Kategorijas: Aktuāli

Somijas tiesa notiesā Kremļa troļļus, kuri vajāja pētniecisko žurnālisti

Somijas tiesa ceturtdien prokremliskās interneta vietnes MV-Lehti dibinātājam Iļjam Jaņickinam piesprieda 22 mēnešu ilgu cietumsodu. Vēl viens Kremļa troļļu lietā apsūdzētais Johans Bekmans, kurš sevi dēvē par “Doņeckas separātiskās kustības pārstāvi”, notiesāts ar gadu ilgu nosacītu cietumsodu. Tiesa Jaņickinam, Bekmanam un vēl vienam apsūdzētajam piesprieda cietušajiem samaksāt 136 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ziņo Dw.de.

Prokremliskās interneta vietnes MV-Lehti izveidotāju un galveno redaktoru Jaņickinu Helsinku tiesa atzina par vainīgu 16 apsūdzības punktos – to skaitā ir neslavas celšana un nepatiesu ziņu izplatīšana, etnisko grupu aizvainošana, autortiesību pārkāpumi, vēsta Somijas sabiedriskais medijs Yleisradio.

Prasību pret Kremļa troļļiem tiesā iesniedza Somijas sabiedriskā medija Yleisradio korespondente un pētnieciskā žurnāliste Džesika Aro, kura bija kļuvusi par šo troļļu uzbrukumu un vajāšanas upuri internetā, un vēl viens cilvēks, kurš nodarbojās ar bēgļu jautājumiem. Aro aicināja uzņēmējus boikotēt tās organizācijas, kuras savu reklāmu izvieto Kremli atbalstošajā interneta vietnē.

Žurnāliste Kremļa propagandas izplatītājus Somijā apsūdzēja vajāšanā, neslavas celšanā un nepatiesu ziņu izplatīšanā ar smagām sekām, kā arī kūdīšanā uz neslavas celšanu.

Kopš 2014. gada Aro pēta Krievijas propagandas izplatīšanu Somijā ar interneta un sociālo tīklu starpniecību. Žurnāliste pētījusi arī Krievijas interneta troļļu fabriku Sanktpēterburgā un tikusies ar tās darbiniekiem. Pēc tam sākās Aro sistemātiska vajāšana sociālajos tīklos un viņai tika izteikti draudi internetā.

Par Džesikas Aro pētījumu lasiet žurnāla Ir rakstā “Kā žurnāliste kļuva par m***u” šeit.

Žurnāls: Rīgas atkritumu savācēji gatavojas 45 miljonu vērtai cīņai

Straujš cenu pieaugums iedzīvotājiem, monopols Rīgā uz 20 gadiem un vairāk nekā 45 miljonus eiro liela peļņa – galvaspilsēta izvēlas privāto partneri atkritumu apsaimniekošanā, taču trauksmi par to ceļ Konkurences padome.

Rīga nolēmusi mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, uz 20 gadiem veidojot kopsabiedrību ar kādu privāto uzņēmumu, un kopīgi apsaimniekot galvaspilsētas mēslu biznesu. Tā pilsēta cer izpildīt Eiropas Savienības direktīvas, kas līdz 2030. gadam prasa samazināt apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu līdz 10%, pārējiem jātiek pārstrādātiem vai reģenerētiem.

Pēdējais pētījums par atkritumu sistēmu Rīgā pēc pašvaldības pasūtījuma veikts 2016. gadā, un tajā secināts, ka 2015. gadā apglabāti aptuveni 90% sadzīves atkritumu.

Lai savestu kārtībā sistēmu vajadzīgi lieli ieguldījumi, pētījumā izrēķināts – 27,4 miljonus eiro bez PVN. Lielākā daļa naudas – 11,7 miljoni – nepieciešama 80 jaunu un videi draudzīgu atkritumu izvešanas automašīnu iegādei, 8 miljoni – šķirošanu iekārtu izveidei, kuru kapacitāte būtu 800 tūkstoši tonnu gadā, 4,9 miljoni – jaunu atkritumu konteineru iegādei un vēl 2,8 miljoni – konteineru laukumu izbūvei un aprīkojumam.

Pārmaiņu rezultātā Rīgā tiks pieckāršots dalīti vākto atkritumu nodošanas punktu skaits – no 500 uz 2500. Vecrīgā tiks izbūvēti kādi 120 pazemes atkritumu konteineri – ar nelielu piltuvi virszemē un lielu krātuvi zem zemes.

Lai gan paredzamās investīcijas ir lielas, vēl lielāks ir to prognozējamais ienesīgums – 45,16 miljoni. Lielāko daļu peļņas saņem privātais partneris, bet desmito daļu – Rīgas pašvaldība, kuras kapitāldaļu turētājs kopuzņēmumā būs Getliņi Eko.

Par dāsno peļņu samaksās iedzīvotāji, kuru rēķini par atkritumu apsaimniekošanu būtiski pieaugs.

Vēl 2015. gadā par izvestu kubikmetru rīdzinieki maksāja vidēji 9,82 eiro, bet 2025. gadā summa varētu pieaugt līdz 15,55 eiro. Turklāt, ja atkritumu apsaimniekotājam neizdosies pienācīgi nopelnīt no materiālu otrreizējās pārstrādes, pieaugums būs pat 18,35 eiro.

Visas investīcijas un riskus kopuzņēmumā uzņemsies privātais partneris, norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Bet Rīgas ieguldījums būs zemes gabali, ko pilsēta nodos kopuzņēmumam bezatlīdzības lietošanā uz 20 gadiem. Jau tagad šim nolūkam rezervēti vairāk nekā 30 zemes laukumi dažādās pilsētas vietās. 12 no tiem kopuzņēmums varēs izvēlēties šķirošanas laukumu izbūvei.

Pieteikšanās konkursam noslēdzās 14. septembrī, piesakoties divām uzņēmumu apvienībām – CREB Rīga, kurā apvienojušies Clean R un Eco Baltia Vide, un Pilsētvides serviss kopā ar Lautus. Drīzākajā laikā tiks izvērtēts, vai pretendentiem ir atbilstoši finanšu rādītāji un pieredze, lai turpinātu cīņu konkursā. Konkrētus piedāvājumus viņi iesniegs otrajā kārtā. Kad tas būs, vēl nav zināms.

Noteiktais 20 gadu termiņš, uz kuru Rīgas atkritumu apsaimniekošana tiks nodota vienai uzņēmumu apvienībai, ir pārāk garš, bažīgi norāda Konkurences padome. Ja šis Latvijas mērogā tik nozīmīgais tirgus būs slēgts konkurencei uz 20 gadiem, pārējos nozares dalībniekus tas varētu ietekmēt kritiski, jo darbības lauks kļūs pārāk šaurs. Turklāt pašai pilsētai draudot nonākšana ķīlnieka lomā.

Kāpēc Rīgas dome Konkurences padomes bažas neņēma vērā, lasiet Ir rakstā Laimīgā biļete 20 gadiem.

Šogad vēl 28. oktobrī pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ

Lai arī šovasar Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā pārejā uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī, šoruden, 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē vēl notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst. 4 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā.

Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES par laika joslu noteikšanu.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, šā gada septembrī Eiropas Komisija sagatavoja direktīvas priekšlikumu, kas paredz atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā. Priekšlikums paredz, ka laika maiņa tiek atcelta pēc ES dalībvalstu vienotās pārejas uz vasaras laiku nākamā gada martā. Savukārt tās dalībvalstis, kuras vēlēsies ziemas laiku noteikt kā savu pamatlaiku, nākamā gada oktobrī varēs pāriet atpakaļ uz ziemas laiku un tad pārtraukt sezonālo laika maiņu. Patlaban diskusijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu turpinās un gala lēmums vēl nav pieņemts.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Mūžībā aizgājis mūziķis Valters Frīdenbergs

Pēc ilgstošas cīņas ar slimību trešdien 30 gadu vecumā mūžībā aizgājis mūziķis un televīzijas raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, aģentūrai LETA apstiprināja Frīdenberga draugs un agrākais skatuves partneris Kārlis Būmeisters.

Frīdenbergs cīnījās ar ļaundabīgu audzēju, un labdarības portāls “Ziedot.lv” pagājušā gada ziemā aicināja iedzīvotājus ziedot līdzekļus Frīdenberga ārstēšanas terapijām Vācijā. Ziedojumos tika savākti vairāk nekā 132 000 eiro. Viņš ilgstoši veica izmeklējumu ciklu Berlīnes Šaritē klīnikā, lai noteiktu, kāda terapija viņa onkoloģiskajai saslimšanai ir visefektīvākā, trešdien raksta “lsm.lv”.

Janvārī Valters bija optimistisks par ārstēšanos, un jau aprīlī viņam bija iespēja atgriezties Latvijā, kā arī piedalīties LTV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” filmēšanā. Pagājušajā nedēļā Valters gan vairs nevadīja jauniešu iemīļoto LTV raidījumu “Gudrs, vēl gudrāks”.

Frīdenbergs dzimis 1987. gadā, mācījies Rīgas Valda Zālīša pamatskolā, Rīgas 1.Bērnu mūzikas skolā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē.

Savu mūziķa karjeru Frīdenbergs divu gadu vecumā sāka Latvijas Radio bērnu vokālajā ansamblī “Dzeguzīte”, bet plašāku atpazīstamību guva kā grupas “Putnu balle” dalībnieks. 2005.gada viņš kopā ar Būmeisteru pārstāvēja Latviju “Eirovīzijas” dziesmu konkursā ar skaņdarbu “The War Is Not Over”, iegūstot piekto vietu. 2011.gadā Fridenbergs kļuva par grupas “Tumsa” vokālistu.

Frīdenbergs strādājis Latvijas Televīzijā (LTV), kur vadījis “Eirovīzijas” konkursa nacionālās atlases kārtu un raidījumu “Gudrs, vēl gudrāks”.

Latvijas Televīzija izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa tuvākajiem cilvēkiem, draugiem un kolēģiem.

TUESI.LV videostāsti skatāmi Latvijas Televīzijā

Latvijas valsts simtgadei veidotie TUESI.LV video stāsti par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos turpmāk būs skatāmi LTV1, kur ik dienu īsi pirms plkst. 15 parādīs vienu TUESI.LV videostāstu. Demonstrētie videostāsti pieejami arī Latvijas Televīzijas interaktīvajā interneta platformā REplay.lv kategorijā “Dokumentālie”.

“Latvijas Televīzija ir sekojusi līdzi iniciatīvas TUESI.LV aktivitātēm, un mēs ļoti novērtējam to, kā šajā projektā tiek atspoguļoti reģioni, ka tiek iesaistīti jaunieši un radīti spilgti stāsti par cilvēkiem, kuri dara, domā un attīsta Latviju. Noskatoties tos, mēs saprotam, ka tie ir pelnījuši plašu rezonansi – tie ir krāšņi, cilvēcīgi un ļoti vērtīgi, jo ir ne vien patriotiski, bet arī runā par darbu, kas darīts no sirds,” stāsta Latvijas Televīzijas satura redaktore Anna Platpīre.

Latvijas valsts simtgades projekts TUESI.LV rada videostāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un paraugu veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100. dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos.

TUESI.LV videostāstu varoņi ir dažādu jomu pārstāvji – uzņēmēji, nevalstisko organizāciju aktīvisti, mūziķi, sportisti, kultūras darbinieki, dabas pētnieki un daudzi citi, kas dalās ar savu pieredzi, atziņām un iedvesmu dzīvei Latvijas reģionos. Katrs varonis tiek parādīts vidē, kurā viņš dzīvo un darbojas. TUESI.LV videostāsti aptver visus Latvijas reģionus – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali.

„Katrs no šiem cilvēkiem ar savu dzīvi un darbu reģionos veido labāku Latviju, viņi ir īsta dāvana mūsu sabiedrībai un valstij. Sadarbība ar Latvijas Televīziju palīdzēs TUESI.LV videostāstus par iedvesmojošajiem Latvijas cilvēkiem aiznest līdz tūkstošiem televīzijas skatītāju Latvijā un ārpus tās robežām,” saka TUESI.LV projekta vadītājs Vilis Brūveris.

Projektu TUESI.LV īsteno biedrība „NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. TUESI.LV videostāstus var noskatīties Latvijas iedvesmas stāstu vietnē www.tuesi.lv, kā arī TUESI.LV sociālo tīklu kontos www.facebook.com/tuesilv un www.draugiem.lv/tuesilv. Par projekta varoņiem žurnāls Ir izdeva arī speciālizdevumus.

Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. TUESI.LV ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.

Piedalies pētījumā par svētkiem un svinēšanas paradumiem mūsdienās!

Šonedēļ Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve sāk nākamo posmu mūsdienu svētku izpētē – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām. Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses.

Izvērstā aptaujā “Svētki un svinēšana” vēlamies noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, norāda Madara Eversone no institūta.

Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu? Patlaban pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā reiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?

Aptauju var aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv.

Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai.

VIDEO: Automodelists Andris Taurītis: “Ko mēs gribēsim, tas arī būs”

“Automodelisms māca, ka nevajag apstāties, ja kaut kas nesanāk. Ir jāmeklē pareizie risinājumi un jātiecas uz labāko. Izdari secinājumus, izlabo un turpini! Ja mēs gribam attīstību, tad tas ir tikai mūsu pašu rokās. Ko mēs gribēsim, tas arī būs,” saka automodelists Andris Taurītis no Valmieras.

“Vidējais latvietis ir diezgan slinks, viņam patīk pačīkstēt. Cilvēki neraujas daudz darīt. Ir, protams, tie, kuri ir gatavi strādāt un darīt jebkurā vietā – kaut vai meža vidū. Tas sākas no paša cilvēka – ja viņš ir gatavs, viņš darīs. Tas ir stāsts par pielāgošanos,” ir pārliecināts Andris.

“Man liekas, ka ar latviešiem viss ir kārtībā. Drusku mazāk vajadzētu čīkstēt un vairāk darīt. Priekš mazas valsts mums ir ļoti daudz panākumu un sasniegumu. Vajag tikai darīt,” aicina Andris.

“Valmiera manā skatījumā tikai aug, aug un aug. Gatavība šeit dzīvot ir diagnoze – daudzi, kas ir atnākuši, prom neraujas. Daba te ir ļoti tuvu, tas ir tas, kas man patīk.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Pirms valsts svētkiem laiž klajā Nacionālās enciklopēdijas pirmo drukāto sējumu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ātrijā 18. oktobrī notiks Nacionālās enciklopēdijas pirmā drukātā sējuma “Latvija” atvēršanas pasākums, informēja LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Enciklopēdijas tapšana ir būtiska Latvijas valsts simtgades programmas daļa, veidojot paliekošas vērtības – nozīmīgu zināšanu resursu latviešu valodā. Sējums “Latvija” iekārtots tematiski un tas izceļ plašu faktoloģisko pārskatu par valsti pēc neatkarības atjaunošanas. Izdevuma saturu veido vispārīgas ziņas par valsti, vēsturi, dabu, kultūru, izglītību, zinātni, valsts iekārtu un pārvaldi, demogrāfiju, tautsaimniecību, veselību, sociālo aizsardzību, komunikāciju, grāmatniecību un poligrāfiju, reliģiju un baznīcu, sportu, kā arī vairākiem pielikumiem.

Nacionālās enciklopēdijas pirmajam drukātajam sējumam ir 864 lappuses, kurās apkopoti vairāk nekā 250 šķirkļu un vairāk nekā 1000 ilustrāciju, arī  kartes, fotouzņēmumi, gleznu reprodukcijas, grafiki, tabulas utt. Visu šķirkļu autori ir attiecīgo tēmu un jomu vadošie speciālisti Latvijā, vairumā gadījumu – zinātnieki.

Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors ir vēstures doktors Valters Ščerbinskis. Sējuma atvēršanas svētkos piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Sējums “Latvija” no 19. oktobra būs nopērkams LNB Draugu telpā (1.stāvā) un Jāņa Rozes grāmatnīcās visā Latvijā. Vēlāk sējums būs pieejams arī citās grāmatu tirdzniecības vietās.

Nacionālās enciklopēdijas elektronisko vietni “www.enciklopedija.lv” plānots atklāt šā gada 18. decembrī, un tā tiek veidota kā plašs un ticams bezmaksas informācijas resurss latviešu valodā ar iespēju to nemitīgi pilnveidot, iepriekš mediju pārstāvjiem norādīja Ščerbinskis.

Enciklopēdijas galvenais redaktors uz jautājumu par līdz šim sastādīto enciklopēdijas apjomu redaktors teica: “Tas ir liels apjoms, bet, protams, ka vienmēr gribas vēl lielāku. Norvēģu leksikons iznāk jau 111 gadus un viņiem ir 200 000 šķirkļu. Mums ir 1300. Atšķirība ir liela, bet mēs strādājam tikai no 2014. gada, un pirmais gads mums pagāja, tikai veidojot jaunu sistēmu – tā ir mūsu priekšrocība, izvēloties enciklopēdiju taisīt ar skatu uz nākotni. Es nebaidos par to, ka rakstu skaits nav liels – mums ir lieli raksti.” Ščerbinskis piebilda, ka, pēc viņa domām, enciklopēdiju mērīt pēc tās šķirkļu skaita nav korekti.

Nacionālās enciklopēdijas tapšanā iesaistās īpaši projektam veidota padome, kuru vada kultūras ministre Melbārde, un tās uzdevums ir stratēģiski pārraudzīt ieceres realizēšanu. Padomē ir aptuveni 30 rektori un iestāžu vadītāji, kā arī 50 nozaru eksperti. Šie cilvēki pie enciklopēdijas nestrādā ikdienā, bet projekta redaktori konsultējas par enciklopēdijas satura veidošanu un primārajām tēmām dažādās nozarēs.

Nīderlande atrodas kiberkarā ar Krieviju, ES gatavojas cīņai

Pēc Krievijas hakeru uzbrukuma starptautiskajai Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā Eiropas Komisija ķērusies pie pretpasākumiem šiem Krievijas kiberdraudiem, pirmdien raksta vācu avīze Handelsblatt. Tikmēr Nīderlandes aizsardzības ministre Anka Beilevelda svētdien intervijā raidorganizācijai NPO norādīja, ka Nīderlande faktiski atrodas kiberkarā ar Krieviju.

“Tas, kas notiek, ir patiešām bīstami,” sacīja ministre, runājot par aprīlī notikušo incidentu pie starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) Hāgā. Jautāta, vai pašreizējo situāciju var dēvēt par kiberkaru, ministre atbildēja apstiprinoši.

Nīderlandes Aizsardzības ministrija 4.oktobrī paziņoja, ka Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu OPCW Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus. Krievija šīs apsūdzības noliedz.

Beilevelda intervijā NPO sacīja, ka visu laiku notiek mēģinājumi ietekmēt Nīderlandes demokrātiju, un pienācis laiks pārstāt būt naiviem šajā jomā un rīkoties. Ministre sacīja, ka pēc šī incidenta Aizsardzības ministrija ir palielinājusi budžetu kiberaizsardzībai. “Mēs vairāk investējam izlūkdienestos, lai spētu redzēt, kas notiek, un īstenot pasākumus, ja nepieciešams,” norādīja Beilevelda. Viņa piebilda, ka arī NATO apsver Nīderlandes piedāvājumu, izmantot tās “kiberkaravīrus”.

Savukārt vācu laikraksts Handelsblatt, atsaucoties uz ES samita projekta dokumenta autoru, raksta, ka 18. oktobrī ES samitā tiek plānots pastiprināt savas “pretestības spējas hibrīdiem kiberuzbrukumiem”. ES gatavojas nosodīt Krievijas uzbrukumus OPCW, par kuriem jau ziņoja Nīderlandes varas iestādes. ES līderi gatavojas paziņot par pretstāvi Krievijas viltus ziņām, lai aizstāvētu demokrātiskās vērtības un cīnītos ar dezinformāciju, it īpaši domājot par 2019. gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Savukārt Eiropas Komisija decembrī plāno iepazīstināt ar savu plānu cīņai pret kiberdraudiem, raksta Handelsblatt. Pēc laikraksta ziņām, jau izstrādāti vairāki ieteikumi kiberdrošībai, kas jāpieņem līdz 2019. gada aprīlim, kad beigsies pašreizējās ES vadības pilnvaras.

Oktobrī ne tikai Nīderlande vainoja Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba galveno pārvaldi (GRU) kiberuzbrukumos. Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) apsūdzēja GRU vairākos hakeru grupējumu uzbrukumos. Arī ASV iepriekš bija apsūdzējušas septiņus GRU darbiniekus, no kuriem četrus par uzbrukumiem izraidīja Nīderlande, kiberuzbrukumos ASV Demokrātu partijai. Pēc tam ar analoģiskiem paziņojumiem klajā nāca Kanāda, Vācija un Latvija.

Policija sāk iekšējo pārbaudi, kāpēc divu gadu laikā no Trukšņa nav piedzīts viņam piemērotais sods

Valsts policijā sākta iekšējā pārbaude par savulaik Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim piemēroto sodu par narkotisko vielu glabāšanu un kāpēc šī lieta netika nodota piespiedu izpildei. Politiķis pēc publiski izskanējušajiem pārmetumiem apturējis darbību Latvijas Zaļajā partijā (LZP), svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījums, atsaucoties uz LZP vadītāja Edgara Tavara sacīto, ziņoja, ka informācija par Trukšņa administratīvo sodīšanu kokaīna šļirču dēļ ir bojājusi Zaļo un zemnieku savienības vēlēšanu rezultātu. Jūrmalas mērs nenoliedz, ka šāds administratīvais sods viņam piemērots, taču par tā esamību uzzinājis tikai no televīzijas. Viņš esot brīvs no atkarībām un kā pierādījums tam esot nesen nodotie analīžu rezultāti. Tomēr saceltās ažiotāžas dēļ Truksnis apturējis savu darbību LZP.

Partija jau vienreiz ar valdes lēmumu izslēdza Truksni no savām rindām, bet partijas dome ar reģionu deputātiem Truksni atjaunoja partijas biedru rindās. Ilggadējs Zaļās partijas biedrs Viesturs Silnieks raidījumam apgalvoja, ka tā bija kļūda.

Pagājušajā nedēļā LZP valdē bija plānots skatīt tā dēvēto Trukšņa narkotiku lietu, bet līdz tam nenonāca, jo ceturtdien Truksnis informējis, ka savu darbību partijā aptur. Līdz ar to partija no viņa norobežojās un plašos skaidrojumos vairs neieslīgst.

Kopš policijas inspektores Lauras Davidavičas lēmuma par Trukšņa sodīšanu ir pagājuši divi gadi un Valsts policijā nesniedz sīkākus komentārus, kāpēc šī lieta netika nodota piespiedu izpildei. Raidījumam zināms, ka Iekšējās kontroles birojā par šiem faktiem ir sākta pārbaude, kas varētu ilgt mēnesi.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt. Balsojumā Trukšņa amata saglabāšanu atbalstīja “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2. oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Sēdes sākumā Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam bijis jaunums. “Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,” teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

“Kad par to uzzināju no medijiem, www.latvija.lv reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017. gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,” apgalvoja Truksnis.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka ir “brīvs no jebkādām atkarībām” un pagājušajā nedēļā veicis analīzes Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas, kā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. “Narkoloģijas centra analīzes manis teikto apstiprina – esmu pilnīgi brīvs no atkarībām. Otras iestādes atbildi vēl gaidu, taču arī tur viss būs tīrs. Es jebkurā brīdī esmu gatavs veikt jebkādas pārbaudes, ekspertīzes un analīzes, ja ir nepieciešams to pierādīt,” sacīja mērs, norādot, ka neatbalsta nekādu narkotiku lietošanu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” jau iepriekš informēja, ka Valsts policija Truksni sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu. Šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu. DNS analīzes apliecinājušas, ka uz šļirces ir Trukšņa DNS pēdas, un policija viņu sodījusi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. pantu par narkotisku vielu neatļautu glabāšanu, ziņoja “Nekā personīga”.