Viņi domā sistemātiskāk • IR.lv

Viņi domā sistemātiskāk

2
Guntars Godiņš. Foto — Jānis Pipars
Anda Burve-Rozīte

Skatoties mītos, varam atrast savas domāšanas pirmsākumus un kļūdas, uzskata dzejnieks, igauņu eposa Kalevdēls tulkotājs Guntars Godiņš

Tas bija pētniecības un tulkošanas darbs ilgu gadu garumā pie igauņu tautasdziesmām, kas pieredzējušajam somu un igauņu valodas tulkotājam Guntaram Godiņam deva drosmi uzņemties igauņu eposa Kalevdēls (Kalevipoeg) tulkošanu latviski. Viņš būrās cauri folkloras, valodas, ģeogrāfijas un pat sadzīves vēstures slāņiem, lai eposa tulkojums varētu tapt.

19. gadsimta vidū, nacionālpatriotiskās noskaņās, igauņi iedvedmojās no somu 1835. gadā iznākušā Eliasa Lenrūta darba Kalevala. Mums vajag savu eposu — šāda noskaņa valdīja tautā. Pie darba ķērās Veru ārsts un aizrautīgs folkloras pētnieks Frīdrihs Kreicvalds, 19 087 dzejas rindās viņš radīja tautas eposu Kalevdēls.

Pirmoreiz latviski tas tika iztulkots pirms 90 gadiem. Latvijas simtgadē nu tapis mūsdienīgs Guntara Godiņa tulkojums. Intervijā autors stāsta, ar ko tas ir nozīmīgs, kā arī atbild uz jautājumu, vai igauņu un latviešu mūsdienu sasniegumus un attieksmi pret dzīvi iespējams labāk saprast, ja ieskatās mitoloģijā.

Kalevdēls ietekmē mūsdienu igauņu dzīvi?
Tas ir igauņu kultūrā ļoti nozīmīgs darbs, jo tiek dēvēts par pamattekstu. No pamatteksta veidojas literatūra, kas nāk pēc Kalevdēla. Eposs veidots pēc igauņu senajām tautasdziesmām, arī pasakām, teikām, nostāstiem. Līdz ar to tas ir arī folkloras apkopojums.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu