Kategorijas: Joki

Anekdotes

Darba intervijā.
«Kādas valodas pārvaldāt?»
«Es spēju domāt un, kas vēl būtiskāk, klusēt jebkurā pasaules valodā!»

Bērnībā es biju pārliecināts, ka daiļslidošanā visi sportisti izpilda vienu un to pašu programmu un uzvar tas, kurš vismazāk reižu pakritis.

Mans plāns ķerties pie pasaules pārveidošanas sagruva jau pašā pirmajā posmā — piecelties pulksten septiņos.

 

Dēlu pacienāju ar ābolu. Viņš klusējot paņem un skatās uz mani.
«Ko aizmirsi pateikt?» es mudinu.
«Jūs to nomazgājāt?»

Vakar man zvanīja no skolas un paziņoja: «Jūsu dēls visu laiku melo!»
Es atbildēju: «Pasakiet viņam — puika ir meistars! Man nav dēla!»

Jau ilgāku laiku fotografēju pašportretus, lai dokumentētu notievēšanas procesu. Pagaidām visas bildes joprojām jāliek kategorijā «pirms».

«Dārgā, tu vakar vakarā atkal aizmirsi pabarot kaķi!»
«Kur tu to ņēmi?! Skat, viņš mierīgi guļ un pat neatver acis!»
«Ja vakar vakarā būtu paēdis, tad diez vai es ar viņu satiktos nakts vidū pie ledusskapja.»

Ja pie jums viesos ierodas desmit cilvēki, bet mājās ir tikai astoņas īpašās dakšiņas omāriem, tad man atliek vienīgi apskaust jūsu problēmas.

Inkvizīcijas laikos par sakariem ar pašu nelabo nekad nesodīja sievietes, kas smagākas par 50 kilogramiem, jo 50 kilogramu ir raganu slotas nestspēja. Mūsdienās izdzīvotu krietni vairāk sieviešu.

Frāzes, kuras lietot ir bīstami.
Teikt sievai: «Tev nav taisnība!»
Teikt vecmāmiņai: «Es neesmu izsalcis!»
Teikt frizierei: «Rīkojieties pēc saviem ieskatiem!»

Es agrāk vienmēr teicu: «Dzīves pirmie piecdesmit gadi ir visgrūtākie.» Bet vakar pēc fitnesa zāles apmeklēšanas sapratu — pirmie piecdesmit bija visvieglākie!»

«Kārli, es redzu, ka tu ēd gaļu, bet agrāk teici, ka esi veģetārietis?!»
«Man šodien atslodzes diena.»

Mūsu suns nekam neder! Tā priecājas satikt ikvienu svešinieku, dievina jaunu sabiedrību!

Veikalā.
«Cienītā, vai varat ieteikt konfekšu kārbu, kas nebūtu pārāk dārga?»
«Mīļotajai sievietei?»
«Nē, ārstam.»
«Lai pateiktos vai atriebtos?»

Mana mīļotā meitene ir vampīrs! Viņa nekad nevēlas skūpstīties, kad es esmu ēdis ķiplokus!

Ir bezjēdzīgi man kaut ko aizliegt, jo es tāpat negrasos neko darīt.

Runā, ka Zeme ir apaļa. Taču es jau kopš bērnības zinu, ka ir četras debespuses — ziemeļi, dienvidi, rietumi un austrumi. Visas debespuses ir vienādas, tāpēc neviens nevar teikt, ka ziemeļi, piemēram, ir lielāki par dienvidiem. Tātad starp tām ir 90 grādu. Skaidrs — Zeme ir kvadrāts!

Paldies internetam, kas mani ir pārliecinājis, ka pasaulē ir ļoti daudz par mani dumjāku cilvēku! Īpaša pateicība Instagram!

Anekdotes

«Esmu pamanījis, ka līdzjutēji visbiežāk izsmej hokejistus, futbolistus un vieglatlētus.»
«Par mani gan neviens nekad neņirgājas,» atzina biatlonists, uzlicis plecā šauteni.

Krievijas sportistiem aizliegts ziemas spēlēs nest trīskrāsaino valsts karogu un dziedāt himnu. Taču viņi atraduši izeju — soļos ar sarkano karogu ar sirpi un āmuru un dziedās Internacionāli.

Iespējams, par visaizraujošāko ziemas sporta veidu varētu kļūt masu starts bobslejā.

 

Hokejs ir vieglāks sporta veids nekā daiļslidošana — hokejisti drīkst atspiesties uz nūjas.

Nolēmu sākt nodarboties ar sportu. Izvēlējos skriešanu. Pieskrēju pie datora. Sēžu. Acis skrien pa ekrānu. Un saprotu: «Sports — tas tik tiešām man der!»»

Jebkas, kas jūs nenonāvē, pēc kāda laika to mēģinās vēlreiz.

Jutos sasirdzis, tāpēc devos pie ārsta.
«Paklepojiet, lūdzu!»
«Paklepojiet vēlreiz!»
«Labi, diagnoze skaidra. Jums ir klepus!»

«Meitiņ, kas tev vislabāk patīk?»
«Frī un končas.»
«Bet no cilvēkiem?»
«Cilvēkus es neēdu!»

«Manus bērnus interesē jautājums, no kurienes viss radies?»
«Nodokļu inspektorus interesē tieši tas pats.»

Laika ziņās stāstīja, ka gaidāms liels putenis, tāpēc, dodoties ceļā, būtu vēlams līdzi ņemt lāpstu, siltu apģērbu, virvi, gaismas lukturīti, rezerves riepu. Jāatzīst, ka šodien tramvajā es izskatījos ļoti dīvaini.

Ierēdņa lūgšana dievnamā: «Kungs, es tev lūdzu tikai vienu sīkumu — neiekrist, pieņemot kukuli! Pārējo es pats sev sagādāšu.»

«Parasti sieviete izvēlas vīrieti. Vai tas nozīmē, ka viņam nav nekādas izvēles?»
«Kāpēc ne? Arī vīrietim ir izvēles iespēja: piekrist sievietes lēmumam, vai arī nepiekrist.»

«Slikti, kad tāds tukšums…»
«Dvēselē?»
«Ledusskapī!»

Paņemot rokā nūju, pērtiķis kļuva par cilvēku. Paņemot rokā divas nūjas, viņš kļuva par slēpotāju.

«Svētais tēvs, vai varat iesvētīt mūsu dzīvokli, lai tiktu vaļā no visiem grēkiem?»
«Un kur tad paši pēc tam dzīvosit?»

«Vai redzēji, kas noslaktēja manu vistiņu?»
«Neredzēju un nedzirdēju, un lai vairs nerakņājas manā dārzā!»

«Vai taisnība, ka jūs esat no Odesas?»
«Un?»
«Nekas, vienkārši runā, ka odesieši uz katru jautājumu atbild ar pretjautājumu.»
«Kas tā runā?»

Neviena cita sieviete neizjūt tik lielu pārākumu pār vīrieti kā zobārste.

«Kas mūsu ģimenē ir visrijīgākais?»
«Automašīna.»

Anekdotes

«Dakter, jūs man vakar aizliedzāt ēst nakts laikā, un es apaukstējos!»
«Es neredzu sakarību…»
«Visu nakti nostāvēju pie atvērtām ledusskapja durvīm.»

«Man ir parādījušās jūtas pret tevi…»
«Tiešām?»
«Jā, tagad es jūtu, ka tava klātbūtne mani tracina.»

Ierēdnis baznīcā. «Mans Kungs, es lūdzu tev tikai vienu — neiekrist, pieņemot kukuli! Pārējo es pats sev varēšu nopirkt.»

 

«Svētais tēvs, pasakiet priekšā, kas man būtu jālūdz Dievam!»
«Lūdziet to, kā jums vēl nav. Bet, ja viss jau ir, tad lūdziet piedošanu!»

Pasūtītājs celtniekam: «Vai sienas nav pārāk plānas?»
«Normālas! Vēl taču tapetes arī būs!»

Ja par olimpisko sporta veidu atzītu slinkošanu, tad es labprāt gribētu izcīnīt 4. vietu. Kāpēc ceturto? Jo slinkums rāpties uz pjedestāla pēc medaļām.

Man ar vīru ir vienāda gaume: viņš mani uzskata par pašu labāko pasaulē, un arī es uzskatu sevi par pašu labāko pasaulē.

Ja jūs jūtat tauriņus vēderā, tas vēl nenozīmē, ka esat iemīlējies. Iespējams, jūs vienkārši esat putns.

Agrāk zinātnieki uzskatīja: jo trūcīgāks cilvēks, jo vairāk laika viņš pavada, skatoties televizoru. Taču tagad atklājies, ka viss ir otrādi: jo ilgāk cilvēks skatās televizoru, jo trūcīgāks viņš ir.

Čuguna ražošanas rūpnīca pievērsusies jaunam biznesam — tā sākusi ražot rotaļlietas. Un viņu jaunais reklāmas sauklis: «Ar mūsu rotaļlietām jūs savu bērnu vienmēr atradīsit tajā pašā vietā, kur atstājāt!»

«Kāpēc jūsu pase ir tik ļoti sasmērēta, pilsoni?»
«Tāpēc, ka to šķirsta visi, kuriem nav slinkums!»

Tētis kā pats spēcīgākais cilvēks ģimenē parasti ir pēdējais, kas izmanto zobu pastas tūbiņu.

«Ja vīrieti parasti izvēlas sieviete, vai tas nozīmē, ka viņam nemaz nav izvēles?»
«Kāpēc nav!? Arī vīrietim ir izvēle! Vari piekrist sievietes izvēlei, vai arī nepiekrist — taču tiksi izvēlēts bez savas piekrišanas.»

Ja programmētājs stāsta, ka strādā no deviņiem līdz pieciem, tas, visticamāk, nozīmē, ka no deviņiem vakarā līdz pieciem rītā.

Mazmeitiņa mācās pirmajā klasē. Skola noorganizēja ekskursiju uz govju fermu. Atgriezusies mājās, viņa paziņoja: «Tā nav taisnība, ka govis dod pienu! Tas no viņām tiek izsūknēts!»

«Vai vari noskaitīt visus desmit baušļus? Jebkādā secībā.»
«Sestais, pirmais, trešais…»

Dzimšanas dienas svinības darbavietā.
«Ko jums ieliet?»
«Man tikai gāzētu minerālūdeni, lūdzu!»
«Ir tikai negāzēts.»
«Tad lejiet šņabi!»

Anekdotes

«Kur ir tas vīrietis, kas mani mīlēs tādu, kāda esmu?
«Es esmu šeit!»
«Nē, tu es nabags!»

Nakts ir tumša un pilna šausmām, bet, par laimi, ir ledusskapji, kuri dod gaismu un ir pilni ar dažādiem patīkamiem solījumiem.

Paradokss: uzraksts uz asfalta «Es tevi mīlu!» spēj nostāvēt desmit gadus, bet ceļu joslas ir jāpārkrāso katru gadu.

 

Tirgū.
«Kur ražotas šīs sporta kurpes?»
«Vācijā!»
«Bet, skatieties, iekšpusē ir zīmogs, ka Ķīnā!»
«Normāliem cilvēkiem — Vācijā, pārāk ziņkārīgiem — Ķīnā!»

Bērnībā mani aizveda pie acu ārsta. Kā jau vecāki bija pieļāvuši, man izrakstīja brilles. Taču neviens neiedomājās, ka es vienkārši nezinu alfabētu.

Meistars rūpnīcā apmāca jaunu mācekli.
«Redzi kloķi?»
«Jā.»
«Astoņos no rīta ieslēdz, bet sešos vakarā izslēdz. Saprati?»
«Nē.»
«Atkārtoju. Redzi kloķi?»
«Jā.»
«Astoņos no rīta ieslēdz, bet sešos vakarā izslēdz. Saprati?»
«Nē.»
«Vēlreiz atkārtoju. Redzi kloķi?»
«Jā.»
«Astoņos no rīta ieslēdz, bet sešos vakarā izslēdz. Saprati?»
«Vecīt, tu stulbs esi?! Es tev trešo reizi saku — nesaprotu!»

Saproti nu sievietes… Vispirms baida mammu, ka izies pie vīra, bet pēc tam baida vīru, ka atgriezīsies pie mammas!

«Ja vīrietis apgalvo, ka viņš ir mājās pats galvenais, tas nozīmē, ka viņš nav precējies.»
«Nav ne tikai precējies, viņam pat kaķa nav mājās!»

Es nekādi nespēju saprast viena aktiera izrādi. Bet viens kasieris lielveikalā — tas jau ir par daudz!

Rīts. Alus krogā ienāk kāds piepampis vīrs: «Labrīt, dakter!»

Apģērbs, kurš vairs nav tik tīrs, lai kārtu skapī, bet nav tik netīrs, lai mestu veļas grozā, laipni lūgts uz krēsla atzveltnes!

Man ir tāda sajūta, ka ķermenis no rīta grib izstaipīties, jo instinktīvi vēlas kaut ko sevī pārraut, lai vispār nekur nebūtu jāiet.

Satiekas zilonis un kamielis.
Zilonis vēlas panerrot kamieli: «Kāpēc tev uz muguras ir divas krūtis?»
Kamielis: «Ar tādu seju kā tev es vispār nevērtu vaļā muti!»

Nevaru ciest situācijas, kad ierodos pie kāda ciemos un saimnieki sāk man uzdot daudz muļķīgu jautājumu — ko tu vēlies?, kas tu esi?, un vai tā ir pistole?

Kāpēc mana veļasmašīna vairs nesūknē ūdeni? Un vēl būtiskāks jautājums — kur palicis mans kāmītis?

«Mani bērnībā baidīja: ja pazaudēšu pasi, tad kāds uz mana vārda noformēs kredītu, izprecinās un pārdos verdzībā.»
«Ar mani tā arī notika, tikai mana pase nekad nav pazudusi.»

Nevaru ciest, kad ubagi uz ielas manu acu priekšā krata plastmasas krūzītes ar naudu! Vai tiešām jāpierāda, ka viņiem ir vairāk naudas nekā man!?

Anekdotes

Ja regulāri skatāties televizoru, noteikti būsit pamanījuši, ka labie puiši vienmēr uzvar sliktos. Ja vien tās nav ziņas.

«Kaptein, man ir divas ziņas!»
«Bocman, nestiep garumā, sāc ar labo!»
«Mūsu kuģi ir pametušas visas žurkas!»

«Vai tu varētu nogalināt cilvēku?»
«Nē.»
«Kāpēc?»
«Šodien eju ar sievu uz kino. Varbūt tad rīt?»

 

Pica — tā ir apļa diagramma, kura demonstrē, cik picas tev vēl ir palicis.

«Vakar mani sakoda suns!»
«Traks droši vien?»
«Nē, normāls. Vai tad es traku suni raustītu aiz astes?!»

Kāds puisis parasti iepazinās ar tādām meitenēm, par kurām šausmās bija puiša vecāki. Taču reiz viņš mājās pārveda Lienīti un teica: «Mammu, iedomājies — Lienīte nepīpē, nedzer un nelieto lamuvārdus!»
Mamma sajūsmā: «Tā ir taisnība, Lienīt?»
«Jā.»
«Un kāpēc nepīpē un nedzer?»
«Ai, apnika.»

Vienīgais, kas manī izpaužas radoši, ir krīze.

Mani augšējie kaimiņi aizraujas ar stepa dejošanu. Kaimiņi pa labi ir jauns pāris, kas visu laiku skaļi strīdas, bet pa kreisi — regulāri dzen sienās naglas. Sakiet, kā lai šādos apstākļos spēlē bungas!?

Reti kurš zina, bet Senajā Grieķijā cilvēki visu laiku staigāja, ietinušies palagos, jo nakšņoja tur, kur pagadījās.

«Vai jums patīk peldēt?»
«Jā.»
«Kādā stilā — brīvajā vai brasā?»
«Uz piepūšamā matrača.»

Man jau tāpat dažādu problēmu gana, bet tagad vēl mans kaimiņš loterijā laimēja auto!

«Es saņēmu sūtījumu no pagātnes!»
«Par ko tu runā?!»
«Man pienāca telegramma!»

Draudzene ierosināja — varbūt parunāsim par mūsu nākotni? Es pusstundu stāstīju par teleportēšanos, lāzeriem un magnētiskajiem laukiem. Kā vēlāk izrādījās, es ne tā biju sapratis jautājumu.

Talantīgs cilvēks rīkojas pareizi un prātīgi, bet ģeniāls cilvēks — spontāni un radoši.

Sarunājas divi draugi.
«Es nesen klātienē satiku meiteni, ar kuru veselu mēnesi biju sarakstījies internetā.»
«Un kā?»
«Es līdz tam nebiju novērtējis, cik prasmīgi viņa māk izmantot fotošopu.»

«Dakter, vai jūs spējat amputēt sirdsapziņu?»
«Jā, bet tikai ar priekšapmaksu!»

«Vakar sieva mani aizsūtīja uz veikalu!»
«Un kā?»
«Tu pat iedomāties nevari, kā tur viss pa šiem desmit gadiem mainījies!»

Mani tracina situācija, kad esmu noguris un vēlos atlaisties dīvānā, bet izrādās, ka es jau guļu.

Armijas vajadzībām tika iepirktas dāmu somiņas, jo izmēģinājumos atklājās, ka somiņās satilpst vismaz divreiz vairāk lietu nekā parastajās armijas mugursomās.

Anekdotes

Mani ļoti izbrīna cilvēki, kuri ziemas laikā savā automašīnā brauc ar cepuri galvā. Kad ieskatos uzmanīgāk, pamanu, ka viņi brauc kopā ar savu mammu.

Kolēģu saruna darbā, atceroties gadumijas svinības.
«Man tik ļoti ir apnikusi Jaungada nakts vienveidība — katru gadu viens un tas pats, viens un tas pats! Tāpēc šogad nolēmu lauzt stereotipus un paeksperimentēt — rasolā iemaisīju cita veida majonēzi!»

Strādāju policijā. Nesen no darba mūsu nodaļā aizgāja kāda jauna sieviete. Ar darba pienākumiem viņa tika galā ļoti labi, arī alga bija pieklājīga. Taču sāka sūdzēties, ka vairs nespēj katru dienu valkāt vienu un to pašu apģērbu.

 

«Kur palicis mans kažoks?» sašutis kāds klients ķīmiskajā tīrītavā.
«Nezinu gan,» atbild apkalpotāja. «Iespējams, kamēr mēs iztīrījām pilnīgi visus traipus, nekas no tā vairs nebija palicis pāri.»

Filmās redzu, ka sievas parasti silti smaida, kad vīrs pie vakariņām sev ielej glāzīti degvīna. Es esmu izmēģinājis piecas sievas un 40 pudeles, un kaut kas tajā visā nesakrīt…

Ja vīrietis ir gatavs izpatikt visām sievietes iegribām, tas nozīmē, ka viņš viņu mīl.
Ja sieviete ir gatava izpatikt visām vīrieša iegribām, tas nozīmē, ka viņa šo vīrieti ir dzemdējusi.

Kad sieva prasa: «Ko vēlies vakariņās?», es nekad nespēju uzminēt.

Bērna smiekli ir viena no skaistākajām skaņām pasaulē, ko jūs jelkad esat dzirdējis. Ja vien tas nenotiek trijos naktī, jūs esat viens pats mājās, un jums nav bērnu.

Ja jums ir ļoti ātri jānokļūst kādā vietā, paķeriet līdzi ugunsdzēšanas aparātu. Neviens neuzdrošināsies aizkavēt skrienošu cilvēku ar ugunsdzēšanas aparātu rokās.

Pirms sākt pārdzīvot par kāda cita izteiktu viedokli vai par to, ka kāds varētu būt tevī vīlies, vērts pajautāt sev: vai dzīves jēga tiešām slēpjas tajā, lai visu laiku attaisnotu citu cerības un vēlmes?

Dzīve ir kā lielveikals: ņem, ko vēlies, taču atceries, ka priekšā vienmēr būs kase! Par visu nāksies samaksāt!

Mājdzīvniekam ir jābūt klusam un rāmam, lai neradītu liekas raizes saimniekam. Lūk, piemēram, pūces izbāzenis.

Vai sports jums ir profesija vai vaļasprieks? Man tas ir kanāls televīzijā!

«Dakter, kaimiņi sauc mani par psiho, jo es dievinu cīsiņus!»
«Muļķības, man arī patīk cīsiņi.»
«Ooo, lieliski! Nāciet man līdzi, es jums parādīšu visu savu kolekciju!»

«Es neēdu zivis.»
«Kāpēc?»
«Zivis čurā jūrā.»
«Tāpat kā bērni…»
«Bērnus es arī neēdu.»

Anekdotes

Katru reizi, kad es izlaižu kārtējo sporta zāles apmeklējumu, apņemos, ka nākamajā reizē skriešu par 40 minūtēm ilgāk. Rīt man būs jāsāk skriet līdz 2021. gadam.

«Lai piepildās visas jūsu vēlēšanās!» Jaungada uzrunā novēlēja Krievijas prezidents. «Oi, uz kurieni es tagad esmu sācis iet?!»

Daudzi man jautā, kā izdevās atmest smēķēšanu. Vienkārši — vairs nebāžu cigaretes mutē un nepiešķiļu uguni! Darbojas!

Tie, kas bērnībā daudz lasa, vēlāk kļūst pieauguši un strādā tā, lai atliktu laiks un spēks jaunu grāmatu lasīšanai. Bet tie, kas bērnībā neko nelasa, vēlāk kļūst pieauguši un strādā tā, ka pēc darba vairs nekam nav spēka, pat lasīšanai.

Aizgulējos un nokavēju darbu. Zvanu priekšniekam un saku, ka mājās nav ūdens. Pēc tam aizeju uz vannasistabu — tiešām nav ūdens! Nākamreiz, kad zvanīšu, teikšu, ka manas ārdurvis nobloķējusi kaudze naudas.

Pirmo reizi ieraudzījis džakuzi, es pie sevis nopriecājos — o, pelmeņus jau drīkst bērt iekšā!

Vai arī jums tas liekas pārsteidzoši, ka ķīnieši savu alfabētu izveidojuši no vieniem vienīgiem tetovējumiem?

«Kāpēc tu nekad neklausies, kad es tev kaut ko stāstu? Tu vienmēr dzirdi tikai to, ko vēlies saklausīt!»
«Jā, protams, dārgā, es dzeršu alu!»

Kāds brīvprātīgais ierodas armijas iesaukuma punktā: «Es vēlos dienēt flotē!»
«Peldēt proti?»
«Vai tad jums kuģu nav?»

«Sarīkosim svinības! Tu uzklāsi galdu!»
«Un tu?»
«Es atnākšu ciemos!»

Ja jums piedāvātu izdevīgi apprecēties vai saņemt jaunu dzīvokli, kurā mikrorajonā jūs izvēlētos?

Rodas iespaids, ka mācības pamatskolas pirmajā klasē ir sava veida sacīkstes: kurš prot labāk zīmēt, lipināt un līmēt — skolēns vai viņa vecāki?

«Policista kungs, man pulksteni nozaga!»
«Bez desmit četri.»

Vīrs atsteidzas mājās no darba un saka sievai: «Pēc pusstundas mums būs viesi! Ielūdzu savu priekšnieku!»
Sieva: «Tu prātu esi zaudējis? Mums mājās pilnīgi nekā nav.»
«Kaut kas steigšus jāizdomā! Atteikt nevar, jo rīt tiks lemts, kuriem palielināt algu.»
«Bet mums tiešām mājās nekā nav… Vienīgi zirņi.»
Vīrs: «Darām tā. Kad viņš atnāks, es pateikšu, ka tu virtuvē gatavo karbonādi un zirņus. Es viņu uzcienāšu ar degvīnu. Pēc kāda laiciņa sasit virtuvē šķīvi. Es prasīšu — kas noticis, tu atbildi, ka šķīvis ar karbonādi izslīdēja no rokām. Tieši atkritumu urnā. Tad pasniegsi zirņus, jo cita nekā jau nav.»
Ierodas priekšnieks. Uzcienājas ar degvīnu. Pēkšņi virtuvē plīst trauki un atskan izmisīgs sievas kliedziens.
Vīrs: «Kas notika, dārgā? Karbonādi nometi?»
Sieva: «Nē, zirņus…»

Anekdotes

Vēlies sākt jaunu dzīvi no pirmdienas vai no Jaunā gada? Lieliski! 2018. gads sākas pirmdienā!

Bērnībā domāju: «Urrā, drīz Jaungads!»
Tagad nopūšos: «Sasodīts, vēl viens gads pagājis!»

Vissarežģītākā lieta pēc gada nogales ballēm ir saprast, kurš no kolēģiem ir pieņēmies svarā, bet kurš vienkārši piepampis.

«Mīļo Ziemassvētku vecīti! Tajā vēstulē, kurā es lūdzu tavu palīdzību, lai kļūtu par lielu cilvēku, es domāju — ietekmīgu un bagātu, nevis 120 kg smagu.»

Māsiņa: «Es nezinu, ko palūgt Ziemassvētku vecītim…»
Brālītis: «Palūdz iPad2
Mamma: «Ziemassvētku vecītis neeksistē!»

«Jānīt, nāc palīgā nomizot kartupeļus!»
«Nu mammu…»
«Mammu, mammu… Kad mandarīni jāmizo, tu vienmēr esi pirmais!»

Ļaudis runā: kad sastrīdas sniegavīri, viņi sāk mērīties ar burkāniem.

Neilgi pirms Ziemassvētkiem pie vecmāmiņas atved
mazdēlu. Puika pēc garā ceļa
noguris, tāpēc viņu noliek
gulēt. Kad mazdēls
pamostas, viņš ir īgns un niķīgs. Vecmāmiņa pielabinās: «Ja beigsi cimperlēties, Ziemassvētku vecītis tev
uzdāvinās lielu rotaļu
mašīnu.»
«Lieliski! Tad man būs divas?»
«Kāpēc divas?» brīnās
vecmāmiņa.
«Otru atradu zem gultas.»

Pārliecinājusi mazbērnus, ka kola ir inde, Kinder Surprise — māneklis, čupačups — ķīmija, saldējums — kaitniecība, bet košļājamā gumija — nepiedienīga, vecmāmiņa saprata, ka viņas pensija tomēr ir pieklājīga.

Tētis Karlo un Buratino.
«Dēliņ, tu taču gribēji kā dāvanu saņemt dzīvnieciņu?!»
«Jā, bet es gribēju kaķēnu vai kucēnu…»
«Nuu, ne visi bērni saņem tieši to, ko vēlējušies!»
«Zinu! Bet šis bebrs uz mani skatās kaut kā dīvaini…»

Saskaņā ar senu tradīciju pēc Jaungada sagaidīšanas svinībām cilvēku makos paliek tikai pirkstu nospiedumi.

Vielmaiņa 20 gadu vecumā: nedēļu pavadi Lido, sēdi dīvānā ar čipsiem un kolu, pirmdienā mazliet paskrien, lai nenokavētu autobusu — mīnus divi kilogrami.
Vielmaiņa 40 gadu vecumā: katru dienu svīsti uz trenažiera, dzer kafiju bez cukura, svētdien paosti cukuru — plus kilograms!

Ja vārdu «problēma» aizvieto ar «piedzīvojums», tad dzīvot kļūst krietni interesantāk.

Anekdotes

«Jau sen plānoju sākt jaunu dzīvi, taču nekādi nespēju sagaidīt īsto pirmdienu. Līdz šim visas pirmdienas iekritušas tieši pēc svētdienas.»

«Kad es vēlos dzirdēt kaut ko gudru, es pats sāku runāt.»

«Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem nekad nav bijis iPhone. Sakiet, vai es vispār vēl esmu sabiedrības loceklis?»

«Vai šeit drīkst smēķēt?»
«Jaunais cilvēk, jūs esat bibliotēkā!»
Čukstus: «Atvainojiet, vai šeit drīkst smēķēt?»

«Ir pierādīts, ka šokolādē ir vielas, kas palīdz pret depresiju. Taču es personīgi dodu priekšroku vīnogām. Vecajām labajām vīnogām, kas sapildītas pudelēs.»

Uzbrukt uz ielas nepazīstamiem cilvēkiem nav labi! Ja nu izrādās, ka viņiem mājās viens pats sēž kaķītis.

Vīrieši visbiežāk aizmirst trīs lietas: cimdus, lietussargu un solījumu precēties.

Kad meklēju jaunu darbu, man parasti atbild: «Uz šo vietu jau vismaz trīs pretendenti.»
Kad vēlos aiziet no iepriekšējā darba, man atbild: «Jānostrādā mēnesis, kamēr atradīsim kādu citu!»

Bērnudārza audzinātāja palīdzēja mazam puisēnam uzaut zābaciņus. Nācās ilgi stīvēties. Kad zābaciņi beidzot bija kājās, zēns paziņoja: «Jūs tos uzvilkāt uz nepareizajām kājām.»
Nācās vilkt nost, kas arī nebija viegli. Pēc tam stīvēja uz pareizajām kājām. Kad tas beidzot izdevās, puisēns paziņoja: «Tie nav mani zābaciņi!»
Audzinātāja sakoda zobus un noelsās: «Ko tu agrāk neteici?!» Un vēlreiz vilka zābaciņus nost.
Pēc tam puisēns paziņoja: «Tie ir mana brāļa zābaciņi, bet mamma tagad liek valkāt man.»
Audzinātāja kļuva sarkana, uz pieres izspiedās sviedru lāsītes, un viņa atkal stīvēja zābaciņus puisēna kājās. Kad tas bija izdarīts, viņa pamanīja, ka mazajam nav cimdu: «Kur tu tos liki?»
«Iebāzu zābaciņos…»
Audzinātājas tiesāšana sāksies nākamnedēļ.

«Es ne reizi neesmu slimojis, jo pieturos pie ļoti veselīga dzīvesveida. Jau kopš 20 gadu vecuma katru dienu gulēt eju deviņos vakarā un mostos sešos. Smagi strādāju no astoņiem līdz pieciem. Pa vidu ir pusdienas — nekas pārmērīgs. Un stundu veltu sportošanai.»
«Atvainojiet, par ko jūs tikāt iesēdināts?»

«Mamma gribēja zēnu, bet tētis — meiteni. Lūk, tā viņi arī iepazinās!»

Ja hameleoni labāk darītu savu darbu, tad mēs nemaz nezinātu, ka hameleoni vispār eksistē.

Ītam vīrietim katra manta atrodas pareizajā vietā! Tikai pašas vietas mēdz haotiski pārvietoties.

«Dārgais, kas zvanīja?»
«Kaut kāds vīrietis, laikam
sinoptiķis…»
«Kāpēc tev tā šķiet?»
«Viņš uzdeva dīvainu jautājumu: «Nu, ko, saulīt, vai apvār-snis ir tīrs?»

Anekdotes

Sieva apgalvo, ka man ir divi trūkumi: es nekad viņā neieklausos un vēl kaut kas.

«Turpmāk es tevī centīšos saskatīt tikai un vienīgi labo, sarunāts?»
«Lieliski, dārgais!»
«Oi, kur tu paliki?»

Kad dzīvoju kopmītnēs, mums bija teiciens: «Peles ir pārpilnības pazīme.»

Visa dzīve ir smagu lēmumu virtene. Piemēram, doties pie miera agrāk un labi izgulēties, vai tomēr vēl mazliet pasēdēt internetā.

«Kad nomirsim, tad arī kārtīgi atpūtīsimies!»
«Eh, kaut tik ilgi nodzīvotu!»

«Mums vajag parunāties.»
«Par ko?»
«Par mums.»
«Ar ko?»

«Es vēlos līdzināties Šerlokam Holmsam.»
«Būt vērīgam un loģiski domāt, lai spētu atrisināt jebkuru mīklainu atgadījumu?»
«Nē, lai varētu dzīvot Londonas centrā!»

Klusajā okeānā atrasts jauns zivs hibrīds — haizivs sakrustojusies ar zelta zivtiņu. Pirms nāves izpilda trīs pēdējās vēlēšanās.

Puisēns zooloģiskajā dārzā jautā kopējam: «Kāpēc žirafei ir tik garš kakls?»
«Redzi, žirafes galva atrodas ļoti tālu no rumpja, tāpēc arī kaklam jābūt garam.»

No rītiem manas smadzenes vēl nestrādā. Vakaros manas smadzenes vairs nestrādā. Vienīgais laiks produktīvam darbam ir dienas vidus, bet es tajā laikā ēdu.

Ļoti gribētos ēst veselīgi. Diemžēl daba mani ir apveltījusi ar garšas kārpiņām.

Izskatās, ka 70% iedzīvotāju ir problēmas ar matemātiku. Es piederu atlikušajiem 40%.

Skopums — tas ir stāvoklis, kad ļoti pietrūkst tā, ko jums nemaz nevajag.

«Kāpēc izsauci astoņas mašīnas?»
«Es esmu taksikomāns!»

Runā, ka agrāk tapušas filmas piespieda skatītājus domāt, bet mūsdienīgās — ne. Tā nav taisnība! Nupat noskatījos jaunu lenti un sāku domāt — kāpēc es nācu to skatīties?!

«Kas ir bezgalība?»
«Igauņi skaita ķīniešus.»

Jau kopš bērnības es esmu ļoti pieklājīgs. Reiz, kad mani aizveda vizītē pie pediatra, dakteris man jautāja: «Vai šodien jau biji lielajās darīšanās?»
Es atbildēju: «Jā, paldies, biju gan. Un jūs?»

Pie durvīm zvana. Ienāk jauns vīrietis uz paziņo vecākiem: «Labdien, es esmu jūsu meitas nākamais bijušais.»

Savai vielmaiņai neļauju zaudēt modrību — tā nekad nezina, vai šodien būs badošanās vai arī 6000 kaloriju.

Kad es pirmo reizi redzēju džakuzi, es pie sevis prātoju — hmm, vai pelmeņus arī drīkst vārīt?

Starpsezona traumatologiem — periods, kad motociklisti jau beigušies, bet snovbordisti vēl nav sākušies.