Kategorijas: Analīze

Laiks pārskaņoties

Tieslietu padomes ziņojums par tiesnešu kļūdām maksātnespējas lietās tiks ņemts vērā, vērtējot katra tiesneša kvalifikāciju

Klusi un lielā vienprātībā — tā 26. oktobrī Latvijas Tiesnešu biedrības kopsapulcē tika izskatīts jautājums par maksātnespējas lietu izpētē konstatētajām tiesnešu kļūdām. «Mēs, protams, nevaram mainīt pagātnes notikumus. Mēs varam izdarīt secinājumus un atstāt iespaidu uz nākotni, ka nepieļausim šīs problēmas, mēs rīkosimies,» biedrības vadītājs Juris Siliņš pauda kopējo noskaņu.

Vienprātīgi pieņemtā rezolūcija aicināja katru tiesnesi apzināties savu lomu tiesiskuma nodrošināšanā, pastāvīgi rūpēties par savu kvalifikāciju un būt neiecietīgiem pret tādām parādībām tiesu darbā, kas var radīt iespaidu par neētisku vai prettiesisku rīcību un tā mazināt sabiedrības uzticēšanos.

Uz kopsapulci bija ieradušies 83 no 194 biedrībā esošajiem tiesnešiem — tātad aptuveni 17% no visiem Latvijas tiesnešiem. Biedrības kopsapulce bija pirmā reize, kad tiesneši plašākā lokā apsprieda augustā publiskoto spriedumu analīzi, kas tika veikta, reaģējot uz pērn žurnālā Ir izpētītajiem pārkāpumiem 2008.—2014. gadā skatītajos maksātnespējas procesos. Lietās, kur apgrozās miljoni, tiesneši bija lēmuši pretēji likumiem un judikatūrai, raisot jautājumus ne tikai par kvalifikāciju, bet arī par godaprātu un iespējamu korupciju. Jāatgādina, ka šāds Tieslietu padomes pieprasīts izvērtējums notika pirmo reizi Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un tā ietvaros tiesu varas pārstāvji atzina tiesnešu pieļautās nopietnās kļūdas.

Lai gan disciplināri sodīt par šīm kļūdām tiesnešus vairs nav iespējams noilguma dēļ, šie pārkāpumi tomēr nepaliks vienkārši pagātne. Ir noskaidroja, ka tiesnešu Kvalifikācijas kolēģija, kas reizi piecos gados izvērtē katra soģa profesionalitāti, plāno Tieslietu padomes ziņojumu ņemt vērā nākamajā tiesnešu vērtēšanas reizē.

Vairāk drosmes!

«Es šo maksātnespējas lietu izpēti redzu kā vienu tortes gabaliņu, paņemtu no visas tiesu prakses,» biedrības kopsapulcē pauda Augstākās tiesas (AT) tiesnese Rudīte Vīduša. Viņa ir viena no AT tiesnešiem, kas pirmie pēc Ir publikācijām aicināja Tieslietu padomi rīkoties un arī pati piedalījās maksātnespējas lietu vētīšanā. Vīduša uzskata, ka ekspertu ziņojumā konstatētās kļūdas neattiecas tikai uz maksātnespējas jomu, aicinot raudzīties uz problēmām plašāk. Kā pirmo viņa piesauca formālu tiesību normu piemērošanu un aicināja domāt par mācībām, kas situāciju uzlabotu. Tāpat viņa norādīja uz nepietiekamu iedziļināšanos izskatāmo lietu faktiskajā situācijā un pušu argumentos. «Ja spriedums tiek atcelts tāpēc, ka nav novērtēti pierādījumi vai kādi argumenti, manuprāt, tas ir tiesu brāķis,» pauda Vīduša.

Tiesnese pieminēja arī pērn publiskoto pētījumu, kurā Latvija ES valstu vidū izceļas ar satraucoši zemiem rādītājiem tiesnešu neatkarības pašnovērtējumā — aptaujā tiesneši savu neatkarību bija novērtējuši ar sešām ballēm no 10. «Pienācis laiks pārskaņoties. Ja mēs paši sevi necienīsim un neredzēsim sevi kā drosmīgas un taisnīgas amatpersonas, tad arī citi mūs tādus neredzēs. Un iznākums būs tieši tāda formāla turēšanās pie likuma burta,» pauda Vīduša.

Arī AT Civillietu departamenta vadītājs Aigars Strupišs, analizējot ekspertu ziņojumu, uzsvēra tajā atklātu būtisku problēmu: tiesneši nav ņēmuši vērā lietā esošos materiālus. Tam varot atrast juridisku skaidrojumu — paļaušanos uz likumu, kas nosaka, ka maksātnespējas administratoram ir pienākums nodrošināt procesa likumīgu un efektīvu gaitu, taču «tas nav labs attaisnojums», pauda Strupišs. Nevienam, arī tiesnešiem, neesot bijis noslēpums, ka «pārāk daudz administratori darbojās nevis kā neitrāli, objektīvi speciālisti, bet pilda advokāta funkcijas vai nu par labu parādniekam, lai izvilktu viņu ārā no problēmām, vai nu par labu kādam atsevišķam kreditoram, vai vispār, es teiktu, tādās gandrīz vai kriminālās situācijās». Tāpat Strupišs kā problēmu atzīmēja to, ka tiesneši nav ņēmuši vērā kreditoru iebildumus, formāli aizbildinoties, ka viņi nav lietas dalībnieki. Tas viss kopumā iezīmē plašākas problēmas, kas redzamas arī citu kategoriju lietu izskatīšanā.

«Apmēram trešā daļa no atceltajiem nolēmumiem kasācijas instancē ir nevis par tiesību jautājumiem, bet par pierādījumu vērtēšanas jautājumiem. Tas skaitlis ir nenormāli liels,» pauda Strupišs. «Ja tā ir trešā daļa no visiem nolēmumiem kasācijas instancē, kur būtu jāskata tikai atbilstība tiesību normām, tas ir nepiedodami augsts!»

Pēc abu AT pārstāvju secinājumu uzklausīšanas neviens no klātesošajiem neuzdeva jautājumus, ne arī vēlējās paust savu viedokli, taču visi vienbalsīgi atbalstīja valdes izstrādāto aicinājumu visiem Latvijas tiesnešiem (skat. izcēlumā tā galvenos punktus).

«Ja tiesnesis prasa no citiem sabiedrības locekļiem likumpaklausību, tad tiesnesim ir jābūt tam, kas rāda piemēru,» vēlāk Ir sacīja biedrības vadītājs Siliņš. Vaicāts, vai tiesnešiem ir vienota izpratne par ētiku, Siliņš atzīmēja, ka «ejam soli pa solim» — pēdējā laikā iesniegumu skaits Ētikas komisijai pieaugot.

Prokuratūra vēl vērtē

Tieslietu padomes secinājumi tika nosūtīti visām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, tajā skaitā arī tiesnešu Kvalifikācijas kolēģijai, kas reizi piecos gados vērtē ikviena tiesneša darbu. Tās vadītājs Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants intervijā Ir atzīst —  maksātnespējas lietu ziņojums satur informāciju, kas līdz šim Kvalifikācijas kolēģijai nebija zināma, un šis jautājums netika vērtēts pirmajā tiesnešu novērtēšanā. Taču tagad situācija mainījusies.

«Šim pētījumam ir daudz plašāka ietekme, nekā sākotnēji liekas. Es to sauktu par ilgtspējīgu ietekmi,» pauda Vīgants. Kolēģija šo ziņojumu ņems vērā jaunajā tiesnešu novērtēšanā, lai arī tā attiecas uz pēdējo piecu gadu termiņu, bet maksātnespējas lietu izpēte notikusi par senāku laika periodu. «Šis materiāls ir ar Tieslietu padomes lēmumu atzīts par tādu, kurš jāņem vērā, jāanalizē un kuram ir jāpievērš uzmanība,» skaidro Vīgants. Nav pamata apšaubīt šī materiāla autoritāti, tāpēc katram no tiesnešiem novērtējuma laikā būs jāspēj izskaidrot savus lēmumus. Šogad nevienam no ziņojumā pieminētajiem tiesnešiem gan vēl nav jāstājas kvalifikācijas kolēģijas priekšā, taču gaidāms, ka jau nākamgad varētu vērtēt vienu no viņiem — Rīgas rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu. Tas notiks kārtējās novērtēšanas ietvaros.

Pagaidām vēl nav bijis neviena ierosinājuma veikt kāda tiesneša ārpuskārtas kvalifikācijas novērtējumu, lai gan septembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas šādu iespēju paredz. Vīgants uzskata, ka pastāv iespēja izmantot šo jauno regulējumu, ierosinot disciplinārlietas arī par Tieslietu padomes ziņojumā analizētajiem gadījumiem — pat ja šīs lietas noilguma dēļ būs jāizbeidz.

Veicot konkrētu maksātnespējas lietu analīzi, eksperti uzsvēra, ka viņu rīcībā nav instrumentu, lai izvērtētu iespējamu korupciju. Lai izvērtētu iespējamus kriminālpārkāpumus, ziņojumu Tieslietu padome nosūtīja arī Ģenerālprokuratūrai. Prokuratūrā Ir noskaidroja, ka pārbaude par ziņojumā minētajām lietām joprojām turpinās.

Tiesnešu biedrības aicinājums visiem tiesnešiem

Apzināties tiesu varas un arī sava individuālā darba lomu tiesiskuma nodrošināšanā.

Pastāvēt uz savu iekšēju un ārēju neatkarību.

Apzināties konsekventas un kvalitatīvas tiesu prakses nozīmi, veicinot tiesisko vienlīdzību sabiedrībā.

Pastāvīgi rūpēties par savu kvalifikāciju.

Būt neiecietīgiem pret tādiem notikumiem tiesas darbā, kas var radīt iespaidu par neētisku vai prettiesisku rīcību un mazināt uzticēšanos tiesai.

Apzināties koleģialitātes nozīmi tiesu varas kopējo problēmu risināšanā ar mērķi uzlabot tiesas spriešanas kvalitāti.

Tīrīšana?

Reformējot KNAB struktūru, birojs nupat zaudējis piekto daļu operatīvo darbinieku. No darba aizgājušajiem ir aizdomas, ka reforma izmantota, lai atbrīvotos no nevēlamiem kadriem un izrēķinātos par informācijas noplūdi deputāta Kļaviņa lietā. KNAB vadītājs Jēkabs Straume to kategoriski noliedz un uzsver — reforma ļaus palielināt darbinieku algas

Piektdienas pēcpusdienā KNAB ēkā Citadeles ielā valda klusums un miers, kuru pārtrauc tikai pa kādam garāmejošam darbiniekam. To kopskaits birojā septembrī bija 127. Šomēnes tas sarucis, jo pēc KNAB īstenotās reformas biroju pametuši septiņi cilvēki, seši no tiem devušies izdienas pensijā.

Uz kopējā fona tas nešķiet daudz, taču, palūkojoties tuvāk, aina ir satraucošāka, izrādās — biroju pametusi piektā daļa operatīvo darbinieku. Izdienas pensijā aizgājušie nav nekādi vecīši — tie ir spēka pilni četrdesmitgadnieki, kuri strādājuši ar tādām nopietnām lietām kā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas skandāls, oligarhu lieta, Jūrmalgeita un daudzas citas.

Savukārt birojā palikuši, bet kardinālas izmaiņas darba pienākumos jeb pārcelšanu uz pilnīgi citu sfēru no 12. oktobra piedzīvojuši darbinieki, kas strādājuši pie Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas un bēdīgi slavenās Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietas. Kas īsti noticis KNAB?

Duncis mugurā

Birojā izveidota konceptuāli jauna iekšējā struktūra — tā 17. oktobrī paziņojumā medijiem vēstīja KNAB. Biroja priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Ir skaidro, ka reforma tapusi, «lai efektivizētu darbu, mazinātu birokrātiju un paātrinātu informācijas apriti».

Mērķis esot arī palielināt dažādu jomu ekspertu un speciālistu strādāšanu daudz ciešāk.

«Pagātnē bija divi bloki, kur faktiski gandrīz vai viens otru nepazina,» Straume saka par tradicionāli pastāvējušiem diviem KNAB darba virzieniem — korupcijas novēršanu un apkarošanu. Konkrētas lietas, kas nogājušas šķībi un ko jaunā reforma novērstu, Straume nenosauc, jo tas varētu aizvainot kādu.

Straume kategoriski noliedz, ka reforma būtu saistīta ar informācijas noplūdēm no biroja. «Visus pasākumus attiecībā uz to, lai novērstu, ka no biroja noplūst klasificēta informācija, mēs veicām jau pagājušajā gadā,» viņš uzsver. Tomēr šogad augustā KNAB sāka jaunu izmeklēšanu saistībā ar informācijas noplūdi ZZS deputāta Askolda Kļaviņa lietā. Atgādināsim, ka Ir informēja par aizdomām, ka deputāts Kļaviņš brīdināts par kriminālprocesu, kamēr šī informācija vēl bija slepena. Viņu informējis partijas biedrs Indulis Emsis, kurš par KNAB interesi, iespējams, uzzinājis no premjerministra Māra Kučinska, kuru savukārt informējis KNAB priekšnieks.

Lai gan Straume šādu motīvu strikti noliedz, viens no KNAB pametušajiem darbiniekiem Ir pieļāva, ka reforma izmantota, lai pastumtu malā nevēlamus darbiniekus, arī tos, kas strādājuši Askolda Kļaviņa lietā.

«Straume uzskata, ka informācija noplūda no darbiniekiem — tādā veidā viņam ir iedurts duncis mugurā. Viņš pasniedz to tādā veidā, ka darbinieks ir slikti rīkojies, bet nevienā brīdī viņš neatzīst, ka problēma ir arī tajā, ka viņš pats varbūt nav pareizi rīkojies,» sacīja bijušais darbinieks, kurš lūdza viņa identitāti neatklāt.

Arī vairākos citos aspektos KNAB priekšnieka un aizgājušo darbinieku viedokļi par reformas īstenošanu atšķiras.

Lēmums divās dienās

Ir izdevās noskaidrot visus septiņus no KNAB aizgājušos darbiniekus, kas nepieņēma pārveidoto darba piedāvājumu, taču varam atklāt tikai daļu šo vārdu. Aizgājušo vidū ir oligarhu lietas izmeklētāja Ilze Kivleniece, valsts amatpersonu kontroles nodaļas speciālists Valentīns Platkovs, kā arī galvenais speciālists Alvils Strīķeris (viņš vienīgais nav devies izdienas pensijā, jo vēl neatbilda tās kritērijiem). Operatīvo darbinieku vārdi tiek aizsargāti izmeklēšanas procesa interesēs, un Ir tos neizpaudīs, respektējot šo personu lūgumu.

Ir vēlējās sīkāk uzzināt par visu operatīvo darbinieku aiziešanas motīviem, taču sarunai piekrita divi darbinieki. Skaidrojumos jūtams rūgtums par notikušo.

Viens no bijušajiem darbiniekiem ir tiešs — viņaprāt, pēc informācijas noplūdes Kļaviņa lietā reforma ir izmantota, lai atbrīvotos no visiem «Jutas un Jura cilvēkiem birojā». Juta Strīķe agrāk bija KNAB priekšnieka vietniece, Juris Jurašs vadīja operatīvo izstrāžu nodaļu, taču viņi tika atlaisti iepriekšējā biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka laikā un tagad darbojas politikā, nupat ievēlēti Saeimā no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

«Es absolūti neuzskatu sevi par Strīķes un Juraša cilvēku, bet, ja kāds par mani tā domā, tad es uzskatīšu to par atzinību,» saka viens no darbiniekiem.

Darbinieki stāsta, ka lēmums par palikšanu vai aiziešanu no darba bijis jāpieņem nepilnās divās dienās.

Par plānoto KNAB reorganizāciju viņi neko neesot zinājuši līdz 4. septembrim, «kad jau bija Delfos publicēts». Tad sapulcē darbinieki informēti, ka tāda lieta būs, un visi aicināti turpināt darbu birojā, taču konkrētos piedāvājumus neesot zinājuši līdz pat 10. oktobrim. Tā ir KNAB dzimšanas diena. «Mēs smējāmies, ka KNAB jubilejā tiek atlaisti visi KNAB darbinieki, bet visiem arī kaut kas piedāvāts,» saka darbinieks. Atbilde uz piedāvājumu bija jāsniedz līdz 12. oktobrim. Ja nepiekrīt, tā arī ir pēdējā darba diena. «Lielākajai daļai piedāvāja, ka viņiem tiešām nekas nemainās.» Proti, lai gan organizācijas struktūra ir pārveidota un ieviests vairāk amatu kategoriju, lielākoties darba saturs pēc būtības nav mainīts. «Man piedāvāja, ka nekas nemainās. Bet, ja mēs paskatāmies — it kā visu paceļ par kategoriju augstāk, un, ja tev piedāvā iepriekšējo kategoriju, tad praktiski attiecībā pret citiem tu esi pazemināts,» darbinieks skaidro, kāpēc piedāvājums nešķitis labs. Viņš gan KNAB pamest plānojis jau agrāk, jo nav vēlējies turpināt strādāt KNAB priekšnieka vietnieka Jāņa Rozes pakļautībā. «Rozes faktors» esot bijis nozīmīgs vēl diviem operatīvajiem darbiniekiem, kas nolēmuši aiziet izdienas pensijā. «Mans personīgais viedoklis — viņš ne pēc savām personīgajām īpašībām, ne pēc zināšanām neatbilst pat krietni zemākam līmenim, nekā tagad ieņem. 90% apkarošanas bloka darbinieku uzskata, ka labākais, ko Roze var darīt, ir nedarīt neko,» komentē viens no aizgājušajiem darbiniekiem. Tāpēc viņš nolēmis izmantot iespēju, ko reforma pavērusi — atlaišanas pabalstu un izdienas pensiju.

Otram darbiniekam, kas piekrita pastāstīt par savu lēmumu, reformas rezultātā būtu mainīti darba pienākumi. Viņam piedāvāts atgriezties pie pienākumiem, kādus viņš veicis, kad pirms 15 gadiem sācis strādāt birojā. Viņš uzsver, ka šo darbu ar politikas plānošanu uzskata par vērtīgu un vajadzīgu, taču vairāk nekā 10 gadus darbojies korupcijas apkarošanas blokā un uzskata, ka to darījis sekmīgi un gribētu turpināt. «Varēju vēl strādāt, varēju turpināt darīt daudz ko,» viņš neslēpj rūgtumu par to, ka bijis jāaiziet. Tas viss pašam izvērties negaidīti, jo izdienas pensijā nebija plānojis doties. «Es cerēju, ka tā nebūs, ka priekšnieks izvēlēsies turpināt sadarboties ar mani. Bet šajā gadījumā viņam bija savi personiski apsvērumi, kādēļ viņš uzskatīja, ka mani pakalpojumi vairs nav nepieciešami iestādei, valstij.» Sīkāk viņš to nekomentē. Aiziešanas pabalsts ir gana liels, lai tuvākos mēnešus nebūtu jāmeklē darbs, bet strādāt tiesībsargājošajās iestādēs viņš vairs nevēlas, «vismaz pagaidām, kamēr prevalē emocijas».

Aizgājušie kolēģi šī darbinieka gadījumu izceļ kā īpaši nekorektu šajā reorganizācijas stāstā — viņam izteikto pienākumu nomaiņu salīdzina ar piedāvājumu «mehāniķim kļūt par grāmatvedi». Turklāt darbinieks bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, taču, uzklausot Straumes personisku lūgumu, atgriezās no atvaļinājuma agrāk uz pusslodzi. «Kad atgriezos uz pilnu slodzi septembrī, viņš izvērtēja, ka es vairs neesmu nepieciešams, un tā mūsu sadarbība beidzās.»

Abi darbinieki uz atvadām saņēma KNAB apbalvojumu, taču neviens no viņiem nav tam aizgājis pakaļ. Viens darbinieks pauž neizpratni par apbalvojuma piešķiršanas apstākļiem. «Par ko tie apbalvojumi ir? Par to, ka es aizgāju? Vai par to, ko es 14 gadus esmu darījis valsts labā?» Abiem nav pieņemami, ka apbalvošanas komisijas locekļi pirms tam apbalvojuši cits citu, un tā pie KNAB atzinības ticis arī Roze. Bijušie operatīvie darbinieki neizprot Straumes nevēlēšanos risināt jautājumus, kas skar Rozes darba kvalitāti. Taču citādi gan Straumes darbs birojā novērtēts pozitīvi — vismaz salīdzinot ar iepriekšējā biroja vadītāja Streļčenoka destruktīvo vadību.

Kāpēc reformē?

Jēkabs Straume uzsver, ka reformas ideju ģenerēšana birojā sākusies jau šā gada sākumā. Tas neesot bijis tikai viņa lēmums, bet iesaistītas arī citas amatpersonas, un mērķis esot optimizēt KNAB darbu. Saskaņot pārmaiņas sākuši augusta sākumā, bet 4. septembrī valdība apstiprināja jauno biroja nolikumu. Aplūkojot šo jauno organizācijas struktūru, redzamas vairākas būtiskas pārmaiņas.

Pirmkārt, partiju finansēšanas pārkāpumu izmeklēšanu un koruptīvo noziegumu izmeklēšanu turpmāk pārraudzīs viens cilvēks — priekšnieka vietnieks izmeklēšanas darbību jautājumos. Šobrīd šajā amatā kā pienākumu izpildītāja iecelta līdzšinējā izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule. Agrāk KNAB nosacīti bija iedalīts divos blokos — korupcijas apkarošanas bloks nodarbojās ar kriminālizmeklēšanu, bet novēršanas bloks vairāk ar prevenciju, uzraudzību. Korupcijas apkarošanas bloku, kuram bija pakļauta izmeklēšana un operatīvo izstrāžu nodaļa, savulaik ilgstoši vadīja Juta Strīķe, bet pēc viņas atlaišanas šo amatu ieņēma KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze. Savukārt tā dēvēto novēršanas bloku, kurā ietilpa valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa un partiju finansēšanas kontroles nodaļa, ilgstoši vadīja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kas īpaši aktīvi biroja vadībā darbojās Streļčenoka laikā. Aprīlī Jurča devās izdienas pensijā.

Tagad atbildības sadale ir mainīta — uz Cīrules pleciem gulsies viss korupcijas apkarošanas un partiju finansēšanas pārkāpumu izmeklēšanas darbs, savukārt Rozes pārziņā palikuši tikai operatīvo darbību jautājumi. Vienlaikus Roze saglabā priekšnieka vietnieka amatu.

Otra būtiskākā atšķirība — visa biroja struktūra saskaldīta sīkākās vienībās. Izveidotas piecas pārvaldes, kuru sastāvā ir divpadsmit nodaļas, plus vēl sešas atsevišķas nodaļas. Funkciju ziņā lielākajai daļai darbinieku gan no tā nekas nemainās, taču šie pārkārtojumi varētu pozitīvi ietekmēt darbinieku samaksu.

Tāpat kā citas valsts institūcijas, KNAB ir iekļauts vienotajā atalgojuma sistēmā. Atbilstoši iepriekšējam nolikumam virknē gadījumu nebija iespējams palielināt darbiniekiem atalgojumu, kaut gan citās tiesībsargājošajās iestādēs ir lielākas algas un arī nauda KNAB ir piešķirta. Tagad pie jaunās struktūras KNAB jau elastīgāk iekļaujas valsts birokrātiskajā aparātā. «Mēs faktiski esam pieaudzējuši amatu skaitu, man nav vairs tie griesti tik sāpīgi,» Straume skaidro, ka jaunā struktūra ļaus celt samaksu. Piemēram, iepriekš visi izmeklētāji bijuši 11. kategorijā, kurā samaksas griesti ir 1382 eiro, bet tagad puse no izmeklētājiem būs 12. kategorijā, kuras samaksas maksimālā likme ir jau 1647 eiro. Tāpat līdz šim birojā vispār neesot bijis 14. atalgojuma kategorijas  darbinieku, bet tagad tādi ieviesti. Nauda algu palielinājumam ir — šogad šim mērķim ir atvēlēti 600 tūkstoši eiro, nākamajos divos gados katrā vēl klāt pa 200 tūkstošiem. Tas gan nenozīmē, ka KNAB konkurētspējas problēmas darba tirgū būs atrisinātas. Kā stāsta Straume, pērn Valsts kanceleja sagatavojusi pārskatu, kurā salīdzināja Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarotāju, Iekšējās drošības biroja un Finanšu policijā strādājošo vidējās algas. KNAB algas bijušas viszemākās, par 20% atpaliekot no tuvākā līmeņa, stāsta Straume. Atbilstoši pašreizējam plānam situācija izlīdzināsies 2020. gadā, kad KNAB darbinieku atalgojuma budžets būs pieaudzis par vienu miljonu, salīdzinot ar 2017. gadu.

Pamatojis reformas ieguvumus, Straume uzsver, ka ļoti centies noturēt visus darbiniekus. Aizgājušo lēmumu viņš saista ar finansiālo ieguvumu — iespēju salīdzinoši jauniem priekšlaicīgi pensionēties, kā arī saņemt aiziešanas pabalstu. Atkarībā no nostrādātajiem gadiem pabalsts veido vidējo atlīdzību 3—4 algu apmērā.

«Man sirds sāp par operatīvo struktūrvienību. Ne tik daudz skaita ziņā, bet viņi bija ļoti pieredzējuši un labi darbinieki, bet, lai kā es centos, man neizdevās noturēt,» intervijā saka Straume. Viņš piesauc JKP priekšsēdētāja Jāņa Bordāna pausto intervijā žurnālam Ir, ka Straume turpinot Streļčenoka iesākto, ar ko acīmredzot domāta KNAB vājināšana. «Kā es varu turpināt, ja es viņiem piedāvāju līdzvērtīgu vai augstāku amatu un augstāku atalgojumu — kā es turpinu kaut ko?» saka Straume. Viņš uzsver, ka neviens nav dzīts ārā, taču, «tādēļ, ka man pastāv risks, ka kāds aizskries prom — izmantos šo pensiju un pabalstus —, netaisīt reorganizāciju arī nav saprātīgi, man ir jādomā par visu biroju». Straume uzsver, ka īpaši operatīvo izstrāžu nodaļā visiem tika piedāvāts turpat turpināt strādāt ar līdzvērtīgu vai pat augstāku amatu. «Es katru no viņiem mēģināju tomēr pārliecināt — jūs jautāsit, un viņi noteikti to apstiprinās», saka Straume.

Ir patiešām pavaicāja, tomēr apstiprinājumu nesaņēmām — tieši pretēji. Abi bijušie darbinieki, kas piekrita sniegt sīkākus komentārus, Ir uzsvēra, ka Straume ar viņiem personiski par jaunajiem darba piedāvājumiem nav runājis. «Tie ir pilnīgi meli!» saka viens no darbiniekiem. «Viņš visu reorganizācijas laiku nebija pieejams, vispār darbā nebija,» stāsta darbinieks, kurš piedāvājumu saņēmis no Straumes padomnieces — bijušās Streļčenoka biroja vadītājas Māras Priedītes. «Nebija iespējams ar Straumi parunāties, viņa vienkārši nebija — es nezinu, kāpēc. Bail viņam, kauns acīs skatīties?»

Uzzinot šos komentārus, Ir atkārtoti sazinājās ar Straumi, lūdzot skaidrot situāciju. Jautājām, kā viņš centies personīgi noturēt darbiniekus, ja viņiem nav bijušas iespējas pat aprunāties ar Straumi? KNAB šefs atbildēja, ka individuāli runājis ar struktūrvienību vadītājiem, savukārt visi KNAB darbinieki «kopsapulcē tika uzrunāti divas reizes». Kāpēc vēlējies uz citu sfēru pārcelt labi novērtētus korupcijas apkarošanas darbiniekus, kuri strādājuši ar tādām smagām lietām kā Latvenergo, Daimler, bet vienam pēdējā skaļākā lieta bijusi Askolda Kļaviņa degvielas čeku lieta? «Šie darbinieki tiek novērtēti kā profesionāļi, kuru zināšanas un pieredze var tikt izmantota arī citās struktūrvienībās, kur šāda pieredze ir nepieciešama un vēlama,» skaidro Straume. Viņš vēlreiz kategoriski noliedz, ka reformai būtu sakars ar informācijas noplūdi Kļaviņa lietā. «Šis apgalvojums ir nepatiess. Varu apgalvot, ka strukturālās izmaiņas tika plānotas un analizētas jau no gada sākuma.» Savukārt par atbrīvošanos no «Jutas un Jura cilvēkiem» skaidru atbildi nesniedz: «Šis ir nesaprotams konkrēto personu apzīmējums. Ir KNAB cilvēki. Cits apzīmējums nedrīkst būt!»

KNAB reformas rezultātā biroju atstājuši 7 darbinieki

Kombinēšana sākusies

Iniciatīvu jaunās valdības veidošanā uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija, taču paralēli —  tikai slēpti no kamerām un medijiem — sarunas organizē arī Kam pieder valsts. Kāda būs koalīcija un vai valdība taps līdz valsts simtgades svinībām, neviens vēl neņemas prognozēt

Otrdienas priekšpusdiena, 9. oktobris, JKP birojs Vecrīgā. Kā pirmie uz sarunām ierodas KPV pārstāvji Alda Gobzema vadībā. KPV ieguvusi par dažiem tūkstošiem balsu vairāk nekā JKP, taču abām partijām ir vienāds mandātu skaits — 16.

Tieši šīs abas partijas katra atsevišķi uzņēmušās iniciatīvu jaunās valdības veidošanā, jo pirms vēlēšanām vairākuma jau novilktās sarkanās līnijas nozīmē, ka vēlēšanu līderim Saskaņai (23 mandāti) atkal jāpaliek opozīcijā.

Ja uzstādījums pret Saskaņu paliek spēkā un nevienas topošās frakcijas iekšienē nenotiek šķelšanās, tad zināmai politiskajai loģikai un vienlaikus aritmētikai atbilstošu vairākuma valdības modeļu šajā Saeimā nemaz nav tik daudz.

Viens varētu būt «jauno spēku» valdība, taču trim partijām kopā ir tikai 45 balsis, tāpēc vairākuma nodrošināšanai jāiekļauj kāds no esošās valdības partneriem. Kuluāru informācija liecina, ka pielaidīgāka attieksme varētu būt pret Jauno Vienotību, nevis ietekmi zaudējušo ZZS vai NA, ar kuru JKP asi plēsās pirms vēlēšanām. Ja jaunās partijas tomēr izlemj par labu sadarbībai ar «vecajām», tad iespējama valdība arī bez KPV, kas kampaņas laikā dedzināja tiltus, un tās saturiskā ievirze netop skaidra no 13 populistiskiem priekšvēlēšanu saukļiem.

Pagaidām neviens no spēkiem neprognozē optimālo koalīcijas modeli — vismaz ne sarunu pirmajā raundā.

Reāla tiesiskuma koalīcija

KPV sarunu grupā līdz ar Gobzemu ir Artuss Kaimiņš, Didzis Šmits un Atis Zakatistovs, bet no JKP puses —  Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Tālis Linkaits un Gatis Eglītis. Pēc vairāk nekā stundu ilgās tikšanās sarunvedēji paziņo, ka partijām esot kopējs redzējums virknē būtisku jautājumu. Politiķi ir mierīgi un lietišķi. Bordāns runā uzmanīgi, Gobzems — pārliecinoši, bet bez priekšvēlēšanu bravūras. «Retas ir tās reizes, kad grūtāk ir atrast to, kas nevieno, nekā to, kas vieno,» pavēsta Gobzems. Bordāns norāda, ka partijām sakrīt viedokļi par valsts Rietumu virzību, ārpolitiku un drošību. «Otrs jautājums ir tiesiskuma bloks, kas arī mums būtībā sakrita visos jautājumos,» Bordāns turpina. Vēlāk īsā intervijā Ir viņš uzsver, ka tieši vienota izpratne tiesiskuma jautājumos JKP ir viens no būtiskajiem jautājumiem valdības veidošanā. «Mēs gribēsim tādu valdību, lai patiešām varam pateikt — šī nebūs šķietama tiesiskuma koalīcija, bet reāla,» saka Bordāns. Vai viņš redz šīs prioritātes īstenošanu kopā ar KPV, kuru sarunās pārstāv Kaimiņš un Zakatistovs, ko kriminālprocesā tur aizdomās par nelikumīgu partijas finansēšanu, un Šmits — agrākā oligarhu projekta PLL līdzgaitnieks? «Tas ir ļoti agrs jautājums,» atbild Bordāns, norādot, ka tiesiskuma ziņā viņam tikpat daudz vai «daudz vairāk jautājumu, godīgi sakot», esot arī Attīstībai/Par. Otrdien klātienē gan tie netika pārrunāti.

JKP plāno tikties ar visām partijām, izņemot Saskaņu. Tātad arī ar ZZS — jaunas sarkanās līnijas nenovilkšot. Arī nekādus blokus partijas šobrīd neveidošot.

Ne Gobzems, ne Bordāns neatklāj, vai ir gatavi piekāpties un strādāt otra vadītā valdībā. «Mums nebija šādas sarunas,» saka Gobzems. Par amatiem, personālijām un valdības aprisēm neesot spriests. Gobzems pēc vēlēšanām mainījis arī savu izturēšanos pret Ir. Kampaņas laikā viņš un pārējie KPV biedri pārtrauca atbildēt uz Ir jautājumiem — rezultātu sagaidīšanas pasākumā Kaimiņš pat skaļi aicināja klātesošos nerunāt ar Ir, bet tagad emocijas pierimušas un Gobzems ir atsaucīgs. Kā otrā lielākā spēka pārstāvis viņš uzskata, ka valdības veidošana būtu jāuztic tieši viņam. «Par KPV nobalsoja par vienu Smilteni vairāk [nekā par JKP], tā ir liela auditorija,» pamato Gobzems.

KPV šajās dienās arī organizē paralēlas tikšanās ar partijām, taču sīkāku informāciju par tām nesniedz, jo uzskata, ka sarunām nav jānotiek televīzijas kameru starmešos. Vai ideja par varavīksnes valdību joprojām ir darba kārtībā? «Pirms vēlēšanām es teicu, ka mans kā cilvēka mērķis ir saliedēt Latvijas sabiedrību. Iespējams, tas ir pārprasts kā valdības veidošanas modelis,» saka Gobzems. Skaidru atbildi, vai valdības veidošanas procesā tiksies ar Saskaņu, viņš nesniedz. «Mums vēl nav tāda lēmuma bijis.»

Par dinamismu

Atbilstoši Saeimā saņemtajiem mandātiem kā otrie uz tikšanos pie JKP otrdien ieradās Attīstībai/Par delegācija. Premjera kandidāta Arta Pabrika viņu vidū gan nebija. Daniels Pavļuts vēlāk skaidroja, ka Pabriks aizbraucis pildīt Eiroparlamenta deputāta pienākumus. Kopā ar Pavļutu bija ieradies Juris Pūce un Andris Skride.

Arī šajās sarunās politiķiem izdevies atrast kopējus saskarsmes punktus, pēc tikšanās pauda līderi. Tomēr Pavļuts izskatījās neapmierināts, norādot uz joprojām neskaidrajām koalīcijas aprisēm un veidu, kādā sarunu process tiek organizēts. Žurnālam Ir viņš gan pauda gatavību runāt ar visiem, izņemot Saskaņu — tikšanās norunāta arī ar KPV. «Mūsu galvenais uzdevums ir izveidot stabilu, bet dinamisku valdību, kas ir rīcībspējīga,» saka Pavļuts. Izšķiroša būšot spēja vienoties par darbiem — viņa apvienības prioritātes būšot «veselības aprūpes reformu seku likvidācija», jautājumi, kas skar izglītības reformas un novadu reformas īstenošanu, kā arī sociāli liberālie jautājumi iekļaujošas sabiedrības veidošanā.

Mazie brāļi

Ja neskaita jau pirms vēlēšanām novilkto sarkano līniju pret koalīciju ar Saskaņu, nekādas jaunas robežlīnijas nevelk arī trīs pašreizējās valdības partijas, kas zaudējušas krietnu daļu balsu — 13. Saeimā pašreizējai koalīcijai ir tikai 32 balsis.

«Mēs runāsim ar visiem vienlīdzīgi,» saka Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. NA prioritātes būšot atbalsta politika ģimenēm, lētā darbaspēka neievešana, izglītības reformas īstenošana.

Līdzīgi arī Jaunā Vienotība šobrīd nenosauc tīkamāko valdības modeli. «Viens vārds būtu «stabilitāte», lai pēc iespējas ilgāk šī valdība spētu strādāt un uzņemties reformu —  pārmaiņu kursu, ko iedzīvotāji ir pieprasījuši,» saka valdes loceklis Arvils Ašeradens. Vienotībai svarīgākie jautājumi sarunās būs valsts drošība — Eiroatlantiskā kursa nemainība, valsts pārvaldes reformas, to skaitā reģionālā reforma, sociālo jautājumu risināšana un ar valsts modernizāciju saistītais virziens —  digitalizācija, e-pārvalde u. c.

Jaunās valdības sarunās gatava iesaistīties arī ZZS. JKP ar šo partiju plāno tikties trešdien, taču tas notiks jau pēc žurnāla Ir nodošanas tipogrāfijā. Premjers Māris Kučinskis prognozē, ka valdību izveidot būs grūti. «Man ir ļoti laba pieredze ar triju partneru koalīciju, kas jau tā ļoti daudz prasa pie nosacījuma, ja tu gribi kaut ko izdarīt; ar četriem jau ir tuvu pie neiespējamā,» saka Kučinskis.

Savukārt pieredzējušākais ZZS politiķis Augusts Brigmanis, kurš gan pats jaunajā Saeimā nav ievēlēts, bet ir solījis turpināt vadīt Latvijas Zemnieku savienību, norāda —  jaunās valdības veidošana būtu jāuztic KPV. «Mēs turēsim pie vārda, lai būtu sešas ministrijas, lai nebūtu koalīcijas padomes, mēs turēsim pie vārda arī tos politiķus, kas teica, ka neapliekamais minimums būs no 500 eiro,» saka Brigmanis. Mūsu saruna notiek vēlēšanu naktī, kad politiķis neslēpj rūgtumu par vēlēšanu rezultātiem, tos salīdzinot ar Brexit balsojumu. Taču viņš uzsver, ka ZZS esot piedzīvojusi dažādus laikus un «arī šoreiz mums nebūs problēmas iet jaunā kapacitātē un strādāt». Valdošās partijas neveiksmi vēlēšanās viņš skaidro ar ZZS īstenotajām reformām un masīvo mediju kampaņu. «Ja bija mērķis ZZS nolīdzināt, vairāk vai mazāk izdevies. Nu, nebūs Lembergs — skatīsimies, kas to parādi regulēs.»

«Esmu brīvs no jebkādām atkarībām»

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) atzīst, ka pirms diviem gadiem ir sodīts par narkotiku glabāšanu, bet par to esot uzzinājis tikai tagad

Tas bija kapitāls šoks! Tā Latvijas Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars raksturo brīdi, kad uzzinājis par partijas biedram, Jūrmalas mēram Gatim Truksnim piemēroto sodu par narkotiku glabāšanu. Skandāls sākās nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām — raidījums Nekā personīga atklāja, ka Valsts policija uzlikusi politiķim simt eiro sodu. 2016. gadā  KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē par partijas No sirds Latvijai un ZZS  iespējamu nelikumīgu finansēšanu. Pārbaudes laikā pie Trukšņa atrasta šļirce ar kokaīna paliekām un viņa DNS uz adatas. Tavars pieļauj, ka tas, iespējams, ZZS noņēmis nost arī kādu punktu vēlēšanās.

Nedz Truksnis, nedz Jūrmalas dome līdz vēlēšanām nesniedza komentārus par politiķa atkarības problēmām, taču pirmdien, 8. oktobrī, steidzami tika sasaukta opozīcijas pieprasītā ārkārtas sēde par Trukšņa atcelšanu. Ar ZZS un Saskaņas balsu vairākumu — deviņām — mērs amatu saglabāja. Par atcelšanu balsoja četri Tev, Jūrmalai, un divi Nacionālas apvienības deputāti.

«Tas man bija jaunums,» viņš domes deputātiem ar akmenscietu seju skaidroja par raidījumā izskanējušo. «Neesmu ticis iepazīstināts un zinājis par šādu administratīvo sodu, tāpēc nevaru arī neko komentēt,» viņš sacīja, vienlaikus atzīstot, ka šāds sods patiešām esot piemērots, bet viņš par to uzzinājis tikai tad, kad pēc raidījuma noskatīšanās iegājis portālā Latvija.lv. «Esmu brīvs no jebkādām atkarībām,» deputāts sacīja gan sēdē, gan pēc tās, atbildot  žurnālistiem. Vai bijis brīvs no atkarībām arī pirms diviem gadiem? «Vēlreiz saku — esmu brīvs no jebkādām atkarībām, neatbalstu narkotiku lietošanu.» Vaicāts, vai, esot mēra amatā, kādreiz ir lietojis narkotikas, Truksnis saminstinās: «Neesmu nekādā gadījumā… nu, es pateicu visu, ko es esmu pateicis.»

Lai pierādītu, ka narkotikas nelieto, pilsētas vadītājs 4. oktobrī nodevis urīna analīzes Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC). Ir izdodas ar analīžu rezultātiem iepazīties — tajās patiešām nav konstatētas ne kokaīna, ne citu narkotiku pēdas. Vēl tiek gaidīti rezultāti arī no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra. «Nekā slikta arī tur nebūs, jo tur nevar būt nekas,» Truksnis sola.

Zaļās partijas vadītājs Tavars atklāj, ka iedrošinājis Truksni veikt pārbaudes. «Mums neder tikai vārdi — Trukšņa kungam to skaidri pateicu,» viņš stāsta. Turklāt Tavars vēloties redzēt kārtīgas analīzes, kur narkotiku atliekvielas redzamas pat no pusgada, gada vai divus gadus ilga perioda. Ja tās izrādītos pozitīvas, Truksnim «nav, ko darīt ne Zaļajā partijā, ne politikā vispār». «Viss. Tad jāstājas tiesas priekšā.» Kā iespējams, ka Truksnis nav zinājis par viņam piemēroto sodu, pats politiķis nekomentē, bet Tavars, cik sapratis no partijas biedra, skaidro, ka bijis kāds misēklis ar adresi, uz kuru informācija sūtīta. Vai tas ir iespējams? Valsts policija Ir komentārus diemžēl nesniedz.

«Viņš bija ļoti nervozs»

Tādas analīzes, kā Tavars gribētu redzēt, diemžēl nav iespējams veikt. «Kokaīns, amfetamīns — tie diezgan ātri sadalās. Parasti jau otrajā, trešajā dienā atrodam sadalīšanās produktus,» par narkotiku konstatēšanu analīzēs stāsta psihiatre un narkoloģe Sarmīte Skaida. No ārstes teiktā Ir secina, ka Trukšņa veiktās analīzes pierāda, ka kokaīnu viņš nav lietojis vismaz piecas dienas pirms to veikšanas, taču diemžēl neļauj spriest, kas noticis tālākā pagātnē. Opozīcijas deputāti no Jūrmalas domes stāsta, ka aizdomas par Trukšņa iespējamu atrašanos narkotiku varā bijušas jau sen. «Viņš bija ļoti nervozs, ļoti steidzīgs. Tagad bija divas trīs sēdes, kad viņš bija izmainījies — tāds bremzētāks un mierīgāks, bet pēdējā sēde atkal bija tāda drusku uzvilkta,» stāsta opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms.

«Varbūt kādreiz alkoholu vairāk lietoju, bet tagad arī alkoholu sen jau vairs nelietoju. Kur tad vēl narkotikas,» Zaļās partijas vadītājam Tavaram esot stāstījis Truksnis. «Nenoliedzami kaut kādas problēmas viņam bija,» LNT raidījumā 900 sekundes izteicās arī premjers Māris Kučinskism (ZZS). Vaicāts, ko premjers ar to domājis, Truksnis atcērt: «Jautājiet Kučinskim!»

«Cilvēkam liekas, ka viņš var ātrāk strādāt, domāt, darīt,» narkoloģe Skaida stāsta, kāds ir kokaīna vilinājums. Kokaīns traucē tādu vielu uzsūkšanos organismā, kas atbildīgas par mūsu labsajūtu, tāpēc tā ietekmē rodas eiforijas periods. Taču, kad narkotiku iedarbība beidzas, rodas šo vielu izsīkums. «Pārtraucot lietot kokaīnu, ir tāda sajūta, ka viss ir neinteresants, pelēks. Nav spējas koncentrēties, strādāt, nekas nepatīk. Lai to noņemtu, vajadzīga atkal jauna deva,» stāsta ārste, vispārīgi raksturojot kokaīna ietekmi uz lietotāju. Kokaīns ir dārga narkotika, no tā atkarīgie Narkoloģijas centrā bieži nenonāk. «Bieži vien tie ir cilvēki ar pietiekami labiem ienākumiem un dzīves apstākļiem,» skaidro narkoloģe, piebilstot, ka palīdzību šādi cilvēki mēdz meklēt privātās klīnikās.

Dīvainie lēmumi

Trukšņa dzīvošana pāri saviem līdzekļiem jau agrāk piesaistījusi KNAB uzmanību. Dārgi ceļojumi, paklājs par 17 tūkstošiem eiro. Vēl bez krimināllietas par partijas nelikumīgu finansēšanu Truksnis iejaukts arī kriminālprocesā pret miljonāru Jūliju Krūmiņu un viņa meitu Maiju Černavsku par kādu nekustamā īpašuma projektu Jūrmalā.

Visticamāk, lieta saistīta ar Turaidas kvartālu — 1,39 hektārus lielu īpašumu Turaidas ielā 17. Kad 2012. gadā šis īpašums nonāca Krūmiņa meitas īpašumā, Jūrmalas dome pieņēma virkni lēmumu par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu samazināšanu. Iepriekš 1,2 hektāri no īpašuma bija ierobežotas saimnieciskās darbības teritorija. 2013. gadā šis ierobežojums tika noņemts —  tas ļāva būvēt viesnīcas mājas, kas 2015. gadā tika nodotas ekspluatācijā. Lielākā daļa īpašuma joprojām bija kūrorta teritorija vai jauktā darījuma apbūves teritorija, kas dod zaļo gaismu viesnīcām un apartamentu mājām, bet ne dzīvokļiem, par ko būtu jāmaksā krietni zemāks nekustamā īpašuma nodoklis. 2016. gada beigās šī īpašuma lietošanas veids tika mainīts uz dzīvojamo māju, kas, pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības aprēķiniem, tās īpašniekiem nodokļos ļauj ietaupīt 40 tūkstošus eiro gadā.

Vienā no ekskluzīvajiem «penthausiem» šajā luksusa īpašumā Truksnis bija uz laiku apmeties. Numuriņa vērtība bi-ja četri tūkstoši eiro mēnesī. Par šo lietu Truksnis komentārus nesniedz, jo esot kriminālprocesā parakstījies par ziņu neizpaušanu.

«Nav neviena bez grēka»

«Ar pilsētas vadītāju mēs gribētu lepoties. Gribētu, lai viņš pārstāv pilsētu atbildīgi,» stāsta jūrmalnieks, viens no Jūrmalas aizsardzības biedrības dibinātājiem Rihards Pētersons. Viņu satraukušas ziņas par Truksnim piemēroto sodu, jo cilvēks, kas no-nāk atkarībās, nonāk atkarībās arī no citiem cilvēkiem. «Kas ir cilvēki, kas šo atkarību izmanto?» Kādas iestādes darbiniece, ko Ir uzrunā komentāram par šo situāciju, uzskata, ka Truksnim jāatkāpjas no amata, taču lūdz viņas vārdu neminēt. Kad iepriekš mērs nav bijis apmierināts ar viņas rīcību, Truksnis uz viņu kliedzis. Publiski paust viedokli viņa baidās.

Domas par Trukšņa atbilstību mēra amatam atšķiras iedzīvotāju vidū, ko Ir satiek uz Jomas ielas. Sieviete, kas izvedusi pastaigā suni, atmet ar roku: «Pie mums vispār nav neviena cilvēka bez grēka. Dzērāji turpina valdīt, zagļi visādi. Tagad, cik dzirdu no cilvēkiem, viņiem patīk Truksnis.» Savukārt Irina, kas apsēdusies saulītē uz soliņa, atsakās mēru tiesāt: «Narkotikas var arī piespēlēt, tā ir izplatīta prakse. Tas, ka viņš tās lietojis, vēl jāpierāda.» Tikmēr skarba ir Lilija: «Es domāju, ka viņš nedrīkst turpināt vadīt domi. Nemēdz būt uguns bez dzirksteles. Daudzi runāja, ka viņš… (Uzsit knipi zem zoda.) Varbūt no lielas varas viņi nolaižas arī līdz narkotikām?»

Jūrmalas dome nolēmusi Gati Truksni no amata neatbrīvot, un arī viņš pats atkāpties negrasās. Latvijas Zaļā partija par sava biedra likteni lems šonedēļ, kad Truksnis būs sagatavojis narkotiku analīzes, bet apvienība ZZS no atbildības izvairās — apvienības biedri ir partijas, nevis fiziskas personas, tāpēc lēmums jāpieņem Zaļajai partijai pašai.

Daudz par daudz

Latvijā puse no skolotājiem ir vecāki par 50 gadiem, taču satraukuma par to nav nekāda. Izrādās — skolotāju jau sen ir par daudz

Pēc zvana atsprāgst Sesavas pamatskolas kabinetu durvis un mazas meitenes ar istabas augiem uz galvas izspurdz no kādas klases. Bijusi dabaszinību stunda. «Forša!» viņas sauc, lūgtas iepazīstināt ar skolotāju Rūtu Aleksandrovu. 61 gadu vecā pedagoģe nostrādājusi skolā 38 gadus un pēc diviem ies pensijā. No savas jaunības atceras kādu skolotāju, kas 70 gadu vecumā vēl strādājusi skolā un viņai bieži gadījies klases priekšā iesnausties. «Nē, vecajiem jālaiž skolā jaunie!» saka Aleksandrova. Sesavas pamatskolā no 16 skolotājiem 11 ir vecāki par 50. Latvijā kopumā puse skolotāju tuvāko 15 gadu laikā sasniegs pensijas vecumu, brīdināts OECD jaunākajā pētījumā.

Taču ne Sesavas pamatskolā, ne Izglītības ministrijā par to nav satraukuma. Skolotāju ir daudz par daudz. Pēdējo astoņu gadu laikā skolu skaits ir samazinājies gandrīz par 20%, arī skolēnu kļūst aizvien mazāk, tikai skolotāju skaits, gluži pretēji, pieaudzis par 5%. Šāds paradokss iespējams tāpēc, ka vairāk nekā puse Latvijas skolotāju strādā nepilnu slodzi.

Bez tantēm

«Tantes skolai neder!» saka Sesavas pamatskolas direktore Ināra Nikolajeva. Ar to viņa nedomā konkrētu vecumu, bet gan vecišķumu, kad cilvēki vairs neseko pārmaiņām. Sesavas skolotāji tādi neesot. Arī Nikolajeva ir apņēmības pilna līdz pat 65 gadiem strādāt skolā. Kad 2014. gadā slēdza viņas vadīto skolu Mežvidos, pie pašas Krievijas robežas, kur tolaik mācījās tikai 26 skolēni, Nikolajeva pieteicās konkursā uz Sesavas pamatskolas direktora vietu. Viņa bija gatava pārcelties no Viļakas uz otru Latvijas galu, lai varētu strādāt savā profesijā. «Kas tad citādi mani uzturēs?» viņa retoriski pavaicā.

Sesavas pamatskolas pedagogu kolektīvā ir tikai divi trīsdesmitgadnieki, no kuriem viens bērna kopšanas atvaļinājumā. Pagājušajā mācību gadā skolā strādājis 24 gadus vecs matemātikas skolotājs, kurš labi iejuties kolēģu vidū un paticis bērniem, tomēr atzinis — tik dziļos laukos viņam nepatīk — un pārgājis uz Jūrmalu.

Pirms šī mācību gada skolā bija trīs vakances. Lai atrastu skolotājus, Nikolajeva apzvanījusi 25 no 40 šogad slēgtajām skolām. Secinājusi, ka daudzviet skolotājiem atrasts darbs tuvākajās novada skolās. Kārdinot ar lauku dzīves šarmu, Nikolajeva uz Sesavas pamatskolu atvilinājusi matemātikas skolotāju no Rīgas. «53 gadi, jauna nav,» par savu vienaudzi lietišķi secina skolas direktore.

Maz bērnu, daudz skolotāju

OECD valstīs vidēji 35% skolotāju ir vecumā virs 50 gadiem, bet Latvijā — gandrīz puse, rāda jaunākais izglītības pārskats. Visvairāk skolotāju pirmspensijas vecumā (vairāk nekā 40%) ir Vidzemes reģionā, Jēkabpilī un Rēzeknē. Tikai 10% Latvijas skolotāju ir vecumā līdz 30 gadiem.

Nikolajeva uzskata, ka jaunos šim darbam grūti piesaistīt atalgojuma dēļ. «Pārāk mazs, lai jauns cilvēks varētu sākt patstāvīgu dzīvi.» OECD pētījumā konstatēts, ka vidējā gada alga skolotājam Latvijā ir 2,5 reizes mazāka par vidējo OECD. Taču salīdzinājumā ar citiem augstāko izglītību ieguvušajiem Latvijā labas algas ir vidusskolu skolotājiem un direktoriem. Tas arī izskaidro, kāpēc skolotāji turas pie darba skolā.

Šogad darba samaksa par vienu pedagoģisko slodzi (30 mācību stundas nedēļā) palielināta no 680 līdz 710 eiro. Ministrija to uzskata par vienu no galvenajiem panākumiem, lai skolotāja darbam piesaistītu jaunus cilvēkus.

Taču izglītības sistēmā ir robi, kas labajām algām liek sadalīties pārāk mazās. Tikai nepilni 40% skolotāju Latvijā strādā pilnu slodzi un vairāk, bet vairumam ir 0,25—0,75 slodzes, tātad tikai dažas mācību stundas nedēļā un līdz ar to zems atalgojums.

Sesavas pamatskolā nevienam skolotājam nav pilnas slodzes. Lai visiem būtu darbs, viņi ar mieru strādāt nepilnu slodzi. Vislielākā slodze — 26 un 28 stundas nedēļā — esot latviešu valodas un matemātikas skolotājiem. «Vairumam no mums alga uz rokas nav lielāka par 500 eiro,» atzīst krievu valodas skolotāja Elga Kostika. Viņa saprot, kāpēc tā — maza skola! Vislielākā Sesavas pamatskolā ir 7. klase, kurā ir 14 skolēni. 1. un 5. klasē ir pa pieciem skolēniem. Visiem 79 Sesavas skolēniem ir 16 skolotāji, tātad viens pedagogs uz pieciem bērniem. Pašlaik Latvijā ir vidēji deviņi skolēni uz skolotāju, savukārt OECD valstīs — 13. Tas tāpēc, ka mums ir pārāk mazas klases — sākumskolā vidēji 16 bērnu, turpretim OECD rādītājs ir 21. Jo mazākas klases, jo vairāk skolotāju vajag, bet tas sadārdzina izglītības izmaksas.

Darbu gādā pašvaldības

Pēdējo deviņu gadu laikā Latvijā ir slēgtas 157 skolas, arī skolēnu skaits valstī sarucis par 13%, turpretī skolotāju skaits pieaudzis par 5%. Sociālā atbalsta programmai slēgto vai reorganizēto skolu pirmspensijas vecuma pedagogiem, ko pieprasīja skolotāju arodbiedrība, gaidīto 70 pieteikumu vietā saņemti tikai divi.

«Daudzi skolotāji ir strādājuši vairākās skolās — kad vienu slēdz, viņi turpina kaut ar nelielu slodzi strādāt citā skolā,» secinājusi ministrijas eksperte Alise Trokša. Līdz ar to pagaidām, apvienojot un slēdzot mazās skolas, pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu — no 22 līdz 23 stundām nedēļā. «Daudzās pašvaldībās saka — labāk saglabāt skolām kaut nelielu finansējumu, bet nodrošināt visiem skolotājiem darbu. Pašvaldības negrib skolotājus bezdarbniekus,» skaidro Trokša.

Šī iemesla dēļ ministrijā nav satraukuma par to, ka pedagogu novecošanas dēļ nākotnē to varētu trūkt — lielākā rūpe ir piesaistīt darbam skolā jauniešus. To panākšot, sekojot šī gada sākumā valdībā apstiprinātajam pedagogu darba samaksas pieauguma grafikam, līdz 2022. gadam algu par vienu likmi paaugstinot līdz 900 eiro.

Vēl sperti citi soļi, lai pievilinātu jauniešus skolai. Septembrī valdība pieņēmusi jaunus MK noteikumus, būtiski mainot prasības par pedagogiem nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju. Piemēram, līdz šim vispārējā izglītībā skolotājiem bija vajadzīga augstākā pedagoģiskā izglītība, bet tagad mācību priekšmetus skolās varēs pasniegt arī speciālisti, kuri ieguvuši augstāko izglītību attiecīgajā zinātnē. Papildus būs vajadzīga tikai skolotāja kvalifikācija. Pašlaik to var iegūt kursos, bet tuvākajā nākotnē tiks izstrādāta viengadīga studiju programma. Skolotāji savus priekšmetus varēs mācīt gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs, kas agrāk nebija iespējams. Arī kvalifikācijas paplašināšanai, lai varētu pasniegt nevis tikai vienu, bet vairākus priekšmetus, mācību laiks samazināts līdz 160 stundām. Kā glābiņu situācijām, kad skola nevar sameklēt kāda mācību priekšmeta pedagogu, atļauts uz gadu noalgot attiecīgās nozares speciālistu bez skolotāja kvalifikācijas, kurš strādā pieredzējuša pedagoga — mentora — vadībā.

«Pašvaldībām jāturpina arī skolu tīkla sakārtošana,» ministrs Kārlis Šadurskis norādījis, ka tā ir vienīgā izeja no mazo klašu problēmas. Latvijā joprojām ir 122 mazās skolas, kur skolēnu skaits nesasniedz 70. Arī Sesavas pamatskola ar 79 skolēniem ir tuvu šai robežai, tomēr Nikolajeva ir pārliecināta — nekāda riska nav. «Pašvaldība ir ieinteresēta skolas uzturēšanā,» viņa saka.

Cukurfabrikas un citas vērtības

9 no 16 sarakstiem vēlēšanās ir maz izredžu pārvarēt 5% barjeru. Ko tie sola?

Balsis, kuras tiks atdotas par 5% barjeru nepārvarējušiem sarakstiem, neņems vērā, dalot 100 deputātu vietas nākamajā Saeimā. Tomēr šo partiju rezultāti ietekmēs vietu sadalījumu Saeimā, jo to saņemtās balsis netieši sadalīs Saeimā iekļuvušie saraksti. Piemēram, 8. Saeimas vēlēšanās par ārpus Saeimas palikušajām partijām bija atdotas 156 556 balsis jeb 16% no visām. Tas nozīmē, ka 100 deputātu vietas savā starpā sadalīja partijas, kuras kopā bija ieguvušas 84% visu balsojušo atbalstu, un visvairāk papildu vietu proporcionāli ieguva vispopulārākās partijas. Tāpēc balsot par partijām, kuras neiekļūs parlamentā, nozīmē atbalstīt tās, kuras iekļūs.

Šo deviņu sarakstu piedāvājumus īsi apskatīsim izlozēto kārtas numuru secībā.

Latvijas Krievu savienība

Partijas priekšsēdētājai Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai liegts kandidēt vēlēšanās, jo viņa pēc 1991. gada bija kompartijas biedre, un sarakstā pirmais Rīgā ir EP deputāts Andrejs Mamikins. Partija aizstāv «Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses» un sola «nomainīt pašreizējo politisko eliti».

Tā piedāvā atcelt ierobežojumus krievu valodas lietošanai, likvidēt nepilsoņu institūtu, samazināt izdevumus aizsardzībai, veidot «vienotu Eiropu no Lisabonas līdz Vladivostokai», kā arī likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, privatizēt Latvijas Televīziju un Radio, un Lattelecom, pazemināt PVN likmi līdz 12% bērnu precēm un atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētku dienu.

Rīcības partija

Partijas, kura savulaik bija Eiroskeptiķi, pēc tam Eiroskeptiķu rīcības partija, sarakstā Rīgā ar 1. numuru kandidē partijas priekšsēdētājs Igors Meļņikovs — bijušais Saskaņas frakcijas deputāts 10. un 11. Saeimā. Viņa sieva Tatjana ir saraksta līdere Latgalē. Partijas kandidātu sarakstos ir daudz apsardzes uzņēmumu darbinieku. Partija ir «par Latvijas neatkarību un neitrālu politiku», par tautas vēlētu prezidentu un pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, sola samazināt militāros izdevumus, atteikties «no postošajām sankcijām», atjaunot cukura ražošanu un «normalizēt tranzīta attiecības ar visām kaimiņvalstīm».

Progresīvie

Partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis ir bijis biedrības Sabiedrība par atklātību — Delna vadītājs, Parex bankas filiāles Minhenē vadītājs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs. Viņam sarakstā Rīgā 2. numurs, bet ar pirmo kandidē skolotāja Antoņina Ņenaševa, kurai ir pieredze Saeimas darbā — viņa ir bijusi Saskaņas deputāta Alekseja Holostova palīdze 10. Saeimā. Arī pārējos vēlēšanu apgabalos sarakstu pirmie numuri apzināti atdoti sievietēm.

Partijas programmatiskais mērķis ir «ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotās sabiedrības modelis» — valsts politikas galvenajam mērķim jābūt veselības aprūpei un sociālajai drošībai, bet izaugsme jāvērtē «saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu». Partija sola panākt pakāpenisku veselības aprūpes finansējuma palielināšanu līdz 8% no IKP un minimālo ienākumu «sistēmisku pārskatīšanu». Latvijā jābūt arī jaunai zaļajai politikai — vides aizsardzības prasības jāņem vērā, plānojot ikvienu politisku vai saimniecisku darbību. Savā garajā programmā Progresīvie sola arī piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, attīstīt «sadarbību ar Krieviju un krievu tautu» un atbalstīt «vienotas Eiropas armijas izveidi».

Latvijas Centriskā partija

Tās sarakstos pieteikti tikai 22 kandidāti. Partijas priekšsēdētājs un saraksta līderis Rīgā Andžejs Zdanovičs ir uzņēmuma Možums Pro uzraugs.

Partija sola «valsts neatkarības» un lata atjaunošanu, «duālu prezidentālu republiku», atteikšanos no dalības «jebkādos militāros blokos», valsts rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu atjaunošanu, bezmaksas izglītību un programmu, kas popularizē «tikumību un ģimenes vērtības».

LSDSP/KDS/GKL

Pazīstamākie ir Andrejs Požarnovs (vadījis TB/LNNK frakciju 7. Saeimā un bijis labklājības ministrs Andra Bērziņa valdībā, bet 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai saraksta) un LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs, politikas veterāns kopš LTF laikiem.

«Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, bet nacionālas valsts intereses no tā nedrīkst ciest,» teikts programmā. Partija sola rīkoties, «lai atjaunotu tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību». Taču, lai to īstenotu, «ir nepieciešamas pārmaiņas un jauna politiskā domāšana visos līmeņos».

No sirds Latvijai

Partijas līdere joprojām ir Saeimas deputāte, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Programmā partija paziņo, ka «ir pret valdošo eliti» un par tautas vēlētu prezidentu, un sola samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 60. NSL ir arī pret «migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju» un Stambulas konvenciju. Partija sola atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un līdz 2020. gadam izveidot «jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju».

Latvijas Reģionu apvienība

Apvienībai iekļūt 12. Saeimā palīdzēja pašreizējā KPV lokomotīve Artuss Kaimiņš, bet tagad to vada Edvards Smiltēns, kas bijis Vienotības deputāts pēdējās trijās Saeimās, taču šovasar no partijas izstājās. Sarakstā Rīgā pirmā ir juriste Ieva Brante, bet Saeimas deputāti Nellija Kleinberga, Inga Bite un Juris Viļums ir sarakstu līderi attiecīgi Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.

«Mēs esam par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saglabāt ierasto dzīvesveidu,» teikts programmā un solītas «līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem». Starp citiem solījumiem ir neapliekamā minimuma noteikšana minimālās algas apmērā, tiesības atraitņiem saņemt 50% no laulātā uzkrātās pensijas, nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim, patērētāju kredītu maksimālo procentlikmju ierobežošana, 12% PVN ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa atjaunošana 9% apmērā. Un arī Policijas akadēmijas atjaunošana un VDK arhīvu materiālu atvēršana.

Latviešu nacionālisti

Sarakstā pazīstamākie ir ārsts dermatologs Andris Rubins (bija ievēlēts 6. Saeimā no Zīgerista partijas) un ārsts Ilmārs Ančāns, kas 1992. gadā izslēgts no LNNK, bet 2005. gadā Jūrmalgeitas skandālā bija informējis KNAB par viņam piedāvāto kukuli par atbalstu oligarhiem tīkama Jūrmalas mēra ievēlēšanai.

Partija sola atvēlēt veselībai 5% no IKP, ieviest mažoritāru vēlēšanu sistēmu un jaunu Satversmi, atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa «vienīgo īpašumu», nodrošināt betona ceļus un bezmaksas internetu, atvērt «čekas maisus», 119 novadu vietā izveidot 20 un, kaut gan «NATO — Latvijas drošības garants», pārskatīt visus Latvijas noslēgtos starptautiskos līgumus.

Par alternatīvu

Apvienību veido bijušā EP deputāta Aleksandra Mirska izveidotā partija Alternative un partija SDK Dzimtene, kuras redzamākais pārstāvis līdz šim bija bijis «antifašists» Jānis Kuzins. Apvienības līderis Sergejs Žuravļovs, valūtas maiņas firmas Marika direktors, piedalījies Saeimas un pašvaldību vēlēšanās dažādu nosaukumu sīkpartijās.

Apvienības programmā solīta «jauna ekonomikas politika» un citēts ASV prezidents Tramps, ka «tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju». Vēl daži no solījumiem: attīstīt cukurrūpniecību, pilnībā atbrīvot no nodokļiem lauksaimniecības uzņēmumus, samazināt par 90% valsts pārvaldes «aparātu», atjaunot nāvessodu un «nacionālo valūtu», «nepieciešamības gadījumā» rīkot referendumu par izstāšanos no ES, pārtaisīt Latviju par «prezidentālu valsti», pieprasīt valsts ārējā parāda norakstīšanu un «atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju».

5% barjeru nepārvarējušie

Balsis no tālienes

Desmit gados vēlētāju skaits ārzemēs gandrīz trīskāršojies, tāpēc sacensībā par šīm balsīm iesaistās gandrīz visas partijas. Kāds ir balsotāju noskaņojums Lielbritānijā, Ir noskaidro klātienē

Netālu no Tiso kundzes vaska figūru muzeja un Beikerstrītas metro stacijas atrodas Rūdolfa Šteinera māja. Šeit Saeimas deputātu kandidātu diskusija ar diasporu Londonā 14. septembra vakarā pulcēja 130 latviešu, bet vēl 16 tūkstoši sekoja līdzi Facebook tiešraidē. Pirmo reizi tik plašs partiju pārstāvju loks pulcējies uz priekšvēlēšanu debatēm ar vēlētājiem ārzemēs.

Ienākot zālē pusstundu agrāk, uzreiz pamanu Arti (55), kurš piesardzīgi nolīdis pēdējā rindā, bet atplaukst laipnā smaidā, tiklīdz apsēžos līdzās. «Smagi to pateikt,» vīrietim aizlūst balss, kad vaicāju, cik sen viņš dzīvo ārzemēs. Uz Londonu aizbraucis pirms 13 gadiem. Ne kredītu vai bezdarba spiests — bijušas sarežģītas attiecības ar tēvu, tāpēc viņa īsto vārdu apsolu neminēt.

«Tāds tukšums ir iekšā, un tas kļūst lielāks,» viņš stāsta, ka par Latviju domājot katru dienu — par suņiem lauku mājās, ābelēm dārzā, netālā ezera neparasti dzidro ūdeni. Tomēr viņš neatgriežas. Un nesniedz tiešu atbildi, kam būtu jāmainās, lai viņš atgrieztos. Taču strikts ir par vienu: «Es gribu, lai pareizā partija tiek pie šprices un izravē nezāles.» Ar nezālēm viņš domā korupciju, nodevību, zagšanu. «Komunisti ir pie varas,» viņš aizsvilstas. Lūgts precizēt, Artis atkal pieklusina balsi: «Es nevaru tā precīzi nodefinēt. Bieži esmu klausījies Artusu, neesmu nekāds profiņš politikā, bet viņš visu tā paskaidro, lai pat skolēns saprastu.» KPV līdera Artusa Kaimiņa YouTube ievietotie video mudinājuši Arti šogad piedalīties vēlēšanās — pirmo reizi visu šo gadu laikā. «Artuss nebaidās, viņš taču taisnību saka, ka Latvijā viss slikti,» saka Artis. YouTube ir vīrieša galvenais informācijas avots par to, kas notiek Latvijā. Jā, reizēm Kaimiņš pāršaujot pār strīpu, taču Artis viņam tic. «Nedomāju, ka kāds uz papīra priekšā uzrakstījis, ko viņam runāt. Ja tā ir, un kāds nelietis aiz muguras viņu bīda un vada, tad lai tas paliek uz Kaimiņa sirdsapziņas. Jo daudzi viņam tic.»

Rīgas apgabals «uzpampst»

Daudzi ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi noticēja Kaimiņam jau pirms četriem gadiem, kad viņš startēja Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības. Šo sarakstu izvēlējās 18% jeb 4064 no visiem ārzemēs balsojušajiem, un lielākā daļa (3271) ievilka plusiņu viņam. Vēl lielākas simpātijas ārzemju vēlēšanu iecirkņos izpelnījās tikai Vienotība (34%) un Nacionālā apvienība (21%).

Vēlētāju skaits ārzemēs strauji audzis kopš krīzes, kas daudziem lika ieturēt skarbu finanšu diētu. Liela daļa atrada darbu Lielbritānijā, kur šobrīd dzīvo jau aptuveni simt tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, zina teikt Eiropas Latviešu apvienība.

Šajās vēlēšanās ārzemēs dzīvojošo vēlētāju skaits sasniedzis jaunu rekordu, 130 tūkstošus — divarpus reižu vairāk nekā 2011. gadā. Ārzemju balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, tāpēc Rīgā ievēlējamo deputātu skaits ar katrām vēlēšanām pieaug un šogad jau pārsniedzis trešdaļu visas Saeimas. Taču vēlētāju aktivitāte ārzemēs ir daudz zemāka nekā Latvijā, tāpēc sanāk, ka Rīgas apgabalam papildus iedalītos mandātus sadalīs rīdzinieki, kuru balss attiecīgi kļūst vērtīgāka. Salīdzinājumam — pagājušajās Saeimas vēlēšanās uz iecirkņiem devās 26% no ārzemēs reģistrētajiem, bet Rīgā aktivitāte bija pat 70%. Eiropas Latviešu apvienība gan tic, ka šogad ārzemju latvieši sasparosies. «Ir pieteikts vairāk vēlēšanu iecirkņu nekā iepriekš. Jūtu, ka diaspora rūpīgi seko līdzi tam, kas parādās Latvijas medijos,» saka apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Iecirkņu skaits ārzemēs tiešām pieaudzis: 2010. gadā visā pasaulē tādu bija 64, bet šogad — 121.

Nepatriotiskie jautājumi

Diskusijas zālē Londonā apsēžos blakus Līvai (23), kas Lielbritānijā dzīvo četrus gadus. Absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, viņa devās studēt jurisprudenci prestižā augstskolā un tagad saņēmusi darba piedāvājumu labā firmā Londonā. Vēl vismaz pāris gadus grib te palikt, lai iegūtu pieredzi, taču nākotni saista ar Latviju. Tāpēc arī ieradusies uz pirmsvēlēšanu diskusiju. Līva ir izlasījusi partiju programmas, noskatījusies visus Jāņa Dombura sarunu šovus Delfos. Partiju nostājas viņai ir skaidras, bet «šoreiz gribu dabūt personīgu iespaidu».

Uz tikšanos ar Līvu un citiem vēlētājiem Eiropas Latviešu apvienība aicināja visus 16 reģistrētos sarakstus, bet ieradušies desmit partiju pārstāvji. Tomēr nepamet sajūta, ka klausītāji gatavojušies vairāk nekā politiķi. Cits pēc cita seko pārdomāti jautājumi, kuros vēlētāji pauž bažas par tiesiskumu Latvijā, partnerattiecību regulējumu, bērnu tiesību ievērošanu un bērnunamiem, iecietības veicināšanu sabiedrībā. Liela daļa debatētāju nespēj sniegt konstruktīvas atbildes, tāpēc izvēlas šovmeņu trikus. Artuss Kaimiņš (KPV) ik pa laikam diskusijas vadītājai žurnālistei Sallijai Benfeldei atkārto, ka viņai šoreiz neesot pogas, lai izslēgtu viņa mikrofonu, kad vairākkārt pārtērējis sev atvēlēto laiku atbildei. Uzliek savu roku Andai Čakšai (ZZS) un liecas virsū Zandai Kalniņai-Lukaševicai (Jaunā Vienotība), starp kurām apsēdināts. Kad Rihards Kols (NA) diskusijā norāda, ka viņu mērķis ir nepieļaut Kremļa kontrolētu partiju nonākšanu valdībā, Saskaņas pārstāve Regīna Ločmele-Luņova sagriež seju dīvainā smaidā: «Mēs tiešām esam sociāldemokrāti.» Līva man blakus ik pa brīdim nopūšas un pie sevis klusiņām nosaka: «Bet par to taču nebija jautājums…» Izskatās, ka deputātu kandidātos viņa šovakar ir vīlusies. Skarbu viedokli pēc diskusijas Londonā pauž arī juriste Inese Ejugbo savā blogā. «Par vilšanos dažiem runātājiem man ir jāsaka — nē, diaspora vairs nav tikai ultranacionālistiskie trimdīši. (..) Nē, diaspora nav arī tupi un neizglītoti sēņu lasītāji un apkopēji, kuri, nespēdami neko jēdzīgu nopelnīt Latvijā, ir devušies laimes meklējumos uz bagāto Eiropu. Debašu zāle Londonā bija pilna ar labi izglītotiem un patstāvīgi spriest spējīgiem cilvēkiem. (..) Tādēļ dažkārt no deputātiem izskanējušās frāzes zālei lika vai nu spurgt, vai žēli noelsties.»

Pēc diskusijas Ir uzzina, ka vairāki kandidāti žēlojušies organizatoriem par angažētiem un nepatriotiskiem jautājumiem. «Sviests. Geji pirmie cēla roku, prasīja vai atbalstīšu,» vēlāk atceļā uz Rīgu lidostā nejauši noklausos Ingunas Sudrabas (NSL) telefonsarunu.

«Izvēlēsimies sliktāko»

Nākamajā dienā, 15. septembrī, partiju pārstāvji vēl kuplākā skaitā tiekas Daugavas vanagiem piederošajos Straumēnos, aptuveni 140 kilometrus no Londonas. Arī šo diskusiju rīko Eiropas Latviešu apvienība. Mierpilnajā lauku īpašumā vienā mājiņā vecumdienas vada daži trimdas seniori, citā apmetušies viesstrādnieki no Latvijas, kas tuvumā atraduši darbu. Centrā slienas grezna muiža, kurā ierīkota viesnīca.

Pagājušajās vēlēšanās Straumēnu iecirknī saskaitītas 503 derīgas zīmes. Telpā vēl izvējo piekarsušais gaiss pēc tautas deju kolektīva Sakta mēģinājuma. Atbraukuši no Birmingemas, rīt uzstāsies koncertā. Vēlāk vakarā satikšu viņus pie svinību galda, kur jaunieši līdz rītam nepaguruši dzied tautasdziesmas un šlāgerus. Bet pagaidām šeit rīkojas LTV tehniskais personāls, jo Straumēnu diskusiju rādīs tiešraidē. Pirmo reizi Latvijas vēsturē priekšvēlēšanu politiskās debates tiek filmētas ārpus valsts!

Šeit sanākuši visdažādākie cilvēki. Trīsdesmitgadniece Karolīne ir dzimusi un augusi Lielbritānijā, tāpat kā viņas mamma, bet runā nevainojamā latviešu valodā. Karolīnei ir dubultpilsonība, un viņa piedalās katrās Saeimas vēlēšanās, jo «cilvēki mira, lai dabūtu šo valsti». Viņasprāt, nav tiesību žēloties par nebūšanām valstī tiem, kas nav izpildījuši savu pienākumu balsot. Viņa ir apmierināta ar šāgada politisko piedāvājumu. «Ir divas ļoti progresīvas partijas. Jaunā Vienotība ir uz centru pakustējusies — tas ir ļoti pozitīvi. Tas, ka ir populistu partija, mani nepārsteidz, jo tas raksturīgi visā pasaulē.» Jaunā sieviete vēl nav izlēmusi, kam atdot savu balsi, bet tās noteikti nebūs partijas, «kas ir pret liberālu un atvērtu domāšanu».

Līkumojot starp sanākušajiem, sadzirdu visdažādākos stāstus. Piemēram, par māmiņu, kas gribēja atgriezties Latvijā ar pirmsskolas vecuma bērnu, lai nodrošinātu izglītību dzimtajā valodā, bet strauji mainīja domas, kad bērnam tika atklāts autisms. Atbalsta sistēma Lielbritānijā esot daudz labāka, jo bērns varēs mācīties parastā klasē kopā ar citiem un nejutīsies atstumts. Dzirdu stāstus par cilvēkiem, kas neatgriezīsies, kamēr sabiedrība nebūs iecietīgāka pret reliģiskām un seksuālām minoritātēm.

Piesēžos blakus Ērikai un Andrim. Abi piecdesmitgadnieki ir no Līvāniem, dzīvo Lielbritānijā sešus un septiņus gadus. Aizbraukuši, jo par nopelnīto, strādājot pilnas slodzes darbu Latvijā, nav varējuši nodrošināt sev dzīvošanu. Viņi neslēpj — uz valsti ir liels aizvainojums, lai gan par mājām domā katru dienu. Esot pat izrēķinājuši, ar cik mašīnām varētu pārvest atpakaļ visu iedzīvi, kas te iekrājusies. Taču abi ir pārliecināti, ka valsts darot visu, lai viņi neatgrieztos. Imigrantiem piedāvājot labākas algas nekā vietējiem, noņēmuši veselības apdrošināšanu, aplikuši ar bargu nodokli mašīnu, ja viņi kā Latvijā deklarētie iebrauc ar Lielbritānijas reģistrācijas numuru. Šī iemesla dēļ pārdeklarējušies Anglijā. «Kam būtu jāmainās Latvijā? Lai es Latvijā justos kā latvietis. Kā savas zemes saimnieks. Es atbraucu uz šejieni un jūtos labāk nekā Latvijā, te man ir vairāk tiesību,» Andris stāsta, kā piemēru piesaucot, cik laipnu attieksmi Lielbritānijā saņem valsts iestādēs. Viņi vēl nav pieņēmuši lēmumu, par ko balsot, bet galvenais esot, «lai Latvija paliek latviešiem». Viņi gan netic, ka kāda no 12 partijām, kas uzrunā klausītājus Straumēnos, spēs mainīt to, par ko abi tik ļoti apvainojušies uz valsti. Ja jau tā, kāda tad ir jūsu motivācija balsot, vaicāju viņiem. «Izvēlēsimies sliktāko,» viņi rūgti iesmejas. Un tad papildina: «Labāko no sliktākajiem.»

Vēlētāji ārvalstīs: aktivitāte zema, ietekme liela

Skolas soma atvērta

Beidzot ir sācies simtgades vērienīgākais pasākums — Skolas soma. Diemžēl lauku skolās uzskata, ka viņiem tā nav tik labi pieejama kā rīdziniekiem. Kāpēc tā?

Kaut arī atklāta ar grandiozu koncertu Arēnā Rīga, kurā 6000 Latvijas skolēniem un pedagogiem uzstājās pat Raimonds Pauls, 13 miljonus eiro vērtā simtgades programma Skolas soma vēl daudziem iesaistītajiem tomēr ir mīkla. Skolām par katram bērnu jau ir pārskaitīti septiņi eiro, bet skolotāji vēl nezina, kā tos izmantot.

Vērienīgais pasākums arēnā 6. septembrī izskatījās gandrīz kā skolas starpbrīdis, kur trokšņaini bērni cits caur citu sarunājas, grauž ābolu vai garlaikoti skatās telefona ekrānā. Būtiskākā atšķirība — gaiteņos skolēni veidoja arī garas rindas, lai iepazītos ar Skolas somā piedāvātajām aktivitātēm: smilšu kino, muzeju, fotomākslas, animācijas un daudzām citām darbnīcām. Daudziem šī bija pirmā iespēja uzzināt, kādi pasākumi iekļauti Skolas somā. Šī 13 miljonus vērtā iniciatīva, kas paredzēta skolēnu kultūras izglītībai, atvēlētās naudas ziņā ir simtgades apjomīgākā programma.

Ielūgumi uz atklāšanas pasākumu bija sadalīti tā, lai piedalītos bērni no pilnīgi visiem novadiem proporcionāli tajos dzīvojošo skolēnu skaitam. No nepilniem 204 tūkstošiem Latvijas skolēnu gandrīz trešdaļa mācās Rīgā, tāpēc 1800 atklāšanas pasākuma dalībnieku bija rīdzinieki, bet no Vārkavas, Alsungas vai Rucavas atbrauca pa trim un četriem skolēniem. Rīgas pašvaldība arī sedza pusi no pasākuma izmaksām, kas kopumā sasniedza 300 tūkstošus eiro.

«Rīdziniekiem ir daudz priekšrocību,» secina Linda Astrauska no Grobiņas sākumskolas. Lielākā daļa no vērtīgākajiem 2000 pasākumiem, kas pašlaik Kultūras ministrijas mājaslapā tiek piedāvāti Skolas somā, notiek nacionālajos teātros, muzejos un koncertzālēs Rīgā. Piemēram, no 170 teātra un mūzikas notikumiem, kas paredzēti 5.—9. klašu skolēniem, 92 ir Rīgā. Taču par naudu, kas pārskaitīta skolām, jāspēj apmaksāt gan pasākuma biļetes, gan ceļš, tāpēc galvaspilsētas bērniem ir lielākas izredzes nekā vienaudžiem reģionos tikt pie kārotā. «Kaut kas nav līdz galam izdomāts,» secina Astrauska kopā ar kolēģi Aldu Cinkus no Grobiņas ģimnāzijas.

Skolas somas rīkotāji kopš paša sākuma zināja, ka visiem skolēniem tiks piešķirta vienāda summa. Šajā pusgadā tie ir septiņi eiro, nākamajos gados līdz pat 2021. gadam — 14 eiro gadā. «Tomēr nenoteicām nekādus attāluma koeficientus. Tas būtu mulsinoši, jo ne tikai Rīgā, visā Latvijā notiek vērtīgi pasākumi,» saka Skolas somas vadītāja Aija Tūna. Viņa iesaka skolotājiem izvēlēties sasniedzamus pasākumus, piemēram, Vidzemes bērnus vest uz notikumiem koncertzālē Cēsīs un teātra izrādēm Valmierā. Nav viss jāpaspēj tieši šajā semestrī — uz Rīgu varēs aizbraukt arī nākamajos, Tūna mierina.

Viņai zināms, ka daudzos novados Skolas somai tiek dots pašvaldību līdzfinansējums ceļa izdevumu segšanai. Rīkotāji gan esot izlēmuši to neizvirzīt kā obligātu nosacījumu Skolas somas finansējuma saņemšanai, lai bērni nepaliktu bešā tajos novados, kur dome nedod naudu transportam.

Kopš gada sākuma, kad tika jau konstatēts, ka 5.—9. klašu skolēniem kultūras pasākumu piedāvājums ir niecīgs, situācija ir uzlabojusies. Kultūras ministrijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka notikumu klāsts mazo, vidējo un vecāko klašu skolēniem mērāms vairākos desmitos. No 2000 kultūras norisēm skaitliski visvairāk — apmēram pusi —  veido muzeju un arhīvu piedāvātās nodarbības. «Diezgan tradicionālas,» atzīst Tūna. Taču piedāvājums turpmākajos gados nepārtraukti tikšot papildināts un atjaunināts.

Viņa arī atgādina, ka daudzus pasākumus — koncertus, teātra izrādes, filmu demonstrācijas, nodarbības — var organizēt uz vietas skolās, kas ļaus ietaupīt ceļa izdevumus. Tūna aicina skolas kooperēties, lai kopīgi apmaksātu dārgākus, bet augstvērtīgākus pasākumus. Turklāt ar skolai piešķirto var apmaksāt arī tādus kultūras un mākslas notikumus, kas nav iekļauti Skolas somas sarakstā, jo tas jāuztver tikai kā ieteikums. «Piemēram, ja Alūksnē uzstājas Vestards Šimkus, tam pilnīgi noteikti var izmantot Skolas somas naudu,» saka Tūna.

Kā ideju vērtē skolotāji?


Sanita Kārkliņa
, Kalvenes pamatskola
Mūsu skolā ir tikai 69 bērni, līdz ar to Skolas somai pārskaitītā nauda nesasniedz pat 500 eiro. Ideja ir fantastiska, bet mums daudzi pasākumi ir par dārgu. Tikai tad, ja pašvaldība izrādīs pretimnākšanu un segs transporta izdevumus, mums šis projekts kļūs interesants. Savā Aizputes novadā apspriedām arī iespēju skolām kooperēties, lai sarīkotu kādu pasākumu, piemēram, visām novada 5. klasēm. Bet šobrīd vēl taustāmies. Jau maijā rezervējām biļetes, lai novembrī Nacionālajā teātrī piedzīvotu izrādi Tikšanās vieta — Rīgas pilsētas II teātris par to, kā tika dibināta Latvijas valsts. Biļete skolēnam izmaksā piecus eiro.


Linda Astrauska
, Grobiņas sākumskola
Lauku bērniem daudz nopietnāk jārēķinās ar ceļa izdevumiem. Rīgā ir ļoti labi nacionālo muzeju piedāvājumi un tātad lielākas priekšrocības septiņu eiro izmantojumā, jo rīdziniekiem nekur nav jābrauc. Kad sākumā uzzinājām par Skolas somu, sapratām, ka mums būs iespēja no Grobiņas aizbraukt uz citiem Latvijas novadiem, piemēram, uz koncertzāli Gors Rēzeknē, uz Daugavpils cietoksni. Bet, ja katram skolēnam ir tikai septiņi eiro, mums nav tādu iespēju. Ja Skolas somas mērķis bija ļaut skolēniem iepazīt Latviju, tad kaut kas nav līdz galam izdomāts. Liepājas Lielā dzintara koncertus arī bez Skolas somas esam apmeklējuši atkal un atkal. Gribējām par Skolas somas naudu piedzīvot ko tādu, kas līdz šim par savu naudu nebija iespējams. Skolas soma laikam tomēr ir paredzēta, lai mācīšanās procesu padarītu interesantāku un bagātāku. Tā ka mums vēl nopietni jāsagatavo plāns, kā izmantot naudu.


Lāsma Volāne
, Siguldas pilsētas vidusskola
Mūsu skolā mācās gandrīz 800 skolēnu, atrodamies tuvu Rīgai, tāpēc man Skolas somas piedāvājums šķiet ļoti interesants. Vēl nav bijusi iespēja tajā iedziļināties, bet no redzētā patika Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodarbības un filmu studijas Animācijas brigāde darbnīcas piedāvājums. Esmu audzinātāja 7. klases bērniem un ļoti gribētu viņus aizvest uz kādu izrādi Rīgā. Ir daudz izrāžu mazajiem, savukārt vidusskolēni var iet uz pieaugušajiem domātām izrādēm, turpretim pusaudžiem ir grūti sameklēt kaut ko piemērotu.

Ar Skolas somas pasākumu klāstu var iepazīties Kultūras ministrijas mājaslapā

Nē, nē, nē!

Starp ZZS sarakstu līderiem neviens nepieļauj valdību ar Saskaņu, tomēr daži izvairās no atbildes

Vai jūs 13. Saeimā varētu atbalstīt valdību ar Saskaņu — kopēju koalīciju vai citu sadarbības formu? Šādu jautājumu Ir nolēma uzdot visiem ZZS ministriem, atkārtoti kandidējošiem Saeimas deputātiem un visu apgabalu sarakstu pirmajam piecniekam. Iemesls ir fakts, ka apvienības līderi oficiāli noliedz šādu iespēju, taču vienlaikus Ir noskaidroja, ka ZZS veic sabiedriskās domas aptauju Kurzemes apgabalā, cenšoties izzondēt, kāda būtu vēlētāju attieksme pret ZZS sadarbību ar Saskaņu.


Māris
Kučinskis, Ministru prezidents
«Nē, nē, nē!»


Raimonds
Bergmanis, aizsardzības ministrs
«Nē, nē!»


Artūrs Graudiņš,
Zemnieku savienības ģenerālsekretārs
«Skaidri un gaiši — nē!»


Dana
Reizniece-Ozola, finanšu ministre
«Nē, es pilnībā izslēdzu šādu iespēju.»


Anda
Čakša, veselības ministre
«Es domāju, ka ne.»


Līga
Kozlovska, Saeimas deputāte
«Nē, nē, nē!»


Valters
Dambe, Saeimas deputāts
«Nē!»


Uldis
Augulis, satiksmes ministrs
«Nē, ZZS jau sen ir to pateikusi, it sevišķi Latvijas Zemnieku savienība — mēs nesastrādāsimies ar Saskaņu


Guntis
Kalniņš, Saeimas deputāts
«Pašreiz es neesmu gatavs atbalstīt valdību kopā ar Saskaņu, un diezin vai tās domas varētu pamainīties.»


Ainārs
Mežulis, Saeimas deputāts
«Nē, es personīgi esmu kategoriski pret jebkurā formā.»


Jānis
Klaužs, Saeimas deputāts
«Godātā žurnāliste, kad es būšu nākamajā Saeimā, tad par to arī domāšu!»


Andris
Bērziņš, Saeimas deputāts
«Nē!»


Armands
Krauze, Saeimas deputāts
«Es personīgi ne.»


Edgars
Putra, Saeimas deputāts
«Nē, nekādā gadījumā. Ja kaut kas tāds notiktu, tad es kļūtu par neatkarīgu deputātu.»


Jānis
Dūklavs, zemkopibas ministrs
«Līdz šim esam savu viedokli pauduši — šobrīd mēs to nevarēsim atbalstīt. Ja man privāti jāsaka, tad šobrīd, kamēr Saskaņā nav pieņemti būtiski lēmumi attiecībā par valodām un visi šie konkrētie jautājumi, tikmēr nevarētu to darīt. Ja nostāja būtu būtiski mainījusies šajos pamatvalstiski svarīgajos jautājumos, tad varbūt mēs varētu apspriest šo jautājumu.»


Jānis
Vucāns, Saeimas deputāts
«Šī brīža situācijā, kad ZZS premjera amata kandidāts ir Māris Kučinskis, kurš paudis negatīvu attieksmi pret šādu sadarbību, tad — nē. Ja būs cita situācija, tad arī runāsim. Saskaņa arī mainās, mēs jau nezinām, ko ievēlēs. Manas domas par Saskaņu ir atkarīgas no tā, kā viņi ne tikai vārdos, bet arī darbos maina attieksmi pret latviešu valodu, tas ir visizšķirošākais — ka Latvijā vienīgā valsts valoda ne tikai de iure, bet arī de facto ir latviešu valoda.»


Valdis
Kalnozols, Saeimas deputāts
«Esmu par tiem cilvēkiem, kam ir kopīgs mērķis. Mans uzskats, ka sadalīt Latviju politiskās partijās ir «skaldi un valdi», tā ir nepareiza rīcība. Tā ir mana atbilde — ne jā, ne nē.»


Gundars
Daudze, Saeimas deputāts
«Esmu komandas cilvēks, es pilnīgi piekrītu ZZS viedoklim — mēs šobrīd neizskatām un neatbalstām nekādas koalīcijas vai sadarbības iespējas ar Saskaņu valdībā. Es pateicu to, par ko visi tagad cepas [par atbalstu sadarbībai ar Saskaņu intervijā Rīga TV24], bet es to neesmu teicis par valdību. Sadarbība parlamentā notiek visu laiku. Nevajag izraut no teksta, johaidīarārā, to, ko es neesmu teicis!»


Artis
Rasmanis, Saeimas deputāts
«Partijas vadība vairāk vai mazāk ir novilkusi sarkano līniju un pateikusi, ka nav gatava strādāt ar Saskaņu. Tas man liek domāt, ka mēs no saviem uzstādījumiem neatkāpsimies. Personiskais viedoklis ir tāds pats.»


Augusts
Brigmanis, Saeimas frakcijas vadītājs
«Nē, nekādos variantos. Es pat pateiktu vairāk — ja kaut kādā abstraktā veidā, kam es nedodu pat procentu iespējamības, ZZS varētu piekrist iet [kopā ar Saskaņu], tad es personīgi izstātos no ZZS.»


Jānis
Trupovnieks, Saeimas deputāts
«Šobrīd pietiekami skaidri mūsu attieksmi par iespējamo sadarbību ar Saskaņu ir pateicis frakcijas vadītājs Brigmaņa kungs — nē! Mēs neredzam tādu iespēju, un mūsu vēlētāji būs vīlušies, ja mēs to darīsim.»


Janīna Jalinska,
Daugavpils novada domes priekšsēdētāja
«Nē.»


Jānis Kļaviņš,
uzņēmējs
«Noteikti ne!»


Kārlis
Seržants, Saeimas deputāts
«Es nevaru atbildēt par 13. Saeimu, nezinot, kāds būs tās sastāvs, bet mans personiskais viedoklis ir kategorisks «nē» jebkādai sadarbībai ar Saskaņu valdības līmenī.»


Valdis
Skujiņš, Saeimas deputāts
«Personiski — nē! Liepājas partijai nav tāda uzstādījuma.»


Inese
Aizstrauta, Saeimas deputāte
«Šinī gadījumā personiskais viedoklis ir frakcijas viedoklis — mēs neatbalstām sadarbību ar Saskaņu


Juris
Vectirāns, Saeimas deputāts
«Kad ievēlēs, tad arī skatīsimies! Mēs ievērojam frakcijas viedokli, turklāt tas ir viennozīmīgs visu lēmums.»


Aija 
Barča, Saeimas deputāte
«Liepājas partija un arī ZZS lēmumu nav mainījusi un valdību ar Saskaņu negatavojas atbalstīt. Tas ir tas, ko es zinu.»


Edgars
Tavars, Zaļās partijas valdes priekšsēdis
«Es kā partijas priekšsēdētājs neredzu iespēju, kā ZZS, it īpaši Latvijas Zaļā partija, varētu veidot valdību kopā ar Saskaņu, atbalstīt tās nonākšanu koalīcijā.»


Jānis
Lediņš, Jūrmalas domes deputāts
«Nē, ir Zaļās partijas valdes lēmums, ka mēs ar Saskaņu nesadarbojamies.»

Foto — LETA un Facebook

Simpātiju procenti

Vai priekšvēlēšanu reitingi ir uzticami, un kā pareizi tos tulkot?

Vairāk nekā simt izlases punktos visā Latvijā aptuveni 80 intervētāju ik mēnesi dodas uz nejauši izvēlētām adresēm. Piemēram, katras trešās mājas 1., 4., vai 9. dzīvokli. Viņi klauvē pie durvīm un aicina piedalīties aptaujās. Puse atsaka, nav sasniedzami, ir slimi vai alkohola reibumā, bet tie, kas piekrīt sarunai, veido priekšstatu par visas sabiedrības noskaņojumu, arī prognozētajām izvēlēm 13. Saeimas vēlēšanās. Šis ir veids, kā top socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS politisko partiju reitingi.

«Tā ir lielo skaitļu alķīmija,» vaicāta, kā tūkstotis aptaujāto var rādīt ainu par diviem miljoniem iedzīvotāju, skaidro SKDS projektu direktore Ieva Strode. Ja šāds pats cilvēku skaits tiktu uzrunāts vienā Rimi veikalā, dati nespētu radīt priekšstatu par iedzīvotāju noskaņojumu visā valstī. Knifs slēpjas aptaujāto izlasē. Tai jābūt nejaušai, turklāt uzrunātajiem cilvēkiem galu galā jābūt proporcionāli atbilstošiem Latvijas iedzīvotāju sastāvam — ne tikai dzimumu un vecumu grupās, bet arī pēc dzīvesvietām, skaidro Ieva Strode. Kā piemēru viņa atver Raosoft aptaujas izlases kalkulatoru un kā spēlējoties raksta tajā skaitļus. Ja pieņem, ka Latvijā dzīvo divi miljoni cilvēku un aptaujas rezultātiem ar 95% varbūtību pieļaujama 3% kļūda, jāaptaujā 1067 iedzīvotāji. Lai iegūtu šādu pašu ainu par Lielbritāniju, kur dzīvo 60 miljoni, būtu jāaptaujā tikai par vienu cilvēku vairāk. Savukārt, lai gūtu priekšstatu par grupu, kuru veido 2000 cilvēku, būtu jāuzrunā gandrīz katrs trešais. Šie skaitļi tiek rēķināti pēc statistikas zinātnē lietotām formulām.

Jutīgais reitingu jautājums

«Pirms vēlēšanām klejo daudz baumu. Ik pa laikam Twitter vai citos sociālajos tīklos parādās kaut kādi partiju reitingi, un nav skaidrs, no kurienes tie nāk un cik ticami ir,» novērojusi politoloģe Iveta Kažoka, biedrības Providus direktore. Arī Ieva Strode apstiprina — pirms jūlija reitingu publiskošanas paklīdušas baumas par it kā SKDS veiktiem mērījumiem. «Pat man to rezultātu nebija, tas nevarēja būt. Kas tie bija par datiem? Kas tos izplatīja?» Viņa tā arī nav guvusi atbildes.

«Greizas aptaujas var visdažādākajos veidos ietekmēt cilvēku rīcību atkarībā no tā, kāda mērķa dēļ tās izplatītas,» uz bīstamību norāda Kažoka. Turklāt manipulācijās var izmantot pat reālu aptauju datus. «Tām partijām, kuru popularitāte ir tuvu 5% robežai, reitingu jautājums ir ļoti jutīgs. Nebūtu jābrīnās, ja kādai no tām rodas kārdinājums ar reitingu tēmu paspēlēties,» norāda Providus direktore.

Šogad vēlēšanās startē 16 saraksti. Ja ņem vērā statistiskās kļūdas iespējamību, tikai trijiem nav pamata lielām bažām par 5% barjeras pārvarēšanu, bet daudzi mīņājas ap šo liktenīgo robežu. «Es nebūtu pārsteigta, ja vēlēšanu rezultātā mēs redzētu Saeimā četras vai pat deviņas partijas, jo pēc reitingiem šobrīd skaidras tendences nav,» norāda Kažoka. Turklāt reitingi ir svarīgs kritērijs medijiem, aicinot politiķus uz priekšvēlēšanu diskusijām, tāpēc arī šādā veidā tie ietekmē partiju iespējas tikt sadzirdētām un iebalsotām.

Līdz šim bijuši vairāki gadījumi, kad reitingi rādījuši kļūdainu priekšstatu, kas būtiski atšķiras no vēlēšanu rezultātiem. Pērn pašvaldību vēlēšanās Rīgā «jauno» partiju popularitāte reitingos strauji pieauga pēdējā brīdī, tomēr tik un tā atpalika no reālajiem rezultātiem. SKDS aptaujas maijā Jaunajai konservatīvajai partijai rādīja 2,9% lielu atbalstu, bet Reģionu apvienības un Latvijas Attīstībai sarakstam — 3%, taču vēlēšanās jūnija sākumā tās ieguva attiecīgi 13,4% un 13,7% balsu.

Savukārt 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas faktu aptauja vēl nedēļu pirms vēlēšanām Vienotībai rādīja 14,6% popularitāti, bet reāli tā ieguva 46% balsu. Nacionālajai apvienībai reitingi solīja 6%, bet rezultāts bija 14%, Krievu savienībai — attiecīgi 1% reitingos un 6,4% vēlēšanās. «Tur nav jautājums par statistisko kļūdu vai neizlēmušajiem vēlētājiem. Tur ir dziļš jautājums, kā tika organizēta šī aptauja,» bažīga ir Iveta Kažoka. Jāpiebilst, ka Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis 2016. gadā kļuva par premjera Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieku.

Viss vēl var mainīties

SKDS aptaujās iedzīvotāju dzīvesvietās, kurās tiek noskaidrotas arī politiskās simpātijas, netiek aptaujāti cilvēki, kas vecāki par 74 gadiem. «Līdz ar to neprecizitāte ir ieprogrammēta,» atzīst Ieva Strode. Tāpat netiek aptaujāti ārzemēs dzīvojošie vēlētāji.

Atšķirības atbildēs redzamas arī dažādos aptauju veidos. Telefonaptaujās cilvēki retāk izvēlas mazāk populārās partijas, jo cilvēkam pašam jānosauc tā viena, kuru viņš atceras un izvēlas. Klātienes intervijā vai interneta aptaujās visu partiju nosaukumi ir acu priekšā, taču te ir nākamais āķis — intervētāja klātbūtnē cilvēks var kautrēties paust savas patiesās domas. Internetā vari būt atklātāks, bet šīs aptaujas uzliek citu acīmredzamu šķērsli — piedalīties var tikai interneta lietotāji. Pat ja izdodas izpildīt visu demogrāfisko pārstāvniecību, jautājums paliek, vai vecākie aptaujas dalībnieki ir tipiski savai vecuma grupai, skaidro Ieva Strode.

Interesantu piemēru nesen tviterī publicēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, demonstrējot, kā augustā atšķīrušies partiju reitingi, kas iegūti klātienes un interneta aptaujā. Internetā 33% iedzīvotāju atklājuši, ka nezina, par ko balsot, bet klātienē — tikai 23%. Par Saskaņu klātienē solījuši balsot 21,5%, bet internetā tikai 14,3%, savukārt par KPV — klātienē 7,5%, bet internetā — 10,3%.

Seši procenti vēlētāju galīgo lēmumu pieņem vēlēšanu dienā — tā pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām aptaujā noskaidroja SKDS. Katrs desmitais — tikai trīs dienas pirms vēlēšanām. Tāpēc svarīgi vērtēt, kad aptauja ir veikta. Vērā ņemamas izmaiņas reitingos parādās, sākoties aktīvai reklāmas kampaņai, tāpēc Ieva Strode pieļauj, ka arī pašreizējie partiju reitingi līdz vēlēšanām var būtiski mainīties. Jūnijā SKDS iedzīvotājiem pavaicāja, cik pārliecināti viņi ir, ka balsos par aptaujā nosaukto partiju. Mazāk nekā puse teica, ka ir pilnīgi pārliecināti par izvēli.

Vispārliecinātākie bija Saskaņas un Krievu savienības atbalstītāji — abām partijām 63%. Arī Nacionālajai apvienībai stabili — 57%, bet, piemēram, par Jauno Vienotību pārliecināti bija tikai 29% tās tobrīdējo atbalstītāju, ZZS — 41%, KPV — 42%, par Jauno konservatīvo partiju — 39%, Attīstībai/Par — 24%.