Nodokļi ēnu ekonomikai

Lauris Nagliņš, LETA
mazputns
Print Friendly, PDF & Email

Ēnu ekonomika esot ap 30 – 40% no kopējās Latvijas ekonomikas. Ja varētu “pievākt” kādus 20% no ēnu ekonomikas, tad nu neko nevajadzētu ne “griezt” ne “konsolidēt”. Ja varētu… Bet nevar. Kāpēc? Likumi, jeb juridiskā bāze ir. Valsts iestādes, kam jānodrošina likumības ievērošana uzņēmējdarbībā arī funkcionē. Kas konkrēti jādara, arī, laikam, skaidrs. Neatceros nevienu valdību kurai nebūtu ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Rezultātu nekādu, ēnu ekonomika kā rullē tā rullē. Pie tam atklāti. 

Savā pagastā nezinu nevienu “baltu” uzņēmēju. Var jau būt, ka kāds ir, bet,cik redzu visi pa ēnām vien šiverē. Ja tas redzams man, tad jau arī to zin arī attieīgās iestādes. Nekas nemainās, tātad ar administratīvām metodēm ēnu ekonomiku apkarot nevar. Uzņēmēji pastāv uz to, ka jālieto ekonomiskās metodes un tikai. Kādas tad tās varētu būt? Izvēle jau nav liela – jāsamazina nodokļi, paļaujoties uz to, ka ēnu ekonomika ar sajūsmu legalizēsies un steigsies maksāt nodokļus. Nez vai tā būs, jo zivs meklē kur dziļāks, uzņēmējs kur izdevīgāk. Nemaksāt nodokļus vienmēr būs izdevīgāk. Tātad, ja kāds atļausies pazemināt nodokļus, tas, visticamāk, izraisīs valsts defoltu. Populistiski jau var runāt par nodokļu samazināšanu, bet gribētos redzēt to vīru, kas to uzdrošinātos darīt. Nu ko, izskatās, ka neko nevar darīt, lai iet pa vecam? Tas nav godīgi. Nodokļu slogs ir par lielu un šajā situācijā iznāk, ka nodokļu maksātāji subsidē ēnu ekonomiku. Iznāk apburtais loks – ceļot nodokļus dotējam ēnu ekonomiku, atlaižot nodokļu slogu riskējam neglābjami nolaist uz grunti valsti. Kā jau visos “apburtajos lokos”, atrisinājuma nav tā iekšpusē (ekonomika, nodokļu likmes, u.c.). Skatīsimies “ārpusē”. “Ārpusē” darbojas cilvēciskie, sabiedriskie principi. Sabiedrībā ar augstiem morāles un ētikas kritērijiem šāda ēnu ekonomikas dominante nemaz nevarētu rasties. Latvijas sabiedrības morāles līmenis ir pārāk zems, lai būtu vērā ņemams faktors, kad tas sasniegs pietiekamu līmeni nav zināms. Tāpēc šeit minēsim vieglāk maināmas lietas – sabiedrības izglītību un sapratni. To minēja arī L.Čigāne, konstatējot ka 24.marta protestētājiem trūkst izpratnes par lietu būtību. Cilvēkiem būtu jāzina, ka augsti nodokļi ir tāpēc, ka jābaro ari ēnu ekonomika. Citiem vārdiem – Lemberga popularitāte dārgi izmaksā pensionāriem un trūcīgajiem. Vēl viens piemērs – tautā palaistā un iesakņojusies doma, ka nodokļus var pielīdzināt investīcijām. Tas ir, nodokļos samaksātai naudai jādod tiešs labums tās maksātājiem, citādi nav vērts maksāt. Tā varbūt bija agrajos viduslaikos, bet ne šodien. Nezinu, kurš pirmais palaida šīs muļķības tautā, bet dzirdēju to arī no it kā izglītota cilvēka J.Kažas. Šitādu “balto plankumu” un maldīgu priekšstatu tautas apziņā ir ļoti daudz. Ja te nekas labots netiks, tad ne tikai ēnu ekonomiku neapkarosim, bet iesim dziļāk krīzē. Tad jāaizmirst par Igauniju un Ziemeļvalstīm, bet jāskatās uz Portugāli.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu