Dārgi ķērpji no Somijas, lucernas siens no Itālijas un kukaiņi par simt eiro kilogramā — tik grandiozas ir Rīgas zoodārza maltītes. «Šeit nekad neviens žurnālists vēl nav bijis,» par virtuvi saka Maija Drožina, Dzīvnieku barības sadales nodaļas vadītāja
Maija ir nomodā jau no septiņiem rītā, jo daži dzīvnieki brokastis ēd agri, daži ēd visu dienu, un ap 12 jau katrā dzīvnieku nodaļā uz vietas gatavo pusdienas. Telpa, kurā tiekamies, atgādina skolas virtuvi — liela gāzes plīts ar vairākiem riņķiem, lieli katli un plašums. «Te vārām olas, te — gaļu,» rāda Maija Drožina un ved tālāk uz noliktavu, kur kastēs glabājas dārzeņi. Milzīga mašinērija un loģistika, jo zoodārzā pārstāvētas 369 sugas — 2890 dzīvnieku, neieskaitot kukaiņus.
Lielāko daļu pārtikas zoodārzs iepērk no vietējiem piegādātājiem, īpaši dārzeņus, taču kombinētās granulas atceļo fūrēs no ražotnēm Austrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Dārgākais produkts ir artemia koral — vēžveidīgo oliņas, kuras sālsūdenī atdzīvojas un tiek izberztas caur kafijas filtru. Ar tādu masu baro tritonus un zivju mazuļus. Šāds prieks maksā vairāk nekā 100 eiro kilogramā, taču nedēļā visā zoodārzā tiek apēsti tikai 15 grami oliņu. Padārgs ir arī augu nektārs, ap 38 eiro kilogramā, un to iepērk no Lielbritānijas. Tā sastāvā ir augstvērtīgs proteīns.
Uz viena no galdiem Maija salikusi kastes ar tārpiem un kukaiņiem, lai parādītu, cik daudzveidīgs ir to klāsts. No vienas dzirdama popkorna paukšķēšanai līdzīga skaņa. Tie ir siseņi, kuri lēkā. Visus kukaiņus izaudzē uz vietas zoodārza insektārijā, dažs aug piecus mēnešus, līdz kļūst gana brangs. Kukaiņi ir labs olbaltumvielu avots.
Uz vietas top arī sēklu maisījumi putniem. Maija lasa priekšā sastāvu: saulespuķes, linsēklas, kukurūza, kaņepes, rapsis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.