Labāk nekā mājas • IR.lv

Labāk nekā mājas

Lasīšanas klubiņš darbojas no gada sākuma — grāmatas lasa priekšā tiem, kuri slikti redz. Foto — Reinis Hofmanis
Ieva Alberte

Veco ļaužu namiņš Sabilē ar 24 iemītniekiem atgādina pasaku — pašiem savs sakņu dārzs un pagrabs ar zaptēm, un priekšā tiek lasītas grāmatas. Kā tas iespējams?

Divstāvīgais pansionāta Kalme namiņš īpaši neatšķiras no citām Sabiles centra privātmājām. Tieši blakus Abavai, skats uz apkārtni ir plašs. Skaisti. Miers. Vadītāja Maija Dubro, iznākusi uz sliekšņa, saka: «Mēs jau gaidījām! Esat tieši laikā, tikko sākās lasīšanas klubiņš.» Tas darbojas no gada sākuma — sabilniece Ziedīte piedāvāja palasīt priekšā grāmatas tiem, kuri švaki redz. Ziedīte kā brīvprātīgā nāk divreiz nedēļā pa vienai stundai. Grāmatas saziedojuši ārzemju latvieši. Vadītāja Maija stāsta, ka tieši ziemā, kad slidens un nesanāk daudz pa āru, vecīšiem ļoti patīk, kad lasa priekšā. Maija labi zina, ko cilvēkiem gados vajag, tāpēc uz viņas vadīto namiņu ir divu gadu rinda.

Pupiņu lobītāji

Namiņš smaržo pēc rudens āboliem. Ap koka kāpņu margām asti vij kaķis. «Kaķi mums ir divi, šī ir Mince,» Maija iepazīstina, vedot uz savu kabinetu otrajā stāvā. Tur mūs sagaida servēts galds. «Tomātus un bietes izaudzējām paši šeit,» Maija stāsta, ka pirms trim gadiem iesniedza projekta pieteikumu Teterevu fondam par sakņu dārza un siltumnīcas izveidi. Jā, Teterevi mīlot ne tikai ar mākslu, bet arī ekoloģisku dzīvošanu.

Vasarā dārzu ravē visi 10 namiņa darbinieki un brīvprātīgie, bet pie konservu taisīšanas palīdz paši iemītnieki — sagriež kabačus vai tomātus, loba pupiņas un zirņus. «Mums ir izcili pupiņu lobītāji! Tas taču tā darbina sīko motoriku!» Trijās saldētavās cieši saliktas maisiņos sasaldētas ogas, rabarberi, sēnes. «Visu, pilnīgu visu mēs paši!» Maija saka. Viena saldētava iegādāta par Teterevu fonda naudu, otra par pašu līdzekļiem, trešo par labdarības veikala Otra elpa atvēlēto. Ar Otras elpas atbalstu nomainīti arī četri mansarda logi.

Dažādu fondu naudu piesaistīt namiņam ļauj tā juridiskā forma — biedrība. Pašvaldībām un valsts pansionātiem šādas iespējas nav. Aprūpes biedrība Kalme tika nodibināta 1997. gadā, tobrīd tajā bija piecas gultasvietas. Šo gadu laikā te dzīvojuši 146 cilvēki. Gaišā ideja izveidot mazu pansionātu pieder Sabiles novada bijušajai vadītājai Velgai Krekovskai. «Viss sākās ar vienu Sabiles onkulīti, kuram nebija, kur palikt. Bija jāved uz lielo Talsu pašvaldības pansionātu Laucienē. Viņš ļoti negribēja. Man bija tik žēl — galošās, kā no tīruma, saskumis. Aizvedām uz  pansionātu, un viņš drīz nomira,» telefonsarunā atceras Velga. Pēc skumjā notikuma viņa prātoja izveidot mazu pansionātu vecās Sabiles poliklīnikas telpās, kas īsu brīdi stāvēja tukšas. Taču nebija naudas remontam, iedzīvei. «Kādu piektdienas vakaru pie manis atnāca sabilniece Gunta, kura bija nonākusi trūkumā, jo zaudējusi darbu. Es teicu, varbūt viņa grib veidot pansionātu, būs darbs.» Palēnām viss sāka kustēt — atradās palīgi, kuri ieteica nodibināt biedrību, lai piesaistītu naudu. Izveidojās sadraudzība ar Nīderlandes pansionātu no Heino pilsētas. Gunta devās turp mēnesi mācīties. Heino cilvēki sūtīja lietotus apģērbus vecīšiem un krāsas pansionātam, un tā 1997. gadā tika uzņemti pirmie sabilnieki.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu