Apvienojot neticami lielu izvēles brīvību balsošanā ar nepietiekamu informētību par kandidātiem, Saeimas vēlēšanu rezultātos nereti iezogas troksnis, kad Saeimas aizpildījums kļūst atkarīgs no dažādām nejaušībām.
Ja, piemēram, partijas listē ir 28 kandidāti, tad vēlētājs to var grozīt 3^28 (trīs 28-tajā pakāpē) dažādos veidos. Skaitot veidus 12.Saeimas vēlēšanām Rīgā (kur dažos sarakstos ir pat 35 kandidāti), iegūstam rezultātu – 277 kvadriljoni jeb 277 ar piecpadsmit ēm galā. Kurzemes vēlētājiem ir pieticīgākas iespējas – tur var nobalsot “tikai” 225 miljoni dažādos veidos. Šie aprēķini, par kuriem ikdienā reti aizdomājamies, ir pa spēkam ikvienam vidusskolniekam, kurš matemātikas stundās apguvis kombinatorikas tēmas. Ja cilvēkam balsošanas kabīnē jāveic 35 dažādas izvēles, tad pēc dažiem plusiem vai svītrojumiem var piezagties “lēmumu nogurums” (decision fatigue), kas būs pazīstams skolotājiem, sociāliem darbiniekiem, tiesnešiem u.c. – visiem, kam jālemj situācijās, kurās kritēriji nav pilnīgi skaidri.
Salīdzinājumam minēsim ASV pilsoņus, kuriem vēlēšanu dienā jāizvēlas starp diviem kandidātiem – republikāni un demokrātu (ja vienlaikus notiek arī Senāta vai Prezidenta vēlēšanas, tad iespēju skaits var pieaugt līdz 4). Lielbritānijā partiju ir nedaudz vairāk (vairumā apgabalu balotējas 5-7 kandidāti). Igaunijā ir proporcionālā sistēma līdzīgi kā pie mums – bet tur valsts sadalīta veselos 12 vēlēšanu apgabalos (tātad vēlēšanu listes ir krietni īsākas); turklāt vēlētājs var īpaši atbalstīt tikai vienu kandidātu, nevis plusot un mīnusot ikvienu. Vācijā vēlēšanu sistēma ir jaukta – katrs vēlētājs nobalso par konkrētu partiju savā federālajā zemē (saraksti nav vēlētājam grozāmi); vienlaikus viņš balso arī par kādu kandidātu vietējā vēlēšanu apgabalā. Igauņiem un vāciešiem parasti ir daži simti iespēju, kā nobalsot. Vienīgi Lietuvā proporcionālā balsošana darbojas līdzīgi kā pie mums – un arī tur ir astronomiski liels izvēļu skaits.
Protams, izvēles brīvība ir laba lieta. Tomēr parasts vēlētājs nevar rīkoties kā personāla atlases firma, kura vāc ziņas par pretendentiem uz vakancēm un notur “darba intervijas”. Par laimi vēlētāju balsis summējas – tādēļ reizēm var iegūt gluži labu rezultātu arī tad, ja atsevišķajam vēlētājam ir nepilnīga informācija. Teiksim, viņš pazīst tikai dažus kandidātus no saraksta, cits pazīst dažus citus – un plusu/svītrojumu summa godīgi atklāj caurmēra atbalstu.
Neziņas apstākļos (ja partiju sponsori sarakstu sastādījuši lielā steigā no mazpazīstamiem cilvēkiem), punktu atšķirības bieži vien ir nelielas. „Vienotības” un „Zatlera Reformu partijas” kandidātu punktus Rīgas vēlēšanu apgabalā 11.Saeimas vēlēšanās var aplūkot pievienotajos attēlos. Ievēlētajiem deputātiem atbilstošie punktu skaiti attēloti ar sarkanu aplīti; visiem citiem – ar melnu. Lai gan Vienotības un ZRP atbalsts Rīgā bija līdzīgs (attiecīgi 6 un 5 vietas), nav grūti redzēt, ka Zatlera refromu partijā ievēlētos kandidātus no citiem atdala krietni mazāks punktu skaits – tādēļ rezultāts var būt vairāk atkarīgs no dažādām nejaušībām. Vēlētāju sniegto “derīgo signālu” ir aizstājis “troksnis”. Punktu sadalījums (diemžēl – tikai pēc jau notikušām vēlēšanām) atgādina par partijām, kuras nepietiekami pildījušas savu mājasdarbu – sarakstījušas sarakstos daudzus mazpazīstamus kandidātus, nav informējušas savus vēlētājus un padarījušas Saeimas vēlēšanas par savdabīgu Sportloto izlozi.
Šī iemesla dēļ vēlētājiem labāk izraudzīties noteiktus kritērijus, lai dotu skaidrāku vēstījumu par savām prioritātēm. Vai mūs apmierina vai neapmierina tie cilvēki, ko partijas ierakstījušas sarakstu galvgalī (teiksim, pirmās piecas vietas)? Vai visi viņi ir pelnīti līderi, vai arī kādi partijas sponsoriem pietuvināti cilvēki? Vai mūs apmierina esošie deputāti – piemēram, tie, kuri balsojuši par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu, par maksātnespējas administratoru shēmām. Informēts vēlētājs var viegli sodīt arī citas nevēlamas uzvedības – nemotivētu partiju piederības mainīšanu, pārmērīgu atbalstu finanšu klasteriem, Latvijas valsts drošībai nedraudzīgus izteikumus un daudz ko citu.
Efektīvāk lietojot mums Satversmē doto milzīgo izvēles brīvību, varēsim iespaidot Saeimas vēlēšanu rezultātu mērķtiecīgi. Lai netiktu atalgoti krītpapīra makulatūras izplatītāji, Photoshop mākslinieki, grigules ar neizprotamiem sponsoriem un citi individuālo reklāmu cienītāji.
Komentāri (28)