Austrietis Dāvids, ķīniete Jūlija un šrilankiete Rošiha mācās latviešu valodu. Kāpēc viņi grib to apgūt?
Ar Dāvidu (35) satiekamies kafejnīcā Dzirnavu ielā. Viņš dzīvo netālu un atklājis, ka Rocket Bean Roastery ir tuvākā vieta ar labu kafiju. Sarunājamies angliski, jo Dāvids Vilts latviešu valodu mācās tikai ceturto mēnesi, nodarbības ir divreiz nedēļā. Izruna viņam ir laba, saprotama: «Es esmu Dāvids, es esmu no Austrijas. Uz darbu es braucu ar trolejbusu, es dzīvoju Strēlnieku ielā.» Darbs ir zviedru IT uzņēmumā Intrum Global Technologies, kas mājo pie VEF. «Es nekad neesmu dzīvojis citā valstī, tāpēc nolēmu pamēģināt,» Dāvids stāsta, ka izvēle krita par labu Rīgai, jo pilsēta viņam patikusi. Iepriekš bija te viesojies vairākas reizes darba darīšanās un zināja, ka Latvijā ir attīstīta IT vide. «Esmu lasījis, ka Latvija ir lielākā biznesa servisa nodrošinātāja Eiropā,» viņš saka.
Līdzko Dāvids bija iekārtojies dzīvoklī un darbā, viņš meklēja latviešu valodas kursus. «Man šķiet loģiski prast tās valsts valodu, kurā dzīvoju. Es arī gribu vairāk iepazīt latviešu kultūru, un, zinot valodu, to iespējams vislabāk izdarīt. Valoda ietekmē arī domāšanu, tāpēc būs interesanti runāt latviski. Jebkura valoda ir liela personiskā brīvība,» saka Dāvids.
Maksas kursus viņš atrada Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē un pievienojas mācību grupai, kurā ir arī ārzemju studenti — gan apmaiņas programmas Erasmus, gan pilna laika studenti, kuri iegūst bakalaura grādu. «Nedomāju, ka latviešu valoda ir ārkārtīgi grūta, jo ir daudz līdzīgu vārdu kā austriešiem: šūplāde, dīvāns, šlagbaums. Mums tikai nav mīkstinājumu, kurus izrunāt gan ir grūti, piemēram, «ķ», «ļ» un «ņ». Visgrūtākais man šķiet vārds «zaļš». Un vēl tas teiciens: «Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.»» Dāvidu nemaz nesatrauc septiņi locījumi, kas ir latviešu valodā, jo austriešiem ir četri. «Turklāt tas pēdējais, vokatīvs, jau nav nekāds locījums.»
Viņa mērķis ir apgūt valodu tā, lai varētu brīvi sarunāties un lasīt. Dāvidam nav ne jausmas, cik ilgi viņš paliks Latvijā. Tieši tāpat kā pirms gada nebūtu domājis, ka dzīvos Rīgā. Pašam savas ģimenes nav, Austrijā ir vecāki, brāļi un māsas, kopumā trīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.