Kategorijas: Aktuāli

Žurnālisti pieķer Šleseru sarunā ar ‘’Dienas Biznesa’’ un ‘’Saskaņas’’ pārstāvjiem

Bijušais politiķis Ainārs Šlesers, ar viņu saistītajos uzņēmumos ilgstoši strādājošais Jānis Maršāns, kurš formāli izdod laikrakstu ‘’Dienas Bizness’’, izdevuma komentētājs Sandris Točs, kā arī līdzgaitnieks Guntars Grīnvalds, kas Saeimas vēlēšanās pieteikts kā partijas ‘’Saskaņa’’ tieslietu ministra kandidāts, regulāri tiekas viesnīcā Latvija, novērojuši Re:Baltica un TvNet žurnālisti.

Šlesers un Maršāns foto un video iemūžināti, malkojot kafiju viesnīcā 17.augustā. Viņi atteikušies komentēt tikšanās mērķi. Šlesers norādīja: “Tā kā es neesmu deputāta kandidāts, es neko jums palīdzēt nevaru.” Viņš neatbildēja uz jautājumiem, vai ‘’Saskaņai’’ būtu jābūt valdībā un kāda ir viņa saistība ar partiju KPV LV. Arī Maršāna komentārs bijis īss: “Viņš [Šlesers] ir mana bērna krusttēvs, un mēs regulāri tiekamies. Par visu ko runājam.”

Pēdējās nedēļās sociālajos tīklos izplatīti apgalvojumi, ka ar Aināru Šleseru saistītā avīze ‘’Dienas Bizness’’ atklāti atbalsta partijas ‘’Saskaņa’’ un KPV LV, mēģinot diskreditēt liberālās partijas un politiķus, to skaitā bijušos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekus, kuru vadībā savulaik ierakstītas tā sauktās ‘’oligarhu sarunas’’ ar Šlesera piedalīšanos. Protestējot pret notiekošo, jūlijā darbu avīzē pameta ilggadējā žurnāliste Sandra Dieziņa. Komentējot notikušo, viņa Re:Baltica norādīja: “Tas ir viena ārštata autora darbs! Tie visi Toča darbi, likšana uz vāka notiek saistībā ar īpašniekiem. Manā darbā neviens pasūtījuma rakstus nav licis veidot, bet tas, kas notiek, nav pieņemami.”

Raidījums: deputāts Kļaviņš Saeimas apmaksāto degvielu pildījis uzņēmuma auto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) izmantojis deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

KNAB pārbaudi par Kļaviņa rīcību ar Saeimas apmaksāto degvielu sāka pēc tam, kad deputāts deklarēto dzīvesvietu mainīja no Rīgas uz Liepāju. Tas ļāva saņemt 5-6 reizes lielāku kompensāciju par iztērēto degvielu. Pusotra gada laikā Kļaviņš no Saeimas budžeta saņēma gandrīz 13 000 eiro degvielas kompensāciju.

Liepājā iegādātajā mājā Kļaviņš atvēris sporta un tūrisma preču veikalu “Gandrs”. Kļaviņa amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka deputātam būtu automašīna. Taču viņš Saeimu pārliecinājis, ka viņam kāda automašīna piešķirta bezatlīdzības lietošanā. Pēc ‘’De facto’’ aprēķiniem par deputāta tēriņiem degvielai, viņš aprīlī no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ braucis teju visas darbadienas, izmantojot maksimālo kompensāciju – 733 eiro.

KNAB ir aizdomas, ka Kļaviņš lējis degvielu sev piederošā uzņēmuma “Gandrs” auto un Saeimas apmaksāto degvielu faktiski izmantojis uzņēmums. Kļaviņš ‘’De facto’’ atzina: “Es esmu viennozīmīgi pildījis [degvielu] sava uzņēmuma automašīnā.”

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apstiprināja, ka kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizdomās tiek turēta viena persona. Saeimai nodarīts kaitējums “būtiskā apmērā”, kas saskaņā ar likumu nozīmē, ka ir runa par vairāk nekā 4300 eiro zaudējumu budžetam.

Raidījums arī norāda – pēdējo mēnešu laikā ir bijuši daži gadījumi, kuri rada aizdomas, ka ziņas par izmeklēšanu pāragri varētu būt nonākušas KNAB interesējošu personu, tai skaitā Kļaviņa rīcībā. Deputāts pats atzinis, ka pirms degvielas kompensāciju lietas saņēmis brīdinājumu par gaidāmām nepatikšanām. Tomēr KNAB priekšnieks un biroja pārraugi neuzskata, ka notikušais varētu būt traucējis izmeklēšanai, tāpēc sevišķu satraukumu par noplūdēm nepauž.

Finanšu ministriju slavinošās reklāmās slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju nesaskata

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesaskata slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas vadīto Finanšu ministriju (FM) slavinošās reklāmās, vēsta aģentūra LETA.

FM apmaksātās radio reklāmās informē par iedzīvotāju uzkrājumiem bankās, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un jaunu automašīnu pārdošanu, uzsverot: “Nodokļu reforma veicinājusi būtisku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Šī gada pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumi būtiski pārsniedza izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru. Aug ienākumi, aug Latvija!”

Publiski paustas bažas, ka šādi priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantoto administratīvie resursi, kas likumā aizliegts. Iepazīstoties ar reklāmas saturu, KNAB tajā nav konstatējis slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Latvijas Radio atzina – ja reklāmās iekļauta tikai un vienīgi kādas valsts pārvaldes iestādes sabiedrībai sniegtā informācija par sasniegumiem, tad priekšvēlēšanu aģitācija tur nav saskatāma.

“Ja šeit ir saskatāma tikai un vienīgi kādas valsts pārvaldes iestādes sabiedrības informēšana par to, ko dara un kādi ir sasniegumi, tad būtu grūti teikt, ka šeit ir priekšvēlēšanu aģitācija. Ja Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas un regulējums nav pārkāpts, tad pārkāpuma nav, lai arī kā varbūt varētu likties, ka ar vienas pārvaldes iestādes sabiedrības informēšanu notiek aģitācija par iestādes politisko vadītāju,” Latvijas Radio norādījis Straume.

Jau ziņots, ka 9.jūnijā Latvijā oficiāli sākās 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta.

Sākas lielākās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas

Latvijā no 20.augusta līdz 2.septembrim norisinās lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas “Namejs 2018”, vēsta aģentūra LETA. Pēc Aizsardzības ministrijas (AM) datiem, mācībās piedalīsies vairāk nekā 10 000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, kā arī policisti un robežsargi.

“Pēc četru gadu intensīvas gatavošanās šīs būs lielākās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kurās pārbaudīsim bruņoto spēku gatavību aizsargāt Latviju no jebkura veida apdraudējuma. Šīs mācības ir iespēja trenēt ne tikai Nacionālos bruņotos spēkus, bet arī Latvijas valsts aizsardzības spējas kopumā, jo mācībās piedalās mūsu sadarbības partneri,” norādījis Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrotos mācībās pārstāvēs Latvijā izvietotais NATO bataljons, ASV karavīri, kā arī karavīri no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas. Mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Kalniņš. “Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs taktiskos uzdevumus,” stāstīja armijas komandieris.

Īpašumu izmantošana ir saskaņota iepriekš, aktīvāko darbību teritorijās sniegta informācija iedzīvotājiem. Mācību laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, uzsvēra Kalniņš. “Mums ir noslēgti vairāk nekā 500 līgumi ar īpašniekiem par viņu teritoriju izmantošanu, un tikai šajos gadījumos mēs izmantosim viņu īpašumus, viņu infrastruktūru, lai trenētu karavīrus,” apliecināja Kalniņš.

Armijas vienību pārvietošanās laikā uz ceļiem būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Taktisko uzdevumu laikā ārpus poligoniem izmantos mācību munīciju, kas var radīt troksni, skaidroja komandieris. Kaujas šaušanas vietās dežurēs ugunsdzēsēji, lai nepieļautu šovasar Ādažu poligonā piedzīvotajam līdzīga ugunsgrēka izcelšanos.

Mācību aktīvā fāze norisināsies ne tikai Ādažu poligonā, bet arī Skrundas, Meža Mackeviču, Lāčusila un citos reģionālajos poligonos, kā arī 36 Latvijas novados – Aknīstes, Alūksnes, Apes, Ādažu, Baldones, Daugavpils, Garkalnes, Grobiņas, Gulbenes, Iecavas, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils, Līvānu, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Neretas, Nīcas, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Priekules, Rēzeknes, Salas, Salaspils, Saldus, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Vaiņodes, Vārkavas, Vecumnieku, Viesītes un Viļakas novados. Visvairāk mācību norisi izjutīs Rīgas, Liepājas, Valmieras, Ventspils, Jēkabpils un Daugavpils iedzīvotāji.

Mācībās tiks izspēlēti dažādi scenāriji, piemēram, viens no tiem paredzēs spontānu nemieru likvidēšanu Jēkabpilī un Valmierā. Nemieros būs iesaistīti bruņoti, bez atšķirības zīmēm tērpti cilvēki, uz kuriem sākotnēji reaģēs iekšlietu struktūras, palīgā steigsies bruņotie spēki. Pretinieka lomu spēlēšot sabiedroto valstu karavīri. Mācībās iesaistīsies Lielvārdē dislocētie ASV helikopteri, Latvijas un sabiedroto smagā un vieglā motorizētā tehnika, kā arī bezpilota lidaparāti.

“Mācībās atstrādāsim valsts aizsardzību, izmantosim aizkavēšanas un aizsardzības operācijas. Visām brigādēm būs pārvietošanās un lokāla aizsardzības nodrošināšana konkrētām pilsētām. Valsts aizsardzības struktūra tiks pārbaudīta simtprocentīgi. Neveidosim scenāriju pret kādu konkrētu valsti, bet gatavojam Nacionālos bruņotos spēkus aizsargāt Latviju pret jebkuru apdraudējumu,” norādīja NBS komandieris.

BVKB vadītāja: Vanšu un Zemitāna tilta stāvoklis ir kritisks

Vanšu tilts un Zemitāna tilts ir kritiskā stāvoklī, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina. BVKB eksperti pārbaudījuši abus tiltus, konstatējot, ka to tehniskais stāvoklis ir kritisks – notiek deformācija, korozija dzelzsbetona konstrukcijās un citas neatbilstības.

Mjakuškina uzsvēra, ka šādas problēmas nerastos, ja tiltus regulāri uzturētu, labojot sīkus defektus, kuri nākotnē kļūst par lielākām problēmām. Viņa atzina – nav pietiekamas informācijas, lai apgalvotu, ka uz Latvijas tiltiem atrasties nav droši, tomēr “nevajadzētu uzskatīt, ka traģēdijas ir kaut kas tāls, kas mūs neskar”.

Savukārt Rīgas domes satiksmes departamentā kā sliktā stāvoklī esošu patlaban vērtē vienu pārvadu pār dzelzceļu pie Brasas stacijas no kopumā 126 galvaspilsētas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem, vēsta lsm.lv. Balstoties uz tiltu stāvokļa vērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, departamentā secināts, ka 99 tilti ir apmierinošā, 25 – labā, viens – teicamā stāvoklī.

Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola norādīja, ka ir izsludināts iepirkums par Brasas tilta pārbūves būvdarbiem. Vanšu, Zemitāna un Gaisa tilts pēc ekspertīžu rezultātiem esot vērtējami kā apmierinoši. Tas nozīmējot, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti.

Atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti. Ahuna-Ozola pastāstīja, ka pēc BVKB norādēm Jorģa Zemitāna tiltam patlaban notiek padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Vanšu tiltam tiek gatavota dokumentāciju, lai šogad izsludinātu iepirkumu par pārbūves projektēšanu. Kā teicams novērtēts gājēju tuneļa un kāpņu stāvoklis Krasta ielā.

Jau vēstīts, ka šogad martā daļēji nobruka Vanšu tilta gājēju kāpnes 11.Novembra krastmalā. BVKB paziņoja, ka gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam vajadzīga padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Jautājumi par Latvijas tiltu tehnisko stāvokli kļuvuši aktuāli pēc traģēdijas Itālijā, kur, sabrūkot Morandi tiltam Dženovā, bojā gāja vairāki desmiti cilvēku.

“Latvijas Valsts ceļu” (LVC) informācija liecina, ka kopumā valstī no 969 tiltiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir gandrīz puse, Latvijas Radio 1 pavēstīja valsts akciju sabiedrības pārstāve Anna Kononova. Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, 12,1% tiltu – kā ļoti slikts.

Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem. LVC informē, ka pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīklam nav pietiekama finansējuma, tādēļ ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Šogad valsts ceļu tīklā būvdarbi plānoti uz 33 tiltiem, no tiem 7 tiek pārbūvēti, pārējie – atjaunoti, trīs gadījumos tilta vietā tiek likta dzelzsbetona caurteka.

Infografiks: Latvijas valsts ceļi

No 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro 7 tiesātus kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, kurus par neatbilstīgiem Saeimas vēlēšanu likuma prasībām atzinis Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs, vēsta aģentūra LETA. Par vēl viena kandidāta svītrošanu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo CVK sēdi.

No vēlēšanu sarakstiem izslēgti Rīcības partijas kandidāti Aivars Zablockis un Nikolajs Žeļezņakovs, politiskā spēka “Par alternatīvu” pārstāvji Zigfrīds Laicāns un Valdis Taupmanis, Latvijas Reģionu apvienības kandidāts Edgars Krūmiņš, partijas “Progresīvie” pārstāve Katrīna Brandala un Latvijas Centriskās partijas kandidāts Aivars Silinieks.

Par partijas “No sirds Latvijai” kandidāta Jevgēnija Sadovska izslēgšanu no vēlēšanu saraksta CVK lems nākamajā sēdē 21.augustā, jo jāsaņem papildu informācija no IeM Informācijas centra. Kā pauda Sadovskis, viņa sodāmība jau esot dzēsta bet Informācijas centra rīcībā vēl varētu nebūt atbilstīgā dokumenta.

Brandala, Krūmiņš, Silinieks un Žeļezņakovs no vēlēšanu sarakstiem izslēgti, pamatojoties uz Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā noteikto ierobežojumu. Tas paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikties personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

Zablockis, Taupmanis un Laicāns nevarēs startēt vēlēšanās saistībā ar minētā likuma 5.panta 4.punktu. Tas startēt vēlēšanās liedz personām, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez piespiedu līdzekļa noteikšanas.

Par Latvijas Krievu savienības deputāta kandidātes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no vēlēšanu saraksta, par kuru CVK rīcībā ir tiesas spriedums, ka kandidāte darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13. janvāra, CVK plāno lemt nākamnedēļ, kad būs iepazinusies ar Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam pieprasīto papildu informāciju.

CVK ir pabeigusi visu 13.Saeimas deputātu kandidātu pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, kur neatbilstības Saeimas vēlēšanu likuma prasībām nav konstatētas. 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.

Putekļu piesārņojuma normu pārsniegums Rīgas ostā tuvu gada limitam

Putekļu piesārņojuma normu pārsniegšana Rīgas ostā strauji tuvojas gada limitam, bet Vides valsts dienests (VVD) mierina, ka akmeņogles esot «absolūti nekaitīgas», šonedēļ vēsta žurnāls Ir.

Rīgas ostā putekļu piesārņojumu galvenokārt rada ogļu pārkraušana. Ogles ir visbiežāk pārkrautās kravas Rīgas brīvostā — šī gada pirmajos sešos mēnešos tās aizņēma 39,5% no kopējā apjoma, liecina statistika. Ar pārkraušanu 15 hektāru platībā nodarbojas divi uzņēmumi — Strek un Rīgas Centrālais termināls, kuriem ir izsniegta VVD atļauja piesārņojošai darbībai un noteiktas prasības, lai samazinātu kaitējumu.

Mēra paši

Lai gan šovasar lielā karstuma un sausuma dēļ putekļu mākoņi ir vēlušies pār ostu un rīdzinieki sūdzējušies par noputējušām mašīnām, mājokļu grīdām un palodzēm, «gaisa kvalitāte atbilst LR likumdošanā noteiktajām prasībām», secināts vides kvalitātes kontroles ziņojumos Rīgas ostā.

Prasību izpilde ir jākontrolē VVD, savukārt brīvosta pēc VVD uzdevuma veic preventīvu uzraudzību, tajā skaitā monitorē gaisa kvalitāti piecās stacijās ostas teritorijā, stāsta brīvostas Vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš. Trīs stacijas mēra gaistošos organiskos savienojumus, divas — putekļus.

Abos Daugavas krastos — Voleru ielā Daugavgrīvā un Gāles ielā Vecmīlgrāvī — uzstādītās stacijas nepārtraukti mēra gaisa piesārņojumu, lai konstatētu, vai putekļi jeb noteikta izmēra cietās daļiņas diennaktī nepārsniedz 50 mikrogramus kubikmetrā. Šis robežlielums noteikts cilvēku veselības aizsardzībai, un to gada laikā nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes. Šogad Voleru stacijā tas pārsniegts jau 27 reizes, Gāles ielas stacijā – vienu reizi maijā.

Dati apšaubāmi

Ja līmenis pārsniegts, piesārņojums jākoriģē ar konkrētu rīcības plānu, nevis soda naudu, norāda VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne. Jūnijā nav reģistrēts neviens pārkāpums, jūlijā —viens. Jūnijā maksimālā piesārņojuma koncentrācija Voleros bijusi 46 mikrogrami kubikmetrā, Gāles ielā — 33. Jūlija skaitļi vēl oficiāli nav publiskoti, taču Ir iegūtie mērījumu dati pa dienām liecina, ka augstākais līmenis Voleros sasniegts 30.jūlijā — 64,7 mikrogrami kubikmetrā, Gāles ielā 27.jūlijā — 29,2.

Tomēr vairāki apstākļi liek šaubīties, vai dati atspoguļo patieso piesārņojumu. Pirmkārt, mērījumu nav par jūlija pirmajām divām dienām, kad iekārtām notikusi tehniskā profilakse. Otrkārt, kad Ir jūlija vidū intervēja VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītāju Elmāru Jasinski, viņš minēja, ka mēneša sākumā ir konstatēti putekļu līmeņa pārsniegumi. Vēlāk jūlija beigās Jasinskis atteicās sniegt detalizētus datus par piesārņojuma līmeni katrā mēneša dienā, un tikai pēc sūdzības iestādes vadībai šos datus izdevās saņemt.

Paļaujas uz uzņēmumiem

VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne pretrunu skaidroja šādi — iespējams, Jasinskis bija domājis kādu citu staciju, kas atrodas kāda uzņēmuma teritorijā. «Ja jūs šos publiskos datus paskatāties un tur pārsniegumi netiek konstatēti, tad attiecīgi — tā tas arī ir. Mēs nezinām, kāds tur viņus koriģē vai nē — to monitoringu neveicam mēs, varam tikai paļauties, ka informācija ir ielikta atbilstoši reālajiem mērījumiem.»

Stašāne pastāstīja arī to, ka saskaņā ar pašu uzņēmumu iesniegtajiem datiem no monitoringa stacijām, kas atrodas pašu uzņēmumu teritorijā, kopš gada sākuma līdz jūlija beigām SIA Strek putekļu diennakts robežlielumu pārsniedzis 8 reizes, Rīgas Centrālais terminālis — 19 reizes.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, ogļu putekļi saslimšanu ar astmu neizraisīs, taču to ieelpošana vairāku gadu garumā var izraisīt pneimokoniozes – iekaisuma procesus, kas samazinot plaušās to virsmu, caur kuru elpojam skābekli. Ostas pārstāvji informē – šogad Krievu salā jānoslēdzas infrastruktūras izbūvei, lai netīrās ogļu kravas pārceltu ārpus pilsētas dzīvojamās teritorijas.

Vairāk lasiet šonedēļ žurnāla Ir rakstā ”Melni kā velni”.

CVK saņēmusi ziņas par 4 deputātu kandidātu iespējamu sadarbību ar VDK

Četri 13.Saeimas deputātu kandidāti – Romualds Maculevičs (NSL), Artūrs Malta (“Par alternatīvu”), Juris Strušels (“LSDSP/KDS/GKL”) un Arvīds Ulme (ZZS) – iespējams, bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti, vēsta aģentūra LETA.

Informāciju par kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniedzis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC). Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Strušels aģentūrai LETA norādījis, ka viņš “drīzāk bija disidents, nevis aģents”. Iespējamo nonākšanu VDK kartotēkā viņš skaidroja ar dienestu Padomju Savienības armijā, kurā bijis sakaru speciālists.

Ulme norādīja, ka publiskajā telpā regulāri izskanot informācija par viņa iespējamo sadarbību ar VDK, taču uzsvēra – “kā es varu būt bijis aģents, ja es tāds nebiju!”. Ulme PSRS laikos aktīvi darbojies, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, tostarp organizējot pirmās demonstrācijas. Viņš norādīja, ka pirms un pēc katras demonstrācijas izsaukts uz VDK, kur noformēti protokoli, dokumentējot visu viņa teikto, taču informācija aprobežojusies ar jautājumiem par viņa atrašanās vietu un darbībām konkrētos datumos.

Malta sarunā ar aģentūru LETA pauda neuzticību VDK zinātniskās izpētes komisijai un tās vadītājam Kārlim Kangerim, kā arī TSDC, norādot, ka abas organizācijas neņemot vērā tā laika vēsturisko kontekstu, kad par aģentiem tika saukts ikviens, par kuru VDK ievāca informāciju. Malta noliedza, ka jebkad būtu sniedzis jebkāda veida ziņojumus VDK.

Ar deputāta amata kandidātu Romualdu Maculeviču aģentūrai LETA nebija izdevies sazināties.

CVK ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaudes rezultātus no Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra un TSDC, tāpēc šodien notiek CVK sēde, kurā lemj par sešu deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi varētu būt attiecināmi uz astoņiem 13.Saeimas deputātu kandidātiem.

No saņemtās informācijas izriet, ka uz pieciem deputātu kandidātiem attiecināms ierobežojums, kas liedz vēlēšanās kandidēt personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta. Uz trim kandidātiem attiecināms ierobežojums kandidēt vēlēšanās, ja persona Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmuši spēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai tāpēc noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez piespiedu līdzekļa noteikšanas.

Par Latvijas Krievu savienības deputātu kandidātes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no deputātu kandidātu saraksta, par kuru CVK rīcībā ir tiesas spriedums, ka kandidāte darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, CVK plāno lemt nākamnedēļ, kad būs iepazinusies ar Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam pieprasīto papildu informāciju.

CVK ir pabeigusi visu 13.Saeimas deputātu kandidātu pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, kur neatbilstības Saeimas vēlēšanu likuma prasībām nav konstatētas. Visi kandidāti ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā būs vecāki par 21 gadu

Piektdaļai iedzīvotāju aizņēmuma saņemšanu apgrūtinājuši iepriekš kavēti maksājumi

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 22% ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neizpilda laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar laikus nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%. Kā liecina aptauja, laikus nenokārtotas saistības ir katram ceturtajam jeb 25% Latvijas iedzīvotāju. Lielākoties tiek kavēta kredītu un līzingu atmaksa – 12%. Nākamā biežāk kavētā pozīcija ir rēķini par komunālajiem vai citiem pakalpojumiem – 6%, kā arī neatdoti parādi radiem un draugiem – 6%.

Visvairāk parādu ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Tikai divas trešdaļas respondentu jeb 67% šādā vecumā var apgalvot, ka viņiem nav nekādu laikus nenokārtotu saistību. Vienlaikus nebūt nav tā, ka tieši zemāko ienākumu saņēmēji saskaras ar lielākajām maksāšanas grūtībām, gluži pretēji, ar maksāšanas disciplīnu vismazāk jeb 64% gadījumu var lepoties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem 500 – 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks.

Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija saglabāsies vairākus gadus.

Tiesa, tiek ņemts vērā kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss rāda klienta disciplīnu maksājumu izpildē. To apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumus, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā.

Maldīgs ir priekšstats, ka kredītvēsture attiecas tikai uz banku pakalpojumu izmantotājiem, jo faktiski maksājuma disciplīna un līdz ar to arī kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo izrakstīto rēķinu – kavēts maksājums vienam uzņēmumam, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējam, var izrādīties šķērslis pakalpojuma saņemšanai no cita. Vērtējot potenciālā klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan uzņēmuma iekšējā informācija par iepriekšējo sadarbību ar personu, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Kredītinformācijas Birojā un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija. Īpaši par kredītvēstures veidošanu jādomā jauniešiem, kam dažādu materiālu vajadzību apmierināšana vēl tikai priekšā, piemēram, dzīvokļa īrēšana vai pirkšana, studiju kredītu ņemšana, lai neradītu nelāgu iespaidu par saviem ieradumiem rīcībā ar naudu.

Taujāti par plāniem tuvākajā piecgadē izmantot kādu aizņēmumu, vairākums iedzīvotāju jeb 57% atzīst, ka šādu iespēju apsver.

Savukārt motivācija izpildīt maksājumus atpaliek – iedzīvotāji ar laikus nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar maksājumiem tiek galā sekmīgi – 60% pretstatā 55%.

Redzams, ka daļai iedzīvotāju trūkst izpratnes par finanšu reputācijas jeb kredītvēstures veidošanu un tās ietekmi uz nākotnes iespējām aizņemties, ja tagadējā rīcība neliek pamatus labam iespaidam par finanšu paradumiem potenciālā pakalpojumu sniedzēja vai naudas aizdevēja acīs.

Swedbank Finanšu institūta aptauja par Latvijas iedzīvotāju parādsaistībām notikusi sadarbībā ar Snapshots 2018.gada maijā. Tajā ar interneta aptaujas metodi piedalījušies 700 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Autore ir Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Lielo skaitu noslīkušo skaidro ar sliktu peldētprasmi un nedrošām peldvietām

Lai saprastu, kāpēc cilvēki Latvijā slīkst sešreiz vairāk nekā vidēji Eiropā, Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) rīko apjomīgu pētījumu, ko gatavojas prezentēt septembrī, šodien raksta žurnāls Ir. To viņi izmantos, lai pārliecinātu valdību, ka nepieciešama rīcība cilvēku glābšanai.

«Bērniem līdz 14 gadu vecumam noslīkšana ir otrais biežākais ārējās nāves cēlonis pēc transporta negadījumiem. 2017.gadā šajā vecuma grupā noslīka desmit cilvēku. Salīdzinot ar Eiropu, tas ir ļoti daudz,» stāsta LPF valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs. Ja neņem vērā gadījumus, kuri saistīti ar alkohola lietošanu, 2016.gadā noslīkuši pieci cilvēki no katriem 100 tūkstošiem, viņš aprēķinājis pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem. Tas ir lielākais rādītājs Eiropā

LPF uzdevumā kompānija SKDS pavasarī rīkoja aptauju par iedzīvotāju peldētprasmi. Tikai 36% dalībnieku atzina, ka peld labi vai teicami. Daļa spēju pašvērtējumā min, ka nespēj nopeldēt pat 200 metrus vai peld ar palīgierīcēm. Tikai 18% peldēšanu apguvuši speciālās nodarbībās, bet pārējie pašmācībā, no vecākiem vai draugiem. Salīdzinājumam – 2014.gadā Zviedrijā rīkots pētījums rāda, ka tur gandrīz 80% cilvēku savu peldētprasmi vērtē kā labu. Tas nozīmē, ka viņi spēj nopeldēt vismaz 200 metrus, 50 no tiem — uz muguras.

Norvēģijā bērnu peldētmācība notiek ne tikai baseinos, bet arī brīvā dabā. Viņiem jāapgūstot ne tikai pareiza peldēšanas tehnika, bet arī jāspēj tikt galā ūdenī ar visām drēbēm, jāprot ienirt, satvert akmeni un iznest to krastā. Latvijā peldētmācība bērniem nav obligāta, turklāt trūkst vadlīniju, kas šajās nodarbībās ir jāiemācās ne tikai par peldēšanu, bet arī par cilvēku glābšanu vai rīcību ekstrēmās situācijās.

Otrā būtiskākā problēma, kas izraisa biežo slīkšanu, pēc Platonova un citu ekspertu domām, ir labu peldvietu trūkums. Šobrīd ir 56 oficiālas peldvietas, lielākoties Rīgas tuvumā. Veselības inspekcija uzmana, lai tajās būtu laba ūdens kvalitāte, bet profesionāļi norāda — svarīgāk, lai peldētavās dežurētu glābēji, kas spētu palīdzēt slīcējiem, un tas ir retums. «Esmu redzējis pludmales, kur ir bērnu rotaļu laukumi, pārģērbšanās kabīnes, galdiņi, bet ūdens pilns ar ūdenszālēm. Peldvieta nav droša, jo cilvēks var sapīties,» stāsta Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents anesteziologs un reanimatologs Roberts Fūrmanis.

Kā norāda Platonovs, optimāla ūdens temperatūra peldēšanai ir +18 grādu. Oficiālā peldsezona Latvijā ir no 15.maija līdz 15.septembrim, bet līdz šādai temperatūrai dabiskās ūdenstilpes parasti uzsilst tikai jūlija sākumā. LPF septembrī aicinās valdību mainīt šos noteikumus un ieviest vadlīnijas bērnu peldētmācībā, balstoties Skandināvijas valstu pieredzē.

Vairāk lasiet žurnāla Ir rakstā ‘’Eiropas rekords slīkšanā’’.