Man gribējās mājās • IR.lv

Man gribējās mājās

Jānis Dzenis. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Alberte

Jānis Dzenis (36) aizbrauca, lai iegūtu pieredzi un izglītību, taču aizķērās Lielbritānijā un Amerikā septiņus gadus. Pietrūka latviešu valodas, pietrūka savējo un vilka uz mājām. Šovasar viņš atgriezās, jo atrada tādu darbu, kādu vēlējās

Mannā putra! Cik jauki -— Jānis priecīgi iesaucas, ieraudzījis brokastu piedāvājumu savas darbavietas kafejnīcā. Jānis pasūta putru un stāsta, ka tā viņam rada nostalģiju, jo bērnībā katru vakaru vecmamma mazdēlam vārījusi mannā putru. Kopš jūlija viņš atkal ir Latvijā un strādā par Luminor Group stratēģijas un korporatīvas attīstības vadītāju. Pirms tam septiņus gadus dzīvojis Londonā un regulāri devies ilgos komandējumos uz Ameriku, Cīrihi un Tuvajiem Austrumiem. Tagad viņa darbības lauks ir Baltija: no rīta Viļņā, pusdienlaikā Tallinā, bet vakarā jau atpakaļ Rīgā.

Studēt Londonā

Jānis ir rīdzinieks. Īstāks par īstu: uzaudzis Āgenskalnā, skolā mācījies Vecrīgā. Latvijas Universitātē izstudējis psiholoģiju gan bakalauros, gan maģistros, viņš strādāja personāla vadībā. «Četru gadu laikā vairākās Latvijas bankās esmu darbā pieņēmis kādus 350 baņķierus,» Jānis lēš. Pēc tam sekoja darbs starptautiskā darījumu konsultāciju pakalpojumu uzņēmumā Ernst & Young, sakārtojot personālvadības procesus. Viss mainījās 2008. gadā, kad sākās ekonomiskā krīze un personāla speciālistiem darba kļuva mazāk. Vajadzēja pārorientēties, un Jānis iesaistījās Ernst & Young biznesa projektos par organizācijas efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu. Jo intensīvāk darbojās jaunajā jomā, jo skaidrāk saprata, ka bizness viņu saista. Juta, ka pietrūkst zināšanu finanšu pārvaldībā, tāpēc vēlējās tās apgūt labā un prestižā augstskolā — Londonas Biznesa skolā. Studiju izmaksas tajā ir milzīgas, vajadzēja domāt par atbilstošu darbu. Iestrādes bija, jo vairākus gadus Jānis sadarbojās ar Ernst & Young kolēģiem no Londonas, kuri ieradās Rīgā, lai apvienotu dažādas bankas Baltijā. Jānis bija komandā, un ar britiem viņam izveidojās labs kontakts. Uzzinājuši, ka latvietim ir interese par Angliju, uzaicināja strādāt Londonas birojā. «Man paveicās. Tika veidota jauna komanda par banku apvienošanas lietām, un viņi redzēja tajā mani. Britiem latvieši patīk, jo viņi ir strādīgi, gudri un kritiski. Latvieši izdara to, ko apsola.»

Londonas Ernst & Young birojā Jānis nostrādāja piecus gadus. «Gāju kājām uz darbu pāri slavenajam Tower Bridge. Smejos, ka Ķīnā esmu redzams uz lielāka skaita bilžu, nekā man pašam ir savu fotogrāfiju.» Sākot darbu, Jānim šķita savādi, ka ir tik daudz konferenčzvanu, taču pierada. Tagad Latvijā nākas apjaust, ka te tas nav iecienīts darba organizācijas veids.

Pēc pirmajiem diviem Londonā nostrādātajiem gadiem Jānis bija gatavs mācīties. Izturējis konkursu, sāka maģistra studijas Londonas Biznesa skolā. Lekcijas notika sestdienās un svētdienās. «Tie bija divi grūti gadi. Bez brīvdienām. Uz Latviju atbraucu reizi gadā. Studijas bija tā vērtas: citi bauda teātri, es — lekcijas. Tās bija izcilas!» 2015. gadā viņš ieguva maģistra grādu finansēs un turpināja darbu Ernst & Young ar lielajiem darījumiem Eiropā un Amerikā. Komandējumi dažkārt bija tikai dienu gari, citreiz pat sešas nedēļas un nogurdinoši: viesnīca—darbs—viesnīca. Tieši kādā no komandējumiem Jānis pirmo reizi izjuta ilgas pēc Latvijas, pēc mājām. Londonā tās piezagās mazāk, jo viņš dzīvoja kopā ar draudzeni un īrēja dzīvokli kopā ar vēl vienu latvieti. Latviskās vides tur netrūka, jo vietējā kopiena organizē dažādus pasākumus. «Taču man gribējās mājās. Gribēju draugus, savu vidi.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu