Kategorijas: Aktuāli

Lustrācijas komisija: Lietuvas mākslinieki Sondeckis un Baņonis nebija VDK aģenti

Nav iespējams apgalvot, ka lietuviešu diriģents Sauļus Sondeckis un aktieris Donāts Baņonis bijuši VDK aģenti, Lietuvas medijiem pirmdien paziņoja Lustrācijas komisijas priekšsēdētājs Aļģimants Urmons pēc tam, kad komisija bija izpētījusi dokumentus, kurus tai iesniedza Lietuvas genocīda un iedzīvotāju pretošanās izpētes centra speciālisti. Tomēr mākslinieku radinieki apsver iespēju vērsties tiesā, vēsta Delfi.lt.
Šogad janvārī centrs pabeidza publicēt tā rīcībā esošo VDK aģentu žurnālu ar iekļautajiem aptuveni 1600 vārdiem. Žurnālā atradās arī Sondecka un Baņoņa vārdi. Kā uzskata vēsturnieki, šis materiāls ir jāizvērtē kopsakarībā ar citiem vēstures avotiem, jo Lietuvā atšķirībā no Latvijas nav saglabājusies VDK aģentu kartotēka.
Diriģenta Sondecka dēls portālam LRT.lt teica, ka neizslēdz iespēju vērsties tiesā, bet pagaidām to nav darījis. “Arī bez Lustrācijas komisijas atzinuma mēs tiesā uzvarētu. Pirmkārt, mans tēvs un Baņonis jau ir miruši – cilvēki nespēj sevi aizstāvēt, un tas ir Vīnes konvencijas pārkāpums,” teica Sondecka dēls.
Savukārt Baņoņa dēls Raimunds Baņonis teica, ka tikai piektdien uzzinājis par Lustrācijas komisijas atzinumu, tāpēc viņam jāaprunājas gan ar ģimenes locekļiem, gan Sondecka dēlu. “Taču šī ziņa, protams, nepārsteidza, pārsteidza iepriekšējā informācija par sadarbību [ar VDK],” teica Baņoņa dēls.
Komisijas priekšsēdētājs Urmons apstiprināja, ka abi padomju varas gados plaši pazīstamie Lietuvas mākslinieki nav sadarbojušies ar VDK. Genocīda izpētes centrs esot radījis aizdomas par viņiem kā VDK sadarbībniekiem, bet Lustrācijas komisija atzina, ka “nevar apgalvot, ka viņi sadarbojās, tādu datu nav”. Savukārt Genocīda izpētes centra rīcībā esošais VDK aģentu žurnāls varētu būt arī provokācija, teica Urmons.
Genocīda izpētes centra direktore Terēze Burauskaite norāda, ka centra publikācijai nav vērtējoša rakstura. “Mēs publiskojam dokumentus, bet nekādus secinājumus neizdarām. Diskusijas un secinājumi – tā ir Lustrācijas komisijas lieta. Taču nezin kāpēc domā, ja reiz mēs devām dokumentu, tad tas jau ir lēmums. Dokuments ir dokuments. (..) Bet tas, ka ir atzinums, ka [šie cilvēki] nav sadarbojušies – tas ir ļoti labi,” teica Burauskaite. Viņa arī atzīmēja, ka centrs tikai pilda likumā noteikto, proti, publisko VDK dokumentus. “Cilvēkiem ir tiesības vērsties tiesā, un tad skatīsimies, ko tā teiks. Šie uzvārdi ir tikai ieraksts žurnālā (..). Šis dokuments atrodas Īpašajā arhīvā, to lietot un atrast uzvārdus var ikviens,” teica Burauskaite.
Tomēr vēsturnieks Arvīds Anušausks bija pārsteigts par Lustrācijas komisijas atzinumu. “Iepriekš Lustrācijas komisija izskatīja gadījumus ar dzīviem cilvēkiem. Par mirušajiem lēmumi netika pieņemti, jo viņus nevarēja izsaukt kā lieciniekus. Man liekas dīvaini šādi aizmuguriski lēmumi, zinot, ka informācija nav pilnīga,” teica Anušausks. Viņaprāt, Lustrācijas komisijas lēmums neizmainīs vēsturnieku rīcībā esošos datus par šiem cilvēkiem. “Neviena komisija nevar izmainīt dokumentus. Tikai cilvēku personīgās liecības var ietekmēt dokumentu saturu tā, ka šo cilvēku vārdi tiek izsvītroti [no VDK aģentu saraksta]. Ja tas nav izdarīts savlaicīgi, uzvārdi tur paliks,” teica vēsturnieks.

VIDEO: Ceļā uz brīvību – kā latvieši nodibināja savu valsti

Latvijas valsts neradās nejauši – no apziņas par vienu tautu izauga izauga prasība pēc zemju apvienošanas un autonomijas, līdz bijām gatavi nodibināt paši savu valsti.

Atzīmējot Starptautisko muzeju nakti un Latvijas valsts simtgadi, Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs ir sagatavojis animāciju par latviešu ceļu uz savu valsti. Animācija stāsta par to, kā radās apziņa, ka esam viena tauta, un tālākajiem notikumiem, kas vainagojās ar Latvijas Republikas proklamēšanu.

Videoanimācijā uzsvērti Latvijas valstiskuma tapšanā svarīgākie un atslēgas punkti no jaunlatviešiem līdz trešajai Atmodai.

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs sadarbojās ar Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kusiņu, Latvijas Universitātes docentu Jāni Plepu un vēsturnieku Raiti Ābelnieku.

Izglītības reformai draud iesprūšana Saeimā

Izglītības ministrijai un ekspertiem radušās bažas par izglītības satura reformas novilcināšanu. Lai gan koalīcija ir vienojusies, ka tās īstenošanai nepieciešamie likumu grozījumi Saeimā jāpieņem pavasara sesijas laikā, tātad līdz Jāņiem, to izskatīšana ievelkas. Vislielākās pretenzijas ir pret mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, bet vēl plašāki iebildumi pret reformas saturu ir Latvijas Pašvaldību savienībai.

Ja likumu pieņemšana aizkavēsies, tas apdraud reformas sākšanu, kas šoruden plānota bērnudārzos, bet no nākamā gada 1. septembra skolās. Izglītības satura reformai no Eiropas Sociālā fonda piešķirti gandrīz 12 miljoni eiro, un darbu aizkavēšanās gadījumā Latvijas valstij var rasties finansiāli zaudējumi, brīdina izglītības ministrijā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz  jaunu izglītības standartu izstrādi un mācību sākšanu 1. klasē no sešu gadu vecuma, pirmajā lasījumā Saeimā konceptuāli tika atbalstīti jau 26. aprīlī. Taču deputāti lēmuši priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt mēnesi — līdz pat 28. maijam. Saeimas izglītības komisija tos izvērtēs 30. maijā, bet pagaidām nav zināms, kad varētu notikt šo grozījumu izskatīšana otrajā un trešajā lasījumā Saeimā.

Saeimā iesniegtie grozījumi abos likumos paredz to, kas rakstīts valdības plānā un par ko jau ir bijusi vienošanās gan koalīcijā, gan jaunā izglītības satura sabiedriskajā apspriešanā, kas ilga aptuveni pusgadu un noslēdzās šā gada februārī. Tie paredz, ka pamatizglītības apguve sākas no sešu gadu vecuma, nevis no septiņiem gadiem kā pašlaik, bet 1. klases mācību programmu var īstenot arī bērnudārzos. Grozījumi nosaka arī izglītības standartu maiņu, lai uzlabotu bērnu un jauniešu prasmes, precizē stundu garumu, lai dažādotu stundu veidus un metodes. Līdzšinējo četru vidējās izglītības iestāžu tipu vietā paredz tikai divus: vidusskolas un valsts ģimnāzijas (vairs nebūs vakarskolu un pašvaldību ģimnāziju).

Pirmajā lasījumā grozījumi Saeimā ar nelielu balsu vairākumu tika pieņemti. Taču 3. maijā Saeimā tika iesniegti vietnē Manabalss.lv savāktie 10 748 iedzīvotāju paraksti par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu. Iniciatīvu ierosināja Neatkarīgās izglītības biedrība, kuru vada privātskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Ir noskaidroja  Saeimas izglītības komisijā, parlamenta deputātu vidū izcēlušās diskusijas gan par mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, gan citiem izglītības satura jautājumiem, un līdz ar to kļuvis skaidrs, ka priekšlikumu otram lasījumam būs daudz. Tāpēc to iesniegšanai atvēlēts mēnesis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība komisijai norādījusi, ka iebilst gan pret nodomu pamatizglītību sākt no sešu gadu vecuma, gan pret pašu izglītības reformu, Ir sacīja LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. “Jaunais izglītības saturs ir neveikls tulkojums no angļu valodas. Mēs uzskatām, ka to vajag balstīt nevis citu valstu, bet savas valsts pieredzē. Bet pašreizējais piedāvājums nav balstīts ne Satversmē, ne ģimeniskās, ne latviskās vērtībās,” sacīja Dundure. Līdz 28. maijam LPS savus priekšlikumus iesniegšot Saeimas izglītības komisijā rakstiski.

Izglītības ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība) ir pamatotas bažas, ka gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē, mēģinot izpatikt vēlētājiem, deputāti varētu ieslīgt populismā, Ir atzīst ministra pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Arī jaunā izglītības satura ieviešanas projekta vadītāja Zane Oliņa pauž satraukumu, vai reformai vajadzīgie grozījumi tiešām tiks Saeimā pieņemti līdz Jāņiem. Šiem grozījumiem ir jāsniedz juridisks pamatojums jaunajiem izglītības standartiem un mācību programmu paraugiem.

Ja šo dokumentu pieņemšana aizkavēsies, būs apgrūtināta arī tālāko atbalsta materiālu skolotājiem izstrāde. Līdz ar to vairs nebūtu iespējams īstenot reformu pēc plānotā grafika, kas paredz no šā gada septembra sākt programmu ieviešanu bērnudārzos un nākamo triju gadu laikā pakāpeniski turpināt skolās. Proti, no 2019.gada 1. septembra — pirmajā, ceturtajā, septītajā un desmitajā klasē, no 2020. gada septembra  — otrajā, piektajā, astotajā un vienpadsmitajā klasē, bet gadu vēlāk atlikušajās klašu grupās.

“Likumu grozījumiem jābūt pieņemtiem šīs sesijas laikā un vislielākās pretenzijas ir pret mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, tāpēc, iespējams, nāksies ņemt ārā no grozījumiem visu to, kas attiecas uz sešgadniekiem,” saka Saeimas izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Vienotība). Tas nozīmē arī pārmaiņas jau gatavotajos pirmsskolas un pamatizglītības standartos, bet pagaidām komisijas vadītājs neredz citu iespēju, kā panākt grozījumu pieņemšanu, lai izglītības satura reformas skolās sāktos no 2019. gada 1. septembra, kā tas ir šobrīd ieplānots.

Žurnāls: Kāpēc Latvija atpaliek spiegu ķeršanā?

Kopš Krimas aneksijas un NATO papildspēku izvietošanas Baltijā aktīvāk tiek aizturēti vietējie iedzīvotāji aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Kopā jau 20 – desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un divi Latvijā. Pie mums tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

No divām spiegu lietām Latvijā vistālāk tiesvedībā tikusi bijušā Latvijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas sliežu meistara Aleksandra Krasnopjorova (50) apsūdzība spiegošanā Krievijas labā. Pats apsūdzētais to gan noliedz. Viņa lieta ir nonākusi tiesā un sākusies iztiesāšana.

Drošības policija (DP) Krasnopjorovu aizdomās turēja kopš 2015. gada vasaras. Apsūdzība uzskata, ka sliežu meistars no LDz novērošanas kamerām pārfilmējis video ar NATO militārās tehnikas kravām, kas šķērsoja pilsētu, un no sava epasta pārsūtījis video draugam Maksimam Krotovam Kaļiņingradā Krievijā. Abi draugi iepazinušies kādā armijas veterānu salidojumā – Krasnopjorovs ir dienējis padomju armijas sastāvā Afganistānā, bet Krotovs – it kā Čečenijā. Vairākas reizes Krasnopjorovs pārsūtījis arī sarakstus ar vilcienu ārpuskārtas maršrutiem.

Žurnāls raksta, ka uzreiz pēc aizturēšanas Krasnopjorovs atzinis, bet pēc tam noliedzis savu vainu un apgalvojis, ka uz viņu izdarīts spiediens. Video un foto sūtīšanu viņš atzīst, bet tā bijusi tikai dalīšanās ar biedriem, kuri paši piedzīvojuši karu.

Janvāra sākumā tiesa negaidīti nolēma atbrīvot Krasnopjorovu no pirmstiesas apcietinājuma, kurā viņš bija pavadījis vairāk nekā gadu. Nākamā tiesas sēde gaidāma 24. maijā.

Otra Latvijas spiegu lieta līdz tiesai varētu nonākt maijā. Tajā, pēc Re:Baltica ziņām, ir apsūdzēts Alūksnes rajonā dzīvojošs zemnieku saimniecības īpašnieks, kas Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo. Atšķirībā no Krasnopjorova, viņš savu vainu atzīst un nožēlo.

Kāpēc Igaunijā labāk sokas ar spiegu atklāšanu un notiesāšanu, analizējusi Re:Baltica un nonākusi pie secinājuma – Latvijā spiegu lietas tiek izskatītas parastajā kārtībā – pēc nozieguma izdarīšanas vietas, bet Igaunijā visas spiegu lietas pamatā izmeklē viena prokurore, kura ir arī daļa no 2015. gadā īpaši pierobežas teritorijas izmeklēšanai izveidotas komandas. Šajā izmeklētāju komandā ietilpst profesionāļi no policijas, robežsardzes, muitas, KAPO un prokuratūras. Tā ir īsta sadarbība, žurnālam teic Igaunijas ģenerālprokurore Lavlija Perlina.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

FOTO: Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” pasaules pirmizrāde Kannās

Otrdien, 15. maijā, Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics” Festivāla pils Bunjuela zālē notika režisora Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” oficiālā skate, kas kļuva arī par šīs filmas pasaules pirmizrādi. Seansā piedalījās arī filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis, bet grupas “Carnival Youth” četri puiši, tērpušies baltos kreklos, Kannu filmu tirgus Latvijas paviljonā dziedāja dziesmu par četriem baltiem krekliem un sirdsapziņām.

Filmas seanss visiem klātesošajiem kļuva par emocionālu un aizkustinošu pieredzi, tas noslēdzās ar sirsnīgiem aplausiem, godinot 96 gadus veco režisoru Rolandu Kalniņu un filmas operatoru Miku Zvirbuli (80). Pirms filmas izrādīšanas festivāla programmas Kannu klasika/Cannes Classics vadītājs Žeralds Duhaso iepazīstināja publiku ar filmas veidotājiem un lūdza režisoru pastāstīt par filmas tapšanas apstākļiem un sarežģīto ceļu pie skatītājiem. Kā zināms, filma pēc tās oficiālās  nodošanas 1967. gadā netika publiski izrādīta, neformālas cenzūras aizlieguma dēļ tā tika nolikta uz plaukta.

Kannu festivāla programmas Kannu klasika veidotāji uzsvēra filmas pārsteidzošās kvalitātes. “Mēs neko tādu nebijām gaidījuši, Četri balti krekli mūs absolūti pārsteidza – gan ar savu kinovalodu, it īpaši izsmalcināto, eleganto operatora darbu, gan arī ar savu sociālkritisko spēku,” stāsta Žeralds Duhaso. Četrus baltus kreklus redzējušie īpaši uzsvēra laika garu – 20. gadsimta 60. gadu noskaņu, ko tik  precīzi notvēruši filmas veidotāji.

Pirms 51 gada uzņemtā filma Kannu festivāla pārstāvjus ir pārsteigusi arī ar atzīstamo restaurācijas kvalitāti (restaurācijas darbi veikti Latvijas studijā Lokomotīve) – šāda kvalitāte arīdzan ir būtisks faktors, lai filma varētu tikt izrādīta Kannu klasikas programmā.

“Tas patiešām ir īpašs pārdzīvojums – redzēt Uldi Pūcīti, Līgu Liepiņu, Paulu Butkeviču uz Kannu Festivāla pils ekrāna, būt klāt seansā ar filmas veidotājiem. Tas ir arī liels notikums Latvijas kultūrā – fakts, ka filma Četri balti krekli ir no jauna atklāta, pateicoties Kannu festivālam, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tas pierāda, ka Rolanda Kalniņa un viņa radošās komandas darbs atbilst gan sava laika avangardiskākajām tendencēm, gan ierakstās pasaules kino kontekstā. Tas ļauj cerēt, ka mēs esam pamanīti,” komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma. Režisors Rolands Kalniņš sniedza arī intervijas medijiem un piedalījās fotosesijās.

Filmas skate daudziem kinozālē esošajiem kļuva par emocionālu pārdzīvojumu – aizkustinājuma asaras un aplausi bija apliecinājums filmas Četri balti krekli unikalitātei un tās veidotāju talantam un vitalitātei. Īpašu noskaņu radīja arī populārās grupas Carnival Youth sagatavotais sveiciens filmas veidotājiem – baltos kreklos tērpušies grupas puiši Latvijas paviljonā Kannu kino tirgū izpildīja dziesmu par četriem baltiem krekliem un sirdsapziņu.

VIDEO: Kā tika dalīti kukuļi “Latvenergo”

Latvenergo galvenās lietas iztiesāšana sākusies tikai šogad. Cik ilgu laiku tā prasīs, un vai beigās notiesātie, ja tādi būs, neizspruks no stingriem sodiem nesaprātīgā lietas izskatīšanas ilguma dēļ? Prokurore Viorika Jirgena teic, ka šobrīd par to pāragri spriest. Viņasprāt, ņemot vērā prāvo liecinieku skaitu, raitā solī pamatlietu pirmajā instancē varētu izskatīt aptuveni piecos gados. Tas ir aptuveni tikpat, cik lieta sabija prokuratūrā, līdz 2017. gadā beidzot tika virzīta uz tiesu.

Kā notika un par ko deva kukuļus Latvenergo amatpersonām, skatieties Ernesta Kļaviņa asprātīgu animāciju.

Vairāk par Latvenergo krimināllietu lasiet žurnālā Ir šeit.

Labākā jaunā Latvijas fotogrāfe – Annemarija Gulbe

Festivāla Rīgas Fotomēnesis ietvaros pirmdien balvu kā labākā jaunā Latvijas fotogrāfe šogad saņēma Annemarija Gulbe, informē pasākuma organizators Arnis Balčus. Balvā viņa ieguva Sony ILCE5100L fotokameru, izdevumu Latvijas fotogrāfija 2018, kā arī savu darbu publikāciju žurnālā FK.

FK Balvu organizē žurnāls Foto Kvartāls un tās mērķis ir piedāvāt platformu jaunajiem fotogrāfiem, lai ar saviem darbiem sasniegtu plašāku auditoriju.

Darbus vērtēja starptautiska žūrija – mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša, fotogrāfs un fotogrāmatu izdevējs Endrjū Miksis (Andrew Miksys) no Lietuvas/ASV, žurnāla FK galvenais redaktors un festivāla Rīgas Fotomēnesis direktors Arnis Balčus.

Balvas ieguvēja ir Annemarija Gulbe (1997), kura patlaban studē vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas akadēmijā un fotogrāfiju ISSP Skolā. Savās fotogrāfijās viņa vēro mīlestību kā sev nesaprotamu parādību. “Balva izkliedē šaubas un pārliecina, ka kaut kas ir labi izdarīts, ka vajag pilnveidoties un augt, lai turpinātu iesākto,” komentē uzvarētāja.

Annemarija Gulbe uzstājas. Publicitātes foto

Savukārt viens no žūrijas locekļiem Balčus teica, ka “Annemarijas darbi parāda, kā fotogrāfija var tikt izmantota savas paaudzes dokumentācijai, veidojot kritisku pozīciju par identitātes veidošanu un pašreprezentāciju. Turklāt Annemarija FK Balvas finālā ir jau otro reizi, kas liecina par konsekvenci un neatlaidību.”

Skatītāju balsojumā, kas norisinājās portālā Delfi, šoreiz pie pārsteiguma balvām tika divas autores – Lāsma Eriņa un Viktorija Paegle, jo abas bija saņēmušas vienādu punktu skaitu.

FK Balvas uzvarētājs tika izvēlēts no 10 finālistiem, kas šogad bija – Aiga Ozoliņa, Anita Rozentāle, Annemarija Gulbe, Dārta Kalmuka, Gunita Kļava, Henrijs Laķis, Lāsma Eriņa, Marija Luīze Meļķe, Tedis Teodors Murņikovs un Viktorija Paegle.

Komikss: “Latvenergo” ražo elektrību, bet reizēm arī kukuļus

Sešu gadu laikā dārgos Latvenergo iepirkumos atmazgāti miljoni – lielākie pieķertie kukuļi Latvijas vēsturē. Tūlīt apritēs astoņi gadi, kopš noslīpētajā sistēmā iestājās īssavienojums, kad KNAB aizturēja Latvenergo spici. Taču lieta tiesā virzās gausi, bet pirmie spriedumi atgādina absurda teātri.

Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā. Arī Miķelsona vietniekam Aigaram Meļko un Latvenergo amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas, sadārdzinot sešus konsultāciju līgumus kopā par 452 0811 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222 eiro.

Savukārt biznesa konsultantam Andrejam Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām Latvenergo amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp Latvenergo un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.

11. maijā kārtējo reizi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkal bija spiesta pārcelt Latvenergo pamata lietas skatīšanu, jo viena no apsūdzētajiem Jevgēnija Levina advokāte Alla Ignatjeva neieradās uz tiesu. Arī iepriekšējā tiesas sēde tika pārcelta, jo uz to neieradās apsūdzētais ekonomists Andris Deniņš, kurš tajā dienā atradās savas sievas bērēs.

Nākamā tiesas sēde nozīmēta 30.maijā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

VIDEO: Uzņēmējs Kalvis Lapsiņš Rankā: “Mēs zinājām, ka atgriezīsimies”

“Mēs vienmēr zinājām, ka atgriezīsimies, bet nezinājām – kad un ko mēs darīsim. Vienmēr bija sajūta, ka ir labi, bet kaut kā pietrūkst,” saka kafijas grauzdētavas īpašnieks Kalvis Lapsiņš Gulbenes novada Rankas pagastā. Viņš ir atgriezies Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem.

“Veidojot uzņēmumu, mēs saskārāmies ar dažādu attieksmi – gan cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, gan tādiem, kuri negrib. Tev pašam ir jācīnās. Ja tu tici un zini gala mērķi, tu tur nonāksi. Vajag virzīties uz priekšu un stutēt vienam otru,” aicina Kalvis.

“Labākā kafija ir tā kafija, kas garšo. Labas kvalitātes kafija apslēpj dažādas garšu nianses – ogas, žāvēti augļi, šokolāde, ķirši, upenes. Grauzdēšanas procesā tiek izcelta katras kafijas unikālā garša. Tas ir burvīgi, ka katra kafija garšo citādāk,” saka Kalvis.

“Mūsu lielākā bauda ir tajā, ko mēs darām. Ja to dara patiesi, tad viss sakārtojas un notiek. Galvenais ir atrast atšķirīgo un dalīties ar savām vērtībām. Nevajag kopēt un atdarināt. Cilvēkiem vajadzētu atrast savu unikālo un turēties pie tā,” ir pārliecināts Kalvis.

“Mūsu mērķis ir dzīvot saskaņā ar sevi, dzīvot tuvu dabai un veidot savu ģimeni. Šeit beidzot ir piepildījuma sajūta, gribas būt šeit un darīt to, kas mums patīk. Tā ir sajūta, ka gribas palikt un nekur nedoties.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

FOTO: Pie Brīvības pieminekļa uzzied Latvijas karogs

Pie Brīvības pieminekļa uzziedējušas puķes, veidojot uzrakstu “Es mīlu Latviju”. Skaisto veltījumu valsts simtgadē izveidoja Latvijas dārznieki, kuri to dāvināja valstij tās simtgadē.

Uz zilo muskaru ziedu fona vienā pieminekļa pusē uzziedējušas skaistas rozā un sarkanas tulpes, kas veido uzrakstu ES MĪLU LATVIJU. Savukārt pieminekļa labajā pusē uzziedējis Latvijas karogs, ko veido tulpju šķirņu Pallada un White dream grupas – šīs tulpes ir tumši sarkanas un baltas. Savukārt sirds formā saplaukušas jaunās šķirnes Latvija tulpes.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – ziedošās rozā tulpes veido uzrakstu “Es mīlu Latviju” uz zilas krāsas muskaru ‘Blue magic’ fona. Foto: LETA

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa. Foto: LETA

Kompozīcijas nosaukums ir “Ziedošais Simtgades pavasaris”. Puķes iestādītas pagājušā gada rudenī 620 kvadrātmetru lielā platībā, izmantoti 94 000 tulpju un muskaru sīpoli.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – Latvijas karogs, kurš veidots no triumfa grupas tulpēm. Foto: LETA

Idejas autori ir SIA “Onava”, SIA “Rīgas meži” un latviešu dārznieki. Portāls Lsm.lv ziņo, ka dobes izveidi finansiāli atbalstīja 15 saimniecības, firmas un privātpersonas. Projektu uzdāvināja Nīderlandes ainavu arhitekts Jans Guldemonds, kurš projektē stādījumus Eiropas slavenākajā ziedu dārzā – Keukenhofas parkā.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – ziedošās rozā tulpes veido uzrakstu “Es mīlu Latviju” uz zilas krāsas muskaru ‘Blue magic’ fona. Foto: LETA

Sieviete fotografē uzziedējušās muskares pie Brīvības pieminekļa. Foto: LETA