Tā nav vēsture, kuru gribam • IR.lv

Tā nav vēsture, kuru gribam

1
Valdis Klišāns. Foto — Edmunds Brencis
Gunita Nagle

Vēstures skolotājs Valdis Klišāns, daudzu mācību grāmatu autors, ir sarakstījis krāšņi ilustrētu īso Latvijas vēsturi, ko varētu nosaukt par mācību grāmatu pieaugušajiem. Vai mums tāda vajadzīga? Izrādās, ir atšķirības starp pētīto un vēlamo vēsturi

Pārsteidzoši, ka starp pēdējā mēneša dižpārdokļiem ir liela formāta grāmata cietos vākos ar ne pārāk izteiksmīgu nosaukumu Latvijas valsts stāsts. 20.—21. gadsimts. Taču tā slēpj aizraujošu lasāmvielu — īsi un vienkārši izklāstīti, bagātīgi ilustrēti pēdējās simtgades svarīgākie notikumi. Tajā var atrast interesantus faktus, aizgājušo gadu liecības, fotogrāfijas, personību biogrāfijas. Neizsmeļams avots pārdomām par to, kā veidojās Latvijas valsts un kādi esam mēs, tās iedzīvotāji. Grāmatas autors ir Valdis Klišāns — vairāk nekā 30 gadus vēstures skolotājs, kurš līdz šim rakstījis vēstures grāmatas skolēniem.

Vai šis ir mēģinājums koncentrētā veidā, tiecoties pēc maksimālas objektivitātes, izstāstīt Latvijas pēdējās simtgades vēsturi. Kāpēc jums tas šķita svarīgs uzdevums?
Cilvēkiem ar lielu vēstures informatīvo bagāžu šī grāmata ir tikai ilustratīvs «ķieģelis». Bet, komunicējot ar cilvēkiem, kuri ir ārpus profesionāļu un interesentu loka, secināju — pat inteliģenti cilvēki ar augstāko izglītību nezina daudzus vēstures notikumus. Tāpēc nolēmu rakstīt vēstures grāmatu pieaugušajiem. Lielākais izaicinājums bija īsi un vienkārši, bet vienlaikus akadēmiski un precīzi izstāstīt pēdējo simt gadu notikumus. Vija Kilbloka [grāmatu apgāda Zvaigzne ABC īpašniece un vadītāja] uzņēmās redaktores lomu. Pirmajā versijā bija daudz vietu, par kurām viņa teica: «Nebūdama vēsturniece, nesaprotu.» Piemēram, vēsturnieki zina, kas ir Novembra revolūcija Vācijā (tā notika no 1918. gada novembra līdz 1919. gada martam, izraisot Vācijas impērijas sabrukumu un Veimāras republikas izveidošanos, Vācija no konstitucionālas monarhijas kļuva par parlamentāru republiku — red.). Nezinot to, nevar saprast, kāpēc Vācijas valdība pieļāva, ka tiek dibināta Latvijas valsts. Bet — kā to izstāstīt dažos teikumos? Tas bija interesants, radošs process.

Man pašam šķiet, ka grāmatu saturiski veido trīs informatīvi elementi. Pirmais ir Latvijas pēdējo simt gadu vēstures izklāsts. Otro daļu veido attēli un to paraksti. To gatavojot, reizēm atļāvos lielāku subjektīvisma pakāpi.

Piemēram, padomju laika perioda raksturošanai izvēlējos daudzdzīvokļu namu un Rīgas kinostudijas filmu attēlus. Puse atvēruma veltīta filmai Ābols upē. Kad kā pusaudzis skatījos šo filmu, nesapratu to. Tikai pieaugušā vecumā aptvēru, kas tik šajā filmā nav izstāstīts un ar kādiem mākslinieciskiem paņēmieniem apieta cenzūra. Piemēram, cik zīmīga ir epizode ar Jāņu kreppapīra puķēm un sombrero cepurēm! Tik precīzi nodota informācija par Jāņu tradīciju degradāciju!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu