Kategorijas: Infografika

Infografika: Pēc mēneša jaunos dabasgāzes tarifus maksās visi

Pēc mēneša, 2019. gada 1. janvārī, stāsies spēkā jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

No 1. janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas – fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes daudzuma.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie a/s “Gaso” jaunie tarifi novērsīs netaisnīgo “nulles” pieslēgumu problēmu, jo no 1. janvāra arī šiem klientiem būs jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu vai arī jāatsakās no pieslēguma.

Saskaņā ar “Gaso” datiem, vairāk nekā 20 000 klientu ir tādi, kas patlaban gāzi nelieto vispār vai gada laikā tērē ļoti mazā apjomā. Arī šiem “tukšajiem” pieslēgumiem infrastruktūra ir jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, taču šīs izmaksas pašlaik sedz pārējie dabasgāzes patērētāji.

Līdz ar jaunajiem tarifiem mājsaimniecībām fiksētā komponente ar PVN izmaksās 2,14 eiro mēnesī.

Tas ir maksimālais iespējamais sadales sistēmas tarifu pieaugums – jo vairāk patērētājs lietos gāzi, jo mazāks būs maksājuma pieaugums par dabasgāzes sadali. Savukārt tarifa mainīgā komponente jeb maksa par patērēto dabasgāzes apmēru, salīdzinot ar spēkā esošajiem tarifiem, visām lietotāju grupām samazināsies. 

Kā mājsaimniecības vai uzņēmuma maksājumus ietekmēs jaunie dabasgāzes sadales tarifi, varat meklēt a/s “Gaso” mājaslapā, kur publicēts tarifu salīdzināšanas kalkulators.

Dabasgāzes sadales sistēmas tarifi ir tikai viena no sadaļām, kas veido gāzes rēķinu, ko saņem patērētājs. Dabasgāzes cena ir atkarīga no dabasgāzes cenu kotācijām Rietumeiropas biržās un katra tirgotāja noteiktā uzcenojuma, kā arī pārvades un uzglabāšanas tarifa.

Infografika: Ukrainas prezidents aicina NATO nosūtīt kuģus uz Azovas jūru

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien publicētā intervijā aicināja NATO valstis, tai skaitā Vāciju, nosūtīt karakuģus uz Azovas jūru, lai atbalstītu Ukrainu tās konfliktā ar Krieviju, ziņo LETA/AFP.

“Vācija ir viens no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem, un mēs ceram, ka valstis NATO sastāvā tagad ir gatavas pārvietot karaflotes kuģus uz Azovas jūru, lai atbalstītu Ukrainu un sniegtu drošību,” Porošenko paziņoja Vācijas laikrakstam “Bild”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien uzstāja, ka Krievijas spēki rīkojušies pareizi, pagājušajā nedēļas nogalē sagrābjot trīs Ukrainas jūras spēku kuģus.

Porošenko tomēr paziņoja, ka Putins “grib ne mazāk kā okupēt [Azovas] jūru. Vienīgā valoda, ko viņš saprot, ir Rietumu pasaules vienotība”. “Mēs nevaram pieņemt šo agresīvo Krievijas politiku. Vispirms bija Krima, tad Austrumukraina, tagad viņš grib Azovas jūru.”

“Arī Vācijai ir jāpajautā sev: ko Putins darīs nākamreiz, ja mēs viņu neapturēsim?” Porošenko piebilda pirms ceturtdien paredzētās Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana vizītes Berlīnē.

Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasījusi brīvu piekļuvi Azovas jūrai un Ukrainas ostas pilsētai Mariupolei. Merkele paziņoja, ka G20 samitā Argentīnā plāno runāt par šo jautājumu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka konflikta risinājumu iespējams panākt tikai sarunās. “Militāra risinājuma nav,” atklājot Vācijas un Ukrainas ekonomikas forumu, sacīja Merkele.

Krievijas robežapsardzes kuģis svētdien taranēja Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.

Kad Ukrainas kuģi pēc incidenta devās atpakaļ uz Odesu, Krievijas robežsardzes kuģis arī atklāja uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrāba Ukrainas kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.

Berdjanskas osta Ukrainas austrumos kopš ceturtdienas ir bloķēta, tāpat kā Mariupole. To izdarīja Krievijas militārie spēki. Foto: AP/Scanpix

Pavisam uz trim Ukrainas kuģiem – “Jani Kapu”, “Berdjanska” un “Ņikopole” – atradās 24 ukraiņu jūrnieki. Krievija visus 24 jūrniekus apcietināja uz diviem mēnešiem un ceturtdien nosūtīja uz Maskavu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien pieprasīja, lai Krievija atbrīvotu Ukrainas kuģus un jūrniekus, un brīdināja Maskavu, ka “tās darbībām ir sekas”.

Porošenko intervijā “Bild” sacīja, ka Vācijas “kanclere [Angela] Merkele ir liels Ukrainas draugs”. “2015.gadā viņa jau izglāba mūsu valsti ar savām sarunām Minskā, un mēs ceram, ka viņa atkal mūs spēcīgi atbalstīs kopā ar citiem mūsu sabiedrotajiem.” “Putins grib atjaunot veco Krievijas impēriju. Krimu, Donbasu, viņš grib visu valsti,” piebilda Ukrainas prezidents. “Viņš uzskata sevi par Krievijas imperatoru, viņa impērija nevar funkcionēt bez Ukrainas, viņš mūs uzskata par koloniju,” teica Porošenko.

Infografika: Atrasta pirms gada pazudusī zemūdene

800 metru dziļumā privāta līgumkompānija atradusi argentīniešu zemūdeni San Juan, kurā bija 44 apkalpes locekļi. Sakari ar zemūdeni pārtrūka pērn 15. novembrī, kad tā atradās apmēram 430 km no Patagonijas piekrastes.

Savā pēdējā saziņā apkalpe informēja, ka pārvarējusi mehāniskas problēmas pēc īssavienojuma. Trīs stundas vēlāk tika reģistrēts sprādzienam līdzīgs troksnis. Argentīnas kara flote norāda, ka tai nav tehnoloģiju zemūdenes vai vismaz mirstīgo atlieku izcelšanai, ko pieprasa tuvinieki.

Infografika: Saķeršanās par Itālijas budžetu

Eiropas Komisija noraidījusi un pieprasa pārstrādāt Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžetu, kas nākamgad paredz deficītu 2,4% no IKP. Iepriekšējā valdība bija solījusi tikai 0,8% deficītu. Komisija norādījusi, ka Itālijai nepieciešams samazināt deficītu, lai sāktu atbrīvoties no milzīgajām valsts parādsaistībām, kas jau tagad pārsniedz 130% no IKP un ir krietni virs ES noteiktā 60% limita.

Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni atbildējis, ka Itālija nepiekāpsies. «Nekas nemainīsies, spekulācijas var beigties, atpakaļceļa nav.» Viņš arī apsūdzēja Komisiju, ka tā «uzbrūk nevis valdībai, bet tautai».

Šī ir pirmā reize, kad EK noraidījusi kādas dalībvalsts budžeta projektu.

Infografika: ASV un Krievija – kura kuru?

Eiropas Komisija pirmdien aicināja ASV un Krieviju pārrunāt iespējas saglabāt līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, no kura ASV prezidents Donalds Tramps grib izstāties. Viņš Krieviju apsūdzēja šī līguma pārkāpšanā.

Tramps pirmdien paziņoja, ka lēmumu par izstāšanos no kodollīguma ar Krieviju motivējusi arī nepieciešamība reaģēt uz Ķīnas kodolarsenāla nostiprināšanu. Līgumu 1987. gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Abas puses līdz 1991. gadam  iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien brīdināja par jaunu bruņošanās sacensību, ja ASV izstāsies no ieroču līgumiem, un sacīja, ka Krievija atbildēs “ar to pašu” uz jebkādu jaunu ASV raķešu izvietošanu Eiropā. Kremlis ir arī gatavs apspriest Krievijas un ASV prezidentu iespējamo tikšanos nākamgad Vašingtonā. “Bez šaubām, mēs esam gatavi,” teica Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pēc tam, kad ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons ziņu aģentūrai “Interfax” bija pateicis, ka šāda tikšanās ir iespējama.

Kremlis gatavojas iespējamam samitam 11. novembrī Parīzē, kur Tramps un Putins apmeklēs ceremoniju par godu Pirmā pasaules kara beigu simtgadei.

Infografika: Četri no 10 iedzīvotājiem regulāri veic veselības pārbaudes

Latvijā 37% sabiedrības regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 3% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes – eksperti norāda, ka situācija uzlabojas, taču joprojām pārlieku daudzi cilvēki riskē ar savu veselību, vēršoties pie ārsta tikai tad, kad radušās veselības problēmas.

Ģimenes ārste un pediatre Ella Šatalova stāsta, ka pamazām pieaug iedzīvotāju aktivitāte pārbaudīt veselības stāvokli, un, viņasprāt, liela nozīme ir dažādām sociālām kampaņām, kas rosina pārbaudīt gan vispārējo veselības stāvokli, gan arī, piemēram, holesterīna vai cukura līmeni asinīs. Ikvienam pacientam pie ģimenes ārsta uz vispārējo veselības pārbaudi ieteicams ierasties vienreiz gadā, un vajadzības gadījumā ģimenes ārsts izrakstīs arī nosūtījumus uz citām padziļinātākām pārbaudēm. Tomēr joprojām izplatīta tendence, ka pacienti pie ārsta vēršas tikai sūdzību gadījumā, izlaižot ikgadēji ieteicamo vispārējās veselības pārbaudi, pauž eksperte.

Ja sieviešu vidū ieteicamās veselības pārbaudes regulāri veic teju puse (47%) sieviešu, tad vīriešu vidū tie ir tikai ceturtdaļa (26%) jeb par 21% mazāk, liecina aptaujas rezultāti.

Jaunieši 18 – 24 gadu vecumā uz regulārām veselības pārbaudēm pie ārsta dodas visretāk – to dara vien katrs piektais (21%). Tikmēr visbiežāk veselības stāvokli pārbauda vecāka gadagājuma cilvēki (55 – 74 gadu vecumā), kuru vidū pie mediķiem uz pārbaudēm regulāri dodas 44%.

Indeksa dati rāda, ka lauku apvidos dzīvojošo vidū regulāri veselību pārbauda 35%, kamēr rīdzinieku vidū – 40%. Tāpat pārbaužu biežumu ietekmē arī ienākumi – visaktīvāk uz pārbaudēm dodas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli) – 43%. Tikmēr iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem uz regulārām veselības pārbaudēm dodas katrs trešais (30%).

Lielākais šķērslis pacientiem ir rindas – bieži pat uz pierakstu pie ģimenes ārsta jārēķinās ar gaidīšanu rindā, nemaz nerunājot par specifiskākām veselības pārbaudēm. Vēl apgrūtinošāka šī situācija ir laukos dzīvojošiem, jo ārstniecības iestāde ne vienmēr ir tuvu. Nereti šķērslis ir arī finanses, jo ne visas pārbaudes ir valsts apmaksātas.

Infografika: Kā atbalstīt bērnu emocionālo veselību?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien diskutēs par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) virzītajiem priekšlikumiem atbalsta sistēmas uzlabošanai bērniem ar attīstības, psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Uzlabojumu mērķis ir novērst nevēlamas sekas nākotnē – tiesiskā, veselības, sociālā un ekonomiskā ziņā, kas saistītas ar mācīšanās grūtībām, zemākiem sasniegumiem skolā un darbā, sociālo atstumtību, sliktāku veselību, vardarbības un noziedzības risku.

Psihisko saslimšanu izplatības pieauguma tendence vērojama visā pasaulē – katrs trešais cilvēks saskaras ar šiem traucējumiem dzīves laikā, taču visbiežāk psihiskās slimības attīstās līdz pilngadības sasniegšanai.

Kopumā 16-18% bērnu līdz sešu gadu vecumam vērojami psihiskās veselības traucējumi, tāpēc svarīgi vairot ikviena cilvēka, arī vecāku un pedagogu izpratni par psihisko veselību un faktoriem, kas sekmē traucējumu veidošanos. Svarīgi ir nodrošināt visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses aktivitāšu kopumu – bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai –, radot priekšnoteikumus personības veselīgai attīstībai un pašrealizācijai mūža garumā.

PKC piedāvā risinājumus savlaicīgam un visaptverošam atbalstam vidē, kurā bērns pavada lielāko daļu sava laika – bērnudārzā vai skolā. Tiek piedāvāts paplašināt terapeitiskā atbalsta programmas bērniem jau no agrīna vecuma, nodrošināt psihologa pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēs un piešķirt izglītības asistentu bērniem ar uzvedības traucējumiem (turpmāk to nesasaistot tikai ar invaliditātes statusu), kā arī pilnveidot sociālās prasmes un īstenot programmas pusaudžiem ar antisociālas uzvedības veidošanās risku.

Lai uzlabotu pedagoģisko darbu ar bērniem, kuriem vērojami psihiski vai uzvedības traucējumi, plānotas supervīzijas, atbalsta grupas un praktiski treniņi pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošās un speciālās izglītības iestādēs. Tāpat plānoti risinājumi ģimenēm: gan vecāku prasmju pilnveide jaunajās ģimenēs, kur tas nepieciešams, gan terapeitisks atbalsts vecākiem depresijas un līdzīgu saslimšanu gadījumos, gan arī atbalsta grupas vecākiem, kuri audzina bērnus ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

Jaunos pakalpojumus plānots nodrošināt, uz esošo valsts pārvaldes institūciju bāzes izveidojot Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar reģionālu pārklājumu visā Latvijā, kā arī stiprinot multiprofesionālas psihiatra komandas darbu gan ambulatoros psihiatrijas centros, gan arī psihiatra praksēs.

Infografika: “Brexit” un Ziemeļīrijas robeža

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieļāva iespēju, ka varētu pagarināt pārejas periodu pēc Brexit, lai iegūtu papildu laiku jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai ar Eiropas Savienību, kā to trešdien ierosināja Eiropas Komisijas sarunu vadītājs Mišels Barnjē. ES līderiem tikšanās laikā Briselē neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Viskarstākās debates starp Lielbritāniju un ES līdz šim skārušas Ziemeļīrijas robežas jautājumu. ES uzstāj, ka Ziemeļīrijai jāpaliek ES muitas savienībā arī pēc Brexit.