Kategorijas: Afiša

5 interesanti koncerti janvārī

18. janvārī. Lielajā ģildē Dialogs ar Mocartu. Pianiste Diāna Ketlere, Sinfonietta Rīga, diriģents Olari Eltss

2019. gada pirmajā koncertā Sinfonietta Rīga izvēlas godināt dižo Vīnes klasiķi Mocartu. Gadu kamerorķestris sāk arī ar jaunu sadarbību un pirmo satikšanos ar igauņu diriģentu Olari Eltsu, kam tūkstošgades sākumā Rīga bija otrās mājas, vadot mūsu Nacionālo simfonisko orķestri. Kopā viņi piedalīsies pārlaicīgā dialogā starp Mocartu un mūsdienām, atskaņojot ungāra Etveša opusu Dialog mit Mozart, savukārt sarunā starp šo un aizsaules pasauli vedīs Silvestrova Messenger, bet paša klasicisma ģēnija daiļrade būs pārstāvēta ar populāro 40. simfoniju un 20. klavierkoncertu, kurā atkal tiksimies ar ārvalstīs mītošo pašmāju pianisti Diānu Ketleri.

19. janvārī. Koncertzālē Lielais dzintars Duende. Flamenko karalis. Karloss Pinjana, Migels Anhels Orengo Visente, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Sesars Alvaress

Lai kādi laikapstākļi arī būtu janvāra vidū, tie noteikti nebūs tik karsti un saulaini kā zemēs, no kurām atbraukuši šā koncerta viesi, kas ar savu temperamentu sasildīs arī Liepājas klausītājus. Nācis no muzikālas ģimenes ar dziļām flamenko tradīcijām, ģitārists Karloss Pinjana jau kopš 90. gadu vidus ir aktīvs šā žanra pārstāvis. Koncertprogrammu Rubato viņš izveidoja un ieskaņoja albumā 2017. gadā kopā ar Mursijas reģiona simfonisko orķestri un diriģentu Sesaru Alvaresu, bet tagad karst­asinīgo spāņu simfoniķu vietā stāsies liepājnieki, kopā ar ģitāras virtuozu ļaujoties Andalūzijas čigānu dejas flamenko ritmiem, harmonijām un sajūtām.

19. janvārī. Latgales vēstniecībā Gors Nakts dziesmas. Pianists Reinis Zariņš

2018. gadā tikām lutināti ar vairākiem melnbalto taustiņu virtuoza Reiņa Zariņa koncertiem — viņš bija rezidences mākslinieks Latvijas Radio, kopā ar Trio Palladio rezidējis arī Vidzemes koncertzālē Cēsis, Dzintaros ļāvies Bēthovena sonāšu burvībai, VEF Kultūras pilī gaismas domas domājis, vairākkārt devies uz Liepāju atskaņot Mesiāna apjomīgo ciklu 20 skatieni uz Kristus bērnu, Londonas Vigmora zālē uzstājies par godu mūsu valsts simtgadei un priecējis klausītājus arī ar dalību ierakstos. Ja nu kāds vēl nav paguvis vai vēlas atkal Zariņa lielisko klavierspēli apbrīnot klātienē, jābrauc uz Rēzekni, kur jauno gadu ar solokoncertu pianists iesāks sev tik mīļajā Gors zālē. Programmu Nakts dziesmas mākslinieks raksturo kā «muzikālas vīzijas par cilvēku naktī».

19. janvārī. Valmieras Kultūras centrā Džezs dzied Aspaziju. Beāte Zviedre, Artjoms Sarvi, Svens Vilsons, Jānis Rubiks, Pauls Ķierpe, Kristaps Lubovs

Aizraujošo, oriģinālo, dzirkstošo un dažbrīd pavisam trako koncertprogrammu dziedātāja Beāte Zviedre radīja pirms pāris gadiem studiju noslēguma eksāmenam Mūzikas akadēmijā, iedvesmojoties no Aspazijas personības spēka un paveiktajiem darbiem. Rezultātā Aspazijas dzeja Edgara Cīruļa, Svena Vilsona un Jāņa Rubika kompozīcijās ieskanas ne tikai džeziskās, bet arī eksperimentālās, klasiskās, repa un pavisam alternatīvās noskaņās. Programma jau atskaņota gan vairāku pilsētu koncertvietās, gan Latvijas Radio 1. studijas tiešraides koncertā. To aizvien var noklausīties radio arhīvā, bet lai tas nemazina motivāciju doties uz koncertu — mūziku papildina arī neliela skatuviskā darbība, un, galu galā, džeza mūziķi nekad «vienā upē divreiz neiekāps», jo improvizācijas ir konkrētā mirkļa māksla.

25. janvārīLielajā ģildē Šostakovičs jokdaris un vizionārs. Pianiste Plamena Mangova, trompetists Jānis Porietis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga

Līdzās Koncertam klavierēm, trompetei un orķestrim ārkārtīgi reti atskaņotā Šostakoviča 4. simfonija ir galvenā šā koncerta vērtība. Lai arī uzrakstīta 1936. gadā, uz skatuves tā pirmoreiz izskanēja tikai 1961. gadā, jo pats komponists pieņēma lēmumu pirmatskaņojumu atcelt, apzinoties iespējamās sekas, kas draudēja gan viņam, gan orķestrim Staļina pārvaldītajā PSRS. Pieprasot lielus ieguldījumus no mūziķiem gan emocionāli, gan fiziski, simfonija ir viens no komponista svarīgākajiem un personiskākajiem darbiem. Pavisam nesen to kopā ar Bostonas simfoniķiem ieskaņojis Andris Nelsons, tagad kārta LNSO un Andrim Pogam.

2019. Rīgā un citur pasaulē

20 notikumi, kurus nākamgad vēlas apmeklēt kultūras ekspertes

Iesaka: Pirmās Rīgas Laikmetīgās mākslas biennāles kuratore Katerina Gregosa, muzikoloģe Anete Ašmane, teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kinokritiķe Kristīne Simsone

Māksla

58. Venēcijas biennāle
Joprojām vislabāk apmeklētā mākslas biennāle pasaulē. Katerina Gregosa kopā ar mākslinieku Igoru Grubiču būs Horvātijas paviljona kuratori. (Latviju pārstāvēs starptautisku atzinību ieguvusī latviešu izcelsmes māksliniece Daiga Grantiņa ar darbu Bāka — red.) No 11. maija līdz 24. novembrim.
Labiennale.org


Performa 19
Ņujorkā
Viens no izcilākajiem performatīvās mākslas festivāliem pasaulē. Tas veltīts dzīvās performances pētīšanai 20. gadsimta mākslā, kā arī jaunu virzienu atklāšanai 21. gadsimtā. Datumi vēl nav izziņoti.
Performa-arts.org


Krievu mākslinieces Natālijas Gončarovas izstāde
Izstāde, kas būs skatāma Tate Modern muzejā Londonā, izgaismos krievu avangarda mākslas līderes un jaunu ceļu atklājējas lomu glezniecībā un dizainā. No 6. jūnija līdz 8. septembrim.
Tate.org.uk


Doisneau and Music
Parīzes filharmonijā apskatāmā izstāde cauri mūzikas pasaulei seko pa pēdām slavenajam Parīzes fotogrāfam Robēram Duano (Robert Doisneau), kurš vēroja kabarē un džeza mūziķus, tvēra mirkļus un padarīja tos nemirstīgus. Līdz 28. aprīlim.
Philharmoniedeparis.fr


Elena Galahera. Liquid Intelligence
Mākslas centrā Wiels Briselē apskatāmi vienas no prominentākajām mūsdienu gleznotājām Elenas Galaheras (Ellen Gallagher) darbi, kuros viņa pievēršas afroamerikāņu vēsturei un kultūrai. Ne tikai glezniecībā, bet arī videofilmās un instalācijās. No 2. februāra līdz 28. aprīlim.
Wiels.org

Mūzika


Džeikoba Koljera koncerti Eiropā
Par mūsdienu brīnumbērnu dēvētais multiinstrumentālists, dziedātājs un komponists Koljers strādā ar apbrīnojamu dinamiku, pārsteidzošu tehnisko kvalitāti un radošumu. Slavenais amerikāņu mūziķis Kvinsijs Džonss par viņu sacījis: «Talants, kādu iepriekš neesmu sastapis.» Un Kvinsijs zina, ko runā! No 29. janvāra līdz 22. februārim.
Koncertu datumi, vietas un biļetes mūziķa mājaslapā Jacobcollier.com.


Pjetro Maskanji Zemnieka gods / Rudžēro Leonkavallo Pajaci
Vīnes Valsts operas iestudējumā diriģenta Džakomo Sagripanti vadībā Maskanji traģiskās kaislības Santucas lomā iedzīvinās Elīna Garanča, bet Leonkavallo mīlas līkločus Nedas tēlā izdziedās Marina Rebeka. Obligāts apmeklējums un «divi zaķi ar vienu šāvienu» tiem, kas vēlas dzirdēt mūsu operdīvas. 11., 15., 18., 23. marts.
Wiener-staatsoper.at


Sting: My Songs
Iepriekšējā tūrē Stings Latvijā neiegriezās, un viņa faniem bija jāmēro ceļš uz kādu no kaimiņvalstu koncertarēnām, bet šogad iemīļotākās dziesmas no dziedātāja daiļrades varēs dzirdēt Arēnā Rīga. Biļetes laistas pārdošanā pavisam nesen, laika domāt nav atlicis daudz — jāķer, kamēr ir. 10. jūnijs.
Bilesuserviss.lv


Jazz Fest Wien 2019: Snarky Puppy
Kamēr Roterdamas, Montrē un citi džeza festivāli savas programmas vēl nav izziņojuši, Vīne piedāvā pārskatāmā nākotnē vienīgo Snarky Puppy koncertu Eiropā. Ar vairākām Grammy balvām apbalvotā džeza, fusion, roka grupa pelnīti tiek dēvēta par muzikāliem anarhistiem, kam neiespējami noteikti žanrisko piederību — vienkārši jāklausās un jābauda. 24. jūnijs.
Jazzfest.wien


Riga Jurmala Music Festival
Četri koncerti ar izciliem orķestriem un diriģentiem — Bavārijas Radio simfoniskais ar Marisu Jansonu, Izraēlas filharmoniķi ar Zubinu Metu, Londonas simfoniķi ar Džanandreu Nosedu un Krievijas Nacionālais simfoniskais ar Mihailu Pletņevu. No 21. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā.
Facebook.com/rigajurmalamusicfestival

Kino


Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi
Aktuāli — kamēr Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā ceļ iepirkumu centru Akropole, uz ekrāniem nonāk režisora Edmunda Jansona pirmā pilnmetrāžas filma, kurā bērni ar runājošu suņu palīdzību cīnās pret Maskačkas apbūvi. No 1. februāra.


1906
Simtgades filmu programmu noslēgs Gata Šmita laikmeta drāma, kas piedāvā atskatīties uz dzīvi Rīgā pēc 1905. gada revolūcijas. Sekojot līdzi vairākiem varoņiem, režisors mudina uz notikumiem paraudzīties, iedziļinoties konkrētos dzīvesgājumos un detalizēti portretējot laikmeta garu. No 14. marta.


Reiz Holivudā / Once Upon a Time in Hollywood
Kventina Tarantīno darbs atainos kāda pabalējuša televīzijas aktiera un viņa dubliera kaskadiera centienus «ierakstīties» Holivudas filmu industrijā 60. gadu beigās. Galvenajās lomās Breds Pits un Leonardo di Kaprio. Uz pasaules ekrāniem 2019. gada vasarā, rudenī.


Dvēseļu putenis
Filmas projekts radīja viļņošanos kinonozarē jau pirms tā sākšanas, jo līdzekļi tika piešķirti, apejot Nacionālā Kino centra konkursa kārtību. Režisora Dzintara Dreiberga vadībā projekts iegūst ambiciozas aprises — aizvadīti vairāki filmēšanas posmi ar vērienīgiem masu skatiem. No 11. novembra.


Kas notiek krēslā / What We Do in the Shadows
Jaunzēlandiešu komiķa Džemeina Klementa un režisora Taika Vaititi 2014. gada kopdarbs — pseidodokumentālajā žanrā veidotā vampīrkomēdija — ir izcila parodija. Nākamgad ASV kabeļtelevīzijā FX būs skatāms filmas iedvesmots seriāls. Uz ekrāniem 2019. gadā.

Teātris un opera


Kaija
Minhenes Rezidencteātrī
Teātra vecajā ēkā jeb Kiviljē teātrī (Cuvilliéstheater) 19. janvārī notiks pirmizrāde Alvja Hermaņa otrajai Čehova Kaijai. Kristīnes Jurjānes kostīmi. Kā apsolīts teātra mājaslapā, pēc 22 gadiem JRT tapušajā uzvedumā režisors būs mainījis perspektīvu un vairs nesmīkņās par aizejošās mākslinieku paaudzes dīvainībām. Nākamās izrādes 21. un 30. janvārī.
Residenztheater.de


Moljēra Mizantrops
12. un 13. janvārī Maskavas Gogoļa centrā tiks izrādīts Elmāra Seņkova iestudētais Moljēra Mizantrops. Klasiķa teksts pārstrādāts un mūsdienīgots. Notikumu laiktelpa — interneta sabiedrība. Jautājums vecais — ko darīt cilvēkam, kas grib runāt tikai to, ko domā? Izrāde ir repertuārā, datumi jāmeklē teātra mājaslapā.
Gogolcenter.com


Hektora Berlioza Trojieši
Gada sākumā Bastīlijas operā Parīzē notiks Elīnas Garančas debija Didonas lomā Hektora Berlioza Trojiešos. (Diemžēl decembra beigās dziedātāja paziņoja, ka veselības apsvērumu dēļ operā nedziedās – red.) Režisors Dmitrijs Čerņakovs ir vienlaikus izaicinošs un klasisks, viņš prot izmantot dziedātāju aktierisko potenciālu, un Garančai tas ir lielisks. Vienlaikus var pieķert klāt apmēram tajā pašā laikā Garnjē pilī izaicinošā itāļu režisora Romeo Kasteluči uzvesto Alesandro Skarlati Pirmo nokaušanuNo 22. janvāra līdz 12. februārim.


Pučīni Toska
Veselu mēnesi Koventgārdenā titullomu Pučīni Toskā dziedās Kristīne Opolais, viņas Skarpija būs pats sers Brīns Tervels. Līdz ar to vismaz divi īsti aktieri Džonatana Kenta klasiskajā uzvedumā būs. No 24. maija līdz 20. jūnijam.
Roh.org.uk


Zalcburgas festivāls
Marina Rebeka dziedās Amēliju Verdi operā Simons Bokanegra (15.—29. augusts) par ģeniālu tirānu dēvētā diriģenta Valerija Gergijeva vadībā, bet Romeo Kasteluči pērn iestudētās Riharda Štrausa Salomes atkārtojumā (25.—31. augusts) titullomā būs «gandrīz mūsējā» Asmika Grigorjana, par kuras apbrīnojamo tēlu kritika rakstīja, ka komponists būs viņu ieraudzījis sapnī, lai uzrakstītu šo operu. No 20. jūlija līdz 31. augustam.
Salzburg.info

Elektroniska krātuve

Visiem viegli pieejams kvalitatīvas informācijas avots. Tāda ir iecerēta digitālā Nacionālā enciklopēdija

Vietne Enciklopedija.lv lasītājiem tiks atklāta 18. decembrī. Katrs, kas, sākot no pulksten 11, to atvērs, atradīs vairāk nekā 700 šķirkļu par visdažādākajām tēmām, ko latviešu valodā veidojuši 350 autori. Kvantu fizika, rokmūzika, vēsture, literatūra, balets — šīs ir tikai dažas no vairāk nekā 50 nozarēm. Paralēli vispārējiem jautājumiem īpaša uzmanība digitālajā enciklopēdijā veltīta letonikai — izceļot Latvijai būtiskus notikumus, personības un faktus.

Lai lasītājiem būtu vieglāk orientēties enciklopēdijas saturā, ieviesta arī rubrika Lietpratējs iesaka, kurā nozaru speciālisti pieteiks kādu interesantu rakstu. Pirmais raksts, kas izcelts šajā sadaļā, ir Gustava Strengas un Klāva Sedlenieka veidotais materiāls par Ziemassvētku eglīti. Tāpat enciklopēdijas veidotāji iecerējuši iepazīstināt lasītājus ar tās tapšanas aizkulisēm un redakcijas darbu.

Enciklopēdijā ievietoti arī vairāki simti interaktīvu materiālu — attēli, video un audio faili. Piemēram, šķirkļus par valodām papildina ne tikai vizuālie materiāli, bet arī audiofails ar dialoga fragmentu no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kas jau pārtulkots lībiešu, lietuviešu un citās valodās. Digitālās enciklopēdijas sākumlapā lasītāji varēs redzēt jaunākos materiālus, kas pievienoti vietnei, kā arī sekot līdzi kopējai statistikai par šķirkļiem, autoriem un redakcijas darbiniekiem. «Visi šie skaitļi augs. Gandrīz katru dienu tie mainīsies. Tikai tad šim darbam ir jēga, ja tas ļoti ilgi turpinās,» saka Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Sākot darbu pie enciklopēdijas izstrādes, būtiskākais bija saprast, pēc kādiem principiem tā tiks veidota. Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušās enciklopēdijas pamatā ir šķirkļu princips, tā lietotājiem pieejama bez maksas un primāri veidota digitālajai videi. Jau iznācis viens enciklopēdijas drukātais sējums Latvija, un nākotnē, iespējams, taps vēl citi. Enciklopēdijas darbu pārrauga padome, ko vada kultūras ministre, bet nozaru redkolēģija, kuru veido 57 dažādu zinātnes jomu pārstāvji, un ilustrāciju redkolēģija palīdzējušas izveidot enciklopēdijas klasifikāciju. Tās arī saista redakciju ar speciālistiem un konkrēto zinātņu nozaru pārstāvjiem. «Lai panāktu kvalitatīvu rezultātu, atslēgas moments ir laba sadarbība ar akadēmisko vidi,» uzsver enciklopēdijas galvenais redaktors.

Nekonkurē ar Vikipēdiju

Galvenā digitālās enciklopēdijas mērķauditorija ir ārpus akadēmiskās vides, tāpēc redaktori ieguldījuši lielu darbu, lai enciklopēdijas šķirkļi būtu uzrakstīti populārzinātniskā, plašai publikai saprotamā valodā. «Tomēr tekstam jābūt arī kompetentam,» piebilst Valters Ščerbinskis.

Enciklopēdija nav brīvu eseju apkopojums. Autoriem noteiktas konkrētas prasības gan par rakstu apjomu, gan struktūru un tajos nepieciešamajiem elementiem. Katra šķirkļa sākumā ir tā etimoloģija, ja raksts veidots par kādu plašāku nozari, pieejamas saites arī uz apakšnozarēm, katrā šķirklī ir saites uz saistītiem rakstiem. Tāpat pie rakstiem pieejama arī autoru ieteiktā papildu literatūra. Turklāt, ja grāmata atrodama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pievienota arī saite uz bibliotēkas kopkatalogu. Tā ir digitālās vides priekšrocība, kas jāizmanto, ir pārliecināts Valters Ščerbinskis. Vidējais rakstu garums ir no 10 līdz 15 tūkstošiem zīmju, tomēr enciklopēdijā ir arī daudz garāki un pavisam īsi šķirkļi, kas veltīti konkrētiem jēdzieniem. Lietotājiem jāspēj ērti piekļūt informācijai. «Enciklopēdiju veidojot, esam domājuši par to, kā ar iespējami mazāku klikšķu skaitu nokļūt pie nepieciešamā.» Daudzi lasītāji enciklopēdijā nonāks arī, meklējot atslēgas vārdus Google vai kādā citā interneta meklētājā, taču, lai raksti tajā atrastos augstās pozīcijās, tiem jābūt labi apmeklētiem. Tāpēc tehniskā izstrāde, kas uzticēta uzņēmumam Tilde, un arī vietnes kvalitatīva uzturēšana ir ļoti būtiska. Enciklopēdija būs noderīga arī studentiem, tāpēc vietnē īpaši izstrādāta atsauču veidošanas iespēja — pie katra raksta pieejama saite, kas izveidos akadēmiski precīzu atsauci uz to.

Nacionālā digitālā enciklopēdija nekonkurē ar plaši pieejamajām kolektīvi veidotām interneta enciklopēdijām. Arī tās ir informācijas ieguves avots lielai daļai cilvēku. «Protams, mums nekad nebūs tāda tempa kā Vikipēdijai, kuru veido neskaitāms skaits darbarūķu,» atzīst Valters Ščerbinskis. Tomēr šī enciklopēdija atšķiras ar informācijas augstticamību, kā to raksturo veidotāji. Kvalitatīvi šķirkļi ar konkrētu autorību. Uzrakstīti labā latviešu valodā.

5 interesanti koncerti decembrī

7. decembrīLatvijas Nacionālajā operā Bezdelīga. Koncertuzvedums. Dināra Alijeva, Džons Ērvins, Pāvels Petrovs un citi, diriģents Jānis Liepiņš

Viens no pēdējiem verisma meistara Džakomo Pučīni opusiem Bezdelīga, kā jau daudzi šī žanra paraugi, piedzīvojis nebūt ne vieglu dzimšanu — izdevējs atteicies iespiest notis, sakot, ka Pučīni šajā mūzikā, kas balansē starp operu un opereti, atklājas kā «slikts Lehārs». Arī mūsdienās Bezdelīga nepavisam nav tik populāra kā citi komponista meistardarbi, taču tas nemazina operas muzikālās kvalitātes un saturisko piepildījumu, un varbūt tieši tāpēc jāizmanto retā iespēja to dzirdēt Rīgā. Trīs atzītie ārzemju viesi kuplinās mūsu operas solistu ansambli, izdzīvojot emocionālo stāstu par kurtizānes Magdas mīlas gaitām 19. gadsimta Parīzē.

9. decembrīKoncertzālē Lielais dzintars Jasmin Toccata Project. Klavesīnists Žans Rondo

Raugoties koncertafišās, šķiet, ka popularitātes vilnis ierāvis sevī arī tādu senu un nereti aizmirstu instrumentu kā klavesīns. Piedāvājot jaunas iespējas un vēl neapgūtus skaņas horizontus, pirms pāris mēnešiem tas piedalījās mūziķes Ievas Salietes un džeza ģitārista Matīsa Čudara sarunā ar Bahu, bet tagad ciklā Pasaule Lielajā dzintarā būs dzirdams dialogā starp baroka mūzikas tradīciju, stilistiku, spēles manieri un tikpat izsmalcināto persiešu tradicionālo mūziku. Dažādo mūziku sastapšanos vadīs par franču brīnumbērnu un klavesīna ģēniju titulētais virtuozs Žans Rondo kopā ar Tomasu Danfordu (lauta) un Keivanu Čemirani (persiešu zarbs, indiešu santors).

21. decembrīLielajā ģildē Saulgrieži a la carte. LNSO Klavieru trio

Svinot piecus gadus ilgo pastāvēšanu, LNSO Klavieru trio (vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte, pianists Mārtiņš Zilberts) uz skatuves aicina līdzās altistu Pēteri Trasunu un kontrabasistu Oskaru Bokanovu, lai kopīgi atskaņotu dzīvespriecīgo kamermūzikas šedevru — Franča Šūberta Foreļkvintetu. Ansambļa nākamo piecgadi koncertā iezīmēs Platona Buravicka jaundarbs Jauna rindkopa, kurā komponists centīsies atklāt sastāva virtuozo spēli un iespējas, apzinoties, ka tā būs tikai «kārtējā jaunā rindkopa klaviertrio repertuārā». Mūzikā spoguļosies mūsdienu cilvēka pretmeti — kaislības un emocijas vienā, bet glābjošs mūžības garīgums otrā pusē. Vieglākai atmosfērai — Astora Pjacollas Četri gadalaiki Buenosairesā.

22. decembrīVidzemes koncertzālē Cēsis Trio Palladio un Mesiāns. Eva Bindere (vijole), Kristīne Blaumane (čells), Reinis Zariņš (klavieres), Antons Dreslers (klarnete)

Lieliskais klavieru trio savu rezidences gadu Vidzemes koncertzālē noslēgs ar veltījumu komponistam Olivjē Mesiānam 110. dzimšanas dienā. Skanēs arī Arvo Perta un Džonatana Hārvija mūzika, taču programmas smagsvari, protams, būs Mesiāna Kvartets laika galam un poļu skaņraža Zigmunta Krauzes Kvartets piedzimšanai. Ja gribas izrauties no Ziemassvētku dziesmiņu ņirboņas, kaut ko labāku, dziļāku, emocionāli piesātinātāku un skaistāku grūti atrast. Arī es nemēģināšu atrast precīzāku raksturojumu par jau uzrakstīto — Mesiāna darbs ir kā «laika neesamība mūžībā, dvēseles nemirstība un laiks kā cilvēka mūžīgais ienaidnieks».

28. decembrīDzintaru koncertzāles Mazā zāle Ziemassvētku festivāls. Gregoriskie dziedājumi. Ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja, vokālā grupa Schola Cantorum Riga

Guntars Prānis ir viens no nopietnākajiem (un arī gandrīz vienīgajiem) viduslaiku mūzikas pētniekiem Latvijā — ne tikai teorētiķis un zinātnieks, bet arī mūziķis. Nupat izdevis grāmatu Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā, bet līdzās pētnieka darbam vada arī vokālo grupu Schola Cantorum Riga, kas specializējas gregorisko korāļu autentiskā (cik nu varam par to spriest) atskaņošanā. Lai arī parasti šādi koncerti tiek asociēti un tiešām arī notiek baznīcās, interesants ir Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāla piedāvājums izmēģināt viduslaiku mūziku Mazās zāles akustikā.

Latvijas kino svēršana

No studentiem līdz klasiķiem — Lielā Kristapa pieturas punkti

Kvalitāte, nevis kvantitāte — šogad nacionālajai kino balvai ir pieteikts mazāk filmu (58) nekā citus gadus. Iepriekšējos trijos gados šis skaitlis, galvenokārt uz īsfilmu un televīzijas filmu rēķina, bija lielāks — 66 (2017); ap 70 (2016) un 94 (2015). Taču šogad, pateicoties simtgades filmu programmai, konkurence saasinās tieši vadošajās kategorijās — pilnmetrāžas dokumentālo filmu un spēlfilmu kategorijās. Šis fakts šāgada Lielo Kristapu padara par vienu no labākajiem neatkarīgās Latvijas laikā.

Īpaši spēcīgi pieteikumi ir pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā, kas no jauna apstiprina — Latvijas tradīcijām bagātais dokumentālais kino savā noslīpētībā un tematiskajā aktualitātē bieži vien ir galvastiesu pārāks par spēlfilmām. Šajā kategorijā par Kristapa statueti sacenšas gan Ivara Selecka kolosālais pirmklasnieku vērojums Turpinājums, gan Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa veltījums Baltijas poētiskajam dokumentālismam Laika tilti, gan Dāvja Sīmaņa sociopolitiski aktuālā lente Mūris.

Par laureātiem lems žūrija, kuras sastāvā ir gan vietējie nozares pārstāvji, gan ārvālstīs strādājoši latviešu izcelsmes kinoprofesionāļi. Balvas 23 nominācijās tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā 12. novembra vakarā plkst. 20, ko atliktajā tiešraidē plkst. 21 pārraidīs LTV1.

Atklājumi

1977. gadā iedibinātā balva ir izturējusi smagus laikus neatkarības sākumposmā, bet gadu gaitā spējusi pielāgoties dažādām situācijas izmaiņām. Kopš 2016. gada Lielais Kristaps ir ieguvis nacionālās kino balvas statusu un no festivāla pārtapis par filmu skati. Tāpēc Lielā Kristapa skatēs vairs netiek izrādīts milzīgs daudzums filmu, bet ir tikai balvai nominēto kinodarbu seansi un atsevišķas pirmizrādes. Vienvārdsakot, šī ir lieliska iespēja noskatīties kādu vēl neredzētu, bet kārotu latviešu filmu.

Taču ne tikai — tā ir laba izdevība redzēt arī jaunākos studentu veikumus (īsmetrāžas filmas), kā arī Latvijas Televīzijas aizsāktā filmu cikla Latvijas kods īsfilmu pirmizrādes (sešas filmas, katra 26 minūtes gara). Jāpiebilst, ka dzīve audiovizuāli piesātinātā laikmetā, kā arī filmēšanas iespēju demokratizācija gadu gaitā atstājusi labu iespaidu uz studentu darbu kvalitāti. Kino veidotāji arvien drosmīgāk eksperimentē gan ar žanriem, gan ar dažādiem izteiksmes veidiem, kas patīkami atšķiras no štampiem pieblīvētā pamatplūsmas repertuāra.

Studentu filmu skatē šogad ir gan zinātniskās fantastikas darbs Viņu sauca Haoss Bērziņš (rež. Signe Birkova), gan asprātīga interpretācija par vietējiem kultūras kontekstiem un parādībām — eksistenciālu jautājumu caurvītā Martas Elīnas Martinsones komēdija Viesturs Kairišs iznāk no meža ar pašu režisoru vienā no lomām.

Līdztekus filmu seansiem Lielajā Kristapā būs arī arhitekta Zigmāra Jaujas grāmatas Zudušos kinoteātrus meklējot atklāšana 8. novembrī plkst. 17, kā arī tikšanās ar latviešu izcelsmes Holivudas aktrisi un šāgada žūrijas biedri Rutanju Aldu. Viņa savulaik filmējusies Holivudas lieldarbos — Briežu mednieks (1978) un Mīļā māmiņa (1981); tikšanās notiks 9. novembrī plkst. 17.30.

Poētisks gads

Šogad, kad Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa dokumentālā filma Laika tilti no jauna ir aktualizējusi pārdomas un diskusijas par vispazīstamāko Latvijas kinematogrāfijas strāvojumu — poētisko dokumentālismu —, arī nacionālā kino balva noris tā zīmē. Lielais Kristaps tika atklāts ar pazīstamo klasiķu Herca Franka, Aivara Freimaņa un Ulda Brauna dokumentālajiem darbiem. Rīgas dokumentālās kino skolas retrospekcija paredzēta arī seansā Lāčplēša dienā 11. novembrī plkst. 16. Tajā deviņus kinodarbus ir izvēlējušies kinoteorijas un žurnālistikas vecmeistari — Ābrams Kleckins un Mihails Savisko, kurš vairāk nekā 10 gadus vadīja padomju laikā leģendāro televīzijas raidījumu Kino un mēs. Retrospekcijā iekļautie darbi tapuši laika posmā no 60. līdz 80. gadiem, un autoru vidū ir režisori Hercs Franks, Rolands Kalniņš, Ivars Seleckis, Laima Žurgina un citi.

Kleckins un Savisko šogad saņems arī Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu, un tā ir pirmā reize, kad apbalvojumu saņem nevis kino veidotāji, bet gan teorētiķi. Tieši Kleckins un Savisko bija pirmie, kas pamanīja, runāja un rakstīja par Rīgas poētiskā dokumentālisma skolu — spēju kolektīvisma laikā veidot personiskus, poētiskus kinostāstus par cilvēkiem un viņu pārdzīvojumiem, kuru cilvēciskā izteiksme tik ļoti kontrastēja ar padomju kinohroniku deklaratīvismu.

Nacionālā kino balva Lielais Kristaps

Līdz 13. novembrim kinoteātrī Splendid Palace. Biļetes no 3 līdz 10 €.

5 interesanti koncerti novembrī

4. novembrī koncertzālē Gors
Bahs un Baltija. Ērģelniece Iveta Apkalna, Kremerata Baltica

Sākot Eiropas koncertturneju, mūziķi pirmo reizi satiksies Rēzeknē, lai vēlāk saspēlētos astoņos koncertos Vācijā un Austrijā. Koncerts Apkalnas rezidencē, prestižajā Elbas filharmonijā, tiek īpaši gaidīts un jau izpārdots, bet klausītāji vēl var pasteigties izķert pēdējās pārdesmit vietas Gorā. Programmā līdzās dižgaram Baham Baltijas leģendas — Vasks, Ešenvalds un Sumera.

9. novembrī Dzintaru koncertzālē, 10. novembrī Vidzemes koncertzālē Cēsis
Euroradio Jazz Orchestra

Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kuras dalībnieki ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, katru gadu veido īpašu džeza orķestri, kurā piedalās talantīgākie jaunie mūziķi — pa vienam no katras dalībvalsts. Latviju šogad pārstāvēs trombonists Vilhelms Logins, bet koncertos izskanēs programma, kas veltīta Baltijas valstu simtgadei — komponisti Kārlis Vanags, Kirke Karja (Igaunija) un Daiņus Pulausks (Lietuva) radījuši gan individuālus jaundarbus, gan kopēju kompozīciju Baltic Vibes.

17. novembrī koncertzālē Lielais dzintars
Mātei Latvijai. Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Gintars Rinkēvičs

Dāvanu klausītājiem valsts svētku priekšvakarā sarūpējušas piecas latviešu skaņu meistares — introvertā Maija Einfelde, dabas iedvesmotā Selga Mence, emocionāli inteliģentā Gundega Šmite, izsmalcinātā Santa Ratniece un inovatīvā eksperimentētāja Marina Gribinčika. Simfonisko miniatūru žanrs tiks papildināts ar kompozīcijām, kur dāmas meklējušas ierosmi saules, viļņu, vēja un gaismas tēlos.

24. novembrī Lielajā ģildē
Baltijas simfoniskais festivāls. Koncerts trim orķestriem. Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Mihails Gertss, Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Gintars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga

Kad Baltijas opernamu savstarpējās viesizrādes aizritējušas, simtgade vienuviet pulcē reģiona galvenos simfoniskos orķestrus. Mūsējie pirmatskaņos smalkā skaņurakstu vērpēja Kristapa Pētersona jaundarbu, bet kaimiņi klausītājus iepazīstinās ar Mikolaja Konstantina Čurļoņa Jūru un Erki Svena Tīra Sow the Wind. Pārbaudījums Lielās ģildes ietilpībai un akustikai būs visu trīs kolektīvu kopīgi atskaņotais Maikla Dohertija opuss Laika mašīna.

24. novembrī teātra namā Jūras vārti
SŌ Percussion

Amerikāņu sitaminstrumentu kvarteta SŌ Percussion pastāvēšanas vēsture ir gandrīz 20 gadus gara — muzicējot dažādos žanros, sadarbojoties ar dažādiem mūsdienu komponistiem un mūziķiem, viņi ir viens no kritiķu visvairāk atzītajiem un publikas iemīļotajiem ansambļiem. Latvijas klausītājiem varētu būt interesanti pirmo reizi satikties ar enerģiskajiem sitaminstrumentu pavēlniekiem, bet der atcerēties, ka arī pašmāju Perpetuum Ritmico nemaz neatpaliek no pasaules zvaigznēm un mūsu platuma grādos ir biežāk dzirdami.

Ar lielo festivālu atblāzmām

Ko vērts noskatīties kinofestivālā Baltijas pērle no 19. līdz 25. septembrim

Vasara. Rež. Kirils Serebreņņikovs

Urķīgi funkcionāri 80. gados vētī populārā krievu mūziķa Viktora Coja un grupas Kino dziesmu tekstus, piedēvē sliktu ietekmi uz jaunatni. Drāma lūko pētīt gan laikmetu, gan tā underground un ikdienu, jo, galu galā, tieši tas iedvesmoja Coja mūziku. Režisora skats uz Kino pirmsākumiem ir jauneklīgs, ironisks un košs, noskaņas radīšanai izmantojot arī mūzikla elementus un animāciju.
19. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.30, 21. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 16.45 un 22. septembrī plkst. 12.45, 23. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.


Māja, ko uzcēla Džeks.
Rež. Larss fon Trīrs

No filmas dveš cinisks nihilisms, radot iespaidu, ka tās režisors, izcilais psiholoģisko drāmu autors Larss fon Trīrs šobrīd no jauna ir uz emocionālā sabrukuma robežas. Sākotnēji iecerēta kā daudzsēriju filma, viņa jaunākā kinolente ir baiss, Dantes Dievišķās komēdijas motīvu caurausts darbs — brutālas nežēlības «albums». Taču taisnības labad jāteic, ka fon Trīrs vairs nav uzdevumu augstumos: filmā anatomijas ir jūtami vairāk nekā prāta.
19. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 20.45 un 23. septembrī plkst. 20.15.


Aukstais karš.
Rež. Pāvels Pavļikovskis

Polija, pēckara gadi — ar varu uztiepts sociālisms un slēgtas robežas. Tieši tik nepielūdzamā vidē iemīlas poļu režisora Pāvela Pavļikovska (un godalgām bagātās 2013. gada filmas Ida autora) varoņi Zula un Viktors. Mīlestība — jau tā sarežģīta — šajos apstākļos kļūst gandrīz vai neiespējama, un režisors to portretē skaisti, bet ne uzskaistināti, godīgi un dažbrīd līdz asarām smeldzīgi. Galu galā, tas ir stāsts par viņa vecākiem. Zulu spēlējošā poļu aktrise Joannu Kuliga ir īsts atradums.
20. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 17 un 23. septembrī plkst. 16.


Dedzināšana.
Rež. Čandons Lī

Haruki Murakami īsstāstā Šķūņu dedzināšana daļēji balstītā filma un tās varoņu raksturi ir dzīvā atmiņā kopš šāgada Kannu kinofestivāla. Dienvidkorejiešu režisors Čandons Lī ir radījis noslēpumainu un iztēli dāsni barojošu darbu, kura nevainojami noslīpētajā stāstā savijas ilgas pēc mīlestības, sociālās nevienlīdzības elementi un iezīmējas altruis­ma robežas. Dedzināšana ir izcils piemērs tam, ka laba stāstniecība nenozīmē skatītājam visu izstāstīt, bet gan likt iztēloties.
21. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 20.30 un 24. septembrī plkst. 20.15.


Eva.
Rež. Benuā Žako

Drāma ar psiholoģiskā trillera ambīcijām, kuras centrālās tēmas ir identitāte, krāpšana un dubultā dzīve. Taču Benuā Žako, kā allaž, savos darbos lielāku uzsvaru liek uz «iepakojumu», proti, vizuālo veidolu, nevis psiholoģiskajām virāžām. Rezultātā stāstam par kāda jauna rakstnieka (Gaspārs Uliels) apsēstību ar vecāku eskorta sievieti (Izabella Ipēra)  piemīt gluži vai B kategorijas žanra veidols.
20. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 21. un 23. septembrī plkst. 20.35.


Māksla būt draugiem.
Rež. Stenlijs Tuči

Rotaļīga biogrāfiskā drāma par šveiciešu māk­slinieku un skulptoru Alberto Džakometi jeb, precīzāk, viņa nebeidzamo darbu pie amerikāņu kritiķa Džeimsa Lorda portreta. Aktiera Stenlija Tuči veidotā filma, lai arī vietumis šabloniska un uzspēlēta, ir jestrs mākslinieka portretējums, kurā Džakometi lomu ekspresīvi nospēlē austrāliešu aktieris Džefrijs Rašs. Kvalitatīva kultūrizklaide.
21. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 19.15 un 24. septembrī plkst. 18.40.


Mežonīgā dzīve.
Rež. Pols Dano

Izrādīta Kannu kinofestivāla apakšprogrammā, tālu no galvenā konkursa lielās kņadas, amerikāņu aktiera Pola Dano režisētā drāma par 60. gadiem ir apveltīta ar klusu spēku. Dano un viņa dzīvesbiedres Zojas Kazanas kopīgi veidotais scenārijs ir stingrs mugurkauls introvertai ģimenes drāmai par mīlestības trauslumu, zudušā neatgriešanos un gluži vai traģikomiski prozaisku ikdienas lietu milzīgo ietekmi uz tik cildenu lietu kā divu cilvēku attiecības. Vienu no lieliskākajām mūža lomām filmā nospēlē britu aktrise Kerija Maligana.
20. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.40.


Dzīve kā pasaka.
Rež. Pernilla Fišere Kristensena

Īpatns filmas nosaukuma (angliski — Becoming Astrid) latviskojums, jo jaunas, gudras un ambiciozas sievietes — pazīstamās zviedru bērnu rakstnieces Astridas Lindgrēnes — dzīve dzimtajā miestiņā Vimerbijā 20. gadsimta pirmajā pusē ne tuvu nelīdzinājās pasakai. Vidē, kur visi visu zina, sava ceļa iešana un atkāpe no tā laika sociālajām normām atspēlējas sāpīgi, taču, par laimi, nesalauž — rakstnieces garīgo spēku filmā spoži nospēlē jaunā zviedru aktrise Alba Augusta.
3. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 18.15.


Kukaiņi.
Rež. Jans Švankmaijers

Čehu klasiķa, pašpasludinātā sirreālista Jana Švankmaijera «atvadu» filma — viņš paziņojis par aiziešanu no kinematogrāfa. Kukaiņi ir krāšņa, formā neordināra komēdija, kuras pamatā ir Karela un Jozefa Čapeku absurda luga No kukaiņu dzīves: filmas varoņi ir aktieri, kas sapulcējušies uz šī iestudējuma mēģinājumu. Aktieri apzināti izvēlēti līdzīgi personāžiem, ko viņi spēlē, un tas ir tikai laika jautājums, kad notiks Kafkas romāna cienīgas metamorfozes.
22. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 15.

Māksla zirgu stallī

Festivāls Survival Kit desmito jubilejas gadu sāk Rīgas cirkā

Nedēļas nogalē ar vērienīgu programmu tiks atklāts laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Festivāla organizatore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāve Marta Krivade stāsta — šī ir prelūdija festivāla otrajai daļai, kas iecerēta 2019. gada maija beigās.

Ārpuszemes mākslinieki

Jubilejas gadā festivāls pēta jēdzienu outlands jeb ārpuszemes, apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā. Identitāšu veidošanās, globālā migrācija — šos un citus tēmā iekļautos jautājumus Survival Kit palīdz vētīt festivāla partneris Gētes Institūts Rīgā. Sadarbības procesā arī veidojies septembra izstādes nosaukums Leer/Stelle. Tukšā telpa. Tas savā veidā turpina festivāla tradīciju iedzīvināt Rīgas tukšās ēkas, pievēršot uzmanību to nākotnes potenciālam. Šoreiz izvēlēts Rīgas cirks, kura jaunā komanda, atsakoties no iesīkstējušās tradīcijas izmantot priekšnesumos savvaļas dzīvniekus, cenšas pārveidot Merķeļa ielas ēku par inovatīvu laikmetīgā cirka mākslas centru.

Izstādes veidošanā Solvita Krese un Inga Lāce no LLMC pieaicinājušas arī kuratorus Sumešu Šarmu (Sumesh Sharma) no Bombejas un Barselonā un Berlīnē strādājošo Anželsu Miraldu (Àngels Miralda). Pie ekspozīcijas tēmas visi iesaistītie nonākuši, vērtējot Rīgas ģeopolitisko situāciju — tā ir centrālais punkts valsts mērogā, bet Eiropas kontekstā joprojām piederīga maz apzinātajai Austrumeiropai.

Savu interpetāciju par perifērā un centrālā pretnostatījumu gan ģeopolitiski, gan sabiedrībā izstādē sniedz 12 mākslinieki no dažādām «ārpuszemēm». Viņu vidū arī sudānietis Kasiuss Fadlabi (Cassius Fadlabi), kas izveidojis sienas gleznojumu cirka pagalmā, un igauniete Krisa Lemsalu (Kris Lemsalu) ar instalāciju cirka ziloņu mītnē, kas gatavota no keramikas suņu galvām un guļammaisiem. Latviju izstādē pārstāv Zīles Ziemeles gleznu sērija par čigānu leģendām.

Atklāšanas programmas pieturpunkti

Sibeljes Kavalji-Baštusas performance Sonjas Kālekalonas produkti labākai dzīvei, to stāsta jaunumi no retro-nākotnes
6. septembrī plkst.18.30 un 8. septembrī plkst 19.
Berlīnē dzīvojošā māksliniece no Brazīlijas performancē izspēlē viesnīcas īpašnieci Sonju Kālekalonu, kas nokļūst uz Zemes pēc atomuzlidojuma. Neredzot iespējas doties prom, viņa nolemj izveidot viesnīcu impēriju. Vērojot, kā māksliniece iemieso te pavāres, te viesnīcas menedžeres lomu, skatītāji tiek rosināti domāt par sievietes daudzpusīgajām spējām, identitātes šķautnēm.

Crazy Clowns’ Disco!
6. septembrī plkst. 21.
Dūmi, lāzeri un pašmāju diskotēkas leģendas aicina izkustināt kājas cirka arēnā. Savu interpretāciju par labāko deju mūziku sniegs zināmu kulta statusu Rīgas ballīšu aprindās ieguvušais Golden Trio — Marta Trektere, Labais Dāma, Kaspars Groševs, kā arī Elīna Sproģe, Rojs Rodžers, Jeļena Glazova, Sandra Mētra un Rīgas cirka radošais direktors, savulaik populārās muzikālās pasākumu sērijas Casablanca 2000 rīkotājs Mārtiņš Ķibers.

Slavs and Tatars, lekcija performance Transliteratīvā ķircināšana
7. septembrī  plkst. 18.
Slāvi un tatāri (Slavs and Tatars) ir mākslinieku kolektīvs, kura darbība veltīta Eirāzijai. Šī ir jaunākā lekcija ciklā Transliteratīvā ķircināšana, kas koncentrējas uz bijušās Padomju Savienības tjurku valodām. Tiks runāts par identitātes politiku, koloniālismu un ticību.

Jogeša Barves veidota filmu programma Sociālā korespondence ar kustīgiem attēliem
8. septembrī plkst. 19.30.
Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts laikā festivāls aicina uz indiešu mākslinieka Jogeša Barves atlasīto kinoprogrammu. Filmas, kuru autori ir indiešu mākslinieki Viržils Frēss, Rani Khanna, Parašars Naiks, Amols K. Patils, kā arī pats Barve, aplūko Indijas marginalizētākās kopienas un joprojām pastāvošo kastu sistēmu. Seanss notiks cirka zirgu stallī, kurā par īpašu atmosfēru gādās mākslinieka Jāņa Novika no otrreizējās pārstrādes kokmateriāliem veidotie cirka interjera elementi.

Festivāls Survival Kit 10

6.—30. septembris. Rīgas cirks, Merķeļa iela 4 (ieeja no A. Kalniņa ielas). Biļetes cena 1—5 €, nopērkamas norises vietā. Lcca.lv

5 interesanti koncerti septembrī

16. septembrī Dzintaru koncertzālē. Gidons Krēmers un Kremerata Baltica. Festivāla noslēgums

Noteikti varētu aicināt arī uz kamerorķestra Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertu — tajā līdzās Bēlas Bartoka un Ferenca Lista mūzikai būs iespēja dzirdēt Kristapa Pētersona jaundarbu. Gidonam Krēmeram ir lieliska reputācija dažādu mākslas veidu sapludināšanā (vienam no tiem, protams, vienmēr esot mūzikai), tāpēc izvēlējos izcelt noslēguma koncertu, kurā kopā ar mūziķiem uzstāsies Parīzes klauni Katrīne Žermēna un Žiljēns Kotro. Zinot Krēmera konceptuālo domāšanu un cirka izpausmju formu nebeidzamo plašumu, domājams, ka arī Dzintaros mūzika savīsies neparedzamā kontrapunktā ar tām skatuviskajām metaforām, kas pieejamas tikai klauniem.

9. septembrī teātra namā Jūras vārti. Kronos stīgu kvartets

Ko gan vēl lai pasaka par Kronos stīgu kvartetu — šo dzīvo mūzikas leģendu ar izcilu diskogrāfiju un pasaules slavu? Lai dzirdētu Kronos, septembrī nav jādodas nekur tālāk par Jūras vārtiem Ventspilī. Kronos kvarteta biogrāfija ir kā piedzīvojumu filma, kuras darbība norit visās pasaules malās. Tikai šeit piedzīvojumi notiek mūzikā, atskaņojot gan hrestomātiskus stīgu kvartetus, tieši Kronos veltītos jaundarbus (tādu ir vairāk nekā 900), gan seno mūziku, gan saspēlējoties ar mūziķiem no visdažādākajiem mūzikas apvāršņiem — viņu vidū arī Astors Pjacolla un ķīniešu pipas meistare Vu Mana.

Nerimstošais meklētāja gars, kvarteta dibinātājs un pirmā vijole Deivids Heringtons saka: «Kronos skan labāk nekā jebkad. Mūzikā vienmēr būs, ko meklēt, būs, ko darīt.» Un viņi spēlē jau vairāk nekā 40 gadus.

12. septembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Sinfonia Concertante sezonas atklāšanas koncerts. Elīna Endzele, Elvijs Endelis, Aleksejs Bahirs, Jānis Porietis, diriģents Guntis Kuzma

Par vienu no septembra intriģējošākajām programmām parūpējies orķestris Sinfonia Concertante. Alekseja Bahira vijoļspēles solo dzirdēsim Šūberta Rondo vijolei un stīgu orķestrim, kurā vijoles kantilēnas mijas ar elegantām pasāžām. Anete Ašmane sarakstījusi jaundarbu marimbai, timpāniem un stīgu orķestrim, kur galvenajās lomās būs Elīna Endzele un Elvijs Endelis.

Programmā arī Artūra Onegēra dramatiskā, saviļņojošā Otrā simfonija ar trompetes dziedājumu skaņdarba izskaņā. Kā teikts koncerta ielūgumā, Jirži Nerudas Koncerts trompetei un stīgu orķestrim esot vēl nespēlēts darbs uz Latvijas skatuvēm. Solists būs Jānis Porietis.

29. septembrī teātra namā Jūras vārti. Grupa Son Lux

Septembrī vērts pa diviem lāgiem paviesoties Jūras vārtos — mēneša izskaņā ar  pirmo koncertu Latvijā viesosies grupa Son Lux. Viņu mūzika ir neparedzama, mazliet skumja un aizraujoši krāčaina. Tajā sastopas souls, elektronika, improvizācija un vēl daudz kas cits. Kopā ar akadēmiski skoloto, dumpīgo skaņradi Raienu Lotu trio sastāvā spēlē Ņujorkas mūziķi — ģitārists Rafiks Batia un bundzinieks Īans Čangs. Koncerts uzrunās tos, kam mūzikā patīk atklāt ko jaunu, žanriski neparastu.

29. septembrī koncertzālē Lielais dzintars. Sinfonietta Rīga, Bens Frosts un Daniels Bjarnasons (Liepājas Mākslas forums)

Danielu Bjarnasonu zinās tie, kas interesējas par Islandes laikmetīgo mūziku vai pagājušā gada decembrī Liepājā klausījās Islandes nedēļas nogales koncertus. Viņa kompozīcijās sastopas jauneklīgs nemiers, skaņu meklējumi starpžanru robežās un rūdīta tehnika. Bens Frosts ir Austrālijā dzimis, Islandē dzīvojošs, skaistas, raupjas un dzīves pilnasinīgas elektroakustiskās mūzikas autors.

Bjarnasons un Frosts satikušies kopdarbā, kam iedvesmas saknes rodamas Tarkovska filmā Solaris. Koncertrelīzē rakstīts, ka līdzās simfoniskajai svītai Solaris, kuru Liepājā atskaņos Sinfonietta Rīga, varēsim vērot Braiena Īno un Nika Robertsona videoprojekcijas ar Tarkovska filmas motīviem.

Bez iespējas aizmirsties

Pasaules problēmas kā uz delnas — sākas Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Sociālais barometrs — tā varētu raksturot ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā Atmiņas par nākotni aptverto tēmu klāstu. Organizatoru mērķis, līdzīgi kā iepriekšējos gados, — izveidot programmu, apvienojot (dažbrīd līdz sāpīgumam) aktuālas tēmas ar kinematogrāfisku iznesību. Katrs no deviņiem darbiem ir rūpīgs skatījums uz kādu tēmu, kas pēdējā gada laikā ir intensīvi apdzīvojušas ziņu virsrakstus un mediju telpu. Filmas neļaus nodoties bezrūpīgam eskeipismam, bet piedāvās iedziļināties stāstos par 20. gadsimtā piedzīvotajām izmaiņām ekoloģijā, virtuālās pasaules aizkulisēm un radikālu ideoloģiju izpausmēm.

Forumu atklās jūlijā Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa filma par Baltijas poētiskā dokumentālisma skolu Laika tilti. Lai arī pārējo darbu vēstījumi tiešā veidā neattiecas uz Latviju, aplūkotās tēmas ir pietiekami svarīgas, lai nodarbinātu arī mūsu prātus.

Populisma greizais ģīmis

Ja runā uzstājīgi un pārliecinošā tonī, tad teiktais ir patiesība — pie šādas pārliecības, šķiet, turas Grieķijas neonacistu partijas Zelta rītausma biedri un viņiem pietuvinātie ļaudis. «Nacisms ir Vācijā, Grieķijai ar to nav nekāda sakara,» nesatricināmi paziņo kāda no norvēģu režisora Hovara Bustnesa filmas Zelta rītausmas meitenes varonēm. Katrai no iemūžinātajām sievietēm ir cieša saikne ar Zelta rītausmas vadošajiem biedriem: viena ir vadītāja meita, cita — partijas deputāta sieva, vēl cita — māte.

Lai arī neatbalstu filmas nosaukumā ietverto nedaudz nievājošo attieksmi pret varonēm, proti, pieaugušu sieviešu dēvēšanu par meitenēm, Bustnesa darbs ir atklāts skats uz partijas demagoģisko ideoloģiju, kurai, izskatās, nav robežu: arī konfrontētas ar faktiem, sievietes allaž savu vīru rīcībai atrod skaidrojumu. Filmā dzirdamā retorika, protams, neattiecas tikai uz Grieķiju — sazvērestības teoriju upuru un vienīgo taisnības nesēju jājamzirdziņus izmanto arī citi Eiropas, to skaitā Latvijas, populisti.

Radikālas ideoloģijas neglīto ģīmi iemūžinājis arī sīriešu režisors Talals Derki filmā Par tēviem un dēliem. Stāsts par bērnu audzināšanu kā nākotnes džihādistu sagatavošanu novelk jaunas jēdziena «pāragra pieaugšana» robežas.

Krievijas portreti

Savstarpēji atšķirīgi, taču atmiņā paliekoši Krievijas portretējumi ir Staņislava Muhas stāsts Kolima. Pa kaulu ceļu un Martas Prusas darbs Par katru cenu. Muhas filma ir liecība par Krievijas Tālo Austrumu reģionu, kurā 20. gadsimta 40. un 50. gados atradās viens no lielākajiem soda lēģeru kompleksiem Padomju Savienībā. Režisora rīcība gan dažviet balansē uz ētikas robežas, proti, viņš filmā iekļāvis dažus stāstus, ko varoņi ir lūguši nedarīt. Lai arī vēstījums ir nedaudz saraustīts, filma izteiksmīgi portretē Tālo Austrumu reģionu, kurā sastopas gan pagātnes rēgi, gan Krievijas šābrīža politiskā situācija un — interesantākais — vietējo iedzīvotāju attieksme. Tā ir gan dziļi rezignēta, gan kaujinieciski opozicionāra.

Savukārt Martas Prusas dokumentālā filma Par katru cenu vēsta par Krievijas mākslas vingrotāju un olimpisko čempioni Margaritu Mamunu. Prusa ar kameru neuzkrītoši seko līdzi tolaik 20 gadus vecās sportistes treniņu ikdienai. Nofilmētie materiāli atklāj klusu un pārcilvēcīgu spēku, kā arī treneru nežēlīgo attieksmi pret sportistiem — lamuvārdi un pārmetumi dažviet liek ausīm vīst.

Cilvēks pret dabu

Pastiprinoties klimata pārmaiņām, dokumentālistu tēmu lokā bieži parādās darbi, kuru fokusā ir ekoloģijas problēmas un cilvēka mijiedarbība ar dabu. Piemēram, Tagarta Sīgela un Džona Beca veidotā filma Kādas sēklas stāsts ir informatīvi blīvs vēstījums, kas gluži kā pētnieciskās žurnālistikas eseja aplūko bioloģiskās daudzveidības tēmu: izrādās, 20. gadsimta laikā ASV ir zuduši 94% kādreiz audzēto augu sēklu.

Savukārt krietni apcerīgākā noskaņā ir veidota Gabrielas Breidijas filma Izsalkušo spoku sala — vēstījums par Austrālijai piederošo Ziemassvētku salu, kas kalpo kā viena no teritorijām, kur tiek novirzīti un turēti patvēruma meklētāji. Ar šo filmas vadlīniju savdabīgā simbolismā saspēlējas otra sižeta līnija: salas «pamatiemītnieku»  milzu krabju sezonālā migrācija un vietējo iesaiste šajā notikumā. 

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

No 5. līdz 9. septembrim Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Vairāk informācijas Nkc.gov.lv