Cīrihe • IR.lv

Cīrihe

Hardbruecke, Prime Tower
Uldis Mākulis, Cīrihē dzīvo 16 gadus

Pilsēta, kuras šķietamais necilums ir šarmants un interesants


Esmu restaurators un kultūras menedžeris, savulaik studēju mākslas vēsturi Rīgā, papīra un fotogrāfiju restaurāciju — Bernē, nu jau 21 gadu dzīvoju Šveicē, bet pēdējos 16 dzīve un darbs mani aizvedis uz Cīrihi.

Kurš no pirmajiem priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku?
Jāatzīstas, ka pirms ierašanās uz dzīvi Cīrihē man nebija īpašu priekšstatu par pilsētu. Iespējams, reiz domāju, ka tā ir snobiska, jo nepazinu. Lai arī tā ir Šveices lielākā pilsēta, Cīrihe patiesībā nav liela. Tā ir draudzīga iedzīvotājiem un viesiem. Interesanta un ērta. Te var sajusties gan kā pasaules finanšu metropolē, gan kā Madagaskaras tropos vai Meksikas kaktusu birzī, iepazīt un baudīt opermūzikas izcilības, būt provinciālā un reizē urbānā Eiropas pilsētā. Iespējams, jums liksies, ka neesat te tūrists, jo viss šķiet tik «normāli». Cīrihe man kļuvusi par tuvu pilsētu. Šajās piezīmēs es atzīšos tai mīlestībā.

Kāpēc jādodas ceļojumā uz Cīrihi? Ar ko tā atšķiras no citām Eiropas un Šveices pilsētām?
Vēlos izvirzīt tēzi un antitēzi. Uz Cīrihi nav jādodas ceļojumā. Lai arī vēsturiski un mūsdienās Cīrihe vienmēr atradusies krustcelēs, tā ir šķietami necila. Svarīgs Šveices reformācijas centrs (šogad svinam reformācijas 500 gadu jubileju), vēstures jukās zaudējusi daudz bijušā greznuma. Varbūt kādam tā liksies «nekāda», bet tā tas nav. Mana antitēze ir tā, ka uz Cīrihi ir jādodas, jo tās šķietamais necilums ir šarmants un interesants. Tā ir raiba un spilgta savā pelēcīgumā. Tā ir pustoņu pilsēta. Cīrihes atklāšanai, iespējams, jāveltī lielāka piepūle nekā citām pilsētām. Tai piemītošā pieticība, manuprāt, ir kompliments. Cīrihē ir izcila opera un zooloģiskais dārzs, neliels un žilbinošs Austrumu mākslas muzejs un 1931. gadā atklāta Sukulentu kolekcija, vērienīgs Mākslas muzejs un divi krāmu tirgi sestdienās, kur neviens ienācējs nevar aiziet bez pirkuma. Cīrihes īpašā vieta Šveicē un Eiropā ir tās piedāvājuma daudzveidībā. Pilsētas ielās, laukumos, uz ēku fasādēm sastopama māksla, kā šeit saka, Kunst am Bau. Tie ir sienu gleznojumi un instalācijas. Pat grafiti ir gaumīgi. Vasarās pilsētas vidē norisinās mūsdienu tēlniecības izstādes. Reiz kāds no maniem viesiem Cīrihi salīdzināja ar Rīgu. Cīrihe atrodas varena ezera krastā, to šķeļ Limatas upe, daudz mazāka par Daugavu. Cīrihē ir interesanti!

Kāda ir Cīrihe rudenī? Kādus īpašus notikumus vērts apmeklēt?
Pilsēta rudenī sāk mosties pēc atvaļinājumu laika, tas gan nenozīmē, ka vasarā te visi snauž. Šogad karstuma vilnis pilsētu nogurdinājis. Tā kļuva rāmāka nekā ierasti. Nav jābūt ronim, lai Cīrihes ezerā un upēs peldētos arī rudenī. Pilsētas pludmales ir atvērtas līdz septembra vidum. Kamēr kalnu upju sanestais ledāju ūdens atdzesēs Cīrihes ezeru un Limatas upi, paies nedēļas. Man patīk Cīrihe vasarā, bet rudens ir īstais laiks tās iepazīšanai. Septembris un rudens mēneši ir mākslas galeriju, operas, teātru, izstāžu sezonas atklāšanas laiks. Septembra vēsie vakari ir piemērots brīdis saviesīgām sarunām pilsētas restorānos, krogos un bāros. Un tie patiešām ir daudzveidīgi, katrai gaumei. Ir restorāni un bāri, kuri žilbina ar spožumu un askētismu, ir vietas ar «biezu patinu», kurās, šķiet, kopš 60. gadiem nav veikts remonts. Septembra sākumā pilsētā norisinās grandiozs teātra festivāls Theaterspektakel. Es pats 2004. gadā ar izrādi Revidents festivālā atklāju man līdz tam nezināmo Jauno Rīgas teātri.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu