Pirmā diena

Saeimas prezidija ievēlēšana parādīja kompromisu un arī koalīcijas robežas

Nav vērts pārspīlēt grūtības, kuras gaida 13. Saeimu. Tās nav nepārvaramas, kā pārliecinājāmies jau pašā pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē otrdien. Ievēlētie gan zvērestu vai svinīgo solījumu deva, gan pat Saeimas prezidiju ievēlēja. Atlicis vēl izveidot komisijas,  apstiprināt valdību, un darbs valsts labā varēs turpināties.

Uzrunādams jauno Saeimu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka pirmajos četros Latvijas valsts pastāvēšanas gados tautas priekšstāvji uz pasaules kara atstātajiem gruvešiem izveidoja valsts institūcijas un armiju, pieņēma Satversmi un panāca Latvijas starptautisko atzīšanu. Salīdzinājumā ar tālaika grūtībām pašreizējās ir nieks un nevis postošu ārēju apstākļu, bet gan pirmām kārtām vēlētāju gribas radītas, tātad demokrātijai dabiskas, kaut arī palaikam ievēlēto ambīciju, vēlmju un interešu vai gribas trūkuma pastiprinātas.

Pārspīlēta ir arī gaušanās par Saeimas it kā fragmentēšanos. Prezidents savā uzrunā to nepieminēja, taču 1. Saeimas vēlēšanām 1922. gadā bija reģistrēti 88 saraksti, no tiem 20 (!) iekļuva Saeimā. 13. Saeima ar septiņām partijām uz šāda vēstures fona var šķist drīzāk askētiski minimālistiska. Bet tai darāmais ne tuvu nav tik monumentāls kā būvēt jaunu valsti uz kara drupām. Valsts pamati ir stipri.

Protams, pretrunas un domstarpības ir un būs. Tomēr, piemēram, daļas deputātu nopūlēšanos svinīgo solījumu vai zvērestu pateikt izloksnēs varētu simboliski skaidrot tā, ka jaunievēlētie tautas priekšstāvji būs vienoti dažādībā. Un vienojošais ir Latvijas likumi, kā pārliecinājās tie, kuriem tekstu neizdevās nolasīt ar pirmo piegājienu. (Tiesa, kad Janīna Kursīte-Pakule (NA) svinīgā solījuma tekstu apzināti lasīja divreiz — vispirms lībiešu, pēc tam valsts valodā —, varēja rasties bažas, vai kāds neiedomāsies to vispirms nolasīt krievu valodā.) Un solījumu ievērot Latvijas Satversmi un likumus parakstīja visi.