Latvijas animācijas kino klasiķe Roze Stiebra simtgadei velta filmu Saule brauca debesīs un stāsta, kā padomju laikā apspēlēja komunistisko sistēmu, radot emocijām piestrāvotas latviskas filmas
Pie espreso tasītes cits citam līdzās guļ mazi salvetes gabaliņi, un Roze Stiebra turpina melno salveti plūkāt. Ir svētdienas rīts, un no viņas mājām netālajā Mežciema kafetērijā, ko režisore izvēlējusies par satikšanās vietu, pāris laisku brokastotāju ar interesi noskatās, ko neliela auguma smaidīgā kundze dara. «Tā tas bija!» režisore pēkšņi sabīda kopā visus salvetes gabaliņus. No galda pretī nu raugās figūra, kas atgādina Blaumaņa velniņu.
Kad Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultāti beigusī Stiebra 1969. gadā sāka strādāt Latvijas Televīzijā par animācijas filmu grupas režisori, tehnisko iespēju bija maz. Viņa sāka ar aplicētajām multenēm.
Pirmajai filmiņai Lietaina diena vajadzēja tūkstošiem fragmentu — kāju, roku, matu un dažādu citu. Kā dārglietas šos fragmentus animatori darbdienu beigās sašķiroja, sanumurēja (galvas atsevišķi, kājas atsevišķi utt.) un noglabāja studijas atvilktnēs.
Tolaik 27 gadus vecā Stiebra, kura savulaik dedzīgi bija vēlējusies būt uz skatuves, nevarēja iedomāties, ka radīs Latvijas animācijas zelta klasiku, vairākām paaudzēm labi zināmas un mīļas filmas — Zaķīšu pirtiņa, Suns Funs un vējš, Zelta sietiņš un desmitiem citu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.