«Jābrauc uz pasaules malu!» Jānis Pavlovskis nosauc savu galamērķi. Viņš vienatnē ar motociklu devās 11 dienu ceļojumā līdz Eiropas galējam ziemeļu punktam — Nordkapam Norvēģijā
Nenobīties no vairāk nekā pieciem tūkstošiem kilometru, nakšņošanas teltī un ceļabiedru trūkuma Jānim ļāva gan vēlme pabūt vienam, gan milzu patika pret ceļošanu. Tomēr viņš nav pieredzējis motobraucējs. Tikai trešo gadu brauc pats ar savējo un lielu, ekstrēmu ceļojumu pieredzi nebija uzkrājis. Jau iepriekš neizmantoja tūrisma kompāniju piedāvājumus, savus lidojumus plānoja pats un Jāņos pie radiem reizēm nakšņoja teltī. «Bet tas arī viss, tā ir visa mana pieredze,» viņš smejas.
Bet ar ceļošanu ir tāpat kā ar jaunu mēbeļu vai tehnikas iegādi. Pirmajā reizē nopērc un uzreiz aizmet prom visas pamācības, un tikai tad, kad nesanāk, sāc meklēt padomu. Arī nepieredzējušam braucējam šķiet, ka pats visu zina labāk, un tāpēc arī jāpavada, piemēram, četras dienas lietū. Pirms diviem gadiem Jānis jau bija devies braucienā uz Norvēģijas dienvidiem. «Tev liekas, esi pieaudzis cilvēks, tev ir motocikls, zini, ko dari, un tikai brauksi. Protams, Norvēģija mani paņēma un izspļāva kā vecu konfekti.» Nu Jānis sapratis — jo tālāk no civilizācijas, jo lielāka gatavošanās ir nepieciešama.
Ikdienas rituāli
Tieši iepriekšējais brauciens bija lielākā mācība. Tāpēc ceļam uz Nordkapu Jānis gatavojās rūpīgāk. Pirmkārt, nenosprauda konkrētu sākuma datumu, bet izbraukšanas dienu gaidīja, vērojot meteoroloģisko prognozi. Arī biļeti prāmim uz Helsinkiem nevajadzēja sagādāt agrāk, satiksme ir regulāra un cenas izlīdzinātas, tāpēc bija nolēmis to pirkt tieši pirms braukšanas. Turpceļu viņš sāka Helsinkos, šķērsoja Somiju un Ziemeļu polāro loku, sasniedza Nordkapu pēc tam devās pa Troļļu ceļu Norvēģijā, bet mājup brauca ar prāmi no Nīneshamnas Zviedrijā.
Jānis bija nolēmis braukt gar Somijas labo pusi, garām daudzajiem ezeriem. Jo ezers nozīmē gan kempinga vietas, gan skaistus skatus. Taču izrādījās, ka «realitātē ezeram īsti klāt netiec, jo no šosejas to lielākoties nemaz nevar redzēt», viņš ātri secināja. Apkārt skaistajām vietām plešas privātīpašumi, piekļuve ir ierobežota. Tāpēc nākas būt fleksiblam un, nevis dzelžaini turēties pie iepriekš izdomāta plāna, bet gan pielāgoties situācijai, ko ceļš piedāvā. Arī to Jānim iemācījis pirmais ne tik veiksmīgais brauciens.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.