Kategorijas: Infografika

Lielais zobs

24. augustā kinoteātros sāks rādīt Holivudas asa sižeta filmu Megalodons — par lielu haizivi, kas spējusi nogremdēt zemūdeni. Šis kinostāsts, protams, ir scenāristu fantāzija, taču milzīgā radība nav izdomājums — iespaidīgās haizivis tik tiešām dzīvojušas uz mūsu planētas pirms vairākiem miljoniem gadu. Aizvēsturiskās haizivs zinātniskais nosaukums veidots no diviem sengrieķu vārdiem: «liels» un «zobs».

Infografika: Sāks Saules zondēšanu

Augustā paredzēts sākt jauno NASA Saules pētniecības misiju. Zinātnieki iecerējuši pirmo reizi ielidot tieši Saules atmosfērā jeb vainagā.

Bezpilota lidaparāts Parker Solar Probe varētu tikt palaists kosmosa misijā laikā no 11. līdz 23. augustam no Kenedija Kosmosa centra Floridā, ASV.

Parker Solar Probe būtu Saulei jāpietuvojas tuvāk nekā to spēja iepriekšējo misiju roboti. Nonākot Saules atmosfērā, lidaparātam būs jāiztur 1400 grādu karstums.

 

Infografika: Ziemeļos nenormāls karstums un sausums

Ziemeļvalstis šovasar piemeklējis anormāls karstums. Ilgstošs karstums un sausums šovasar valda Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Krievijas ziemeļrietumos. Tur plosās arī plaši savvaļas ugunsgrēki. Somijas ziemeļu reģionā Lapzemē sasniegta augstākā gaisa temperatūra meteoroloģisko novērojumu vēsturē — 33,4 grādi.

Jaunam karstuma rekordam Eiropā gatavoties aicina meteorologi, kas šo piektdienu un sestdienu Pireneju pussalā prognozē ar lielāko karstumu kopš 1977. gada, kad Atēnās tika reģistrēts Eiropas karstuma rekords — 48 C.

Infografika: Unikālas iespējas digitāli iepazīt Latvijas kultūras mantojumu

Sagaidot Latvijas simtgadi, ikvienam internetā tagad ir brīvi pieejami plaši resursi, kas ļauj iepazīties ar unikālo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis. Kultūras mantojuma digitalizācija notikusi sadarbojoties Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB), Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC).

Cilvēki jau pašlaik aktīvi izmanto iespējas digitālajā vidē apskatīt kultūras mantojumu, ko apliecina tīmekļa vietnes Periodika.lv statistika par pērno gadu – vairāk nekā miljons lapas skatījumu no 80 pasaules valstīm. Savukārt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā izveidoto digitālo kolekciju “Dziesmu svētku krātuve”, kurā ietilpst gandrīz 3000 digitalizētas kultūras vērtības par dziesmusvētku norisi, pirmajā nedēļā apmeklējuši vairāk nekā 1000 lietotāju.

LNB īstenotais projekts “Latvijas kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” nodrošinās daudz plašāku satura pieejamību, jo daudziem lasītājiem vairs nebūs vajadzības personīgi ierasties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, lai strādātu ar laikrakstiem, grāmatām un kartēm. Tāpat interneta tiešsaistē būs pieejami arī citi Latvijas kultūras mantojuma materiāli – mākslas un dokumentālās filmas, skaņas un audio ieraksti no Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem, muzeju priekšmeti un citas kultūras mantojuma vērtības.

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros vietnē https://mana.latvija.lv/ izstrādāta dzīves situācija “Studijas un mūžizglītība”, kur ikvienam pieejams digitālais ceļvedis “Bibliotēku resursi”, kas palīdzēs orientēties Latvijas digitālajā kultūras mantojumā. Savukārt izveidotā infografika “Digitālais kultūras mantojums” ļaus vienuviet uzzināt par visiem pieejamiem resursiem.

Infografika: Latvijā stabili zems naudas viltojumu skaits

Publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā. Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā šā gada pirmajā pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Arī eirozonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālu (ap 83% no viltojumu skaita).

Iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza. Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu. Pašlaik apgrozībā ir krietni vairāk nekā 21 mljrd. eiro banknošu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1,1 triljonu eiro.

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes – viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

 

 

Autors ir Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs

Infografika: Ilgākais Mēness aptumsums šajā gadsimtā

Naktī no piektdienas uz sestdienu daudzviet pasaulē būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Turklāt šoreiz tas būs tā dēvētais sarkanais Mēness jeb asiņainais Mēness, jo Zemes pavadonis iekrāsosies sārts. Aptumsums ilgs vienu stundu un 43 minūtes.

Piektdienas vakarā un naktī uz 28. jūliju arī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, jo Latvijā ir novērojami vidēji reizi divos gados, šis Mēness aptumsums būs īpašs, jo tas būs ilgākais pilns Mēness aptumsums 21. gadsimtā.

Infografika: Krievijas ietekmes zona

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien gandrīz divas stundas aizvadīja pārrunās aiz slēgtām durvīm Somijas prezidenta pilī Helsinkos, un tās beidzās bez kopīga paziņojuma vai dokumenta parakstīšanas.

Preses konferencē Tramps apgalvoja, ka Krievijai neesot bijis iemesla iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Taču Trampa teiktais ir pretrunā ar ASV izlūkdienesta ziņojumu. Dienu vēlāk Tramps savus izteikumus laboja, skaidrojot to ar pārteikšanos vārda “būtu” vietā pasakot “nebūtu”.

Pēc šīs tikšanās sekoja Trampa nākamais solis – viņš instruējis savu nacionālās drošības padomnieku Džonu Boltonu uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apmeklēt Vašingtonu šogad rudenī, tviterī paziņoja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.

“@POTUS (ASV presidents) Helsinkos piekrita darba līmeņa dialoga turpināšanai starp abu valstu drošības padomju darbiniekiem. Prezidents Tramps lūdza @AmbJohnBolton (Džonu Boltonu) uzaicināt prezidentu Putinu uz Vašingtonu rudenī, un šīs diskusijas jau notiek,” tvītoja Sandersa trīs dienas pēc Trampa un Putina tikšanās Helsinkos.

Tikmēr Putins kā veiksmīgu raksturojis nule kā Helsinkos notikušo samitu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. “Būtu naivi cerēt, ka problēmas, kas krājušās vairāku gadu garumā, tiks atrisinātas dažu stundu laikā,” tiekoties ar Krievijas vēstniekiem un pastāvīgajiem pārstāvjiem, sacīja Putins, vēsta ziņu aģentūra TASS. “Neraugoties uz to, es uzskatu, ka ceļš pozitīvu pārmaiņu virzienā ir sākts,” viņš piebilda. “Tikšanās bija kopumā veiksmīga, tā noveda pie vairākām pozitīvām vienošanām,” Putina teikto citē ziņu aģentūra “RIA Novosti”.