Kategorijas: Aktuāli

Apbalvoti Latvijas gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori

Piektdien svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā. No kopumā vairāk nekā 30 pieteiktajiem projektiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) žūrija izvēlējās 12 nozīmīgākos sasniegumus, bet seši projekti saņēma LZA atzinības rakstus.

12 nozīmīgākie projekti pārstāv visdažādākās zinātnes jomas, un ikviens no tiem dod savu ieguldījumu gan sabiedrības intelektuālajā un garīgajā, gan arī ekonomiskajā attīstībā.

Balvas saņēma:

  • LZA goda loceklis Jānis Osis un Dr.sc.ing. Uldis Doniņš par oriģinālu topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teorijas izstrādi;
  • LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems un Mg.chem. Mārtiņš Otikovs par zirnekļu tīkla veidošanās molekulārā mehānisma izpēti un mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzības dabiskajam novērtējumu;
  • Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks”) par jauna savienojuma E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai izstrādi;
  • Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska par atklājumu, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē;
  • Valdis Muktupāvels par kvalitatīvi jaunu pētījumu par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”;
  •  Māra Grudule par pirmreizēju pētījumu par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”;
  • Gundega Grīnuma par pētījumu, kurā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni”;
  • LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere par sintezētiem jauniem materiāliem, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem;
  • LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs par izstrādāto programmatūru energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai;
  • Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone par izstrādātu efektīvu siltumizolācijas materiālu: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa;
  • LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina par inovatīviem olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātiem pārtikas produktiem no Latvijā audzētiem pākšaugiem;
  • Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško par pētījumu par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām.

Nozīmīgāko zinātnes sasniegumu izstrādē piedalījušās dažādas Latvijas zinātniskās institūcijās, uzņēmumi un ārvalstu partneri. Piemēram, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Karolinska institūts Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūts Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA) u.c.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) teica: “Gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē ir gan teorētiskajā, gan lietišķajā zinātnē. Tas ir ļoti svarīgi, jo redzam, ka Latvijas zinātnieki veido gan zināšanu bāzi, uz kā pamata var attīstīt produktus un tehnoloģijas, gan pašus produktus un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat ir nozīmīgi, ka pētniecība Latvijā ir vienlīdz augstā līmenī kā dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, tāpat arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.”

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada.

VIDEO: Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi drošības naudas iemaksai

Piektdien no ieslodzījuma atbrīvotais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi 500 000 eiro lielās drošības naudas iemaksai. Sprūds aģentūrai LETA norādīja, ka līdzekļu izcelsme “nav svarīga”.

Komentējot cietumā pavadīto laiku, bijušais maksātnespējas administrators atzina, ka šāda pieredze nevar būt pozitīva, taču viņš pamanījās “atrast 23 plusus” apcietinājumā pavadītajam laikam.

Vaicāts, kas būs pirmā vieta, kurp viņš dosies pēc cietuma, Sprūds atbildēja, ka aizies pie friziera.

Viņa advokāts Jānis Rozenbergs sacīja, ka šajā kriminālprocesā drošības nauda pagaidām ir vienīgais viņa klientam noteiktais drošības līdzeklis, taču advokāts pieļāva, ka prokuratūra nākamnedēļ varētu piemērot vēl citus ierobežojumus. Advokāts nevarot komentēt iemaksātās drošības naudas izcelsmi, taču norādīja, ka tā nav noziedzīgā kārtā iegūta.

Sprūdam gan citā kriminālprocesā jau iepriekš bija noteikts aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Advokāts no prokuratūras sapratis, ka šie kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

LETA jau 2017.gada vasarā vēstīja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.

Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.

Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.

Martinam Dukuram – 4., Tomasam – 5.vieta; daiļslidotājs Vasiļjevs piedzīvo kritienu

Pasaulē titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot 4. vietā. Viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu, ziņo LETA. Savukārt Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs piektdien Phjončhanā, debitējot olimpiskajās spēlēs, īsās programmas izpildījumā piedzīvoja kritienu, kas viņam liedz būt starp desmit labākajiem.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Bronzu izcīnīja Lielbritānijas sportists Dominiks Pārsons, kurš arī pēdējā braucienā pieļāva kļūdas, tomēr spēja nosargāt trešo pozīciju, summā Junam zaudējot 1,65 sekundes.

Martins Dukurs no trešās vietas atpalika par 0,11 sekundēm, bet Tomass Dukurs bija vēl par 0,43 sekundēm lēnāks. Martins Dukurs līdz ar to nespēja atkārtoja savu sasniegto 2010.gada Vankūveras un 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs, kad izcīnīja sudraba medaļas, toreiz piekāpjoties tikai mājiniekiem, Kanādā zaudējot Džonam Montgomerijam, bet Krievijā piekāpjoties Aleksandram Tretjakovam.

Pirms pēdējā brauciena M.Dukurs līderim zaudēja 1,02 sekundes, savukārt trešajā vietā esošo Pārsonu apsteidza par četrām sekundes simtdaļām, kamēr Tregubovs, kurš trešajā braucienā pieļāva kļūdas, noslīdot uz ceturto vietu, bija vēl trīs simtdaļu attālumā. Noslēdzošajā startā Tregubovs nobrauca bez kļūdām, kas viņam ļāva vispirms apsteigt Pārsonu, bet pēc tam arī M.Dukuru.

Latvietis kļūdījās trases augšdaļā, kur kamanas nedaudz sagriezās. Tobrīd M.Dukurs vēl bija priekšā konkurentiem, taču ātrums nebija tik liels, piedevām trases lejasdaļā vēlreiz nācās koriģēt kamanas, kā rezultātā viņš braucienā palika vien piektais, tajā 0,20 sekundes zaudējot Tregubovam, bet 0,15 sekundes Pārsonam, abiem piekāpjoties arī summā.

Tikmēr T.Dukurs savu pēdējo braucienu atkal veica stabili, tomēr viņam pakāpties augstāk par piekto vietu lielu izredžu nebija.

 

Brāļiem Dukuriem šīs bija ceturtās un, ļoti iespējams, arī pēdējās olimpiskās spēles karjerā. Tomass Dukurs startēja jau 2002.gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur izcīnīja 21.vietu, bet četrus gadus vēlāk Martins Dukurs Turīnā bija septītais. Nākamajās divās olimpiskajās spēlēs Vankūverā un Sočos Martins Dukurs izcīnīja sudraba godalgas, kamēr Tomass palika uzreiz aiz goda pjedestāla.

Pašlaik 33 gadus vecais Martins Dukurs ir planētas titulētākais skeletonists. Martins Dukurs decembra vidū devīto reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un sasniedza 50 uzvaru robežu Pasaules kausā. Pērn viņš piekto reizi karjerā tika kronēts par pasaules čempionu, bet olimpiskajā gadā planētas meistarsacīkstes skeletonā netiek aizvadītas.

Vasiļjevam kritiens liedz tikt desmitniekā

Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs piektdien Phjončhanā, debitējot olimpiskajās spēlēs, īsās programmas izpildījumā piedzīvoja kritienu, kas viņam liedz būt starp desmit labākajiem.

Vasiļjevs neveiksmīgi izpildīja trīskāršā aksela lēcienu, piezemējoties uz ledus, bet pārējo programmu veica “tīri”, saņemot 79,52 punktus.

Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs. Foto: AFP/LETA

Daugavpilietis, kuru trenē slavenais šveicietis Stefans Lambjēls, atpalika no sava personīgā rekorda īsajā programmā (85,11), kuru viņš uzstādīja šā gada Eiropas čempionātā, kurā bija ceturtais.

Vasiļjevs pēc savas grupas daiļslidotāju uzstāšanās ieņēma 15.vietu, taču sacensības vēl turpinās, uz ledus dodoties vēl sešiem sportistiem. Pie iespējas izpildīt izvēles programmu tiks 24 labākie sportisti, starp kuriem vietu jau ir nodrošinājis arī Vasiļjevs.

Sacensībās startē 30 daiļslidotāji, bet Vasiļjevs īsajā programmā uz ledus devās ar 24. numuru. Latvijas daiļslidotājs savu programmu izpildīja Džakomo Pučīni skaņdarba “Recondita Armonia” pavadībā.

Pašlaik 18 gadus vecais Vasiļjevs ir olimpisko spēļu debitants. Viņš šogad izcīnīja augsto ceturto vietu Eiropas čempionātā. Olimpisko ceļazīmi daugavpilietis nopelnīja pērn pasaules čempionātā, kurā ierindojās 14. pozīcijā.

Šosezon Vasiļjevs piedalījās divos Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) “Grand Prix” posmos, Maskavā notikušajā posmā ieņemot 8. vietu, bet pēc tam novembrī Japānas pilsētā Osakā ierindojoties sestajā pozīcijā.

Izvēles programma daiļslidotājiem norisināsies sestdien, bet pirmdien uz ledus dosies dāmas, Latviju pārstāvot Diānai Ņikitinai.

Latvija Ziemas olimpiskajās spēlēs daiļslidošanā nav tikusi pārstāvēta jau kopš 1994.gada.

Mācītājs: Rubeņa aiziešana no baznīcas ir liels zaudējums, neko labu par sabiedrību neliecina

Mācītāja Jura Rubeņa pieņemtais lēmums pārtraukt kalpošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) ir liels zaudējums ne tikai baznīcai, bet arī sabiedrībai kopumā. Turklāt šādi notikumi neko labu par mūsu sabiedrību neliecina. Tā uzskata Rubeņa kolēģis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs, trešdien vēstīja raidījums „LNT Ziņas”.

“Juris Rubenis ir mazliet vairāk nekā ierindas mācītājs, viņš ir arī sava laika garīgās atmodas simbols. Ja šādi procesi mūsu sabiedrībā notiek, tad tas neko labu neliecina par mūsu sabiedrību kopumā,” saka Simanovičs. Zinot, cik svarīgs Rubenim bijis mācītāja amats, jo baznīcā aizvadīta lielākā daļa viņa dzīves – 36 gadi, lēmums par aiziešanu, visticamāk, nav bijis viegls, pārliecināti viņa kolēģi Torņakalna baznīcā. “Viņš to, uzdrošinos sacīt, nebūtu darījis, ja nebūtu bijis šī spiediena,” neslēpj mācītājs.

Acīmredzot, Rubenis nav vēlējies mēģināt citus pārliecināt par savu viedokli un nav vēlējies radīt precedentu. “Vēlme bija, ka viņš lūk skaidrotu savu nostāju un vēlamajā gadījumā atsauktu savas domas. Pasacītu, ka ir kļūdījies, ka viņa viedoklis bijis aplams un nesavienojams ar izpratni par svētiem rakstiem kādu mācītāju ieskatā. Tā dēļ tika aicināti arī bīskapi sasaukt mācītāju konferenci, kurā Rubeņa viedokli un uzskati tiktu vērtēti. Lai šo visu procesu aiztaupītu, acīmredzot, Juris spēris pirmo soli pats,” atklāj Simanovičs.

Turklāt tā vietā, lai baznīcas vadošās amatpersonas būtu mēģinājušas nesaskaņas nogludināt vai konfliktu atrisināt, tieši otrādi – tas eskalējās. “Baznīcai pamazām jāattīrās vai tā jāattīra no atšķirīgiem viedokļiem, – tāds uzskats kļūst par dominējošo un tas, manuprāt, ir satraucoši,” saka mācītājs.

Kā ziņots, pēc 36 gadu kalpošanas baznīcai mācītāja amatu nolēmis atstāt sabiedrībā iecienītais Rubenis. Viņš paziņojumā medijiem norāda, ka pagājušajā nedēļā LELB arhibīskapam Jānim Vanagam lūdzis atbrīvot viņu no mācītāja amata. Šis lūgums ir pieņemts un apstiprināts, un šobrīd viņš ir Rīgas Lutera draudzes ierindas loceklis. Tikmēr arhibīskaps Vanags Rubeņa aiziešanu skaidro ar personīgiem iemesliem, kurus viņam nav uzticēts iztirzāt publiski.

Rubeņa virzienā kritika viņa amata brāļu puses raidīta jau ilgstoši. Pērn pavasarī izskanēja aicinājums Rubeni izslēgt no baznīcas par viņa „maldu mācībām un praksēm”. Vislielākā vēršanās pret mācītāju notika pēc Rubeņa izdotās grāmatas „Viņa un Viņš”.

VIDEO: Skeletonists Krists Netlaus: “Mēs katrs varam celt Latvijas vārdu”

“Visi, kas mani satiek, saka – jūs esat traki! Kad es braucu trasē, jūtos brīvs – esmu tikai es, skeletons, ledus un vējš, kas iet gar ausīm,” stāsta skeletonists Krists Netlaus no Berģiem.

“Ar savu personīgo darbu un attieksmi var daudz panākt. Ņem un dari, nečīksti, cīnies! Nekas šajā dzīvē nenāk viegli,” atgādina Krists.

“Mēs esam maza valsts, bet mēs esam stipri. Es vēlos, lai mēs tādi arī paliekam. Mēs katrs ar savu darbu varam pacelt Latvijas vārdu. Esmu atradis veidu, kā ar savu darbu varu pacelt Latviju pasaules mērogā,” saka Krists.

“Latvija ir vieta, kur esmu dzimis. Nevienu brīdi neesmu pieļāvis domu, ka varētu startēt zem citas valsts karoga. Es jūtos labi, ka  runāju latviski, esmu latvietis un pārstāvu Latviju.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Rubesa: Ļoti bīstams brīdis “Rail Baltica” projektam

Kāpēc tieši tagad Baltijas valstu dzelzceļa kopprojekta “Rail Baltica” vadošās organizācijas “RB Rail” valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu akcionāru vairākums vēlas nobīdīt malā no projekta? Rubesai par to ir savs spriedums – ir pēdējais brīdis ietekmēt kopuzņēmumu, lai īstenotu katram savas prioritātes. Otrs iemesls – visos līgumos par Eiropas fondu naudas piešķiršanu ir ierakstīts, ka jābūt vienai ieviesējorganizācijai. Kad tas kļuva skaidrs, “sākās sprādzieni”.

Rubesa intervijā žurnālam Ir stāsta, ka slēpts process par viņas atstādināšanu noticis jau vairākus mēnešus. Tas 1. februārī ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru balsojumu izlauzās ārpusē.

Viena ieviesējorganizācija, pēc Rubesas teiktā, nozīmē to, ka neviena no trim valstīm nedominēs jautājumu izšķiršanā, pētījumos un projektēšanā. “Tā ir “RB Rail” atbildība. Visas šīs lietas ir jāiepērk, pārsvarā atbilstoši Latvijas likumdošanai. No pirmās dienas ir bijis spiediens pārsvarā no Lietuvas, lai tiek atklātas iepirkumu specifikācijas pirms publicēšanas. Tas ir pret Latvijas likumdošanu. Pat es tās neredzu,” saka Rubesa.

Rubesa arī atzīst, ka visu triju valstu Satiksmes ministrijām ļoti nepatīk, kad viņa aizrāda divas lietas: ka nacionālās intereses ņem virsroku pār kopējām interesēm un ka vajag izvairīties no interešu konfliktiem.

Uz jautājumu, vai viņa savā darbībā ir izjutusi kādu Aivara Lemberga ietekmi, Rubesa atbild, ka nav izjutusi aktīvu darbību, bet projekta ietvaros “reizēm netiek pietiekami skaidri parādīts, ka mēs tiešām vēlamies būt daļa no Rietumu pasaules un Eiropas Savienības”.

Visu interviju ar Baibu Rubesu lasiet žurnālā Ir šeit.

Amatu LELB atstājis mācītājs Juris Rubenis

Pēc 36 gadiem mācītājs Juris Rubenis pārtraucis kalpošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB), aģentūra LETA noskaidroja baznīcā.

LELB pārstāvis Kaspars Upītis pastāstīja, ka Rubenis vērsies LELB ar lūgumu atbrīvot viņu no baznīcas kalpošanas, savukārt baznīca respektējusi viņa lūgumu.

“Rubenis ilgstoši nekalpoja draudzē. Tā ir viņa izvēle. Neviens viņu nav atlaidis ar varu. Viņš pats izvēlējies savu ceļu. Mēs respektējam viņa izvēli,” teica Upītis.

Sociālajā tīkla “Facebook” mācītājs Indulis Paičs rakstīja, ka notikusi vairāku mācītāju “agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza zīmīgu kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā”. “”Rūpju māktie” Rīgas un daži apkārtnes mācītāji ir nākuši kopā, runājuši, veidojuši komisiju, kas sastāda vēstules gan pašam Jurim, gan izvirza prasības bīskapiem rīkoties. Pat tiem, kurus Juris savā laikā pats ir kristījis un ievadījis ticībā, licies svarīgi cīnīties ar “ļaunumu”, kas nāk no Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes,” sociālajā tīklā rakstīja Paičs.

Viņš stāstīja, ka pirms dažām dienām mācītājs Rubenis ir uzrakstījis atlūgumu, ko arhibīskaps ir pieņēmis. “Pēc 36 gadu ilgas kalpošanas Juris Rubenis vairs nav LELB mācītājs. Viņš ir atdevis savu amata krustu arhibīskapam [Jānim] Vanagam, atdāvinājis savus kolārkreklus, albu un stolas draudzei un kļuvis par ierindas Rīgas Lutera draudzes locekli,” rakstīja Paičs.

Rubenis iepriekš bija izpelnījies kritiku par viņa sarakstīto grāmatu “Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss”, ko atsevišķi kristieši mudinājuši pat dedzināt.

Mediji: ASV gaisa triecienā Sīrijā nogalināti simt Krievijas algotņu

ASV gaisa triecienā 7. februārī Sīrijā Deir ez Zoras provincē gāja bojā vairāk nekā 100 Krievijas algotņu, vēsta Delfi.lt.
Atsaucoties uz aģentūru Bloomberg, kurai šīs ziņas apstiprinājuši divi avoti, žurnālistu informators Vašingtonā pastāstīja, ka sākotnēji gaisa triecienā nogalināti aptuveni 100 algotņu, bet no 200 līdz 300 cilvēku tika ievainoti. Aģentūra atzīmē, ka Deir ez Zoras provincē notikušais ir pati asiņainākā ASV un Krievijas militāristu sadursme pēc aukstā kara beigām. “Tas ir ļoti liels skandāls un iemesls dziļai starptautiskai krīzei. Tomēr Krievija izliekas, ka nekas nav noticis,” aģentūrai teica politikas analītiķis Vladimirs Frolovs.

Cīņai pret džihādistu grupējumu Islāma valsts izveidotā ASV vadītā koalīcija pagājušās nedēļas vidū veica uzlidojumus Sīrijas režīmu atbalstošiem spēkiem, paziņoja ASV Centrālā pavēlniecība. Sīrijas valdība uzlidojumu nodēvēja par agresiju. Uzlidojumi notika trešdien Deir ez Zoras provincē, lai aizsargātu ASV atbalstīto arābu un kurdu aliansi Sīrijas Demokrātiskie spēki (QSD), kurai uzbrukuši režīmu atbalstošie spēki, ziņoja ASV pavēlniecība.

7. februārī ASV īstenotajā uzbrukumā prezidenta Bašara al Asada karaspēkam bojāgājušo vidū bijuši arī Krievijas pilsoņi. Lai arī Krievijas Aizsardzības ministrija to noliedz, bojāgājušo tuvinieki apstiprina “piecu cilvēku ar Krievijas pasēm” nāvi, otrdien ziņoja Krievijas portāls “Meduza“. Tiesa, pēc portāla ziņām, šie cilvēki nebija armijas karavīri, pēc organizācijas Conflict Intelligence Team ziņām, viņi darbojās privātā militārā kompānijā Vagner.

Pēc portālā publiskotām ziņām, visiem pieciem Sīrijā kritušajiem ir bijusi saikne ar karošanu Austrumukrainā Krieviju atbalstošo separātistu pusē.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlim nav informācijas par Krievijas militārpersonu klātbūtni Sīrijā, tikai oficiālā informācija. “Padomājiet, daudzās pasaules valstīs atrodas noteikts skaits mūsu tautiešu,” teica Peskovs. Krievijas varas iestādes vadoties tikai pēc oficiāliem Aizsardzības ministrijas datiem.

Tikmēr bijušais separātiskās pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadonis un ASV notiesātais terorists Igors Strelkovs (Girkins), atsaucoties uz saviem “drošiem avotiem”, paziņoja, ka visi ASV gaisa spēku uzlidojumā kritušie (ap 100 cilvēku) bijuši  krievi, nevis Sīrijas karavīri, kā to apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija. “Oficiāli Krievijas karavīru ASV triecienu zonā nav un varbūt vairs nav. Tomēr, maskējoties par sīriešiem, kuru zaudējumi šajā uzbrukumā tiek lēsti ap 100 cilvēku, ASV aviācijas trieciens skāra Vagner divas taktiskās vienības,” teica Strelkovs.
ASV paziņoja, ka uzlidojumi bija pašaizsardzība, kad režīmu atbalstošie spēki sāka ar artilēriju un tankiem apšaudīt QSD štābu. Atbildes uzlidojumos nogalināti aptuveni 100 kaujinieki.

Sīrijas valsts mediji ceturtdien apstiprināja, ka vairāki karotāji zaudējuši dzīvību ASV vadītās koalīcijas uzlidojumā. Kritušie gan neesot Sīrijas armijas karavīri. “Īstenojot jaunu agresiju un atbalstot terorismu, koalīcijas spēki [Deir ez Zoras provincē] uzbruka tautas bruņotajiem spēkiem,” pavēstīja valsts televīzija, pēc visa spriežot, ar to domājot paramilitāros formējumus, kas ir saistīti ar režīmu. Karotāji, kas cietuši ASV koalīcijas uzlidojumos, “karo pret “Islāma valsts” teroristiem un QSD grupējumiem”, vēsta Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA.

ASV uzlidojumi režīma spēkiem Sīrijā ir retums. ASV vadītā koalīcija ar QSD palīdzību cenšas likvidēt Islāma valsts atliekas Eifratas upes austrumu krastā. Tā vienojusies ar Krieviju, ka Sīrijas režīmu atbalstošie kaujinieki paliek Eifratas rietumu krastā, ziņo LETA.

(papildināta no sākuma)

FOTO: Olimpisko uguni iededz Dienvidkorejas daiļslidotāja Juna Kima

Ziemas olimpisko spēļu Phjončhanā uguni piektdien iededza leģendārā Dienvidkorejas daiļslidotāja Juna Kima, ziņo LETA.

2010.gadā Vankūverā Kima kļuva par olimpisko čempioni un parādīja pārliecinošāko sniegumu arī pēc četriem gadiem Sočos, tomēr tiesneši toreiz strīdīgi uzvaru piešķīra mājiniecei Adelīnai Sotņikovai.

Pirms tam līdz Kimai lāpu nogādāja divas dāmu hokejistes, no kurām viena bija no Dienvidkorejas, bet otra no Ziemeļkorejas. Kā zināms, olimpiskajās spēlēs dāmu hokeja turnīrā piedalīsies vienota Korejas komanda. Līdz pat pēdējam brīdim organizatoriem izdevās noslēpt, kas iedegs Olimpisko lāpu un tas nekur tā arī neizskanēja.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien oficiāli pasludināja 23. Ziemas olimpiskās spēles par atklātām. Līdz ar to ir dots starts Olimpiādei, kurā piedalīsies gandrīz 3000 sportisti. Viņu vidū būs arī 34 Latvijas pārstāvji.

Atklāšanas gājienā Latvijas delegācija stadionā iesoļoja pusdivos pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Valsts karogu nesa bobsleja stūmējs Daumants Dreiškens.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atklāšanas ceremonijā īpaši aicināja sportistus “palikt tīriem”. “Jūs varat pa īstam izbaudīt olimpisko sniegumu tikai tad, ja cienīsiet noteikumus un paliksiet tīri. Vienīgi tad jūsu mūža atmiņas būs cienījama olimpieša atmiņas,” paudis Bahs.

Kā zināms, dopinga skandālu dēļ no dalības olimpiskajās spēlēs ir diskvalificēta Krievija un šīs valsts sportisti atklāšanas ceremonijā iznāca zem olimpiskā karoga, kuru nesa nevis Krievijas pārstāvis, bet sacensību brīvprātīgā.

Tāpat Bahs slavēja Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kas atklāšanas ceremonijā iznāca kopā. Apvienotā Koreju delegācija iznāca ar stilizētu karogu, kur uz balta fona bija apvienota šo valstu teritorija. Bahs to nosauca kā “lielisku piemēru” un olimpisko spēļu “vienojošo spēku”.

Par tiesneša Bula māszinību studijām nerosinās disciplinārlietu, lūgs novērtēt ētikas komisijai

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja lūgs Tiesnešu ētikas komisijai izvērtēt ar šaubīgiem tiesu spriedumiem maksātnespējas lietās par savdabīgu rekordistu kļuvušā tiesneša Raimonda Bula rīcību darba laikā studēt māszinības. Taču disciplinārlietu neierosinās. Par šādu lēmumu ceturtdien paziņoja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Pārbaudes laikā, ko tiesas priekšsēdētāja ierosināja pēc Ir publikācijas par Bula māszinību praksi Jūrmalas slimnīcā, Siliņeviča nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu, “ka tiesnesis Buls nepilda darba pienākumus vai tos pilda nepietiekamā apmērā, kas ietekmētu tiesā lietas izskatīšanas termiņus vai jebkādi aizskartu personu tiesības un taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos”. Arī Bula iesniegtais motivētais rakstveida lūgumus par pilna laika studiju saskaņošanu apstiprinot, ka tiesneša darba pienākumu pildīšanas laiks un darba organizācija nodrošina tiesneša  pilnas darba dienas uzskaiti. Turklāt tiesas priekšsēdētāja, padziļināti pārbaudot tiesneša Bula darba rādītājus, secinājusi, ka laika periodā no 2017. gada septembra līdz šim brīdim tiesnesis ir saglabājis augstus izskatīto lietu rādītājus.

Par tiesneša darba organizēšanu un atrašanos ārpus tiesas  telpām darba laikā, jo studijas notiek dienas pirmajā pusē, Siliņeviča atgādina Tiesnešu disciplinārkomisijas nolēmumus, kas norāda – “tiesneša darbu reglamentē likums “Par tiesu varu”, kas nenosaka ne darba dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu. Tiesnešiem ir nenormēts darba laiks, kas saistīts ar šī darba specifiku.”

Tāpēc tiesas priekšsēdētāja atzina, ka nav tādu apstākļu,  kas būtu par pamatu ierosināt tiesnesim Bulam disciplinārlietu  atbilstoši likuma par Tiesnešu disciplināro atbildību 1. pantam.

Tiesas priekšsēdētāja arī atsaucas uz paša Bula paskaidrojumu, ka viņš “studējot, apgūst prasmes kas ir nepieciešamas arī tiesneša darbā, piemēram, datorprasmes, civilo aizsardzību, saskarsmes psiholoģiju, lietvedību, uzņēmējdarbību, bērnu periodu, svešvalodas – angļu un latīņu valodas, normatīvos aktus, kā arī mācību priekšmetus, kuros iepazīst zinātnes atziņas, kas tiesnesim ir nepieciešamas, lai novērtētu pierādījumus civillietās, piemēram, kurās tiek lemts par personu rīcībspējas ierobežošanu”. Šo visu viņš pamato ar likuma “Par tiesu varu” 89. panta piekto daļu, kas noteic tiesnesim pienākumu pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.

Siliņeviča gan atzīst, ka Buls nav pienācīgā kārtā saskaņojis ar tiesas priekšsēdētāju jautājumu par darba pienākumu pildīšanas savienošanu ar studijām pilna laika studiju programmā. Tāpēc viņa, lai objektīvi izvērtētu jautājumu par tiesnešu ētikas normu ievērošanu, sagatavos un iesniegs Tiesnešu ētikas komisijā lūgumu izvērt Bula rīcības atbilstību Tiesnešu ētikas kodeksa prasībām.

Tiesnesis Buls Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā studiju programmā “Māszinības” studē no 2017. gada septembra. Tās ir pilna laika studijas. Šo studiju ietvaros Ir sastapa tiesnesi Bulu Jūrmalas slimnīcā. Virsmāsa uzslavēja studentu, kurš neesot kavējis nevienu prakses dienu.

Ir jau ilgstoši cenšas sastapt tiesnesi Bulu, lai uzdotu viņam jautājumus par maksātnespējas procesiem, taču viņš izvairās no atbildēm. Tieši Buls izrādījās līderis Ir pētījumā par aizdomīgām maksātnespējas lietām — pie viņa visbiežāk nonākušas firmas, kas pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa mainījušas juridisko adresi. No 2008. līdz 2015. gadam pie Bula bija atceļojušas 28 šādas firmas ar kopumā 246 miljonu eiro saistībām. Turklāt par Bula lēmumiem maksātnespējas lietās iesniegti 12 protesti un Augstākā tiesa tos visus apmierinājusi saistībā ar būtiskiem pārkāpumiem.