Kategorijas: Afiša

Ar lielo festivālu atblāzmām

Ko vērts noskatīties kinofestivālā Baltijas pērle no 19. līdz 25. septembrim

Vasara. Rež. Kirils Serebreņņikovs

Urķīgi funkcionāri 80. gados vētī populārā krievu mūziķa Viktora Coja un grupas Kino dziesmu tekstus, piedēvē sliktu ietekmi uz jaunatni. Drāma lūko pētīt gan laikmetu, gan tā underground un ikdienu, jo, galu galā, tieši tas iedvesmoja Coja mūziku. Režisora skats uz Kino pirmsākumiem ir jauneklīgs, ironisks un košs, noskaņas radīšanai izmantojot arī mūzikla elementus un animāciju.
19. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.30, 21. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 16.45 un 22. septembrī plkst. 12.45, 23. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.


Māja, ko uzcēla Džeks.
Rež. Larss fon Trīrs

No filmas dveš cinisks nihilisms, radot iespaidu, ka tās režisors, izcilais psiholoģisko drāmu autors Larss fon Trīrs šobrīd no jauna ir uz emocionālā sabrukuma robežas. Sākotnēji iecerēta kā daudzsēriju filma, viņa jaunākā kinolente ir baiss, Dantes Dievišķās komēdijas motīvu caurausts darbs — brutālas nežēlības «albums». Taču taisnības labad jāteic, ka fon Trīrs vairs nav uzdevumu augstumos: filmā anatomijas ir jūtami vairāk nekā prāta.
19. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 20.45 un 23. septembrī plkst. 20.15.


Aukstais karš.
Rež. Pāvels Pavļikovskis

Polija, pēckara gadi — ar varu uztiepts sociālisms un slēgtas robežas. Tieši tik nepielūdzamā vidē iemīlas poļu režisora Pāvela Pavļikovska (un godalgām bagātās 2013. gada filmas Ida autora) varoņi Zula un Viktors. Mīlestība — jau tā sarežģīta — šajos apstākļos kļūst gandrīz vai neiespējama, un režisors to portretē skaisti, bet ne uzskaistināti, godīgi un dažbrīd līdz asarām smeldzīgi. Galu galā, tas ir stāsts par viņa vecākiem. Zulu spēlējošā poļu aktrise Joannu Kuliga ir īsts atradums.
20. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 17 un 23. septembrī plkst. 16.


Dedzināšana.
Rež. Čandons Lī

Haruki Murakami īsstāstā Šķūņu dedzināšana daļēji balstītā filma un tās varoņu raksturi ir dzīvā atmiņā kopš šāgada Kannu kinofestivāla. Dienvidkorejiešu režisors Čandons Lī ir radījis noslēpumainu un iztēli dāsni barojošu darbu, kura nevainojami noslīpētajā stāstā savijas ilgas pēc mīlestības, sociālās nevienlīdzības elementi un iezīmējas altruis­ma robežas. Dedzināšana ir izcils piemērs tam, ka laba stāstniecība nenozīmē skatītājam visu izstāstīt, bet gan likt iztēloties.
21. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 20.30 un 24. septembrī plkst. 20.15.


Eva.
Rež. Benuā Žako

Drāma ar psiholoģiskā trillera ambīcijām, kuras centrālās tēmas ir identitāte, krāpšana un dubultā dzīve. Taču Benuā Žako, kā allaž, savos darbos lielāku uzsvaru liek uz «iepakojumu», proti, vizuālo veidolu, nevis psiholoģiskajām virāžām. Rezultātā stāstam par kāda jauna rakstnieka (Gaspārs Uliels) apsēstību ar vecāku eskorta sievieti (Izabella Ipēra)  piemīt gluži vai B kategorijas žanra veidols.
20. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 21. un 23. septembrī plkst. 20.35.


Māksla būt draugiem.
Rež. Stenlijs Tuči

Rotaļīga biogrāfiskā drāma par šveiciešu māk­slinieku un skulptoru Alberto Džakometi jeb, precīzāk, viņa nebeidzamo darbu pie amerikāņu kritiķa Džeimsa Lorda portreta. Aktiera Stenlija Tuči veidotā filma, lai arī vietumis šabloniska un uzspēlēta, ir jestrs mākslinieka portretējums, kurā Džakometi lomu ekspresīvi nospēlē austrāliešu aktieris Džefrijs Rašs. Kvalitatīva kultūrizklaide.
21. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 19.15 un 24. septembrī plkst. 18.40.


Mežonīgā dzīve.
Rež. Pols Dano

Izrādīta Kannu kinofestivāla apakšprogrammā, tālu no galvenā konkursa lielās kņadas, amerikāņu aktiera Pola Dano režisētā drāma par 60. gadiem ir apveltīta ar klusu spēku. Dano un viņa dzīvesbiedres Zojas Kazanas kopīgi veidotais scenārijs ir stingrs mugurkauls introvertai ģimenes drāmai par mīlestības trauslumu, zudušā neatgriešanos un gluži vai traģikomiski prozaisku ikdienas lietu milzīgo ietekmi uz tik cildenu lietu kā divu cilvēku attiecības. Vienu no lieliskākajām mūža lomām filmā nospēlē britu aktrise Kerija Maligana.
20. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 18.40.


Dzīve kā pasaka.
Rež. Pernilla Fišere Kristensena

Īpatns filmas nosaukuma (angliski — Becoming Astrid) latviskojums, jo jaunas, gudras un ambiciozas sievietes — pazīstamās zviedru bērnu rakstnieces Astridas Lindgrēnes — dzīve dzimtajā miestiņā Vimerbijā 20. gadsimta pirmajā pusē ne tuvu nelīdzinājās pasakai. Vidē, kur visi visu zina, sava ceļa iešana un atkāpe no tā laika sociālajām normām atspēlējas sāpīgi, taču, par laimi, nesalauž — rakstnieces garīgo spēku filmā spoži nospēlē jaunā zviedru aktrise Alba Augusta.
3. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 18.15.


Kukaiņi.
Rež. Jans Švankmaijers

Čehu klasiķa, pašpasludinātā sirreālista Jana Švankmaijera «atvadu» filma — viņš paziņojis par aiziešanu no kinematogrāfa. Kukaiņi ir krāšņa, formā neordināra komēdija, kuras pamatā ir Karela un Jozefa Čapeku absurda luga No kukaiņu dzīves: filmas varoņi ir aktieri, kas sapulcējušies uz šī iestudējuma mēģinājumu. Aktieri apzināti izvēlēti līdzīgi personāžiem, ko viņi spēlē, un tas ir tikai laika jautājums, kad notiks Kafkas romāna cienīgas metamorfozes.
22. septembrī Splendid Palace Mazajā zālē plkst. 15.

Māksla zirgu stallī

Festivāls Survival Kit desmito jubilejas gadu sāk Rīgas cirkā

Nedēļas nogalē ar vērienīgu programmu tiks atklāts laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Festivāla organizatore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāve Marta Krivade stāsta — šī ir prelūdija festivāla otrajai daļai, kas iecerēta 2019. gada maija beigās.

Ārpuszemes mākslinieki

Jubilejas gadā festivāls pēta jēdzienu outlands jeb ārpuszemes, apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā. Identitāšu veidošanās, globālā migrācija — šos un citus tēmā iekļautos jautājumus Survival Kit palīdz vētīt festivāla partneris Gētes Institūts Rīgā. Sadarbības procesā arī veidojies septembra izstādes nosaukums Leer/Stelle. Tukšā telpa. Tas savā veidā turpina festivāla tradīciju iedzīvināt Rīgas tukšās ēkas, pievēršot uzmanību to nākotnes potenciālam. Šoreiz izvēlēts Rīgas cirks, kura jaunā komanda, atsakoties no iesīkstējušās tradīcijas izmantot priekšnesumos savvaļas dzīvniekus, cenšas pārveidot Merķeļa ielas ēku par inovatīvu laikmetīgā cirka mākslas centru.

Izstādes veidošanā Solvita Krese un Inga Lāce no LLMC pieaicinājušas arī kuratorus Sumešu Šarmu (Sumesh Sharma) no Bombejas un Barselonā un Berlīnē strādājošo Anželsu Miraldu (Àngels Miralda). Pie ekspozīcijas tēmas visi iesaistītie nonākuši, vērtējot Rīgas ģeopolitisko situāciju — tā ir centrālais punkts valsts mērogā, bet Eiropas kontekstā joprojām piederīga maz apzinātajai Austrumeiropai.

Savu interpetāciju par perifērā un centrālā pretnostatījumu gan ģeopolitiski, gan sabiedrībā izstādē sniedz 12 mākslinieki no dažādām «ārpuszemēm». Viņu vidū arī sudānietis Kasiuss Fadlabi (Cassius Fadlabi), kas izveidojis sienas gleznojumu cirka pagalmā, un igauniete Krisa Lemsalu (Kris Lemsalu) ar instalāciju cirka ziloņu mītnē, kas gatavota no keramikas suņu galvām un guļammaisiem. Latviju izstādē pārstāv Zīles Ziemeles gleznu sērija par čigānu leģendām.

Atklāšanas programmas pieturpunkti

Sibeljes Kavalji-Baštusas performance Sonjas Kālekalonas produkti labākai dzīvei, to stāsta jaunumi no retro-nākotnes
6. septembrī plkst.18.30 un 8. septembrī plkst 19.
Berlīnē dzīvojošā māksliniece no Brazīlijas performancē izspēlē viesnīcas īpašnieci Sonju Kālekalonu, kas nokļūst uz Zemes pēc atomuzlidojuma. Neredzot iespējas doties prom, viņa nolemj izveidot viesnīcu impēriju. Vērojot, kā māksliniece iemieso te pavāres, te viesnīcas menedžeres lomu, skatītāji tiek rosināti domāt par sievietes daudzpusīgajām spējām, identitātes šķautnēm.

Crazy Clowns’ Disco!
6. septembrī plkst. 21.
Dūmi, lāzeri un pašmāju diskotēkas leģendas aicina izkustināt kājas cirka arēnā. Savu interpretāciju par labāko deju mūziku sniegs zināmu kulta statusu Rīgas ballīšu aprindās ieguvušais Golden Trio — Marta Trektere, Labais Dāma, Kaspars Groševs, kā arī Elīna Sproģe, Rojs Rodžers, Jeļena Glazova, Sandra Mētra un Rīgas cirka radošais direktors, savulaik populārās muzikālās pasākumu sērijas Casablanca 2000 rīkotājs Mārtiņš Ķibers.

Slavs and Tatars, lekcija performance Transliteratīvā ķircināšana
7. septembrī  plkst. 18.
Slāvi un tatāri (Slavs and Tatars) ir mākslinieku kolektīvs, kura darbība veltīta Eirāzijai. Šī ir jaunākā lekcija ciklā Transliteratīvā ķircināšana, kas koncentrējas uz bijušās Padomju Savienības tjurku valodām. Tiks runāts par identitātes politiku, koloniālismu un ticību.

Jogeša Barves veidota filmu programma Sociālā korespondence ar kustīgiem attēliem
8. septembrī plkst. 19.30.
Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts laikā festivāls aicina uz indiešu mākslinieka Jogeša Barves atlasīto kinoprogrammu. Filmas, kuru autori ir indiešu mākslinieki Viržils Frēss, Rani Khanna, Parašars Naiks, Amols K. Patils, kā arī pats Barve, aplūko Indijas marginalizētākās kopienas un joprojām pastāvošo kastu sistēmu. Seanss notiks cirka zirgu stallī, kurā par īpašu atmosfēru gādās mākslinieka Jāņa Novika no otrreizējās pārstrādes kokmateriāliem veidotie cirka interjera elementi.

Festivāls Survival Kit 10

6.—30. septembris. Rīgas cirks, Merķeļa iela 4 (ieeja no A. Kalniņa ielas). Biļetes cena 1—5 €, nopērkamas norises vietā. Lcca.lv

5 interesanti koncerti septembrī

16. septembrī Dzintaru koncertzālē. Gidons Krēmers un Kremerata Baltica. Festivāla noslēgums

Noteikti varētu aicināt arī uz kamerorķestra Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertu — tajā līdzās Bēlas Bartoka un Ferenca Lista mūzikai būs iespēja dzirdēt Kristapa Pētersona jaundarbu. Gidonam Krēmeram ir lieliska reputācija dažādu mākslas veidu sapludināšanā (vienam no tiem, protams, vienmēr esot mūzikai), tāpēc izvēlējos izcelt noslēguma koncertu, kurā kopā ar mūziķiem uzstāsies Parīzes klauni Katrīne Žermēna un Žiljēns Kotro. Zinot Krēmera konceptuālo domāšanu un cirka izpausmju formu nebeidzamo plašumu, domājams, ka arī Dzintaros mūzika savīsies neparedzamā kontrapunktā ar tām skatuviskajām metaforām, kas pieejamas tikai klauniem.

9. septembrī teātra namā Jūras vārti. Kronos stīgu kvartets

Ko gan vēl lai pasaka par Kronos stīgu kvartetu — šo dzīvo mūzikas leģendu ar izcilu diskogrāfiju un pasaules slavu? Lai dzirdētu Kronos, septembrī nav jādodas nekur tālāk par Jūras vārtiem Ventspilī. Kronos kvarteta biogrāfija ir kā piedzīvojumu filma, kuras darbība norit visās pasaules malās. Tikai šeit piedzīvojumi notiek mūzikā, atskaņojot gan hrestomātiskus stīgu kvartetus, tieši Kronos veltītos jaundarbus (tādu ir vairāk nekā 900), gan seno mūziku, gan saspēlējoties ar mūziķiem no visdažādākajiem mūzikas apvāršņiem — viņu vidū arī Astors Pjacolla un ķīniešu pipas meistare Vu Mana.

Nerimstošais meklētāja gars, kvarteta dibinātājs un pirmā vijole Deivids Heringtons saka: «Kronos skan labāk nekā jebkad. Mūzikā vienmēr būs, ko meklēt, būs, ko darīt.» Un viņi spēlē jau vairāk nekā 40 gadus.

12. septembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Sinfonia Concertante sezonas atklāšanas koncerts. Elīna Endzele, Elvijs Endelis, Aleksejs Bahirs, Jānis Porietis, diriģents Guntis Kuzma

Par vienu no septembra intriģējošākajām programmām parūpējies orķestris Sinfonia Concertante. Alekseja Bahira vijoļspēles solo dzirdēsim Šūberta Rondo vijolei un stīgu orķestrim, kurā vijoles kantilēnas mijas ar elegantām pasāžām. Anete Ašmane sarakstījusi jaundarbu marimbai, timpāniem un stīgu orķestrim, kur galvenajās lomās būs Elīna Endzele un Elvijs Endelis.

Programmā arī Artūra Onegēra dramatiskā, saviļņojošā Otrā simfonija ar trompetes dziedājumu skaņdarba izskaņā. Kā teikts koncerta ielūgumā, Jirži Nerudas Koncerts trompetei un stīgu orķestrim esot vēl nespēlēts darbs uz Latvijas skatuvēm. Solists būs Jānis Porietis.

29. septembrī teātra namā Jūras vārti. Grupa Son Lux

Septembrī vērts pa diviem lāgiem paviesoties Jūras vārtos — mēneša izskaņā ar  pirmo koncertu Latvijā viesosies grupa Son Lux. Viņu mūzika ir neparedzama, mazliet skumja un aizraujoši krāčaina. Tajā sastopas souls, elektronika, improvizācija un vēl daudz kas cits. Kopā ar akadēmiski skoloto, dumpīgo skaņradi Raienu Lotu trio sastāvā spēlē Ņujorkas mūziķi — ģitārists Rafiks Batia un bundzinieks Īans Čangs. Koncerts uzrunās tos, kam mūzikā patīk atklāt ko jaunu, žanriski neparastu.

29. septembrī koncertzālē Lielais dzintars. Sinfonietta Rīga, Bens Frosts un Daniels Bjarnasons (Liepājas Mākslas forums)

Danielu Bjarnasonu zinās tie, kas interesējas par Islandes laikmetīgo mūziku vai pagājušā gada decembrī Liepājā klausījās Islandes nedēļas nogales koncertus. Viņa kompozīcijās sastopas jauneklīgs nemiers, skaņu meklējumi starpžanru robežās un rūdīta tehnika. Bens Frosts ir Austrālijā dzimis, Islandē dzīvojošs, skaistas, raupjas un dzīves pilnasinīgas elektroakustiskās mūzikas autors.

Bjarnasons un Frosts satikušies kopdarbā, kam iedvesmas saknes rodamas Tarkovska filmā Solaris. Koncertrelīzē rakstīts, ka līdzās simfoniskajai svītai Solaris, kuru Liepājā atskaņos Sinfonietta Rīga, varēsim vērot Braiena Īno un Nika Robertsona videoprojekcijas ar Tarkovska filmas motīviem.

Bez iespējas aizmirsties

Pasaules problēmas kā uz delnas — sākas Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Sociālais barometrs — tā varētu raksturot ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā Atmiņas par nākotni aptverto tēmu klāstu. Organizatoru mērķis, līdzīgi kā iepriekšējos gados, — izveidot programmu, apvienojot (dažbrīd līdz sāpīgumam) aktuālas tēmas ar kinematogrāfisku iznesību. Katrs no deviņiem darbiem ir rūpīgs skatījums uz kādu tēmu, kas pēdējā gada laikā ir intensīvi apdzīvojušas ziņu virsrakstus un mediju telpu. Filmas neļaus nodoties bezrūpīgam eskeipismam, bet piedāvās iedziļināties stāstos par 20. gadsimtā piedzīvotajām izmaiņām ekoloģijā, virtuālās pasaules aizkulisēm un radikālu ideoloģiju izpausmēm.

Forumu atklās jūlijā Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa filma par Baltijas poētiskā dokumentālisma skolu Laika tilti. Lai arī pārējo darbu vēstījumi tiešā veidā neattiecas uz Latviju, aplūkotās tēmas ir pietiekami svarīgas, lai nodarbinātu arī mūsu prātus.

Populisma greizais ģīmis

Ja runā uzstājīgi un pārliecinošā tonī, tad teiktais ir patiesība — pie šādas pārliecības, šķiet, turas Grieķijas neonacistu partijas Zelta rītausma biedri un viņiem pietuvinātie ļaudis. «Nacisms ir Vācijā, Grieķijai ar to nav nekāda sakara,» nesatricināmi paziņo kāda no norvēģu režisora Hovara Bustnesa filmas Zelta rītausmas meitenes varonēm. Katrai no iemūžinātajām sievietēm ir cieša saikne ar Zelta rītausmas vadošajiem biedriem: viena ir vadītāja meita, cita — partijas deputāta sieva, vēl cita — māte.

Lai arī neatbalstu filmas nosaukumā ietverto nedaudz nievājošo attieksmi pret varonēm, proti, pieaugušu sieviešu dēvēšanu par meitenēm, Bustnesa darbs ir atklāts skats uz partijas demagoģisko ideoloģiju, kurai, izskatās, nav robežu: arī konfrontētas ar faktiem, sievietes allaž savu vīru rīcībai atrod skaidrojumu. Filmā dzirdamā retorika, protams, neattiecas tikai uz Grieķiju — sazvērestības teoriju upuru un vienīgo taisnības nesēju jājamzirdziņus izmanto arī citi Eiropas, to skaitā Latvijas, populisti.

Radikālas ideoloģijas neglīto ģīmi iemūžinājis arī sīriešu režisors Talals Derki filmā Par tēviem un dēliem. Stāsts par bērnu audzināšanu kā nākotnes džihādistu sagatavošanu novelk jaunas jēdziena «pāragra pieaugšana» robežas.

Krievijas portreti

Savstarpēji atšķirīgi, taču atmiņā paliekoši Krievijas portretējumi ir Staņislava Muhas stāsts Kolima. Pa kaulu ceļu un Martas Prusas darbs Par katru cenu. Muhas filma ir liecība par Krievijas Tālo Austrumu reģionu, kurā 20. gadsimta 40. un 50. gados atradās viens no lielākajiem soda lēģeru kompleksiem Padomju Savienībā. Režisora rīcība gan dažviet balansē uz ētikas robežas, proti, viņš filmā iekļāvis dažus stāstus, ko varoņi ir lūguši nedarīt. Lai arī vēstījums ir nedaudz saraustīts, filma izteiksmīgi portretē Tālo Austrumu reģionu, kurā sastopas gan pagātnes rēgi, gan Krievijas šābrīža politiskā situācija un — interesantākais — vietējo iedzīvotāju attieksme. Tā ir gan dziļi rezignēta, gan kaujinieciski opozicionāra.

Savukārt Martas Prusas dokumentālā filma Par katru cenu vēsta par Krievijas mākslas vingrotāju un olimpisko čempioni Margaritu Mamunu. Prusa ar kameru neuzkrītoši seko līdzi tolaik 20 gadus vecās sportistes treniņu ikdienai. Nofilmētie materiāli atklāj klusu un pārcilvēcīgu spēku, kā arī treneru nežēlīgo attieksmi pret sportistiem — lamuvārdi un pārmetumi dažviet liek ausīm vīst.

Cilvēks pret dabu

Pastiprinoties klimata pārmaiņām, dokumentālistu tēmu lokā bieži parādās darbi, kuru fokusā ir ekoloģijas problēmas un cilvēka mijiedarbība ar dabu. Piemēram, Tagarta Sīgela un Džona Beca veidotā filma Kādas sēklas stāsts ir informatīvi blīvs vēstījums, kas gluži kā pētnieciskās žurnālistikas eseja aplūko bioloģiskās daudzveidības tēmu: izrādās, 20. gadsimta laikā ASV ir zuduši 94% kādreiz audzēto augu sēklu.

Savukārt krietni apcerīgākā noskaņā ir veidota Gabrielas Breidijas filma Izsalkušo spoku sala — vēstījums par Austrālijai piederošo Ziemassvētku salu, kas kalpo kā viena no teritorijām, kur tiek novirzīti un turēti patvēruma meklētāji. Ar šo filmas vadlīniju savdabīgā simbolismā saspēlējas otra sižeta līnija: salas «pamatiemītnieku»  milzu krabju sezonālā migrācija un vietējo iesaiste šajā notikumā. 

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

No 5. līdz 9. septembrim Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Vairāk informācijas Nkc.gov.lv

Ārpus ierastā

Latgales vēstniecībā Gors nedēļas nogalē izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra festivāls LNSO Vasarnīca

Festivāls notiek ceturto gadu, bet pirmo reizi Rēzeknē. «Katram solīdam simfoniskajam orķestrim ir savs vasaras festivāls, un mēs, protams, arī esam solīds orķestris,» par ideju rīkot festivālu ārpus koncertsezonas saka orķestra valdes locekle Indra Lūkina. Vasarā koncertu uzbūve ir citāda, atšķiras sajūtas un repertuārs. «Vasarnīca ir notikums, ar kuru ejam ārpus savām ierastajām robežām. Gan fiziskā, gan plašākā nozīmē.»

Festivāla rīkotāji nekad nav vēlējušies saistīt šo notikumu ar konkrētu norises vietu. Pirmos trīs gadus tas rīkots koncertzālē Cēsis. Taču Latvijas simtgades gadā nolemts teritoriju paplašināt un LNSO Vasarnīcu sarīkot Rēzeknē, padarot kvalitatīvus simfoniskās mūzikas koncertus vēl pieejamākus šajā reģionā.

Orķestra mājvieta — Lielā ģilde — nav mūsdienu prasībām atbilstoša koncertzāle, tāpēc orķestris ar prieku izmanto iespēju uzstāties modernajās reģionālajās koncertzālēs, uzsver Indra Lūkina. «Vēlējāmies iepazīties ar jaunu auditoriju, bet ir aizdomas, ka uz Goru beidzot aizbrauks arī dažs labs rīdzinieks, kas līdz šim to nav saņēmies izdarīt. 2019. gada vasarā atgriezīsimies Cēsīs, bet pēc tam varbūt atkal ļausimies jauniem klejojumiem,» piebilst LNSO redaktors Orests Silabriedis.

Citāda gaisotne

Festivāla repertuārs ir daudzveidīgs. «Ar šādu ideju esam veidojuši arī iepriekšējos festivālus — ja aizbraucam pie cilvēkiem, pie kuriem iepriekš neesam bijuši, vēlamies parādīt orķestri no dažādiem aspektiem. Veidojam programmu tā, lai arī cilvēks, kurš, iespējams, uz mūsu pasākumu ir atnācis pirmo vai otro reizi, tajā justos droši, viņam nebūtu sajūtas, ka kaut ko nevar saprast,» stāsta Lūkina. Pirms lielajiem vakara koncertiem — Bahs un Mocarts un Happy Birthday, Mr. Bernstein! notiks pirmskoncerta sarunas, kurās Orests Silabriedis sarunāsies ar kādu no dalībniekiem. Atšķirīgais festivālā drīzāk ir gaisotne, ne programma, stāsta orķestra redaktors. «Satura ziņā tas ir vairāku pasākumu koncentrāts īsā laika periodā, kur līdzās koncertiem un izrādēm bērniem ir pastaiga pa mežu, smaiļošana pa Rēzeknes upi, Jēkaba Nīmaņa un Dambja vārdisks slaloms, sociālo tīklu piemuzicēšana ar Robertu Gobziņu, muzikālā joga un citas ne gluži ar klasisko mūziku saistītas nodarbes.»

Katru gadu festivāls tiek paplašināts ar dažādiem starpžanru pasākumiem, kuros orķestra mūziķi saspēlējas ar citu mākslas žanru pārstāvjiem. Šogad tādi būs divi, kas īstenoti kopā ar radio Naba. Multimediāls pasākums Muzikālā sajūtubēšanās svētdien pulksten 12, ko vadīs Roberts Gobziņš. Un Paralēlais slaloms ar Dambi un Jēkabu Nīmani sestdien pulksten 15, ko rīkotāji raksturo kā informatīvi skanisku priekšnesumu no klasikas līdz underground mūzikai. Uz festivāla koncertiem īpaši tiek gaidīti vietējie iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem.

Rīkotāji cer, ka Vasarnīcas vārds var ierosināt apmeklēt klasiskās mūzikas koncertu arī tos, kam ir bijāšana pret Lielo ģildi un maldīgas iedomas, ka nepieciešama vakarkleita vai labi gludināts vakara uzvalks. «Vasaras finālu priecāsimies nosvinēt kopā!» piebilst Orests Silabriedis.

Festivāla atklāšanas koncerts Bahs un Mocarts 24. augustā pulksten 19

Diriģē LNSO otrais diriģents Guntis Kuzma, piedalās solistu buķete — LNSO mūziķi vijolnieki Darja Smirnova un Georgs Sarkisjans, obojists Egils Upatnieks, kā arī divi mūziķi ar pasaules vērienu, kas saistīti ar Latgali — klavesīniste Ieva Saliete un ģitārists Matīss Čudars. «Ieva ir izcila savas jomas mūziķe, zināma tālu pāri Latvijas robežām, tāpat Matīss, kura saknes ir Latgalē. Abi koncertā veido īpašu saikni starp norises vietu un pasaules kultūru. Klasiskajā un simfoniskajā mūzikā nav reģionālās un starptautiskās dimensijas. Ir tikai plaša dimensija, un abi mūziķi atbilst šim kritērijam,» uzsver Indra Lūkina.

Matīsa Čudara soloprogramma un filmas Četri balti krekli seanss 24. augustā pulksten 21

Gorā visu vasaru uz jumta terases notiek kinovakari, kas papildināti ar koncertprogrammām. Festivālā tā būs Matīsa Čudara uzstāšanās. Pēc tās Rolanda Kalniņa filmas Četri balti krekli seanss.

Happy Birthday, Mr. Bernstein! 25. augustā pulksten 19

Piedalās Rēzeknes festivāla koris, mecosoprāns Kima Krisvela un pianists Andrejs Osokins, diriģē Andris Poga. «Būtu nepiedodami neievērot, ka festivāla laikā visa pasaule atcerēsies Leonarda Bernsteina 100. dzimšanas dienu. Mums bija pilnīgi skaidrs, ka jāatceras 2014. gada nogalē iestudētais mūzikls Wonderful Town, jāaicina uz Rīgu spožā mūziklu zvaigzne Kima Krisvela un sadarbībā ar Rēzeknes festivāla kori jāsvingo, jākongo un jādara citas bernsteiniskas lietas, godinot talantīgo komponistu, ģeniālo diriģentu un neaizmirstamo lektoru,» stāsta Orests Silabriedis.

Izrādes bērniem Vējš vītolos un Zenīts 25. augustā pulksten 16 un 26. augustā pulksten 14

Bērnu programmā divas izrādes — Vējš vītolos Ģirta Šoļa režijā ar Edgara Mākena mūziku un Jāņa Šipkēvica veidotā izrāde pusaudžiem Zenīts, ko iestudējis Viesturs Meikšāns. «Esam tās rādījuši gan Cēsīs, gan Rīgā, kur abi iestudējumi guvuši lielu atsaucību,» saka Indra Lūkina.

Cirks uzlādē pilsētvidi

Festivāls Re Rīga! parāda radošo izpausmju un mākslas formu daudzveidību

Nākamnedēļ Rīgā norisināsies jau sestais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls Re Rīga! Šogad festivāla programmas izrādes sniegs iespēju pārliecināties par cirka un citu mākslas žanru — mūzikas, tēlniecības un dejas — sinerģijas efektu, uzsver festivāla mākslinieciskais direktors Mārtiņš Ķibers. Festivālā norisināsies izrādes, meistarklases un sarunas par mākslu. Galvenās performances būs skatāmas laukumā pie Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un nesen iedzīvinātajā Tallinas ielas kvartālā — koncertzālē Tu jau zini, kur!

Cilvēks un māls

Izrāde Fang
Tu jau zini, kur! Tallinas ielā 10
Otrdien, 21. augustā, un trešdien, 22. augustā, plkst. 19

Spāņu laikmetīgā cirka kompānija Animal Religion, ko 2011. gadā dibināja Kims Hirons (Quim Giron) un Niklass Blombergs (Niklas Blomberg), ir viena no Eiropas avangardiskākajām un visvairāk pieprasītajām cirka mākslinieku apvienībām. Viņu jaunākā izrāde Fang ir akrobāta un šajā izrādē arī nedaudz tēlnieka Kima Hirona performance par zemi kā pārvietošanās līdzekli, kurā lietas parādās un pazūd, un fang jeb māls šajā stāstā ir līdzeklis, kā piedzīvot nepārtrauktas pārmaiņas — no tukšuma uz pasauli, kas pilna dīvainiem radījumiem.

«Lieliska iespēja Rīgā atkal redzēt šos māksliniekus. Animal Religion jau sajūsmināja Rīgas publiku festivāla programmā 2014. un 2015. gadā,» uzsver Mārtiņš Ķibers.

Izrāde Fisura

Galvenajā lomā — publika

Izrāde Fisura
Esplanāde
Sestdien, 18. augustā, plkst. 17 un svētdien, 19. augustā, plkst. 15
Ieeja bez maksas

Klauna Kristiana Kazanovas (Christian Casanova) izdomātā tēla Murmuyo uzstāšanās — izrāde Fisura ir viena no trim performancēm, ko festivāla ieskaņā bez maksas būs iespējams noskatīties Esplanādē. Klauns savās izrādēs iesaista publiku un, izmantojot mīmiku un žestu valodu, asprātīgi apspēlē sabiedrības tikumus un paradumus. Viņa priekšnesumi norit nevis uz skatuves, bet dažādās pilsētvides vietās.

«Fisura ir teatrāla cirka izrāde. Publika ir atnākusi, dekorācijas uzstādītas, bet trūkst paša galvenā — aktieru un priekšnesumu. Un tieši tas ir brīdis, kad izrāde var sākties. Izrādās, ka galveno lomu spēlē publika un pat pavisam nejauši garāmgājēji,» izrādi raksturo veidotāji.

Izrāde Faux Pas

Metafora par attiecībām

Izrāde Faux Pas
Tu jau zini, kur! Tallinas ielā 10
Pirmdien, 20. augustā, plkst. 19
Ieeja bez maksas

Festivālu atklās Baltijas mākslinieku konkursa uzvarētāju programma. Pirmo vietu šogad saņēmusi latviešu horeogrāfes Janas Jacukas izrāde Faux Pas (Piezīme nevietā), ko izdejo Laura Gorodko un Aleksejs Smolovs. Izrāde ir meistarīgs laikmetīgās dejas un cirka mākslas apvienojums. Dejotāji, izmantojot cirka elementu — Sīra ratu —, atklāj dziļi personisku stāstu par divu cilvēku attiecībām, no citu acīm ierasti slēpto pusi.

Izrāde Loop

Lietu jaunā dzīve

Izrāde Loop
Tu jau zini, kur! Tallinas ielā 10
Ceturtdien, 23. augustā plkst. 19

Trīs mākslinieki, 234 žonglēšanas riņķi, 54 bumbiņas un vienas bungas — tie ir franču cirka trupas Stoptoï īstenotās žonglēšanas izrādes Loop dalībnieki. Festivālu noslēdzošā izrāde piedāvās skatītājiem palūkoties uz šķietami paredzamo žonglēšanas mākslu. Mūziķis Gaetans Allārs (Gaëtan Allard), žonglieri Gonzalo Fernandess Rodrigess (Gonzalo Fernández Rodríguez) un Neta Orena (Neta Oren) kopā veido starpdisciplināru mākslinieku apvienību, kuru radošos meklējumus raksturo rūpīgs darbs objektu teātra žanrā.

«Mākslinieki liec un transformē objektus, ķermeņus, mūziku, pēta formas, skaņas un jaunus žonglēšanas paņēmienus, tādējādi mēģinot lauzt priekšstatus par izrādes ideju pašā saknē. Cik tālu var transformēt žonglēšanas riņķi, un pēc kā tas izskatīsies, pirms salūzīs? Cik ilgi bundzinieka vālītes nesalūzīs un bundzinieks nesavainos pats sevi?» vaicā izrādes veidotāji.

Festivāls Re Rīga!

No 18. līdz 23. augustam dažādās pilsētas vietās. Biļetes cena 7—12 €. Bilesuserviss.lvReriga.lv

Pieci interesanti koncerti augustā

Vasarnīca Gorā, Pulenks Pēterbaznīcā, sievietes ērģeļmūzikā, mežragi Liepājā, Sansusī Aknīstē

25. augustā Sv. Pētera baznīcā
Koris Latvija, diriģents Stīvens Leitons (Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls)

18. augustā sāksies 21. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, un ar vērā ņemamiem koncertiem tas iestiepsies septembra sākumā. Izmantojiet iespēju: dodieties uz Sv. Pētera baznīcu, lai paklausītos kori Latvija kopmuzicēšanā ar Latvijā gaidītu viesi, Baltijas mūzikas entuziastu (tā viņš pats sevi aprakstījis intervijā) un pasaulē pieprasīto, dāsni apbalvoto britu diriģentu Stīvenu Leitonu. Viens no viņa domubiedriem Latvijā līdzās Uģim Prauliņam esot Ēriks Ešenvalds. Koncertā izskanēs debesskaistās Pulenka motetes, Franka Martēna Mesa un Ešenvalda Viltus saules.

5. augustā Cēsu Sv. Jāņa baznīcā
Sievietes ērģeļmūzikas pasaulē. Ērģelniece Ligita Sneibe, soprāns Inga Šļubovska-Kancēviča (Cēsu Mākslas festivāls)

Viens no interesantākajiem muzikālajiem iemesliem augustā doties uz Cēsīm ir konceptuāla programma, kurā varēs vienkopus dzirdēt, kā balsij un ērģelēm mūziku rakstījušas dažādu paaudžu kompozīcijas meistares — Maija Einfelde, Santa Ratniece, Selga Mence, Lūcija Garūta, Indra Riše, Dzintra Kurme-Gedroica un pati ērģelniece Ligita Sneibe. Jau no šiem vārdiem secināms, ka mūzika būs daudzveidīga kā promenāde, kur katrs solis tiek sperts citā pilsētā.

22. augustā koncertzālē Lielais dzintars
Liepājas mežragu zelta skaņas (Festivāls Liepājas vasara)

No Liepājas koncertklāsta augustā vērts izcelt kamermūziku — Liepājas simfoniķu mežradznieku kvartetu, kura sastāvā ir Ingus Novicāns, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš un Edgars Kalniņš. Lai arī kādas būtu jūsu asociācijas ar mežragu ansambli — vai tās būtu fanfaras, zeltaini siltas kantilēnas vai spilgti solokoncerti ar orķestri —, liepājas mežradznieki piedāvā gan klasiķus Čaikovski un Brāmsu, Mocartu un Bahu, gan filmu mūzikas ģēniju Morikoni un Pjacollu. Koncerts, uz kuru var doties labā kompānijā, jo katrs varēs atrast kaut ko savam priekam.

24.—26. augustā koncertzālē Gors
LNSO festivāls Vasarnīca

Šovasar LNSO ar Vasarnīcu jeb vasarīgā bezrūpībā klausāmiem koncertiem aizceļojis no Cēsīm uz Goru. Būs klavesīniste Ieva Saliete un ģitārists Matīss Čudars, būs apsveikums dzimšanas dienā Leonardam Bernsteinam, būs divas izrādes visu vecumu klausītājiem. Vienu esmu redzējis, tas ir lieliskais, asprātīgais uzvedums Vējš vītolos. Par otra (dziesmu izrāde Zenīts) kvalitāti jāpaļaujas uz mūziķi Jāni Šipkēvicu, dzejnieku Martu Pujātu, režisoru Viesturu Meikšānu un mūziķu ansambli, jo redzējis neesmu, bet atsauksmes ir cildinošas.

10.—12. augustā Aknīstē
Festivāls Sansusī

Arī šogad augusta sākumā iesaku aizbraukt uz Sēlijas nomali, kur trīs dienas svaigā gaisā, izcirtumos, mežā izbūvētās skatuvēs un labā kompānijā skatīties un klausīties visdažādāko žanru mākslu. Šogad sansusieši nav tik noslēpumaini kā pērnvasar un iespējams jau tagad uzzināt lielu daļu no festivālā sastopamajiem māksliniekiem. Viņu vidū tādi viesi kā klasiskās ģitāras meistars Kristiāns Vernike un laikmetīgais ģitārkvartets Aleph, gaisa akrobātes Marina Mecodžorno-Brauna un Natālija Oleinika, režisore Kristīna Pfretšnere un daudzi citi.

Kino vasaras vakarā

Provokatori un analītiķi — Dizaina filmu festivāla programmā spilgtas personības un aktuālas tēmas

Kuldīgas vasarām reklāmu nevajag — pilsētas cieņpilnā attieksme pret vēsturisko apbūvi un radošo iniciatīvu klātbūtne šo vietu ir apveltījusi ar unikālu kultūrvidi. Jau sesto vasaru te notiks Dizaina filmu festivāls, ko rīko kinoteātris Kino Bize sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Kompaktā programma aptver dokumentālā kino darbus par tēmām, kas ir daudzu sarunu un diskusiju «dienaskārtībā» — personas datu izmantojums reklāmas vajadzībām, laikmetīgās mākslas robeža ar absurdu un jauni redzējumi par to, kā vajadzētu darboties sabiedriskajai iekārtai, piemēram, garantēt visiem minimālo ienākumu summu. Programmu (sešas filmas) papildinās lekcijas par tehnoloģijām un dizainu, auduma maisiņu darbnīcas ģimenēm, kā arī vakara ballītes Ventas krastā.

Statistikas valgos

Ja esat redzējuši slaveno seriālu Trakie vīri (Mad Men) par reklāmas industrijas ķēķi 60. gados, noteikti noskatieties Skota Hārpera režisēto filmu Noslīgt datos (You Are Soaking in It, 2017). Aplūkojot reklāmas industrijas vēsturi un aizkulises, Hārpers analizē nozares attīstību un aktuālo situāciju. Patlaban nozares haizivis mīt ūdeņos, kas izstrādā nevis saturu, bet gan algoritmus, lai reklāmu saturs sasniegtu potenciāli daudz patērētāju. Filmā izsmeļoši izklāstīts, kā un kādiem mērķiem internetā tiek vākta cilvēku personiskā informācija, un tas brīžam uzdzen šermuļus — algoritmu izstrādātāji, acīm gailot, stāsta par savu metožu nekļūdīgo precizitāti. Filmā intervēts arī Džordžs Lūiss, ilggadējais vīriešu žurnāla Esquire vāku dizainers un seriāla Trakie vīri varoņa — reklāmista Dona Dreipera — prototips. Filmas režisora Skota Hārpera informatīvi blīvais darbs raisa arī pārdomas par to, kas būs pirmais, ko «aprīs» tik strauji uz priekšu traucošā reklāmas nozare — mūsu spēju izvēlēties un pieņemt lēmumus, vai tomēr pati sevi?

Vai šis ir joks?

Kas ir laikmetīgā māksla, un kur iezīmējamas tās robežas ar provokatīviem un pašmērķīgiem uzsaukumiem vai ekscentriskiem kiča objektiem? Uz šo jautājumu atbildēt nav iespējams, taču vienmēr var gaumīgi vai vismaz asprātīgi atjokot. Tas lieliski padodas skandalozajam itāļu māksliniekam Maurīcio Katelānam (58). Režisores Moras Akselrodas filma Maurīcio Katelāns: tūlīt būšu atpakaļ (Maurizio Cattelan: Be Right Back, 2016) nav īpaši analītiska vai kritiska, tā drīzāk par savu mērķi izvirza skatītāju informēt, ka mākslas pasaulē šobrīd pastāv tik izaicinoša parādība kā Katelāns. Viņš ir dažādu satīrisku skulptūru autors — savulaik attēlojis Romas pāvestu Jāni Pāvilu II kā meteorīta notriektu vaska figūru, Gugenheima muzejā Ņujorkā izstādījis zelta klozetpodu, bet kādam bagātam kolekcionāram, kurš māksliniekam pasūtīja savas sievas skulptūru, to izveidoja kā medību trofeju, ironizējot par turīgā vīra attiecībām ar gados jaunāko modeli. Veidojot filmu par Katelāna darbiem un skandalozākajiem gegiem, Akselroda rotaļīgi izturas pret dokumentālā kino kanoniem un ētikas principiem. Lai arī tas, protams, nepavisam nesasniedz provokācijas vai Katelāna darbu līmeni, esiet brīdināti — ne viss, ko redzēsit uz ekrāna, atbilst patiesībai.

Māksla, nauda, cilvēki

Kinematogrāfiski aizraujošāks ieskats mākslas pasaulē ir Nataniela Kāna filma Visam ir cena (The Price of Everything, 2018). Tā ir analītisks un gudrs ieskats mākslas darbu dārdzībā. Apveltīta gan ar interesantiem aizkulišu vērojumiem, gan labi formulētiem spriedumiem, Kāna filma dod iespēju ne tikai sašust par, piemēram, Pikaso un Polloka darbu daudzmiljonu cenām, bet arī noskaidrot, kāpēc tās tādas ir.

Tāpat saistošs un viegli uztverams vēstījums par pēdējos gados daudz izskanējušu tēmu — garantētu minimālo ienākumu piešķiršanu ikvienam — piemīt austriešu filmai Bezmaksas pusdienu sabiedrība (Free Lunch Society: Come Come Basic Income, 2017). Kristiana Toda režisētajam darbam piemīt neierasts skatījums uz pastāvošo ekonomisko kārtību.

Savukārt Vācijā dzimušā režisora Viktora Jakovļevska filmā Slava sēram (Brimstone & Glory, 2017) krāšņi aplūkots mūsu platuma grādos neordinārs notikums — pirotehnikas festivāls. Meksikas pilsētā Tultepekā tas atblāzmojas kā savāds, bīstams, taču neprātīgi krāšņš rituāls, kurā, atmetot jelkādu piesardzību, metas daudzi pilsētas iedzīvotāji.

Programmā ir arī franču kinoklasiķes Anjēzes Vardas un fotomākslinieka JR veidotā filma Sejas, ciemi (Visages, villages, 2017) — sirsnības pilns abu mākslinieku ceļojums, kas parāda, kā cilvēki ietekmē savu dzīves un darbavietu gaisotni.

Uz Kuldīgu!

Dizaina filmu festivāls

3. un 4. augustā Kuldīgas Mākslinieku rezidences kinozālē, Pils ielā 2. Ieeja — 2,50 €. Programma — Kinobize.lv

Mākslas tīrradņi

Unikāla performance 36 stundu garumā ar izciliem pašmāju māksliniekiem un ārzemju slavenībām šonedēļ ievadīs Cēsu Mākslas festivālu

Festivāla atklāšanas programmā no 27. līdz 29. jūlijam gaidāmi vairāki vērienīgi laikmetīgās mākslas notikumi. Piedāvājot neierastā vidē satikties spilgtiem mūsdienu māksliniekiem un klasiķiem, festivāla programmas veidotāji aicina skatītājus nebaidīties no negaidītā, bet apstāties un iedziļināties.

Cēsu Mākslas festivāls turpināsies līdz 26. augustam. Tā laikā ik nedēļu būs iespējams vērot Jāņa Putniņa sastādītās kinoprogrammas Mežs seansus Cīrulīšu dabas takās pie Spoguļklintīm un Silvijas Radzobes veidoto teātra programmu, kurā iekļauti spilgtākie pagājušās sezonas jauniestudējumi. Festivāla laikā Cēsīs skatāma arī Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra programmu diplomdarbu izstāde Nepieradināmās teritorijas un notiks spoži klasiskās mūzikas koncerti.

Arfa un ķieģeļi

Festivāla atklāšanas centrālais notikums ir radio Klasika raidījuma Tīrkultūra realizētā 36 stundu dzīvā skaņas instalācija Negaidītie avoti. Tās veidotāju iecere ir nepārtrauktā performancē parādīt dažādas mākslas formas uz speciāli izveidotas izgaismotas betona platformas Lenču ielā 6. Instalāciju atklās modes mākslinieku dueta MAREUNROL’S performance, tai sekos bundzinieka Andrea Belfi uzstāšanās, Kristas un Reiņa Dzudzilo performance.

Pirmajā vakarā izskanēs vēl vairāki koncerti un notiks performances, bet naktīs uz platformas norisināsies dejas kopā ar dīdžejiem. 36 stundu laikā instalācijā tiks rādīti arī dažādi videodarbi un filmu programmas. Darbība norisināsies nepārtraukti, skatītājiem neslēpjot arī mākslinieku nomaiņas brīžus, tehniskas detaļas. «Tas varbūt ir neveikli, bet noteikti patiesi,» saka Rolands Pēterkops, viens no instalācijas veidotājiem. Satraukties nevajag arī tiem, kuri nav gatavi vairāk nekā diennakti neaizvērt acis, lai izbaudītu instalāciju pilnībā. Viss tajā notiekošais tiks filmēts, un vēlāk festivāla laikā būs skatāms instalācijas ieraksts.

Rolands Pēterkops atklāj — ideja par šādu platformu radusies, domājot, kā runāt par mākslu, lai tā neliktos tikai šauram intelektuāļu lokam pieejama. Radās doma par galerijai līdzīgu tīru telpu, kurā viss apkārt esošais ir pakārtots, lai palīdzētu iedziļināties pašā mākslas darbā. Šajā vasarā iecere realizēta daļēji. «Iespējams, utopiski, bet mums šķiet, ka māksla var ietekmēt un mainīt sabiedrību.»

Programma veidota, balstoties ne tikai autoru subjektīvajā skatījumā, bet arī, mēģinot parādīt to, kas šobrīd pasaulē ir aktuāls un nozīmīgs. «Vēlējāmies rezonēt ar globālo mūzikas un mākslas vidi,» saka Pēterkops. Māksliniekus, kuri aicināti uzstāties uz Tīrkultūras platformas, viņš raksturo kā tīrradņus. Cēsu Mākslas festivāla formāts ļauj nebaidīties par apmeklētāju skaitu, nedomāt par skaļiem vārdiem un aicināt tos, kas pašiem šķiet interesanti. Filozofs un mūziķis Džons Mauss ir viens no pasaulē zināmākajiem instalācijas dalībniekiem, arī audiovizuālo performanču mākslinieki Visible Cloaks un sintīpopa mākslinieks Motion Graphics, tomēr popularitāte noteikti nav bijis noteicošais kritērijs.

Aicināti arī daudzi augstvērtīgi vietējie mākslinieki. «Mums bija svarīgi izveidot eklektisku instrumentu izlasi,» uzsver Rolands. Uz platformas spēlēs ģitārists Edgars Rubenis un arfiste Elizabeta Lāce. Breds Nats, arhitekts, kurš apzinās telpu caur skaņu un veido mūziku, ievietojot mikrofonus dažādos materiālos, festivālā spēlēs ķieģeļu mūziku.

Sava ceļa gājēji

Negaidīto avotu laikā būs skatāma arī amerikāņu avangarda mākslinieka Džeimsa Beninga filmu programma — kopumā 52 īsfilmas. Bet no 27. jūlija līdz pat 26. augustam Cēsu Alus brūzī būs skatāma mākslinieka darbu izstāde Daži atrasti fragmenti. Tajā apkopoti žanriski dažādi autora darbi, kurus vieno viņa interese par nozīmīgām personībām — sava ceļa gājējiem, kas konfrontējuši pastāvošo iekārtu un sabiedrībā valdošos uzskatus ar citādu skatījumu.

Būtisku izstādes daļu veido instalācija Divi namiņi (Two Cabins). Savā īpašumā Sjerranevadas kalnos Benings savulaik bija izveidojis precīzas divu kontroversiālu personību — rakstnieka Henrija Deivida Toro un matemātikas ģēnija un terorista Teda Kačinska — māju replikas. Cēsu Alus brūža kurtuvē izstādīti šo namu arhitektūras modeļi dabiskā izmērā.

«Namiņi, kas savulaik to īpašniekiem kalpojuši par paslēptuvi, iespēju aizbēgt no civilizācijas, paši paslēpti senā Alus brūža pagrabā,» par izstādē skatāmo darbu interesanto saspēli ar vēsturiskajām telpām stāsta Cēsu Mākslas festivāla vizuālās programmas kuratore Žanete Skarule.

Alus brūzī būs iespēja redzēt arī 15 Džeimsa Beninga gleznas no sērijas After Paintings, pēc tradicionālām metodēm darinātu segu, ko autors veidojis kā veltījumu afroamerikāņu kultūrai, kā arī tekstus no Teda Kačinska pierakstiem. Izstādi papildinās lielformāta videodarbs Izdedzinātā zeme (Scorched Earth), kurā Benings dokumentējis postošos ugunsgrēkus Sjerranevadas apvidū. Sestdien, 28. jūlijā, pats mākslinieks ieradīsies Cēsīs un ikvienam interesentam būs iespēja kopā ar viņu izstaigāt izstādes ekspozīciju.

Ideja par Džeimsa Beninga izstādes rīkošanu Latvijā kuratorei radusies, jau strādājot pie leģendārā avangarda mākslinieka Jona Meka izstādes, kas Cēsu Mākslas festivālā notika 2014. gadā. «Mani pārsteidza tas, cik šī izstāde izdevās personiska, skatītāji ar to ļoti rezonēja. Viņi abi ir savas jomas pionieri, mākslinieki un režisori, kuri gājuši savu ceļu un kļuvuši pasaulē pazīstami tieši ar savu pieeju, māksliniecisko vērtību sistēmu. Beninga iedvesma lielā mērā ir Vorhols, viņu fascinē Vorhola spēja pakļaut laiku, likt skatītājam iedziļināties. Savukārt Vorholu pievērsties filmu veidošanai iedvesmoja Meks,» stāsta Žanete Skarule.

Festivāla atklāšanā Alus brūzī uzstāsies arī viens no starptautiski aktīvākajiem jaunās paaudzes japāņu māksliniekiem Takaši Makino ar audiovizuālo performanci Space Noise. Festivāla laikā tā vēlāk kā atsevišķa instalācija būs apskatāma Cēsu pils klētī, kur četras sestdienas pēc kārtas būs skatāma arī Rozes Stiebras veidota dažādu autoru animācijas un leļļu filmu programma. «Šis salikums man šķiet ārkārtīgi interesants — Takaši transcendentālie darbi, kas ir kā ceļojums kosmosā, un mūsu animācijas klasika siena klētī.» Līdzīgi kā Tīrkultūras instalācijā, arī šeit tiek veidots līdzīgs savienojums — pasaulē pazīstami mākslinieki vienā platformā ar mūsu pašu tīrradņiem.

Plašajā animācijas filmu programmā varēs skatīt gan Rozes Stiebras un Anša Bērziņa, Arnolda Burova, Jāņa Cimermaņa un citu vecmeistaru darbus, gan jaunākās paaudzes autoru — Signes Baumanes, Edmunda Jansona, Reiņa Pētersona — filmas. «Mērķis nav grimt nostalģijā. Drīzāk — palūkoties uz klasiskām vērtībām ar svaigu skatījumu, ieliekot tās neierastā kontekstā, it kā novertēt no malas un iepazīt no jauna.»

Izdejot vasaras naktis

Nedēļas nogalē Salacgrīvā norisināsies mūzikas festivāls Positivus, kas šogad priecē ne tikai ar skaļiem ārzemju vārdiem, bet arī izvērstu latviešu mūzikas programmu

Izvēlas Rūdolfs Budze (DJ Rudd), Pieci.lv mūzikas redaktors

Ivans Dorns (Ukraina)
Piektdiena, 20. jūlijs, plkst. 22.15
Other stage

Latviešu auditorijai ukraiņu elektroniskās mūzikas mākslinieks Ivans Dorns līdz šim vairāk saistījies ar viņa mūziku krievu valodā, daudzi zina mūziķa dziesmas no senākiem albumiem. Bet ļoti interesants un foršs ir arī jaunākais materiāls angļu valodā. Esmu redzējis viņa uzstāšanos Arēnā Rīga, dzīvajā koncertā viņam piemīt nenormāla enerģija. Ivans Dorns ir ļoti atraktīvs un harismātisks mākslinieks, lielisks mūziķis, kurš koncertā izliek sevi visu. Tiešām gaidu viņa uzstāšanos.

MESA (Latvija)
Sestdiena, 21. jūlijs, plkst. 22.30
Other stage

Jau pavasarī MESA koncerti sagādāja patīkamu pārsteigumu. Projektā iesaistīti superīgi mūziķi, dziesmām ir dzīvais pavadījums. Muzikāli ļoti kvalitatīvs materiāls, turklāt lielu daļu cilvēki jau zina, tāpēc noteikti dziedās līdzi. Manuprāt, ir svarīgi atbalstīt vietējos mūziķus, tāpēc esmu priecīgs par plašo Positivus piedāvājumu.

Mura Masa (Lielbritānija)
Sestdiena, 21. jūlijs, plkst. 21.15
Main stage

Koncerts, ko gaidu ar nelielām bažām. Mura Masa ir jauns puisis, kuram jau ir milzīgi panākumi elektroniskās mūzikas laukā. Viņa mūzika ir absolūti fantastiska. Taču redzēju Mura Masa festivālā Coachella un pieļauju, ka arī Positivus dzīvā uzstāšanās varētu būt nedaudz garlaicīga.

Mūziķis uz skatuves ir viens pats, bez pavadošā sastāva, viņš gan dzied, gan spēlē vairākus instrumentus. Tomēr viņa mūzika ir fantastiska, to noteikti ir vērts dzirdēt.

Anete Ašmane, muzikoloģe

Vladislavs Nastavševs / Ezeri. Lēnās dejas (Latvija)
Svētdiena, 22. jūlijs, plkst. 16.30
Other stage

Nastavševs un Ezeri uzrunās tos, kam patīk Vlada izrādēs dzirdamās viegli sentimentālās un emocionālās melodijas, kas mākslinieku kopdarba rezultātā ieguvušas ritmiskāku, dejojamāku veidolu. Viņa šarmanti piesmakusī, trauslā balss savienojumā ar Miķeļa Putniņa ģitāru, Kristiana Priekuļa basu un Krišjāņa Bremša bungām ieguvusi enerģiskāku, grūvīgāku skanējumu. Ezeri Nastavševu atbrīvojuši no ierasti melanholiskā tēla. Kam festivāla ballītes kļuvis par daudz, var nodoties šo kungu smalkajai muzicēšanai.

Spāre (Latvija)
Sestdiena, 21. jūlijs, plkst. 23.15
Arts and nature stage

Matīss Čudars, Jānis Ruņģis un Artis Orubs — individuāli visai dažādi mūziķi apvienojušies grupā Spāre, jau paspējuši izdot albumu un izpelnīties raksturojumu «svaigs malks latviešu rokmūzikā». Grupas mūzikā jūtami ne tikai rokmūzikas, bet arī džeza un fanka elementi, daudz improvizācijas un brīvības. Tieši brīvība, manuprāt, ir Spāri raksturojošākā sajūta, tāpat kā pašu mūziķu prieks par kopābūšanu, ko nevar nejust viņu koncertos. Uzteicami, ka Spāres lidojumā netiek aizmirsts arī par tehniskajām kvalitātēm un profesionalitāti.

The Barr Brothers (ASV)
Sestdiena, 21. jūlijs, plkst. 19.15
Main stage

Kaut kas no folkmūzikas, kaut kas no viegla roka, blūza un dziesminieku kultūras. Īpašu šo grupu padara ne tikai tas, ka tajā kopā muzicē divi brāļi, bet arī šim žanram netipiskais sastāvs, kur ģitārai un bungām līdzās likta arfa.

Jā, varbūt The Barr Brothers mūzika nav nekas nedzirdēti oriģināls, tomēr tās skanējums noteikti raksturo klasisku brīvdabas festivālu un lieliski iederēsies arī Positivus vieglajā, bezrūpīgajā gaisotnē. Dzīvespriecīgs kontrasts līdzās Vlada/Ezeru un Spāres intelektuālajiem skaņurakstiem.

Henriks Eliass Zēgners, mūzikas žurnālists un dīdžejs

Niks KEIVS & The Bad Seeds (Austrālija)
Svētdiena, 22. jūlijs, plkst. 22
Main stage

Šogad Positivus tomēr ir tikai viens īsts
headliner. Nika Keiva dēļ ir vērts braukt ne tikai līdz Salacgrīvai, bet arī daudz tālāk. Šā brīža mūzikas kartē viņš pārstāv jau gandrīz izzudušo frontmen ēru un noteikti ir viens no pasaulē visjaudīgākajiem koncertmūziķiem. No sirds iesaku to izbaudīt pilnīgi visiem.

Laika Suns (Latvija)
Sestdiena, 21. jūlijs, plkst. 22
Piena svētki stage

Citu milzu vārdu trūkumu (The Prodigy neskaitot) Positivus programmā kompensē bagātīgā latviešu mūziķu izvēle. Tās priekšgalā — mana mīļākā koncertgrupa Laika suns, kas pēc klusuma pauzes atgriezusies ar jaunu materiālu. Esmu vērojis mūziķus dzīvajā reizes padsmit — emocionālas atdeves ziņā viņiem piemīt kaut kas tāds, kā nav nevienam citam.

Interesanta noteikti būs arī jaunā projekta Imka. Shipsea. Nepāriet variācija. 2017. gada Piena svētkos pirmatskaņojums bija gan izklaidējošs, gan muzikāli pārsteidzošs. Lieliskus koncertus pasaules līmenī uz mazākajām skatuvēm var sagaidīt no grupām The Bad Tones, Sigma, Spāre, Ezeri, anša un Evijas Vēberes.

The Family Dog (Lielbritānija)
Piektdiena, 20. jūlijs, 22.15
Piena svētki stage

Iespējams, programmas apslēptākā pērle ir The Family Dog — pilnīgi psihopātiska rokenrola mūziķu ģimene (grupu veido pieci brāļi) no Anglijas, kas festivāla formātam ir perfekti piemērota. Noteikti jāredz arī jaunā latviešu indīmūzikas supergrupa Nesen, kam Salacgrīvā gaidāms tikai otrais koncerts.

Tīna Šipkēvica, mūziķe

Vladislavs Nastavševs / Ezeri. Lēnās dejas (Latvija)
Svētdiena, 22. jūlijs, plkst. 16.30
Other stage

Ikreiz, kad uzzinu, ka šie mākslinieki atkal uzstājas, nosolos, ka iešu (Facebook dziļumos atzīmēju ne tikai interested, bet pat going), taču katru reizi atgadās kaut kas, kas mani noceļ no lēno deju trases. Tieši tāpēc Positivus es noteikti negribētu palaist garām šo iespēju.

The Bad Tones (Latvija)
Piektdiena, 20. jūlijs, plkst. 21
Arts and nature stage

The Bad Tones man vienmēr ļoti patikuši. Vēl tad, kad viņi bija pazīstami kā The Pink Elephant, devos uz viņu koncertiem izdejot vasaras naktis. Ikdienā esmu mierīgas un liriskas mūzikas baudītāja, tāpēc The Bad Tones manī atver tādu «atvilktnīti», kura parasti ir aizslēgta. Izvelk manu sveci no pūra apakšas, tā sakot. Un festivāls ir īstā vieta, kur tas būtu jādara.

Nesen (Latvija)
Svētdiena, 22. jūlijs, 17.30
Piena svētki stage

Šis ir ļoti foršs grupas nosaukums. Ieintriģēja. Grupa ir pavisam jauna, tāpēc es vienkārši gribētu apskatīt, kas tas tāds radies.