Sapņo konkrēti!

Neiesaku taisīt garus Jaungada apņemšanos sarakstus — labāk uzrakstiet tikai vienu, bet ar lieliem un trekniem burtiem

Nesen kāds man tuvs cilvēks, no sirds cerot mani iepriecināt, paziņoja: «Es apņemos no Jaunā gada vairāk rūpēties par tevi!» Mana pirmā spontānā reakcija bija jautājums: «Kāpēc ne no šodienas?»

Tuvojoties gada nogalei, šādas un līdzīgas apņemšanās gan dzirdam, gan arī, iespējams, paši izsakām aizvien biežāk. Šīs saistības manī izraisa pretrunīgas sajūtas: no vienas puses, es priecājos, ka cilvēki grib pārmaiņas savā dzīvē un pieņem lēmumus, lai rīkotos. No otras puses, jau pats fakts, ka apņemšanās izpilde sāksies tikai no Jaunā gada, ir izvairīga uzvedība. Jau pirmajā brīdī, kad esmu pieņēmis lēmumu mainīt savu dzīvi, es atlieku reālo rīcību uz vēlāku laiku! Sanāk, ka apņemšanās patiesībā ir izvairīšanās.

Pētījumi liecina, ka tikai 20% no šiem solījumiem tiek turēti vēl pēc februāra otrās nedēļas. Lielākā daļa cilvēku jeb 80% savu Jaunā gada apņemšanos met pie malas jau pirmajā gada mēnesī. Tas nozīmē, ka šīs apņemšanās ir diezgan neefektīva nodarbe. Tomēr, ievērojot dažus vienkāršus nosacījumus, ir iespējams paaugstināt savas apņemšanās izdzīvošanas spēju.

Lieli mērķi ir biedējoši, šķiet nereāli, mūsu iztēlē tie draud ar mokošas pašdisciplīnas nepieciešamību, un parasti tādus mērķus mēs atliekam. Mani klienti gandrīz katrā koučinga sesijā izvirza sev mērķus. Es viņiem jautāju: «Par cik procentiem tu tici, ka to realizēsi?» Parasti atbilde ir 50—80%. Tas nozīmē, ka klientam mērķis ir pārāk liels un šķiet nereāls. Tad es vaicāju: «Kas varētu būt pats pirmais visvieglākais solis, ko tu varētu veikt jau šodien, lai šo lielo mērķi iekustinātu?» Parasti mazi kumosi ļauj apēst lielu ziloni. Tieši mazi, īstermiņa mērķi rada sajūtu, ka tas nav tik traki, tas ir paveicams. Turklāt mazās uzvaras rada gandarījumu un motivāciju turpināt. Padomājiet, varbūt jūsu Jaungada apņemšanās varētu būt viens mazs mērķis, kas ved pie liela!