievēlētie deputāti patiešām ir NA biedri.

Mēnesi vēl saimniekoja vecā Saeima, bet ar 6.novembri pie varas ir nākusi jaunā Saeima. Pēc deputātu zvērestiem, kur neiztikām bez lībiešu valodas no deputātes Janīnas Kursītes-Pakules, pirmais svarīgais darbs bija Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšana. Šis prestižais darbs parasti ir partiju savstarpējās diņģēšanās rezultāts, dalot ministru krēslus. Taču ministru krēsli vēl nebija sadalīti, un ievēlēja to pašu 12.Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. Interesanti, ka Saeimas prezidijā ir 5 deputāti, bet Saeimā ir 7 grupējumi. Prezidijā pārstāvēta ir ‘’Saskaņa’’, bet nav pārstāvēta ne otrā lielākajā skaitā ievēlētā partija – KPV LV, ne ZZS.

Partijām izrādot nespēju vienoties par valdības izveidošanu, prezidents ir aicinājis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītāju Jāni Bordānu savilkt kopā tādu ministru kabinetu, ko Saeima apstiprina. Un tas ir jāpaspēj līdz 21.novembrim. Kamēr jaunā valdība nav sakombinēta un apstiprināta, paliek tas pats vecais ministru prezidents un tie paši vecie ministri.

Vienošanās nebūs viegla, jo kopēja nostāja jārod pieciem grupējumi, un JKP nesadarbosies ne ar ‘’Saskaņu’’, ne ar ZZS. Katrs ir ar savām ambīcijām un savu redzējumu uz Latvijas nākotni.

Autors ir Austrālijas laikraksta ‘’Latvietis’’ redaktors.

Atklāta vēstule par projekta ‘’Rail Baltica’’ īstenošanu un Latvijas interesēm

‘’Rail Baltica’’ ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūve ir svarīgākais 21.gadsimta infrastruktūras projekts Latvijā. Tas savienos Latviju ar pārējo Eiropu, padarīs Rīgu par Baltijas centrālo transporta mezglu un dos jaunas attīstības iespējas Maskavas forštatei, Torņakalnam un Rīgas centram.

Kā būtiskākos tiešos projekta ieguvumus varam minēt:
– Rīga – Baltijas centrālais pasažieru transporta mezgls – savienojums ar Tallinu un Viļņu, starptautisko lidostu “Rīga”, pārējo Latvijas dzelzceļa sistēmu, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta maršrutiem;
– Rīgas centra pārveidošana – jauns, ērts un mūsdienīgs multimodālais transporta mezgls, aptverot gan dzelzceļa stacijas, gan autoostas, gan citu pārvietošanās veidu (gājēji, velotransports, taksometri, piegādes transports, privātais autotransports, stāvvietas) funkcijas, Vecrīgas un Maskavas forštates savienošana, kvalitatīva publiskā ārtelpa, Centrāltirgus apkārtnes attīstība, Daugavas kreisā krasta izglītības un inovāciju teritorijas savienojumi;
– Latvijas reģionu attīstībai – reģionālā pasažieru satiksme un jaunas industriālās zonas ražotnēm un loģistikai Bauskā, Iecavā, Ķekavā, Mārupē, Salaspilī Vangažos, Skultē, Salacgrīvā u.c.

Latvijas valsts uzdevums ir maksimāli izmantot šī projekta sniegtās iespējas visas Latvijas un Rīgas pilsētas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstībai, tai skaitā nodrošinot pēc iespējas ātrāku ‘’Rail Baltica’’ dzelzceļa līnijas un ar to saistīto projektu realizāciju sociāli atbildīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm.

Vienlaikus vēlamies norādīt, ka vērienīgā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves iecere, dzelzceļa savienojums ar lidostu, jaunu pasažieru vilcienu iepirkums un jauni autobusu reģionālo pārvadājumu līgumi rada visu nepieciešamo pamatu, lai beidzot Latvijā iedarbinātu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kā iedzīvotāju mobilitātes pamatu – būtiski samazinot transporta izmaksas, automašīnu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu.

Mēs, apakšā parakstījušies, atbalstām ‘’Rail Baltica’’ projekta realizāciju un aicinām Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Rīgas domes priekšsēdētāju un visas politiskās partijas atbalstīt mūsu nostāju, apņemoties:
– iekļaut ‘’Rail Baltica’’ topošās valdības prioritāro darbu sarakstā (valdības deklarācijā) un Ministru prezidentam uzņemties tiešu atbildību par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekta pārraudzību;
– nodrošināt Latvijas valsts un Rīgas domes līdzfinansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2020.gada ‘’Rail Baltica’’ un ar to saistīto publiskās infrastruktūras un labiekārtojuma projektu realizācijai;
– piesaistīt privāto līdzfinansējumu Rīgas centrālās stacijas apkārtnes pārveidei, neaprobežojoties tikai ar jauna sliežu savienojuma un daļēju stacijas pārbūves risinājumu;
– iesaistīt lēmumu pieņemšanā profesionālās un nevalstiskās organizācijas un to deleģētos pārstāvjus,  izmantojot teritorijas lokālplānojumu kā vienošanās platformu.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas, Arhitektu savienības, Ainavu arhitektu asociācijas, Nacionālās arhitektūras padomes, biedrību “Urban Institute”, “Pilsēta cilvēkiem”, “Free Riga” un Rīgas Apkaimju alianses vadītāji.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas domes priekšsēdētājam, Saeimā ievēlēto partiju valdēm, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdei.

Pielikumi
Esošais un plānotais dzelzceļa tīkls Rīgas metropoles areālā

Rail Baltica projektēšanas un būvniecības teritorija un lokālplānojuma teritorija Rīgas pilsētas centrālajā daļā

Autors: “SIA Grupa 93”

Parex anniversary: Is the next crisis approaching?

It is already here, that is in some parts of the world, in other parts it may be approaching, but I will argue that the answer to the question is a very firm “No!’ in the case of Latvia or the Baltics for that matter.

I hear so many talks about “the coming crisis” – I just wonder why? Perhaps, because it recently was 10 years since the demise of Lehman Brothers? Or, at the time of writing this piece, exactly 10 years since the collapse of Parex Bank? Or, as I have heard some say, “it is about time for the next crisis”, whatever that means?!?

The economy has been growing for quite a while now, see Figure 1. In fact, almost as long as the (in)famous “Seven Fat Years” (which were actually almost nine years – this time the economy has been growing since Q3 of 2010, i.e. for eight years so far). But why should it then stop?

Figure 1: Economic growth, Latvia, quarterly data, 1996 Q1 – 2018 Q2

Source: Central Statistical Bureau of Latvia

Last time, the Lehman and Parex incidents caused a “sudden stop” – lending, based on which the economy had been growing super-fast in 2004-07, stopped and thus did economic activity. But at the moment there is no credit boom in Latvia at all; thus no boom to go bust. There is no real estate bubble either; thus no bubble to burst.

Brexit, you may say! Whatever will come of Brexit, it is not of grand importance to the Latvian economy. Trade matters but the UK accounts for only 5-6% of Latvian exports and a super-hard Brexit, significantly limiting Latvian exports to the UK is an unrealistic scenario. Even if it should happen, it will not send the Latvian economy into a tailspin. Think of the sanctions vis-à-vis Russia. Impact on the overall economy? Tiny! Brexit will mostly affect Britain and Ireland for which the UK is a very important export destination.

The Donald and a US-China trade war, then! Again I would argue that the impact here would be limited. Latvia is much more affected by what happens in countries such as Lithuania, Estonia, Germany, Sweden etc, i.e. the major trading partners. They are not the US or China.

Emerging market trouble – Turkey for instance! Classical emerging market crisis – and I expect more of those. Interest rates are rising in the US and that market becomes more attractive for investors. They pull their dollars out of Turkey, which sees its currency tumble because its firms had borrowed heavily in dollars in the first place. Not smart – dollar loans must be repaid in dollars by firms which have earnings in devalued Turkish lira. Expect many bankruptcies and a recession in Turkey. Again, no heavy borrowing has taken place this time in Latvia and – contrary to ten years ago – there is no currency mismatch either. Whatever borrowing there is, is in euros, just like earnings.

In all the cases mentioned Latvia is in an ideal position, economically as well as geographically. Economically by having no imbalances (except one; see end of story), geographically in the sense that Latvia is not close in terms of distance or economic relation to the events mentioned.

Ah! Italy, then! The EU Commission has, for the first time ever, rejected a country’s (Italy’s) budget proposal. Another euro crisis but with a bigger country this time? I am quite sure that the Commission and Italy will find some solution. The EU is good at that but in an annoying way in that compromises are usually coming in the very last minute – but no one has an interest in crisis development in Italy. Especially not the Italians since their banks have lent heavily to the Italian government and are thus first in line to go down in case of a crisis. Thus expect some sort of compromise.

I really just see one short term problem here and it is the labour market. Unemployment, due to so many years of growth coupled with migration and poor demographics, is getting increasingly tight with unemployment at its lowest for 10 years, see Figure 2.

Figure 2: Unemployment rate in Latvia, 2002-I – 2018-V

Source: Central Statistical Bureau of Latvia

But this does not erupt into a crisis. Rather, some firms will have to decline on potential contracts, some firms will lose some of their competitiveness due to rising wages they have to pay and thereby lose contracts. Altogether this will slow down the economy but not in any way or form make a repetition of 2008-10.

Rather, firms will have to think of labour-saving technologies, of ‘smart’ immigration etc. Completely normal!

Thus, sorry, but no crisis approaching this time due to an economy with no imbalances – except clear signs of overheating in the labour market.

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and a member of the Fiscal Discipline Council.
Points of view expressed here are not necessarily those of the Fiscal Discipline Council.

Vēlos augt kopā ar savu klasi!

Esmu skolotāja ar doktora grādu ekonomikā, ko ieguvu savā dzimtenē Krievijā. Latvijā jau trešo gadu mācu krievu valodu pamatskolēniem un vidusskolēniem. Mans galvenais mērķis ir mainīt bērnu un jauniešu attieksmi pret krievu valodu, lai to nesaistītu ar konkrētu valsti un tās politiku, bet ļautu iepazīt kultūru. Man ir audzināmā klase, ar kuru vēlos izaugt kopā. Man šķiet, ka pedagoga profesijas prestižs ir pietiekami augsts – Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā.

Pedagoga profesija kā iedzimtība

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, valodas barjeras dēļ uzreiz nevarēju atrast darbu. Sāku mācīties latviešu valodu un paralēli rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt, un man ļoti iepatikās, pieteicās citi draugi, un tā darbojos trīs gadus.

Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, mamma ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Nu jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Mainīt attieksmi pret krievu valodu

Kā skolotājai mans mērķis ir mainīt attieksmi pret krievu valodu. Jāsaka godīgi, krievu valodas kā svešvalodas grāmatas Latvijā ir briesmīgas – tajās ir stāstīts tikai un vienīgi par Krieviju. Kā lai bērniem rodas interese mācīties, ja grāmatās lielākoties ir stāstīts tikai par valsti, kurā liela daļa no viņiem nav bijusi un par kuras agresīvo politiku viņi dzird ziņās! Esmu opozicionāre, tas bija arī viens no iemesliem, kādēļ aizbraucu no Krievijas, un gribu iemācīt bērniem, ka valoda nevienam nepieder.

Mācību stundās es tikpat kā neizmatoju mācību grāmatas, bet veidoju pati savus materiālus, daļēji  balstoties uz angļu valodas mācību grāmatām. Tās ir daudz interesantākas, vēsta par dažādām tēmām – modi, ēdienu, hobijiem u.tml. Tas bērniem ir daudz lietderīgāk, tāpēc tulkoju uzdevumus, pielāgoju tos krievu valodai. Mēs daudz runājam par literatūru un mākslu, visu, ko apgūstam krievu valodā, cenšos sasaistīt ar Latviju, Latvijas kultūru un latviešu valodu. Gramatiku mācāmies caur līdzībām jeb ar kontrastīvo metodi, lai bērni vienlaikus atsvaidzinātu zināšanas arī citās valodās.

Gan Puškina dzeja, gan reps

Uzskatu, ka pedagogs ir ļoti radoša profesija. Ikreiz, kad redzu kaut ko jaunu un interesantu, uzreiz domāju, kā to varētu izmantot stundās. Priecājos, ka skolas vadība dod tik lielu rīcības brīvību, pedagogiem tā ir ļoti nepieciešama, jo ar vienu un to pašu uzdevumu nevar ieinteresēt visus bērnus. Piemēram, ar klasi, kurā bija daudz meiteņu, mēs varējām mācīties Puškina dzeju, bet ar klasi, kurā lielākoties bija pusaugu puiši, skaidri zināju, ka tas nebūs piemēroti. Viņiem veidoju uzdevumus, kuros runājām par krievu repu, mūziķiem un viņu dzīvi, un jauniešiem bija interesanti.

Mēs esam ļoti radoši – dažu uzdevumu izpildei apmeklējam izstādes, rakstām haikas, tā izdzīvojot krievu valodu. Ar lellēm veidoju video, kuros ar humoru tiek izspēlēti dažādi sadzīviski dialogi, pēc tam kopīgi klasē tos skatāmies, aprakstām, bērni atbild uz jautājumiem un paši mēģina izveidot ko līdzīgu.

Pakāpeniski redzu, kā mainās bērnu attieksme pret valodu, un rādu arī savu attieksmi pret viņu dzimto valodu un Latviju. Ar katru dienu aizvien labāk apgūstu latviešu valodu. Pirms 18.novembra es atnācu uz skolu tautastērpā un lasīju bērniem savu dzeju par Latviju. Viņi to ļoti atzinīgi novērtēja. Tā mēs iepazīstam cits citu, dažādas valodas un kultūras.

Skolotāji daudz vairāk cienīti

Skolotāja darbs ir nepārtraukts meklēšanas process. Salīdzinot abas valstis, varu teikt, ka Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā, un arī paši skolotāji uzvedas citādāk. Latvijā skolotāji ir tuvāk bērniem, viņi vairāk iedziļinās katra bērna personībā un meklē individuālu pieeju. Tas ir ļoti pareizi, jo skolotājam nevajag veidot distanci ar bērniem. To cenšos ievērot arī darbā ar savu audzināmo klasi. Kad man tikko piešķīra 7.klasi, bija tāda sajūta, kā staigājot tumsā, bet tagad pakāpeniski veidojam ciešāku saikni. Es vēlos pavadīt šos jauniešus līdz pat skolas absolvēšanai, vēlos izaugt kopā ar savu klasi.

Man pedagoga darbā ir lielisks piemērs – mans kolēģis Kaspars, kura audzināmā klase viņu ļoti ciena, viņam ar jauniešiem ir ļoti spēcīga saikne. Apzinos, ka es kā sieviete nevaru īstenot daudz ko tādu, ko var mans kolēģis, piemēram, doties pārgājienā pie dabas ar nakšņošanu, jo gluži vienkārši viena pati nespēšu garantēt jauniešu drošību. Skolotāja dzimums ir būtisks darbā ar pamatskolas vecuma bērniem, jo šajā posmā ir svarīgs tieši rakstura spēks, jāspēj savienot draudzīgumu un disciplīnu. Savukārt vidusskolas vecumā jaunieši skolotāju vērtē pēc zināšanām, nevis dzimuma. Taču, raugoties uz pedagoga profesiju kopumā, jāatceras, ka tā ir altruistiska misija, un to vienmēr der atcerēties.

Autore ir privātās vidusskolas “Patnis” krievu valodas skolotāja

Lai no ceļojuma nepaliktu tikai plāni un tukšums maciņā

Šoruden medijos izskanēja ziņa, ka tūroperators ”Prieks Tūre” apturējis darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu un saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatoru

Saskaņā ar ‘’Lursoft’’ datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šī gada 1.jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”, kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot tūrisma aģentu un operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Jaunais regulējums paredz, ka tūrisma aģentiem un operatoriem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus jeb ceļojumus (transporta pakalpojumi, viesnīcas, ekskursijas u.c.). Licences ikgadējās valsts nodevas apmērs ir 40 eiro, un tā tiks ieskaitīta valsts budžetā, lai nepieciešamības gadījumā varētu segt ceļotāju repatriāciju jeb atgriešanos valstī tūrisma pakalpojuma sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā. Licencēšana ieviesta arī kā instruments, lai mazinātu ēnu ekonomiku, nodrošinātu efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci tūrisma komersantu vidū. Ņemot vērā pārejas periodu, visiem tūrisma aģentiem un operatoriem ir jābūt licencētiem no 2019.gada 1.jūlija.

Pārbaudīt un salīdzināt, pirms pirkt

Noteikumi ir solis pareizajā virzienā, taču tas negarantē 100% ceļotāju aizsardzību.. Absolūtas garantijas pret šādām situācijām nav, riski pastāv ikvienā jomā, taču ir vairākas lietas, ko ceļotāji var ņemt vērā, lai mazinātu iespēju palikt bez kārotā ceļojuma un ilgi gaidīt vai pat nesagaidīt naudas atmaksu.

Noteikti rūpīgi jāizlasa līgums, ko piedāvā tūrisma operators vai aģents. Tas palīdzēs izvairīties no negaidītām izmaksām un sniegs skaidru priekšstatu, cik daudz tiek piedāvāts par noteikto summu. Ja piedāvātā ceļazīme ir ļoti lēta, krasi atšķiras no vidējās tirgus cenas ceļojumam uz attiecīgo valsti, esiet piesardzīgi un rūpīgi izjautājiet piedāvātāju, lai noskaidrotu, kas ir iekļauts cenā. Var gadīties, ka, sākotnēji nopērkot lētāko ceļazīmi, beigās samaksāsiet vairāk, nekā vidējā tirgus cena. Izpētiet vairākus piedāvājumus, pievērsiet uzmanību, kur cenā ir iekļauts transports, ēdināšana, ekskursijas. Parēķiniet, vai šīs lietas, pērkot atsevišķi, neizmaksās dārgāk. Ļoti zema pakalpojuma cena nozīmē arī to, ka komersantam ir mazākas iespējas uzkrāt finanšu rezerves, tātad mazākas iespējas nepieciešamības gadījumā segt zaudējumus klientiem.

Ielūkoties datubāzē

Pamanot reklāmā kādu tūrisma operatoru vai aģentu, noteikti ielūkojieties Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kur ir pieejama Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāze. Atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, datubāzes pēctece ar licencēto tūrisma komersantu sarakstu atrodama Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā. Datubāzē tiek uzkrāta informācija par tirgū strādājošajiem tūrisma aģentiem un operatoriem, kā arī informācija par tūrisma operatoru klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Izpētiet, cik ilgi būs spēkā garantijas, kādas ir to summas u.tml. Var pievērst uzmanību pakalpojuma sniedzēja dibināšanas gadam, sadarbības partneru lokam u.tml.

Izpētīt atsauksmes un dalīties pašam

Ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojuma sniedzējs ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas biedrs. Tiesa, dalība nevalstiskā organizācijā nenozīmē, ka komersants saskaras ar mazākiem riskiem, taču tas liecina, ka pakalpojuma sniedzējs zina likumdošanu.

Noteikti pārbaudiet atsauksmes – ne tikai apjautājoties draugiem un paziņām, bet pameklējot internetā. Mūsdienu digitālajā pasaulē negatīva patērētāju pieredze nepaliek nepamanīta. Ja kādam ceļotājam būs bijusi negatīva pieredze, visticamāk, viņš būs ar to dalījies. Tā var uzzināt arī dažādas nianses par pakalpojuma kvalitāti, piedāvājuma atbilstību realitātei u.tml. Noteikti arī pašiem iesaku dalīties pieredzē – gan sliktajā, gan labajā.

Autore ir Biznesa augstskolas ‘’Turība’’ Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja.

Desmit gadi pēc pasaules ekonomikas krīzes: smagam sabrukumam nav pamata

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008.gada vasarā sākās ar ASV bankas ‘’Lehman Brothers’’ bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši desmit gadi, un arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Tomēr Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā Latvija tikko ierindota starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Ierobežojoša vai stimulējoša politika

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla gaitā notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts var svārstības mīkstināt, augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā – stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par krīzēm.

Iepriekšējā ekonomiskā krīze pasaulē un īpaši Latvijā bija saistīta ar straujas izaugsmes laikā vēl papildus īstenotu stimulējošu politiku, kad zemās procentu likmes veicināja strauju kreditēšanas attīstību gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan īpaši Latvijā, kad pēc valsts pievienošanās ES ievērojami pieauga investoru pārliecība par ieguldījumu drošību Latvijā. Neatbilstīgas ekonomiskās politikas rezultātā kapitāls ieplūda galvenokārt neražojošajos sektoros, izveidojot ekonomikā nopietnu nesabalansētību un atkarību no ārvalstu kredītresursu plūsmas.

Strukturālās problēmas pastiprināja procikliskā fiskālā politika, kas straujā IKP pieauguma laikā pieļāva valsts budžeta deficītu, veicinot ekonomikas pārkaršanu un palielinot ievainojamību pret ārējiem šokiem. Straujais ārvalstu aizņemtā kapitāla pieaugums, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu, inflāciju, darba samaksas strauju pieaugumu, ļoti augstu tekošā konta deficītu un vispārēju ekonomikas pārkaršanu. 2008.gadā, iestājoties pasaules ekonomikas krīzei, ārvalstu kredītlīdzekļu plūsma uz Latviju krasi apsīka, izraisot maksājumu bilances krīzi. Budžeta ieņēmumiem strauji samazinoties un finanšu problēmās nonākot vienai no lielākajām bankām, Latvija bija spiesta lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību.

Krasi atšķirīga struktūra

Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos. ES kopumā, reaģējot uz 2008.gada krīzi, tika izveidots makroekonomiskās nesabalansētības uzraudzības mehānisms, ar kuru novēro dažādu makroekonomisko rādītāju attīstību visās ES valstīs, kas varētu signalizēt par iespējamu ekonomisku nesabalansētību un norādīt uz krīzes risku. Starp šiem rādītājiem ir mājokļu cenu izmaiņas, tekošā konta bilance, kredītu plūsma, valsts ārējo konkurētspēju raksturojošie rādītāji, valsts ārējais parāds u.c.

Ja kādā no ES valstīm tiek konstatēta vairāku rādītāju neatbilstība noteiktajam vēlamajam līmenim, sākas padziļināta valsts izpēte un tiek sniegtas rekomendācijas, lai nesabalansētību novērstu. Šeit īpaši jāuzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurām līdz šim nav konstatēta tāda makroekonomiskā nesabalansētība, lai būtu nepieciešama papildu izpēte un rekomendācijas tās novēršanai.

Mazāk ievainojama ekonomika

Latvijas ekonomikā kopš pagājušās krīzes ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas padara to daudz mazāk ievainojamu pret globālās ekonomikas krīzēm. Ja arī pilnībā novērst globālās ekonomikas krīzes nav iespējams, Latvija šobrīd tām ir nesalīdzināmi daudz labāk sagatavota nekā 2008.gadā.

Pašlaik ekonomiskās izaugsmes pamatā ir daudz veselīgāka, diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu orientēto ražojošo nozaru attīstību, ir zems tekošā konta deficīts, tiek izstrādāta ekonomikas ciklam atbilstīga fiskālā politika, ierobežojot valsts budžeta deficītu un valdības ārējā parāda pieaugumu. Pavisam nesen notikušas valsts ārējo konkurētspēju paaugstinošas reformas, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un atbrīvojot no ienākuma nodokļa uzņēmumu attīstībā investēto peļņu.

Izvērtēti iekšējie un ārējie riski

Šobrīd pasaules ekonomikā kopumā nav saskatāmas pazīmes, ka varētu izraisīties pagājušajai ekonomikas krīzei līdzīga apmēra krīze, taču mazāka apmēra lokālu krīžu iespēja nekad nevar būt pilnībā izslēgta. Finanšu ministrija, izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā.

Galvenie negatīvie riski Latvijai pašlaik ir saistīti ar joprojām augsto ģeopolitisko nenoteiktību reģionā, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotajiem strādājošo resursiem un produktivitātes pieaugumam neatbilstīgu darba samaksas kāpumu.

Starp pasaulei kopumā aktuālākajiem vispārējiem riskiem varētu minēt augošās kredītu izmaksas, ASV pakāpeniski paaugstinot bāzes procentu likmes, kas īpaši nelabvēlīgi var skart attīstības valstis ar augstu parādu līmeni ASV dolāros, kas jau izpaudās finanšu krīzē Turcijā, un augsto svārstīgumu pasaules finanšu tirgos.

Autore ir Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece.