Kategorijas: Nekategorizēti

Simtgades diriģenti

Kuras dziesmas spēj dziļi saviļņot tos, kas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku repertuāru pārzina vislabāk

Jānis Erenštreits,
Goda virsdiriģents

Svētkus gaidu ar nepacietību, jo man uzticēts godpilns pienākums — diriģēt valsts himnu, — saka Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Jānis Erenštreits. «Ir vērts atgādināt tās vēsturi. Baumaņu Kārlis (1835—1905), Pēterpils Smoļnija institūta skolotājs, Rīgas Latviešu biedrībai piesūtīja trīs dziesmas, no kurām divas — Tēvijas dziesma un Daugavas zvejnieku dziesma — tika nodziedātas I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgajā koncertā 1873. gada vasarā. Dziesmu Dievs, svētī Latviju kopkora repertuārā neuzņēma, bet tā debitēja svētku atklāšanas aktā. Šo lūgšanu izpildīja Baltijas skolotāju semināra jaunekļi sava vecākā biedra — dundadznieka Jāņa Dreiberģa (1854—1932) vadībā. Tātad Latvijas simtgades Dziesmu svētkos mūsu himna piedzīvos savu 145. jubileju! Centīšos panākt, lai himna skanētu izjusti cēli, labskanīgi un moži.»

25 gadus Jānis Erenštreits bija Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora vadītājs, izaudzinājis vairākas kormūzikas paaudzes. Pēc neatkarības atjaunošanas viņa neatlaidīgie centieni ļāva dibināt Rīgas Doma kora skolu. «Arī šajos Dziesmu karos galvenās balvas sadalīja mani audzēkņi,» diriģents saviļņoti atzīst, stāvot uz Mežaparka estrādes kāpnēm.

Pēdējos gados viņa darbs saistīts ar kormūzikas vēstures pētīšanu. Diriģents sarakstījis ievērojamā pedagoga, komponista un koru kultūras veicinātāja Jāņa Cimzes dzīvei un darbam veltītu grāmatu Kroņu pinējs. «Centīšos atklāt vēl ko nozīmīgu mūsu Dziesmu svētku notikumiem pārbagātajā vēsturē,» par nākotnes iecerēm saka Jānis Erenštreits.

Līga Celma-Kursiete,
komponiste un diriģente, Dziesmu karu laureāte

Svētki ir sākušies, pēc koru konkursa Dziesmu kari fināla atzīst diriģente un komponiste Līga Celma–Kursiete. Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris Spīgo viņas vadībā saņēma konkursa Lielo balvu.

Pēc tā noslēguma vissaspringtākais darbs ir galā un koris kopā ar diriģenti var priekpilni piedalīties pārējās Dziesmu svētku norisēs.

Spīgo balsis sieviešu koru grupā skanēs arī noslēguma koncertā, izpildot Aldoņa Kalniņa Latgalē. «Tā ir man ļoti tuva, poētiska un liriska dziesma, ar skaistām harmonijām. Skaņdarba vidū ir tik saviļņojoša harmonija, ka, to klausoties, tiešām liekas, ka zāle apkārt sāk smaržot,» saka diriģente. Bet profesionāli vislielākais prieks un gandarījums viņai ir tad, ja izdodas ar kori iestudēt lielo formu skaņdarbus.

Meiteņu koris Spīgo izpildījis vairākus vērienīgus dziesmu ciklus, daudzus no tiem aranžējusi pati diriģente. Līdzās darbam kormūzikā viņa ir aktīva komponiste, Līga Celma–Kursiete ir mūzikas autore arī spēlfilmai Modris. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi gan pedagoģiju, gan kompozīciju pie Pētera Plakida.

Sava pasniedzēja sarakstīto skaņdarbu Tavas saknes tavā zemē jauktajiem koriem diriģente sauc par vienu no tuvākajiem Dziesmu svētku repertuārā. «To man pašai, visticamāk, neizdosies nodiriģēt, jo jauktā kora man nav, bet, ja kādreiz tas izdotos, ļoti priecātos, jo tā ir ļoti skaista dziesma.»

Kaspars Ādamsons,
jaunākais virsdiriģents

Noslēguma koncertā Tavas saknes tavā zemē diriģēs Kaspars Ādamsons. Pirms pieciem gadiem Mežaparka Lielajā estrādē viņš stājās kopkora priekšā, būdams tikai 28 gadus vecs. Jaunākais starp virsdiriģentiem Kaspars būs arī šogad. «Šobrīd visvairāk gaidu divu man uzticēto skaņdarbu atskaņošanu. Viens no tiem ir Pētera Plakida dziesma ar Vizmas Belševicas vārdiem Tavas saknes tavā zemē, otrs — latgaliešu tautasdziesma Gaismeņa ausa, sauleite lēce Valta Pūces apdarē. Tās abas ir pilnīgi dažādas, bet abas brīnišķīgas kompozīcijas, ko man būs tas gods diriģēt kopkorim. Tiešām gaidu abu dziesmu atskaņojumus un iespēju strādāt ar kori gan mēģinājumos, gan noslēguma koncertā.»

Jaukto koru Sōla un Sēja mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons sevi spēcīgi pierādījis ne tikai koru mūzikā, bet arī citos akadēmiskās mūzikas žanros. Viņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta kora kormeistars un Rīgas mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra vadītājs. Diriģējis daudzus jaundarbus, arī ar saviem koriem Ādamsons nebaidās izmēģināt jaunas formas un paplašināt kormūzikas spektru, tomēr saglabā dziļu jūtību pret klasiku. «Es būtu ļoti saviļņots, ja reiz varētu piedzīvot Jāzepa Vītola Gaismas pils atskaņojumu kopā ar kopkori. Šī skaņdarba aura ir ārkārtīgi spēcīga un saderīga ar Mežaparka estrādi. Es būtu ļoti priecīgs, ja kādreiz varētu būt daļa no šī vēsturiskā skaņdarba izpildījuma tikpat vēsturiskā vietā.»

Mārtiņš Klišāns,
noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs

Pirms 39 gadiem Mārtiņš Klišāns, sava pedagoga Jāņa Erenštreita iedrošināts, kāpa Mežaparka estrādē, lai ar solo atklātu Skolēnu dziesmu svētkus. Pirms trīs gadiem kopā ar režisoru Uģi Brikmani uzvarēja konkursā par noslēguma koncerta māksliniecisko koncepciju, simtgades svētkos viņš ir koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs un trešo reizi virsdiriģenta godā.

«Dziesmu svētki, protams, ir pašpietiekami, tie notiktu jebkurā gadījumā. Bet tas, ka svētki sakrīt ar mūsu valsts lielo jubileju, ir jūtams. Svētku koncepcijā mēs ejam cauri dažādiem lokiem — laikmetu, dabas, vēstures un liktens lokiem. Katrā no tiem, katrā koncerta posmā būs kaut kas, kas ir kontekstā ar valsti, vai nu ar vēstures, vai dabas ritu sajūtu.» Noslēguma koncerta repertuārs veidots ar pietāti pret skaņdarbiem, bez kuriem Dziesmu svētkus nevaram iedomāties. Vienlaikus — izceļot mūsdienu komponistu darbus. «Protams, ir zelta repertuārs. Vienmēr būs Gaismas pils, Pūt, vējiņi!, Saule, Pērkons, Daugava, arī Manai dzimtenei un vēl citas dziesmas, kas, pat ja izrotē no repertuāra, atkal ierotē atpakaļ. Tāpat kā ir komponisti, kuru dziesmas vienmēr būs repertuārā, — Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Andrejs Jurjāns. Bet ir arī vairākas jaunas lietas, vairāki pirmatskaņojumi. Man personīgi lielākais pārdzīvojums būs skaņdarbs, kas vienlaikus ir un nav pirmatskaņojums. Melodija ir zināma — Imanta Kalniņa Virs galvas mūžīgs Piena ceļš no filmas Sprīdītis fināla, ko ir aranžējis Rihards Dubra. To visi kori atskaņos kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, pavadījumu veidos arī trompete, zvani un sitamie instrumenti. Pats to diriģēšu.» 

Kļūdas labojums

9. novembra numura rakstā 20 miljoni uz pieciem kļūdaini norādīts minimālais algu līmenis, par kādu Latvijas Būvuzņēmēju partnerība cenšas panākt ģenerālvienošanos ar nozares uzņēmumiem — 546 eiro vienkāršo profesiju strādniekiem un 685 eiro profesionāļiem plānotas kā zemākās algas uz rokas, nevis uz papīra, kā bija teikts rakstā. Atvainojamies būvnieku organizācijai un lasītājiem!

Aigars Reinis, ērģelnieks kāzās

Atceroties savas laulības, Aigars Reinis smejas: trompetists un ērģelniece bija sarunāti, bet, kāda mūzika dievnamā skanējusi, neatceras. Pēdējos 20 gadus viņš citu kāzās spēlē ērģeles. Ērģelnieka karjeru Reinis sācis Jelgavā, Annas baznīcā, tur nospēlējis desmit gadus, tad apsēdies pie Sv. Jāņa baznīcas ērģelēm Rīgā, bet nu spēlē Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Precas daudz, it īpaši vasarā, kad jāmuzicē pat četriem pāriem pēc kārtas. Vairāk precību vienā dienā gan neliek, lai nav konveijers. Taču pēcatmodas laikā, kad strādājis Jāņa baznīcā, bijušas reizes, kad spēlētas pat septiņas kāzas pēc kārtas! Tolaik laulājamie mūziku izvēlēties nav varējuši, bet Reinis centies, lai katram būtu cits meldiņš, arī pašam interesantāk.

Tagad daudzi grib pie altāra doties Fēliksa Mendelsona slavenā Kāzu marša pavadījumā, lai gan mūzikai, kas rakstīta kāda vācu aristokrāta kāzām, ar reliģisku ceremoniju nav nekāda sakara. «Nekāds cirks jau nav,» par pāru izvēlēm saka ērģelnieks. Baznīca cenšas piekāpties topošo laulāto vēlmēm. Spēlē arī popmūzikas gabalus, pāra mīļāko dziesmu vai satikšanās melodiju. «Taču cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas ir laulību dievkalpojums,» saka ērģelnieks un piebilst, ka jebkuru izvēlēto mūziku viņš tomēr nespēlētu gan. Ja dziesmas vārdi ir pretrunā ar baznīcas nostādnēm, tādu dievnamā neatskaņos. Piemēram, mūziku no filmas par dēmoniem dievnamā nedzirdēt, arī filmas Titāniks slaveno meldiņu laulību ceremonijā spēlēt būtu jocīgi. Reinim pašam patīk baroka mūzika, «tas pats [Georgs Frīdrihs] Hendelis — dzirkstoša un priecīga».

Reiz kāda dāma uzmetusi lūpu, ka baznīca nepilda viņas muzikālās vēlmes. «Cilvēki iedomājas, ka laulība ir atkarīga no ceremonijas,» smejas ērģelnieks, taču, viņaprāt, galvenais ir no sirds pateiktais jāvārds. Viņa pieredzē gadījumu, kad otru pusi pamet pie altāra, nav bijis, taču gadījies, ka nedēļu pirms ceremonijas to atsaka. Reiz līgavainis topošo sievu pie altāra gaidījis stundu, dāma kavējusies. Reinis smejas — pārim paveicies, ka todien baznīcā tas bija vienīgais pasākums, citādi viss varēja beigties bez mūzikas. Bijis arī cits kuriozs — topošais vīrs neilgi pirms kāzām atnācis noklausīties iepriekš sarunāto mūziku, bet izrādījies, ka kungs sajaucis Veco Ģertrūdes baznīcu ar Jauno un ērģelnieku sarunājis vienā, bet ceremoniju — otrā.

Valentīndienā gan kāzas, vismaz Reiņa praksē, nav bijušas. Aktīvākais kāzu laiks ir vasara un Jaungads. Nākamās ērģelnieks spēlēs tikai pēc Lieldienām, trešdien sākas gavēnis, un šajā laikā laulības dievnamos nemēdz rīkot.

Darbnīcas ar Robertu Ķīli / cikla pirmā darbnīca

Cikla pirmā darbnīca: Spēļu teorija uzvarām ikdienas dzīvē

Padzirdot baumas par kādas bankas problēmām, cilvēki steidzas izņemt savu naudu (lai gan noguldījumi ir garantēti), darba strīdus pārvērš par personiskiem konfliktiem, dzīvesbiedra “savādāku” uzvedību sāk vērot un pat izsekot ar aizdomām par neuzticību. Mēs krājam veikalu marciņas un piedalāmies bezcerīgās loterijās, pērkam dzīvokļus tālu no darba un bērnu skolas vietām.

Ir daudz “pušieru”, kurus mēs varētu netaisīt, ja izmantotu pamatzināšanas spēļu teorijā. Un nemaz obligāti nav jāizmanto matemātiskie modeļi, pietiek vien padomāt ar alternatīvām un par to, ko varētu darīt mūsu  “pretspēlētājs”.
Darbnīcā trenēsimies izmantot spēļu teorijas atziņas ikdienas dzīves jautājumos.

 

Darbnīcu vadīs: Roberts Ķīlis, M.Phil., PhD (Cantab), ieguvis maģistra un doktora grādu Kembridžas universitātes  Sociālās Antropoloģijas nodaļā; „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas” vadošais pētnieks, SSE Riga asociētais profesors no 1994.gada, vadījis Valsts Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju (2008-2011) un bijis Izglītības un zinātnes ministrs (2011-2013).  Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030 grupas vadītājs, Latvijas Antropologu biedrības līdzdibinātājs.

Darbnīcas norise plānota ar pārtraukumu kafijas pauzei.

Pirmās darbnīcas norises laiks: 10. februāris, plkst. 16.00 – 19.00

 

Norises vieta: Birojnīca Berga bazārā.

Dalības maksa: 35 EUR par vienu darbnīcu.  Apmeklējot visas trīs cikla darbnīcas, dalības maksai 14% atlaide jeb 90 EUR par dalību trīs cikla darbnīcās.

SEB bankas klienti un žurnāla “Ir Nauda” gada abonenti 2016. gada darbnīcām saņem 20% atlaidi. Atlaides nesummējas.

Lai kļūtu par abonentu, nāc te: www.irir.lv/abonesana, raksti uz [email protected] vai zvani – 67281588.

Darbnīcu ciklā ar Robertu Ķīli ietilpst trīs darbnīcas:

  • 10. februārī, 16:00-19:00. Spēļu teorija uzvarām ikdienas dzīvē.  
  • 17. martā, 16:00-19:00. Dalīšanās un koprades ekonomika. 
  • 19. aprīlī, 16:00-19:00. Pētīšana un mērīšana  darba vietā.

 

PIETEIKTIES ŠEIT!

Vairāk informācijas: [email protected], 67281588.

 

Darbnīca notiek sadarbībā ar 

VIDEO: “Pussy Riot” jaunā dziesmā nopeļ Krievijas tiesu un cietumu sistēmu

PussyRiot, no videoklipa "Chaika"

Krievu pankgrupa “Pussy Riot” izdevusi jaunu dziesmu, kurā nopeltaKrievijas tiesu un cietumu sistēma, vēsta britu laikraksts “The Guardian”.

Dziesmas “Čaika” trešdien izlaistajā videoklipā grupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova attēlo Krievijas ģenerālprokuroru Juriju Čaiku, kura ģimenes locekļus Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) apsūdzējis nopietnos korupcijas noziegumos, vesta LETA.

Bez Tolokoņņikovas videoklipā redzamas fona dejotājas zilās prokuroru uniformās, zelta maizes kukulis un Ļeņina memoriāls.

Dziesmā teikts, ka Kremlis izmanto ieslodzījumu kā līdzekli oponentu sodīšanai.

Tolokoņņikova norāda, ka darbs valdībā tiekot uzskatīts par veidu, kā vairot savu bagātību. “Valstij vienalga, kā dzīvo Krievijas pilsoņi. Viņiem vienalga par izglītību, dabas aizsardzību un zinātnes vai rūpniecības attīstīšanu,” viņa teica.

Tolokoņņikova sacīja, ka grupai neesot sagādājis grūtības iegādāties uniformas. “Vienīgā problēma bija izmēri,” viņa piebilda. “Mums tās bija sešus izmērus par lielu. Acīmredzot prokuroriem patīk labi paēst.”

Jaunajā video nav redzama Marija Aļohina, jo viņa no grupas aizgājusi, norādīja Tolokoņņikova. Taču abas sievietes joprojām kopā veido vietni “MediaZona”, kurā vēstīts par tieslietu sistēmu un apstākļiem Krievijas cietumos.

Navaļnija fonds apsūdzēja ģenerālprokurora dēlus, ka viņi pretlikumīgā ceļā ieguvuši milzu bagātības ar tēva pakļautībā esošo amatpersonu palīdzību.

Straujuma: “Nav plānu gāzt valdību” – pilna intervija

Premjerministre Laimdota Straujuma par krīzi koalīcijā, savām «sarkanajām līnijām» un ”Vienotības” restartu

Šodien premjerministre Laimdota Straujuma atgriežas darbā no atvaļinājuma un valdības koalīcija sanāk uz apspriedi. Irir.lv publicē pilnu intervijas tekstu žurnāla Ir sarunai ar valdības vadītāju par nokaitēto situāciju valdības koalīcijā un Straujumas pašas nostāju pirms apspriedes koalīcijā.

Vai jūs uzskatāt, ka jūsu atrašanās amatā ir apdraudēta?
Nē! Es gribu nobeigt to stāstu par nogurumu un vēl kaut ko, kas te riņķo. Es negatavojos demisionēt noguruma vai kāda cita iemesla dēļ. Bet nekad jau nevar apgalvot, ka valdība strādās trīs gadus līdz vēlēšanām. Ka jau zināms, 10.augustā ir koalīcijas padomes sēde, kur izrunāsim koalīcijas līgumu, kurš, kā zinām, ir vairākkārt no visām pusēm pārkāpts.

Arī no Vienotības?
Tur bija par atklātām prezidenta vēlēšanām. Vienotība un Nacionālā apvienība nobalsoja par atklātām prezidenta vēlēšanām un pārkāpa [koalīcijas līgumu]. Katrā ziņā viss saasinājās tā vai citādi [saistībā] ar prezidenta vēlēšanām. Tagad mums ir dažādi viedokļi par bēgļiem. Skaidrs, ka tā ir ārkārtīgi sarežģīta tēma. Man nāk prātā, kā es bērnībā lasīju rozīnes no kliņģera, kuru mamma uzcepa, un mamma vienmēr bāra. Es arī tagad gribētu tikai jaukos jautājumus risināt un nerunāt tās lietas, kuras nepatīk. Tie ir bēgļi, tā ir Grieķija, un es nevaru solīt, ka nebūs priekšā daudz [citu, nepatīkamu] jautājumu.
Ar bēgļiem, protams, ir jautājums par solidaritāti, par cilvēkiem, kuri mūk no kara, no dažādām politiskām vajāšanām. Mēs esam Eiropas Savienībā. Mums jāapzinās – ja Itālijā guļ parkos cilvēki, mēs tomēr, esot ES, nevaram piekrist, ka viena valsts nes visas tās grūtības. Jo tad, kad mums vajag lauksaimniekiem prasīt atbalstu, tad mums jāapzinās, ka tā ir nauda, kas nāk no maksātājvalstīm. Līdz ar to ir arī solidaritātes jautājums. Es saprotu arī otru pusi, kas man arī bija iekšā – tas ir drošības jautājums. Ticību jautājums. Viens ir skaidrs – mēs valdībā esam apņēmušies neņemt nevienu bēgli, kamēr nebūs mehānisms, kā mēs šeit darbosimies ar 250 cilvēkiem. 250 cilvēki – tas nav tas skaits, ko Latvija nevar uzņemt un integrēt savā sabiedrībā. Tas nav tas skaitlis.

Kas būtu skaitlis, kas būtu par daudz?
Šobrīd ir runa par 250 cilvēkiem. Šis ir vienreizējs process, un netiek runāts ne kopumā Eiropas Savienībā, ne Eiropas Komisijā par kādu [tālāku] soli. Es saprotu, ka cilvēkiem ir bažas, ka nāks vēl un vēl un vēl, bet es domāju, ka Eiropai jāskatās pašai. Ir citi mehānismi, kā apturēt šīs bēgļu plūsmas. Tie ir attīstības atbalsts Āfrikas valstīm un varbūt mērķtiecīgi tām valstīm, kur varētu izvietot bēgļus, kur nav karš. Runājot par skaitli – nupat izveidota valsts sekretāru darba grupa, kur ir dažādas ministrijas, kuras ar bēgļiem strādās.
Otrs jautājums būs Grieķija. Tūlīt pēc pāris nedēļām tur būs jābūt risinājumam. Personīgi es [uzskatu], ka mēs esam izgājuši šo reformu procesu, un es negribu, lai Latvija maksātu jebkādu centu par Grieķijas ekonomikas nevarību. Viena lieta ir aizdošana, bet ir nepieciešams mehānisms. Jāaizdod etapos. Mēs nevaram aizdot visu naudu un tad skatīties, kas tur notiek. Izpilda programmu, ir zināma summa, un tad skatās, ko darīt tālāk. Jābūt absolūtai pārliecībai, ka ekonomika Grieķijā atjaunojas. Ja jūs man jautājat, tad šobrīd es esmu bažīga. Es esmu bažīga. Ir prieks, ka grieķi pieņēma tos lēmumus, kurus pieņēma parlamentā, bet galvenais ir izpildīt. Ja neizpilda, tad es neredzu, kā mēs liekam naudu un kā tā nauda nāks atpakaļ. Tā kā šis ir jautājums, kas tūlīt būs jālemj. Pavisam ir trīs. 10. augustā ir jābūt skaidrībai. Es gribu, lai ir skaidrs – mēs meklējam risinājums, vai mēs viens otram sakām – es ņemšu tos labos jautājumus un tu ej pa priekšu un ņem visus, kas nav odziņas, ņem un dari. Vai nu mēs varam trīs partijas kopā meklēt risinājums, nevis viena otru grūstīt, vai mēs to nevaram.

Un kas notiek, ja nevarat?
Nu, tad nevaram.

Vai tas nozīmē, ka būs jauna valdība?
Nu, es nedomāju, ka tagad būs. Cik es esmu runājusi telefoniski, visi meklē, kā varētu šobrīd… Ir viena lieta, kas iet publiski, bet vismaz telefoniski [man saka], ka visi meklēs risinājumus.

Arī Nacionālā apvienība, kas rīko piketu pie valdības ēkas?
Mēs vakarvakar ar Gaidi Bērziņu runājām. Viņiem arī ir nevienkārša situācija partijā. Ir viņu nacionālās identitātes saglabāšana, kuras dēļ viņi vispār nepieļauj bēgļus, bet no otras puses ir arī izpratne, ka mēs nevaram norobežoties, uzcelt sienu, un Latvija viena dzīvot aiz savas sienas. Es ļoti ceru, un Bērziņa kungam arī teicu, ka tad, kad 14.augustā būs Nacionālās attīstības padomes sēde, Rasnača kungs konkrēti atnāks ar perfekti izcilu prezentāciju, kā uzlabot tiesiskuma jautājumus, lai uzņēmējdarbībai tas nekavē. Jo mums ir savākts no uzņēmējiem jautājumu bloks, kas tieslietu sistēmā viņiem kavē [strādāt], un tas ir nosūtīts tieslietu ministram. 14.augustā būs Nacionālās attīstības padomes sēde, kurā viņam ir jādod atbilde uz šiem jautājumiem. Es ļoti ceru, ka viņi koncentrēsies, neies uz kliegšanu – atvainojos, varbūt tas ir rupji pret NA -, bet tomēr. Ka viņi nevis kliegs un baidīs, ka nupat kaut kas te notiks slikts – tie 250 – bet reālus darbus darīs, lai attīstītu tautsaimniecību, jo bez tautsaimniecības nekur mēs netiksim. Es nedomāju, ka 10. augustā mēs nevarēsim vienoties par konkrētiem risinājumiem, bet ir svarīgi, lai mēs izbeigtu audzēt populismu un domātu, kā Latvijai iet uz priekšu.

NA tagad runā, ka varētu iet uz Satversmes tiesu, lai apstrīdētu lēmumu par bēgļu pieņemšanu. Vai tā būtu sarkanā līnija, pēc kuras NA vairs nevarētu atrasties valdībā?
Bet ja mēs vienojamies, ka mēs izpildām koalīcijas līgumu, tad nav vairs Satversmes tiesas. Kā mani informē, tas jautājums esot diskutēts un lēmums nav pieņemts, bet man ir grūti pateikt, kā ir. Es varu atkārtot to, ko man saka.

Bet ja viņi aiziet uz ST?
Tad viena partija izkrīt.

Jūs atlaistu NA ministrus?
Es domāju, ka jā. Mēs nevaram nepieņemt. Ja mēs nepieņemam, nu, tad partija iet prom.

Daudz runā, ka valdība tiek šūpota tāpēc, ka Āboltiņas kundze vēlas kļūt par premjerministri. Vai jūs esat no viņas dzirdējusi tādu vēlmi?
Nē.

Viņa nav jums teikusi, ka labprāt kļūtu par premjerministri?
Nē. Ja jūs tā prasāt, tad es atbildu nē. Bet tiešām, ja valdība krīt, tad ir jautājums, ko pēc tam? Eiropas, pasaules praksē partijas vadītājs ir valdības vadītājs, kas, manuprāt, ir diezgan pamatoti, jo citādi veidojas it kā divi vadības, lēmumu pieņemšanas centri.

Varbūt jums jākļūst par partijas vadītāju?
Partijā šobrīd ir zināma stagnācija, mēs visi to redzam. Partijai vajadzīgs restarts. Tas laikam nav latviešu vārds. Atjaunošana, restarts. Jauni cilvēki, jaunas idejas. Es negribu teikt revolūcija, bet evolūcija, attīstība.

Tātad jūs domājat, ka arī Āboltiņas kundzei būtu jāatkāpjas, jānoiet malā un jāļauj jauniem cilvēkiem pārņemt vadību?
Ir vajadzīgi jauni cilvēki, jā. Jautājums – kā un kad? Cik es zinu, Āboltiņas kundze pēc zināma laika ir gatava arī iet prom.

Prom no politikas?
Jā. Bet es negribu, lai mēs koncentrējamies tagad uz Āboltiņas kundzi. Neatkarīgi no Āboltiņas kundzes partijai ir vajadzīgi cilvēki. Reģionos mums ir ļoti daudz labi cilvēki, bet mums ir jāuzlabo mehānismi, kā idejas, kas ir, piemēram, Jānim Rozenbergam no Cēsīm vai Monvīdam Švarcam no Rēzeknes, atnāk līdz šejienei. Mums ir jāiesaista šie cilvēki, kas ir reģionos, jāiesaista partijā. Es citādi neredzu, kā mēs varam. Šeit nav jautājums par mani, cik es šeit sēdēšu, vai Solvitu, cik viņa būs partijas [priekšsēdētāja]. Ja mums nenāks jauni cilvēki, mūsu pašu cilvēki, un ja mēs nebīdīsim demokrātiski uz priekšu to, ko viņi redz…

Jūs pati būtu gatava šādu iniciatīvu uzņemties?
Es esmu valdē. Es negribu šobrīd atbildēt uz šo jautājumu, vai es esmu gatava. Drīzāk es gribētu, ka nāk cilvēks, nomaina mani, vai Solvitu nomaina, ka valde demokrātiski izvirza šo cilvēku. Es nesaku, ka tas ir šodien vai rīt, bet es to procesu tādu redzu. Es tiešām negribu tagad koncentrēties [uz jautājumu] – nomainām Solvitu, nomainām Straujumu, nomainām vēl kādu – nu, un tad viss notiek. Ja platformas nav, ja nav virzītāja mehānisma, tad vienalga, kas tur sēž. Protams, tas atkarīgs arī no personības, bet es domāju, ka mums jāstrādā. Man ir prieks, ka mēs īstenībā to arī darām, mums šobrīd strādā grupa cilvēku pie ekonomikas ideju salikšanas. Tas mums ļoti enerģiski jālaiž uz priekšu, jo prezidentūra tomēr mūs ir ietekmējusi. Laika ziņā ministri bija aizņemti, es biju aizņemta, un mums tāds iekšējās dzīves grūdiens ir izpalicis. Ir lietas, kas ir tūlīt jādara. Viena lieta ir tiesiskā vide, par kuru uzņēmēji ir sarakstījuši kādas trīs lappuses [priekšlikumu]. Ir Attīstības finanšu institūcija, kur mēs nevaram sakārtoties. Tur ir tagad iespējas, projektiem jāveido platformas nozaru vai reģionu griezumā. Tie ir tie darbi, kas jādara. Ir vajadzīgs, ka iesaistās cilvēki no reģioniem un mēs ejam uz priekšu.

Tas, kas patlaban notiek, tomēr var likt domāt, ka bija pamats valdības veidošanas laikā izplatītajām baumām, ka valdība domāta tikai prezidentūras laikam…
(Smejas) Es pati tā runāju.

Un ka pēc prezidentūras nāks īstā valdība. Vai tās prognozes tagad piepildīsies?
Es neredzu, ka tuvākajos mēnešos Vienotība gāztu valdību. Nav tādu plānu gāzt valdību. Nav tādu plānu, ka tagad Āboltiņa nāk, ka es rakstu iesniegumu, ka es esmu nogurusi, un Āboltiņa nāk vietā. Nav tādu plānu. Bet budžets nāk, un jūs pats zināt, cik tur ir gribēšanu. Pilnīgi skaidrs, ka es neesmu gatava fiskālos kritērijus samazināt. Pilnīgi noteikti nē. Otrs tad ir, kā mēs to budžetu sakārtojam. Tas arī parādīs, vai partijas ir gatavas strādāt, vai arī partijām ir politiskas idejas. Protams, katram ministram ir savas politiskās [idejas], bet es neatkāpjos no tā, ka ir mūsu mērķi. Tā ir aizsardzība. Mēs nevaram neiet strauji uz priekšu, skatīties, kā mēs sēžam un citas valstis mums kaut ko [piegādā]. Tā ir iekšējā drošība, kur Iekšlietu ministrijai ir jādomā. Tā ir veselība un protams, izglītības reforma. Mēs konceptuāli pieņemsim šo modeli, bet tur ļoti liels darbs ir vajadzīgs, lai mēs saprastu, kā to realizēt uz vietām. Ir viena lieta pieņemt, ka minimums ir divpadsmit bērni klasē, bet tur ir 89 skolas, kuru nav vairs. Tur ir skaidri redzams, kādas skolas kur atrodas, kurās skolās nav to bērnu. Tas ir tas darbs, kas ir vajadzīgs, un tur ir [jāskatās, cik pakāpeniski] mēs varam ieviest to reformu. Ir jau dažādas citas lietas, kas budžetā tāpat parādīsies kā obligāti nepieciešamas, Latvijas simtgade, tādas speciālas lietas. Redzēs, kā mums izdosies.

Tātad jūsu sarkanā līnija budžetā ir fiskālā stabilitāte?
Jā, fiskālā stabilitāte. Man nav citu. Vienkārši nav iespēju.

”Swedbanka” nākusi klajā ar vērtējumu par Latvijas budžetu un secinājusi, ka mēs nevarēsim apmierināt visas mūsu vajadzības ar esošo nodokļu ienākumu līmeņa. Vai ir iespēja, ka varētu notikt nodokļu paaugstināšana?
Ne jau PVN vai kādi būtiskie [nodokļi]. Jūs zināt, ka nāk tagad akcīzes nodokļi, un VID nāks ar priekšlikumiem. Būs ļoti smaga diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ir pieņemts lēmums, tas jau bija Dombrovska valdības laikā, ka 1% samazina. Es neredzu, kā mēs varēsim samazināt. Protams, darba devēji grib, bet otrā pusē ir pašvaldības, kam ir mazāki ieņēmumi. Būs ļoti smaga diskusija.
Par minimālās algas pacelšanu. Vienotība to ir solījusi, bet es personīgi neredzu, ka mēs varētu par 40 eiro palielināt minimālo algu nākamgad. Es to neredzu. Te ir diskusija, kāds būs šis palielinājums. Kaut ko mēs noteikti palielināsim, bet tad ir jāvienojas ar darba devējiem. Tāpat ir jautājums par sociālo nodokli. Vai mēs varēsim, kā darba devēji gaida, ko [nesamazināsim] no IIN, kompensēt tā vai citādi ar sociālo nodokli. Vai daļu, ko mēs varbūt noņemam no sociālā nodokļa, mēs varbūt ieviešam kā veselības nodokli. Šīs ir tās nodokļu lietas, kas tiek diskutētas. Bet es neizslēdzu – nu, jūs uzrakstīsiet, ka palielinās nodokļus (smejas) – es neizslēdzu… Valdības deklarācijā, vienalga, šitās vai citas valdības, ir ierakstīts, ka līdz 2016.gada beigām ir jābūt ilgtermiņa nodokļu koncepcijai, stratēģijai, vai kā lai to nosauc. Skaidri redzams – ja mēs vairāk gribam atbalstīt sociālo, protams, mēs neiztiksim ar šo [nodokļu līmeni], tas ir skaidrs.

Kā būs ar neapliekamā minimuma diferencēšanu?
Finanšu ministrija ir izstrādājusi mehānismu par diferenciāciju. Mēs jau prezentējām trīspusējās sadarbības padomē, kur nebija aplausi no darba devējiem. Iespējams, ka tur ir jāizlabo mehānisms, bet uz to mēs iesim 2016.gadā, tas ir paredzēts. Kā jūs redzat, tie ir ļoti nevienkārši jautājumi. Būs, protams, sociāli jautājumi, pensionāri vāc parakstus. Belēviča kungs, Auguļa kungs, katrs ministrs nāks ar savām interesēm. Lauksaimnieki. Tātad vienkārši nav.

Galvenie prasītāji būs no ZZS. Vai jūs sajūtat, ka ZZS būs gatavi valdības saglabāšanas vārdā iet uz kompromisiem?
Es pat nedomāju, ka ZZS būs galvenie prasītāji.

Belēvičs, Augulis…
Veselības nozare, bet tur ir objektīvi. Cik man ir pieredze, arī kā valsts sekretārei, parasti grūtāk ir budžetu veidot, kad NA ir idejas par sociālajiem jautājumiem, demogrāfiju. Pagājušajā gadā izveidojām budžetu, nu, izdevās ļoti ātri, varbūt tāpēc, ka kā drauds bija prezidentūra, bet tāpat nebija vienkārši, tāpat bija ļoti tādas asas diskusijas ar NA. Es nedomāju, ka nāks kāda partija speciāli nogāzt valdību. Neviens jau nenāk ar savas ministrijas prasībām, tos 500 miljonus neprasīja tāpēc, lai gāztu valdību. Katrs uzrakstīja, kā teica ministri, “no sirds”. Viņi bija apvainoti, ka tagad viņus kritizē, bet viņi rakstīja [no sirds].

ZZS ietekmīgs cilvēks ir Aivars Lembergs. Vai jums ir bijušas kādas sarunas ar viņu par budžetu, par valdības nākotni?
Nē. Bet es ļoti daudz runāju ar Lemberga kungu. Ne divatā (smejas), bet viņš piedalās darba grupā par skolu tīklu, viņš piedalās fondu darba grupā. Es izsaku pat apbrīnu, jo ZZS nāk ļoti sagatavoti, ļoti konstruktīvi. Protams, ar savām prasībām, bet ar pamatojumiem.

Bet par plašākiem politiskiem jautājumiem?
Mēs esam pārmijuši kaut kādus vārdus tur zālē, ne jau uz kaut kādām stundām.

Kāda ir jūsu sajūta? Viņš ir ieinteresēts jūsu valdības saglabāšanā?
Tas viņam pašam jāprasa. Vārdos jau visi ir ieinteresēti, jautājums – ko kurš domā?

Jūs sakāt, ka Vienotība nav ieinteresēta gāzt valdību. Taču pagājušajā nedēļā Solvita Āboltiņa Delfos publicēja neredzēti asu uzbrukumu Dzintaram Rasnačam, kurā viņu pēc būtības nosauca par nekompetentu, cinisku, bez politiskās gribas. Jūs nedomājiet, ka ar šādiem uzbrukumiem Āboltiņa mēģina izprovocēt konfliktus koalīcijā?
Tas ir jāprasa Solvitai, kāpēc viņa tieši tai mirklī tieši par Rasnaču. Bet šīs sajūtas personīgi radās arī, piemēram, vakar, kad NA nāca ar saviem paziņojumiem, tādiem vai citādiem. Es Gaidim Bērziņam teicu, ka ir lietas, kas ir jādara, un jūs cilvēkus biedējat, musināt. Jūs cilvēkus biedējat. Ir vienkārši savākt veselu rindu organizāciju [piketam], bet ko pēc tam nākošajā dienā? Tas ir mans jautājums – vai jūs saprotat, ka mēs nevaram uzcelt mūri, mēs vieni šeit nevaram dzīvot. Mēs esam Eiropas Savienībā. Mēs esam NATO. Renci kungs, Itālijas premjers, saka – manas lidmašīnas šeit lido, un es to maksāju, lai aizsargātu jūs. Mēs nevaram dzīvot izolācijā.

Vai jūs satrauc tas, ka šīs sakāpinātās diskusijas par bēgļiem var veicināt rasisma pieaugumu Latvijā?
Jā, tas ļoti satrauc, tāpēc, ka mēs skatāmies, kas notiek Eiropas valstīs, Rietumeiropas valstīs. Vācijā. Īstenībā, mani arī satrauc, ka tas izraisa zināmu neizpratni par Austrumeiropas valstīm.

Ko valdība varētu darīt, lai mazinātu šo saasinājumu un mainītu šo priekšstatu?
Galvenais ir skaidrot cilvēkiem, jo, cik es esmu tikusies ar cilvēkiem, ir bailes. Tāpēc man nepatīk, ka NA šīs bailes sakāpina. Bailes, ka griezīs galvas, ko mēs redzam televīzijā, un tādas lietas. Otrs jautājums – mūsu pašu pensionāriem, pašu cilvēkiem nav naudas, un mēs tagad pieņemsim citus cilvēkus. Bet mums ir jāatceras, ka mums arī maksā no citurienes.

Kas ir svarīgākie bēgļu pieņemšanas mehānisma aspekti, kuriem jūs pievērsīsiet uzmanību?
Tas ir viss, [kas saistīts] ar Labklājības ministriju, ar nodarbinātību, tā ir Izglītības ministrija ar latviešu valodas apmācībām. Iekšlietu ministrija, protams, drošības aspekti. Jābūt drošam – cik var būt drošs -, bet jābūt drošam, ka šeit nenāk iepriekš infiltrēti ISIL vai kādi [citi kaujinieki].

Kā mēs to varēsim pārbaudīt?
Mūsu pašu iekšlietu ministrijas cilvēki brauks cilvēkus skatīties.

Tātad būs iespējams atlasīt bēgļus, pirms viņi ierodas Latvijā?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde brauks…

Uz Itāliju vai Grieķiju?
Jā. Tā kā tas ir svarīgi. Protams, visi grib cilvēkus ar prasmēm. Mēs zinām, ka ir cilvēki ar augstāko izglītību, bet visi to grib. Mēs arī kooperējamies ar dažām mūsu reģiona valstīm, lai mēs vienotu sistēmu izveidotu.

Ir dažādas runas par to, cik ir bēgļus gatavi pieņemt igauņi vai lietuvieši. Kāda ir jūsu informācija par šo jautājumu?
Ir pilnīgi vienādas formulas. Lai gan katrs nosauc šo skaitli, mēs zinām, ka tur ir apakšā formula, kuras pamatā ir iedzīvotāju skaits un IKP. Šis procents no iedzīvotāju skaita un IKP ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Latvijā. To mēs ar Igaunijas premjeru, arī ar Luksemburgas premjeru diskutējām, lai principā varētu iziet uz tādiem skaitļiem un tādiem novērtējumiem. Kā mēs zinām, Junkera kungs nāca ar skaitļiem, kas bija 700 un vairāk. Tur bija četri kritēriji. Tur bija arī iepriekšējos gados uzņemto bēgļu skaits, un vēl viens, pēc tā aprēķināja. Tāpēc es uzskatu, ka tie 250 ir tas, ko mēs varam, ja mēs vispār…

Kad varētu tikt pieņemts gala lēmums šajā jautājumā? Pēdējā tikšanās reizē nevarēja vienoties.
Tāpēc, ka pēc tās formulas, jūs saprotiet, [kur nonāks] mūsu tie 500, [par kuru samazināts uzņemamo skaits -red.] un tie no citām valstīm? Decembrī, man šķiet, iekšlietu ministri vēlreiz diskutēs. Jo tagad visi ir gatavi ņemt tos 20 000 cilvēkus, kas vēl ir ārpus Eiropas robežām. [Kopā] ir 60 000. Ir divās daļās. 20 000 ir ārpus, kas vēl gaida uzņemšanu, un 40 000 jau ir Itālijā un Grieķijā. Tie 20 000, [no kuriem] mums ir 64 cilvēki, tie ir sadalīti. [Pārējos] nevar sadalīt. Mēs esam skaidri pateikuši, un Kozlovska kungs ir izskaidrojis mūsu pozīciju, ka mēs nevaram [vairāk]. [Ir skaidrots] par mūsu iepriekšējo vēsturi, ko NA tagad uzsver, ka jāņem vērā, cik mums ir šeit [iebraukuši okupācijas gados]. Protams, to mēs runājam. Es par to runāju ar premjeriem, un iekšlietu ministrs [ar iekšlietu ministriem], bet tad oponē, ka katrs var izdomāt, kas valstī noticis pirms pieciem, sešiem, desmit gadiem.

Nupat uzzinājām, ka Latvijas ekonomika šā gada 2.ceturksnī uzrādījusi negaidīti labus rezultātus.
Prieks!

Kā jūs to skaidrojat? Kas devis ekonomikai šo impulsu?
Varbūt tas būs neekonomiski, bet iekšēji ir kaut kas, kas Latviju dzen uz priekšu. Vai tās ir mūsu prasmes? Mūs izmeta no Krievijas tirgus, bet mēs tomēr atrodam citus tirgus. Iespējams, tās ir zināšanas, pietiekami normālu zināšanu moments. Varbūt uzņēmēju iniciatīva. Es, protams, zinu visas tās lietas – investīcijas, un eksports, kas neaug tik strauji, kā gribētos. Iespējams, arī Liepājas Metalurgs kaut ko devis. Nu, man radās sajūtu, izlasot šo ziņu, ka mēs tomēr esam sīksti. Mūs izmet no kādiem tirgiem, bet mēs atrodam, mēs ieejam Eiropas tirgos. Tāpat piena nozare – aizliedza tur, tagad viņi ir Eiropā, Ķīnā.

Tieši piena nozarei tagad iet ļoti grūti.
Ļoti grūti iet, bet tur ir vajadzīgas strukturālās pārmaiņas. Ja salīdzinām, Igaunijā vidējais ganāmpulks ir pāri 90 govīm, mums kaut kur ap 12. Protams, pārstrādātājiem ir vienkāršāk aizbraukt uz vienu lielfermu nekā uz piecām mazām. Tās ir izmaksas, tā ir efektivitāte. Arī pārstrāde mums ir sadrumstalota. Šī konsolidācija, gribam, negribam, [būs vajadzīga].

Vai ir kaut kas, ko valsts var darīt šajā jomā, vai arī visam jānotiek dabiskā ceļā?
Zemkopības ministrija zināmā mērā atbalstu sniedz konkurētspējīgām fermām. Eiropas fondu naudu saņem konkurētspējīgi projekti. Tā kā principā atbalsta līmenis ir, šķiet, 25 vai 50 govīm, neatceros, bet dod lielākajiem. Praktiski tas virziens ir, bet mēs jau nevaram savienot zemnieku saimniecības. Ko varbūt vajadzētu valstij vairāk skatīties, ir tas, ka Zemkopības ministrijas fondos ir līdzekļi nelauksaimniecības attīstībai. Iespējams, ir vajadzīgs dot projektu naudas saimniecībām, kuras pārstrukturē savas iespējas, lai attīsta ko citu tā vietā, kas ir šobrīd. Tas ir neizbēgams process, vienkārši uz to ies, gribam vai negribam, ekonomika mūs uz to piespiedīs. Bet ir ļoti labi [piemēri] arī piena nozarē. Visu cieņu Šņepsta kungam, kas Latgalē atjaunoja Krāslavas Pienu un savāc pienu no apkārtnes zemniekiem, no mazām saimniecībām, un atrod tirgu tiem produktiem.

Nupat sveicām sirdsapziņas cietumnieci Lidiju Lasmani 90 gadu jubilejā. Viņa ir starp parakstītājiem vēstulei, kurā prasa pieņemt lustrācijas likumu, lai savulaik VDK savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt savu sadarbību, pastāstīt par apstākļiem un morāli attīrīties. Vai jūs atbalstāt šo iniciatīvu?
Jā. Es atbalstu. Viņa man vēstuli iedeva savā jubilejā. Es tomēr uzskatu, ka mums šī attīrīšanās ir vajadzīga. Es saprotu visas problēmas, kas tur parādās. Šeit maisos noteikti nav visi [vārdi]. Ir cilvēki, kas tā vai citādi augstskolās, iespējams, tika piespiesti rakstīt ziņojumus. Tādu cilvēku kā Lidijas Lasmanes kundze un citu, kas ir cietuši, vārdā es uzskatu – jā. Es esmu gatava. Atnākšu no atvaļinājuma, vēstuli iereģistrēsim, un es gribu to vēstuli nolasīt valdības sēdē un tomēr iet uz priekšu. Tas ir ļoti sarežģīti, bet es sapratu to sāpi, kas ir Lidijai Lasmanei. Viņa negrib linča tiesu, bet viņa grib sabiedrības vienotību, un kustību.

Bet mums jau tagad ir VDK izmeklēšanas komisija…
Tas ir pilnīgs.. Ja man ir jākliedz, jābūt niknai, tad tā ir viena no lietām, [par kurām es to darītu]. Es pilnīgi negribu ierēdņus lamāt, bet tas ir… Man negribas paust aizdomas, ka kāds tīšām kavē, bet ir neizprotami, kāpēc to nevar. Man nav laika katru dienu sekot līdzi – cik tālu tu esi ticis?

Visu laiku tas bija Rasnača kunga pārraudzībā, it kā tā būtu viņa partijas prioritāte, tomēr nekas nevirzījās uz priekšu.
Tiešām es biju ļoti neapmierināta. Mēs šeit pat sēdējām ar valsts sekretāru un ar zinātniekiem un ar Maizīša kungu, un meklējām, kā to izdarīt. Tad, kad atdevām Izglītības ministrijai, tur atkal [problēmas]. Tagad nevar iepirkumu izsludināt. Es tiešām biju nikna. Es biju prom, jau atvaļinājumā, un es Matīsam teicu – tas ir valdībai jāpieņem. Pieņēma un tagad atdeva. Tas ir (smejas)… Mēs esam šeit sēdējuši šajā telpā [intervija notiek premjerministres kabinetā – red.] cik stundas, meklējam risinājumu. Jautājums – vai premjeram ir jāmeklē, kā likumdošanu sakārtot? Mana politiskā griba ir absolūta. Es negribu domāt, ka tas tiek kavēts tīšām. Man negribas to domāt, man ir kauns par to.

Kas tieši būtu jāmaina likumdošanā?
Viss tagad beidzot ir aizgājis līdz zinātniekiem, līdz Latvijas Universitātes Vēstures institūtam. Tagad tur ir diskusijas, ka viņi grib citus zinātniekus, bet galvenais, ka tas ir aizgājis. Lai universitāte raksta, kādus zinātniekus vēl tur grib, un lems valdībā.

Vārdu sakot, šā likuma ietvaros varētu notikt tā lustrācija, par kuru jūs runājāt, vai kaut kas cits ir jāmaina?
Man ar juristiem ir jārunā, es nevaru šobrīd atbildēt. Bet es domāju, ka tādi cilvēki kā Lasmanes kundze ir pelnījuši, ka viņi jūtas komfortabli, un viņa tā nejūtas. Es ar viņu parunāju, viņai šī sāpe ir iekšā.

Esam runājuši par daudzām konkrētām problēmām, kas varētu rasties līdz gada beigām. Ir noslēgusies prezidentūra. Kas ir jūsu galvenie mērķi kā premjerai tuvākā gada, pusotra laikā?
Ekonomika, ekonomika.

Kas tieši būtu jādara?
Vispirms tās ir investīcijas. Attīstības finanšu institūcijai ir jāsāk strādāt. Es redzu iespējas, kuras Eiropa dod, Junkera plāns, stratēģiskais investīciju fonds, un tur ir iespējas veidot nozaru platformas. Mēs nevaram [veidot] daudzus simtus mazus projektus. Mēs varam izveidot, piemēram, farmācijas nozares platformu, zinātne ar uzņēmējdarbību kopā, un saprast, kas tieši vajadzīgs, kam šie līdzekļi ietu, un veidot šīs platformas. Arī reģionu attīstības platforma. Izveidojam programmu, kura novada naudu piemēram, Rēzeknei. Tas vārds jau ir visiem apnicis, bet bez inovācijām, bez jaunām idejām, bez jauniem produktiem mēs nekur netiksim. Visiem ir krējums, mums vajadzīgs kaut kas jauns, īpašs. Tātad zinātne kopā ar ražošanu, un ekonomika uz priekšu, tad visas sociālās problēmas risināsies. Piesaistīt investīcijas, eksports, tas ir tas, ko es redzu. Un tiesiskā vide. Man ir uz trīs lapām salikts tas, kas tiesiskajā vidē kavē uzņēmējus. Tāpēc gaidu ministra prezentāciju 14.augustā. Kādu risinājumu Tieslietu ministrija redz šīm problēmām, kas uzņēmējus traucē. Tas ir tas, ko es redzu, kas mums jādara.

Atkal atgriezīšos…
Pie Solvitas. (Smejas).

Cik jūs esat pārliecināta, ka tiešām varēsiet realizēt šos savus mērķus?
Prezidentūra ir prom, tagad ir tik daudz brīva laika! (Smejas).

Jā, bet daži runā, ka jums būs vēl vairāk brīva laika.
Tad es trīs gadus līdz vēlēšanām būšu Saeimā, un, kā man dēls teica – mamma, tāpat mierīgi nedzīvosi. (Smejas). Nu, tad partijā vai Saeimā, vienalga, tās ir lietas, kas ir jādara, un ko es tagad redzu.

Cik liela ir varbūtība, ka jūs vēl nākamgad būsiet premjerministre? Tas ir jautājums, kas visus interesē – jūsu pašu apņēmība.
Es neiešu prom. Es nerakstīšu demisiju. Es neiešu demisijā.

Tātad jūs esat gatava cīnīties.
Jā. Es neesmu gatava cīnīties par amatu, nekad es neesmu bijusi. Nekad man nav bijuši prioritāte amati, un es to saku pilnīgi no sirds. Bet es redzu, kas ir. Mums jādara, un vienalga, šeit esmu es vai jebkurš cits, ir jāiet uz priekšu, soli pa solim uz priekšu. Man nekad nav paticis izsaukt saukļus, bet ir jāiet ar darbu uz priekšu. Mēs te diskutējam, mums te bija gan šaurākā [lokā] prāta vētra, gan plašāka prāta vētra partijā. Ja mēs varēsim savienot, ka partija kopā ar valdību šīs idejas dzen uz priekšu… Šobrīd ir šī apņēmība. Nerunājot par atsevišķām personālijām, bet kopumā.

Jūs jūtat atbalstu partijā?
Es tā domāju. Es neredzu noliegumu, teiksim tā. Protams, ka vienmēr ir jāmeklē, kā mēs to labāk koordinējam, jo sevišķi šajā pusgadā. Es atkal pieminu prezidentūru, bet tā tomēr aizņēma [laiku]. Mēs dzīvojām savu dzīvi un partija dzīvoja savu dzīvi. Mans mērķis nav saglabāt amatu, bet es šeit esmu, un tas ir mans pienākums. Es to darīšu neatkarīgi no tā, ko šeit runā presē, ka es esmu nogurusi vai nenogurusi vai vēl kā. Man ir salikts augustā [darba plāns] soli pa solim. Mums ir IT projekti, Nacionālā attīstības padome. Mums ir darbi, kurus es darīšu, kamēr valdība būs. Tiešām nedomāju demisionēt, un es arī tiešām nedomāju, ka Vienotība grib gāzt šo valdību, neatkarīgi no tā, ko runā un ko kāds grib. Es tā nedomāju.

Arī neviens indivīds Vienotībā negrib valdību gāzt?
Es to nevaru jums apgalvot. Es nevaru jums to apgalvot. Zemtekstā būs – ka noteikti ir kāds noteiktais. (Smejas). Es jums nevaru apgalvot, ka neviens. Šeit es ar saviem cilvēkiem, mēs diskutējām, ka ir tas mirklis, kad ir jāsaprot, ka tu vairs nevari, kad tā vieta ir jāatdod. Bet, protams, ir jāsaprot, kam atdod. Tiešām esmu absolūti pārliecināta, ka mums jāgrūž uz priekšu šī ekonomikas un zinātnes sadarbība un visas investīcijas. Un vienalga ko jūs rakstāt, es esmu priecīga par Citadeli. Protams, es izjūtu to – ne pretdarbību – to opozīcijas mēģinājumu nogāzt valdību tā vai citādi. Tas ir jūtams. Nāk visādi Elksniņa paziņojumi. Tad ir Citadeles izmeklēšana, kur ir absolūti izgudrojumi, to pilnīgi pierādīs. Es esmu gatava strādāt līdz tam mirklim, kad es jutīšu, ka ir jābeidz un ir jāatdod [vieta citam], bet tur ir jāaudzina cilvēki, partijā jāaudzina cilvēki, kas nāk. Es redzu cilvēkus reģionos, cilvēkus, kas ieiet pakāpeniski un ir gatavi nākt. Te nav nekādi prieki. Pirmkārt, ģimene visa tiek pakļauta tam mikroskopam, arī pats.

Nepiederošiem ieeja aizliegta?

Latviešus iznīcinās paštaisnums, ne pārsimt bēgļu

Kad palestīnietis Ahmads ieradās Nīderlandē, viņam līdzi bija tikai viņa labākais draugs – stīgu instruments lauta. Aiz muguras – mēnešiem ilga balansēšana uz dzīvības un nāves robežas, lai izlauztos no Sīrijas. Ja viņu nosūtītu atpakaļ, varas iestādes viņu nošautu.

Tagad, nepilnu gadu vēlāk, Ahmads dzīvo Hāgā. Šī gada laikā viņš ir paspējis uzstāties vairāk nekā desmit koncertos visā Nīderlandē, ieskaitot Atbrīvošanas dienas svinībām veltītajā koncertā Hāgā un Jaungada koncertā Amsterdamas slavenajā koncertzālē ”Het Concertgebouw”. Viņš kā brīvprātīgais māca mūziku bēgļu bērniem vienā no Nīderlandes bēgļu centriem. Ahmads ir uzņemts Hāgas Karaliskajā konservatorijā. Ikvienā uzstāšanās reizē viņš ar mīlestību piemin savu dzimteni Palestīnu un cer tur kādreiz atgriezties. Viesmīlīgāku un sirsnīgāku cilvēku par Ahmadu reti nākas sastapt.

Kamēr bēgļi no Sīrijas un Eritrejas rod patvērumu Nīderlandē, tikmēr daudzu latviešu, tostarp arī politiķu izteikumi šokē. Jau vairāk nekā desmit gadus esam pilntiesīgi brīvās Eiropas locekļi. Taču realitātē, baudot Eiropas labumus, esam kļuvuši par paštaisniem ksenofobiem. Cilvēki bēgļus gāna ar neslēptu nicību – kā netīrus, slimus zemākas kategorijas zaglīgus sliņķus. Tikai tāpēc, ka viņiem ir atšķirīga ādas krās un izcelsme.

Mūsos joprojām ir tik dzīva ksenofobija un primitīvā cilvēku šķirošana ”pareizajos” un padibenēs.

Otrā pasaules kara beigās vairāk nekā 250 tūkstoši latviešu devās bēgļu gaitās. Daudzi desmiti tūkstošu latviešu emigrēja uz Kanādu, Austrāliju un citām valstīm. Pašlaik labākas dzīves meklējumos uz citām zemēm devušies vairāk nekā 200 tūkstoši latviešu – desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Uz sauso statistikas datu fona skaudri iezīmējas latviešu liekulība un īsā vēsturiskā atmiņa. Mūsu tautas senči pārcietuši kara šausmas un ir izdzīvojuši, pateicoties citu zemju viesmīlībai. Tāpēc ir īpaši šokējoša klaji naidīgā attieksme pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem.

Augstprātība un iracionāli aizspriedumi padara latvieti aklu, neļaujot redzēt, ka dziļākajā būtībā daudzi no mūsu tautas ir līdzīgi jebkuram Āfrikas vai Tuvo Austrumu bēglim. Daži demagogi izplata apgalvojumus, ka Eritrejā nenotiekot karš, tādēļ neesot pamata uzņemt tās bēgļus, kuri esot tikai ”prasti” ekonomiskie imigranti.

Taču saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes ziņojumu Eritrejā ir viens no vissmagākajiem cilvēktiesību stāvokļiem visā pasaulē.

Cilvēki, kuri no turienes meklē glābiņu citās zemēs, ir kara, ciešanu un nāves baiļu nomocīti. Ekonomiskie imigranti esam mēs paši – mēs, kuri iekārojam citu zemju labumus.

Tā ir lielmanīga, kundziska domāšana, kas liek mums uzskatīt, ka mūsu bērniem ir šūpulī ielikts vairāk tiesību uz kvalitatīvu izglītību rietumu skolās, nekā kādam, kura bērni dzimuši Somālijā vai Ugandā. Ka mēs esam cienīgāki novākt turīgajiem rietumu ražotājiem zemenes no lauka nekā kāds ”nabaga” sīrietis. Tas arī ir primitīvs un vienkāršots skatījums, kas bēgļus vienādo ar terorismu, prostitūciju, narkomāniju. Realitātē ar teroristiem piemītošo nežēlību pret bēgļiem vēršas viņu valstu valdītāji. Izvarotas un apgānītas tiek viņu sievas, mātes un meitas, nobendēti viņu bērni.

Nīderlandē nācies sastapt ļoti daudz erudītu cilvēku no dažādām Āfrikas valstīm, kuri studē šeit doktorantūrā, saņem stipendijas. Pusaugu zēni no Eritrejas, Ugandas, Somālijas holandiešu valodā iemācās rati runāt dažu mēnešu laikā. Šie cilvēki nereti kļūst par holandiešu ģimeņu draugiem uz mūžu. Nīderlandē plecu pie pleca draudzīgi dzīvo visdažādāko tautu pārstāvji.

Liekas, ka ārēja ienaidnieka meklēšana – vienalga, vai tie būtu apgrēcīgie Rietumi, vai cilvēki ar mūsu pareizības mēram neatbilstīgu seksuālu orientāciju, vai svešzemju bēgļi – latvietim ir nepieciešamība. Uz šo ”nepareizo” fona varam nodefinēt savu citādi trauslo identitāti, patību. Atšķirību izcelšana ļauj sajusties pareiziem un pārākiem. Ienaidnieka meklēšana ārpusē – citos, ir tik ērta.

Kamēr spriežam, kādu netīrību un slimības te ievazās tie citi, varam uz mirkli novērsties no netīrības paši savās mājās un prātos.

Saasinātais bēgļu jautājums parāda, ka latviešos mīt bailes dalīties, ielaist svešo, nepiederošo, citādo savā zemē. Kādu, kurš atšķiras ar savu ādas krāsu, izcelsmi, reliģiskajiem uzskatiem un kura nodomi tātad ir netīri. Svešais ir bīstams un jāuztver ar aizdomām. Ja būsim viesmīlīgi pret niecīgu bēgļu saujiņu, mūs izspiedīs, izēdīs no pašu zemes. Mums atņems, nolietos, noplicinās. Nebūsim vairs saimnieki paši savā zemē.

Pēdējos gados esam par daudz pieraduši gaidīt no citiem – tiem turīgajiem, varenajiem. Būt lūdzēja, bārabērna lomā, to mēs pieprotam. Kad runa ir par priekšrocību baudīšanu, tad gribam būt eiropeiska valsts. Uztveram par pašsaprotamu, ka vecajām Eiropas valstīm mums ir jāatver darba tirgus un jāmaksā mūsu bezdarbniekiem tur pabalsti. Taču paši Eiropas rūpes līdzdalīt nevēlamies. Kad jāuzņemas rūpes par kādu, kuram klājas grūtāk, tad rocība šķiet par šauru.

Mēs pieprasām no citiem solidaritāti un līdzjūtību. Kad runa ir par mūsu līdzdalību, negribam par saviem partneriem Eiropā pat atcerēties. Taču dalība Eiropas Savienībā nenozīmē tikai pašlabuma gūšanu – tā uzliek arī noteiktu atbildību. Vācija šogad rēķina, ka saņems aptuveni 400 tūkstošus bēgļu un patvēruma meklētāju pieteikumu. ES plānoja sadalīt pa dažādām dalībvalstīm nieka desmito daļu no šī skaita, lai kaut nedaudz atvieglotu slogu, kas gulstas uz vienu valsti. Nevaram sagaidīt, ka Vācija un citas valstis nāks palīgā mums, kad mums būs tāda vajadzība, ja uzskatām, ka pasaules krīzes ir jārisina tikai citiem – lētticīgajiem un naivajiem. Savukārt mēs visgudri paziņosim, ka Latvijā bēgļiem nav vietas.

Latvieši sazīmē pasaules karti atbilstīgi savam izdevīgumam. Tajos, kuri mums ir izdevīgi, un tajos, kuros neredzam ātri gūstama labuma potenciālu. Bagātie rietumeiropieši, kuriem varam nopārdot savu māla vāzi, lina galdautu – tie mums ir vajadzīgi. Pat ķīnieši un arābi – kamēr tie uzpērk mūsu vecmāmiņu dzintara krelles.

Nav šaubu, ka latvieši tik dedzīgi neprotestētu, ja valdība paziņotu, ka šeit tiks uzņemti 250 turīgi kristiešu biznesmeņi no Rietumeiropas.

Vai mums ir vajadzīgas citas ES valstis, starptautiskās organizācijas? Protams! Līdz brīdim, kamēr sargā mūsu drošību, lāpa mūsu caurumotos ceļus un maksā mūsu zemniekiem subsīdijas. Kad tiek prasīts no mums, kad mums jādalās ar mazu zemes pleķīti, tad lai viņi visi iet ratā!

Ko gan mums var dot nabaga eritrejietis vai sīriešu mamma ar diviem bērniem? – tā spriež vidējais latvietis. Aizspriedumi dara mūs aklus, neļaujot redzēt, ka arī šie cilvēki ilgtermiņā var dot pienesumu mūsu valsts labklājībai. Lai kā mēs mēģinātu pagriezt, 250 bēgļi un pat ne desmitkārt vairāk neatņems mums mūsu valsti, neiznīcinās kultūru. Tieši otrādi, to bagātinās.

Latviešu šaurais redzesloks un neldzība rada kaunu. Bēgļiem komentāros veltītā nicīgā zākāšanās pārsniedz jebkādas saprāta robežas. Tā vien šķiet, ka par mūsu atbalsta cienīgu uzskatām tikai baltas ādas krāsas kristīgu eiropieti, kuram patiesībā… nevajag nekādu palīdzību. Savukārt cilvēki tālajā Āfrikā, Sīrijā, Palestīnā lai tiek sisti, nosisti, spīdzināti, nobendēti – kāda latvietim gar to daļa?! Galvenais, ka mums ir savs šašliks, un aliņš, sava jūra un meži, ko piegānīt ar sadzīves atkritumu kalniem.

Aiz abstraktā vārda ”bēgļi” viegli pazūd cilvēks. Cilvēks, kuru māc smaga rūpju nasta.

Daudzi aizspriedumi un naidīgums ievērojami mazinātos, parunājot ar bēgļiem klātienē, ieskatoties viņiem acīs. Mēs ieraudzītu, ka tie ir tādi paši cilvēki kā mēs. Ar vienu atšķirību – kamēr mēs savā valstī dzīvojam relatīvā labklājībā, viņi tiek spīdzināti, vajāti, paverdzināti, izmantoti, ieslodzīti un nogalināti.

Divus gadus strādājot brīvprātīgā darbā bēgļu un patvēruma meklētāju centrā Nīderlandē, nācies tieši saskarties ar bēgļiem un viņu skaudrajiem dzīvesstāstiem. Viņiem aiz muguras ir smagas nastas un pārcilvēciskas pūles, lai izlauztos no vietas, kur viņu dzīvības nav nekā vērtas. Bēgļu vidū ir ārsti, skolotāji, mūziķi, biznesmeņi. Daudzi no viņiem ar mīlestību stāsta par savu zemi. Daudzi ir vientuļi, šķirti no saviem mīļajiem. Taču piedzīvotās zvērības un nāves draudi neļauj tiem atgriezties.

Kamēr latvieši komentāros vīzdegunīgi ķengājas un prātuļo, kā noslēgt savas robežas, kāda sīriešu meitene tiek paglābta no kara šausmām Holandes audžuģimenē un uzsāk studijas, bet kāds eritrejiešu zēns iegūst labākā spēlētāja titulu vienā no lieliskajām holandiešu futbola komandām.

Mūsu valsti var iznīcināt un tai kaitēt nevis bēgļi, bet mūsu paštaisnums, augstprātība un vienīgās ”pareizās” patiesības sludināšana.

Sterils nacionālisms un nevis saujiņa bēgļu ir drauds mūsu valsts pastāvēšanai. Latviešu tauta nevar pastāvēt izolētībā un atsvešinātībā. Šai valstij un politiķiem ir pārliecinoši jāpasaka – mūsu valstij ikviens cilvēks ir vērtība. Tik mazai tautai kā mēs ir nepieciešams ikviens prāts, ikviens, kurš grib būt mūsu draugs. Neatkarīgi no viņa rases, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas. Tā vietā, lai nodarbotos ar absurdu, ”tikumīgu” likumu radīšanu, likumdevējam būtu jārūpējas, lai ikviena, arī mazskaitlīga sabiedrības daļa justos mūsu valstij vērtīga un vajadzīga.

Maza valsts nevar pastāvēt, izolējoties un noslēdzot savas robežas. Izolētība un novēršanās no pasaules grūtībām nav veids, kā pasargāt savu identitāti un latvietību. Mūsdienu pasaule ir atvērta, un tās skaistums un spēks ir dažādībā. Atverot savas durvis un sirdis, mēs varam iegūt jaunus draugus, mācīties iejūtību, paplašināt savu redzesloku. No daudzveidības nav jābaidās. Uzņemot savā vidū svešzemniekus, mēs nepazaudēsim savu identitāti, bet tikai bagātināsim to.

Autore ir juridisko zinātņu maģistre, Cīrihes Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante.

Straujumai nav ziņu par plāniem gāzt valdību

Premjerministre atzīst ”Vienotības” stagnāciju, attīstībai vajadzīgi jauni cilvēki

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) intervijā žurnālam ”Ir” stingri paziņojusi, ka pati negatavojas ”demisionēt noguruma vai kāda cita iemesla dēļ”, bet turpina strādāt, jo ir valdībai skaidri mērķi valsts attīstībai. Lai arī nevarot pārliecināti teikt, ka neviens no ”Vienotības” nevēlas valdības gāšanu, tomēr savam darbam noliegumu valdības vadītāja no partijas biedriem nejūt.

Straujuma atgādina, ka koalīcijas partneru viedokļi atšķīrās par atklātām prezidenta vēlēšanām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un tagad ir domstarpības par bēgļu uzņemšanu ar Nacionālo apvienību (NA). ”10.augustā ir koalīcijas padomes sēde, kur izrunāsim koalīcijas līgumu, kurš, kā zinām, ir vairākkārt no visām pusēm pārkāpts,” saka valdības vadītāja.

Ja NA lēmumu par bēgļu uzņemšanu apstrīdētu Satversmes tiesā, ”viena partija izkrīt” no koalīcijas, atzīst valdības vadītāja. Viņa vēlas koalīcijas sanāksmē panākt skaidrību, vai ”mēs varam trīs partijas kopā meklēt risinājums, nevis viena otru grūstīt”, taču neparedz, ka šobrīd valdība varētu krist, jo visi viņai sola meklēt risinājumu.

Straujuma nav no Solvitas Āboltiņas dzirdējusi, ka viņa vēlētos kļūt par valdības vadītāju, bet uzskata, ka partijas vadītāja iecelšana Ministru prezidenta amatā ir pamatota. Straujuma atzīst, ka ”Vienotībā” ir stagnācija un tās atjaunošanai vajadzīgi jauni cilvēki un jaunas idejas, taču neatbild uz jautājumu, vai pati būtu gatava uzņemties partijas atjaunošanas iniciatīvu. ”Āboltiņas kundze pēc zināma laika ir gatava arī iet prom,” atklāj politiķe.

Valdības vadītāju satrauc, ka sakāpinātās diskusijas par bēgļiem var vairot rasisma izpausmes Latvijā, un viņa atbalsta Lidijas Lasmanes domubiedru grupas iniciatīvu pieņem lustrācijas likumu, lai agrākie VDK informatori varētu brīvprātīgi atzīt sadarbību. ”Es tomēr uzskatu, ka mums šī attīrīšanās ir vajadzīga. (..) Tas ir ļoti sarežģīti, bet es sapratu to sāpi, kas ir Lidijai Lasmanei. Viņa negrib linča tiesu, bet viņa grib sabiedrības vienotību.”

Paula Raudsepa interviju ar Laimdotu Straujumu lasiet šodienas žurnāla ”Ir” numurā.

Līderības cikls ar Žaneti Droni

Darbnīcu cikls par personības attīstību, personīgo ietekmi, emocijām un personības transformāciju.

Līderis un personības attīstība –  27. oktobrī, plkst. 16:00-19:00
Līderis un personīgā ietekme – 25. novembrī, plkst. 16:00-19:00
Līderis un emocijas – 10. decembrī, plkst. 16:00-19:00
Līderis un personības transformācija – 14. janvārī, plkst. 16:00-19:00

1. darbnīca
Līderis un personības attīstība –  27. oktobrī, plkst. 16:00-19:00
Savā ikdienas darbā, sabiedrībā, politikā, medijos mēs sastopam daudz līderus, kuri, iespējams, ir zinoši savā jomā, bet kuriem trūkst galvenā – gudrības. To nav iespējams iegūt vai apgūt augstskolas solā vai kādos kursos. Tas ir katra mūsu paša personīgās attīstības jautājums.  

Lielākoties tieši negudra rīcība ir mūs skarošo sociālo, ekonomisko un politisko likstu iemesls. Latvijai un Pasaulei vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešami gudri līderi. Pirmais solis ceļā uz gudrību ir sevis pamatīga iepazīšana un savas personības attīstīšana. 

Ir daudz veidu, kādos uzsākt sevis iepazīšanas un attīstīšanas ceļu un nevienam nepieder monopols uz patiesību, taču ir instrumenti, kuri iedod ceļa karti un orientierus, lai šo ceļu atrast būtu vienkāršāk. 

Šajā seminārā iepazīsiet un degustēsiet MBTI® (Myers Briggs Type Indicator), pasaulē visplašāk lietoto personīgās, komandu un līderības attīstības instrumentu.

Semināra laikā jums būs iespēja noteikt savu personības tipu saskaņā ar šo instrumentu un iegūt praktiskas ceļas kartes savas personības attīstīšanai.

Dalības maksa: 35 EUR par vienu darbnīcu vai 120 EUR par visām četrām cikla darbnīcām.

Pieteikties! 

2. darbnīca
Līderis un personīgā ietekme – 25. novembrī, plkst. 16:00-19:00
Ja jums ir nācies sastapt cilvēku, kuram nav piešķirta nekāda oficiāla varas pozīcija, bet, kurš panāk vairāk, nekā tāds, kuram tāda ir, jūs esat bijis liecinieks personīgās ietekmes spēkam. 

Vai arī – ja jums ir nācies pašam būt kādā amatā, bet nespēt pielietot tā doto varu, jūs zināsiet, cik neiespējami ir būt efektīvam šādā situācijā. Ja jūsu komanda uzskata, ka jūs neesat pietiekami uzticams, zinošs, vai uzklausīšanas vērts, neko daudz nepanāksiet. 

Ir vērts apstāties un pārdomāt, kas man pašam ir jāmaina, lai es palielinātu savu personīgo ietekmi. Tā ir spēja radīt ietekmi, nepielietojot tiešu varu vai spēku.  Ikvienam līderim ir nepieciešama zināma deva ietekmēšanas spēju, lai tie būtu efektīvi. Taču tas, cik lielā mērā šo spēju avots ir viņa personība vai oficiālā vara – ir ļoti individuāls jautājums.

 Vara un ietekme ir nesaraujami saistītas savā starpā. Cilvēks, kuram var piederēt oficiālā vara, nebūt nenozīmē, ka viņš ir arī ietekmīgs. Taču, lai cilvēks būtu ietekmīgs, viņam ir nepieciešama zināma varas deva. Tas, ka kādam piemīt liela ietekme, ir personīgās efektivitātes rādītājs. Šādi cilvēki spēj radīt pozitīvu atmosfēru un vidi, kas motivē arī citus paveikt lielas un labas lietas. Kolēģi parasti vēlas sadarboties ar šādiem cilvēkiem, un organizācijās viņi tiek augstu novērtēti.

 Brīdī, kad cilvēki izjūt savu nespēju ietekmēt lēmumus, viņi vai nu sadusmojas uz sistēmu, kura viņus ignorē, vai arī kļūst apātiski un pārstāj mēģināt kaut ko ietekmēt un mainīt.  Vadītāji, kuriem nepiemīt ietekme, ir neefektīvi. Turklāt, ja viņi pielieto to varu, kas viņiem ir neadekvātā veidā, tas var novest pie zemas efektivitātes arī viņu vadītajā komandā. 

Cilvēki vairo savu ietekmi, izmantojot vairākus avotus – savas zināšanas, personību vai amatu. 

Šajā seminārā jums būs iespēja attīstīt tās ietekmēšanas prasmes, kas saistītas ar jūsu personību un komunikāciju ar citiem – pārliecinošu uzvedību, sadarbību un attiecībām ar citiem.

Dalības maksa: 35 EUR par šo vienu darbnīcu. Apmeklējot visas četras cikla darbnīcas, dalības maksai 14% atlaide jeb 120 EUR par dalību visās četrās cikla darbnīcās.

Pieteikties!

 3. darbnīca
Līderis un emocijas – 10. decembrī, plkst. 16:00-19:00
Šis laiks ir emocionāli saspringts ikvienam – vadītājiem,  darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Tādēļ ir saprotami, ka klasiskām vadīšanas kompetencēm organizācijā ir nepieciešams līdzsvars, ko sniedz emocionālās inteliģences kompetences – sevis  apzināšanās un sevis vadīšana, iniciatīva, lēmumu pieņemšana, empātija, komunikācija un spēja ietekmēt.

 Divi visbiežāk sastopamie maldīgie priekšstati par emocionālo inteliģenci organizācijās ir, ka, pirmkārt, emocionālā inteliģence nozīmē nepārtraukti izturēties laipni pret visiem un neizrādīt savas emocijas. Otrkārt, tieši otrādi, ka emocionālā inteliģence nozīmē jebkādu emociju brīvu un nekontrolētu izrādīšanu. Taču emocionālā inteliģence ir spēja atpazīt savas un citu cilvēku emocijas, spēja tajās palikt, tās vadīt un par tām runāt. 

 Ikviens no mums ir rīkojies emocijās vai izjutis emociju vadītu rīcību no kāda cita puses. Nereti mums pat ir grūti nosaukt – kā tieši jūtamies ārpus tradicionālajiem trīs emociju režīmiem – labi, normāli, slikti. Taču mēs varam apgūt emocionālās inteliģences kompetences un veidot veiksmīgākas attiecības ar citiem un paši kļūt par nobriedušākām personībām.

 Seminārā padziļināsiet izpratni par emocionālās inteliģences lomu līderībā un attiecībās. Apgūsiet praktiski lietojamus instrumentus emocionālās inteliģences attīstīšanai un pielietošanai ikdienā. 

 Dalības maksa: 35 EUR par šo vienu darbnīcu. Apmeklējot visas četras cikla darbnīcas, dalības maksai 14% atlaide jeb 120 EUR par dalību visās četrās cikla darbnīcās.

Pieteikties!

 4. darbnīca
Līderis un personības transformācija – 14. janvārī, plkst. 16:00-19:00
Daļa no mums jau ir izdzirdējusi modinātāja zvanu, kas aizvien uzstājīgāk par sevi atgādina pusmūža pārejā – starp 30 un 50. Jautājumi par dzīves jēgu, par to, vai daru to, kas man jādara, izdegšana, traģēdijas mūsu pašu vai pazīstamu cilvēku dzīvēs – tas viss mūsos pamodina nemiera sajūtu – vai es eju pareizo ceļu, kā un pa kādu taku doties tālāk?

 Cilvēkam, kurš nolēmis doties sevis izzināšanas un pārveides ceļā, pieejami daudz dažādi maršruti – mentori, garīgie līderi, šamaņi, konsultanti, terapeiti utt. Viens no tiem – koučings, joma, kas kopš 1980. gadiem ir strauji attīstījusies visā pasaulē.

 Problēma ar koučingu, tāpat kā ar lielu daļu citām personīgās izaugsmes un attīstības metodēm, ir tā īslaicīgais efekts. Kamēr vien blakus ir iedvesmojošs koučs, šķiet, ka lietas notiek, taču, palicis uz sava ceļa viens, cilvēks nereti “atslīd” atpakaļ savā iepriekšējā esībā, jo nav ņemts vērā galvenais – cilvēka dabiskā pretestība pārmaiņām.

 Būtiskākā atšķirība starp neskaitāmajām koučinga skolām pasaulē ir – kā tās uzlūko un attiecas pret pārmaiņām – kas nepieciešams, lai lielas, būtiskas, personīgas pārmaiņas patiešām notiktu un būtu noturīgas cilvēka dzīvē? 

 Viens no iedarbīgākajiem un noturīgākajiem personīgās transformācijas veidiem, kas pēdējos 10 gados ir pieejams pasaulē, ir integrālais koučings – metode, kas Latvijā līdz šim nav bijusi nedz pazīstama, nedz pieejama.

 Pirmkārt, šī metode palīdz ārkārtīgi skaidri apzināties savu šā brīža realitāti visos tās aspektos – cilvēka iekšējās, ārējās un starppersonu pasaulē, kā arī sistēmiskajā aspektā.  Otrkārt, padarot cilvēkam sev pašam līdz šim neapzinātos, automātiskos uzvedības, pasaules redzējuma un vērtējuma paradumus redzamus un apzinātus, var sākties efektīvs jauna redzējuma, jaunu paradumu, prasmju un uzvedību veidošanas process. Treškārt, metode ļauj nonākt aci pret aci ar saviem slēptajiem pārmaiņu pretestības mehānismiem un tos pārvarēt, nodrošinot pārmaiņu noturīgumu.

 Integrālais koučings nozīmē smagu, pamatīgu darbu ar sevi ik dienas, taču tas ir vienīgais veids, kā uzaudzēt nepieciešamos muskuļus, lai panākt vēlamo transformāciju un pārmaiņu noturīgumu.

 Semināra laikā jums būs iespēja iepazīties ar integrālā koučinga metodi, daudz lielākā mērā apzināties savu realitāti, iepazīt savu pretestību vēlamām pārmaiņām jūsu dzīvē un gūt idejas savam attīstības ceļam tālāk.

 Dalības maksa: 35 EUR par šo vienu darbnīcu. Apmeklējot visas četras cikla darbnīcas, dalības maksai 14% atlaide jeb 120 EUR par dalību visās četrās cikla darbnīcās.

Pieteikties! 

Darbnīcas vadīs Žanete Drone. Žanetes profesionālās dzīves gājumu var iedalīt divos krasi atšķirīgos posmos. Pirmais, līdz gadiem 30 plus – ārkārtīgi dinamiskajā reklāmas un komunikācijas jomā. Šajā laikā iegūts maģistra grāds komunikācijā Lesteres universitātē Lielbritānijā, strādāts Lattelekom (toreiz vēl ar “k”), dažādos mediju attiecību un komunikācijas nozares posteņos, vadīts Finanšu ministra V. Dombrovska birojs, un izveidota sava reklāmas un komunikācijas aģentūra, vadīti lekciju cikli Vidzemes un Stradiņa universitātēs komunikācijas jomā. Neskatoties uz šķietamajiem panākumiem komunikācijas nozarē, un, sekojot iekšējās navigācijas sistēmas trauksmes zvanam, ap 30 sākās pamatīgi “savas īstās lietas un vietas” meklējumi. To rezultāts ir līdz pat šim brīdim – 39 gadu vecumam, ilgusi nepārtraukta mācīšanās un arī darbība pilnīgi citā jomā. Žanete ir atradusi savu “lietu un vietu” un tā ir līdzgaitniecība pieaugušajiem viņu personības izaugsmē un attīstībā. Žanete apgūst un “nes” uz Latviju tādas personības izaugsmes un transformācijas metodes, kas patiešām spēj radīt paliekošas pārmaiņas šo cilvēku profesionālajās un privātajās dzīvēs un palīdz neatslīdēt atpakaļ iepriekšējā esībā. Žanete ir pirmais un pagaidām vienīgais integrālais koučs Latvijā, kā arī viens no diviem sertificētajiem pasaulē visplašāk lietotā psihometriskā instrumenta MBTI (Myers Briggs Type Indicator) praktiķiem Latvijā. Žanete strādā individuāli ar cilvēkiem, kuri vēlas izkāpt no nepareizajām karjerām, attiecībām un dzīvēm kopumā un sākt dzīvot daudz autentiskāku dzīvi, kā arī ar vadītāju grupām un organizāciju komandām kā organizācijas attīstības centra SpringValley konsultante un pasniedzēja līderības, vadības un sociālo prasmju attīstības jomā.

Vairāk par Žaneti www.zanetedrone.lv un www.springvalley.lv.

Darbnīcu norise plānota ar pārtraukumu kafijas pauzei.

SEB bankas klienti un žurnāla “Ir Nauda” gada abonenti 2015. gada darbnīcām saņem 20% atlaidi. Lai kļūtu par abonentu, nāc te: www.irir.lv/abonesana, raksti uz [email protected] vai zvani – 67281588.


Atlaides nesummējas.

 

Vairāk informācijas: [email protected], 67281588, 29447030, [email protected] 

 

 Darbnīcas notiek sadarbībā ar: