Laimīgā biļete 20 gadiem • IR.lv

Laimīgā biļete 20 gadiem

Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Jakone

Vairāk nekā 45 miljonus eiro liela peļņa 20 gadu laikā. Tik dāsns ir Rīgas piedāvājums, meklējot privāto partneri galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanai. Konkursā, sadalījušies pāros pa divi, startē visi četri uzņēmumi, kas šobrīd apsaimnieko rīdzinieku atkritumus. Kāpēc trauksmi ceļ Konkurences padome?

Milzīgi atkritumu kalni, kuros no tāluma grūti atšķirt plīvojošus plastmasas maisiņus no kaiju spārniem, — Getliņu izgāztuve. Šeit nonāk atkritumi no Rīgas un vēl 21 tuvējās pašvaldības. Atkritumu ir daudz. Pēdējie dati par rīdzinieku atkritumiem ir tikai par 2015. gadu — 275,8 tūkstoši tonnu. Vidēji — 320 kilogramu uz katru iedzīvotāju. No tiem Getliņu poligonā apglabāti aptuveni 90%. Tas ir neiedomājami daudz. Eiropas Savienības direktīvas pieprasa šo situāciju strauji mainīt. No 2030. gada apglabāt drīkstēs vairs tikai 10% sadzīves atkritumu, pārējiem jābūt pārstrādātiem vai reģenerētiem.

Rīga nolēmusi mainīt sistēmu, rosinot atkritumu apsaimniekotājus investēt iekārtās, šķirošanas laukumu izbūvē un videi draudzīgāku atkritumu izvešanas automašīnu iegādē. Pilsētai izdevīgākais scenārijs esot uz 20 gadiem veidot kopsabiedrību ar kādu privāto uzņēmumu un kopīgi apsaimniekot galvaspilsētas mēslu biznesu. Kopīgi arī nopelnīt. Pētījumā, ko pēc Rīgas pasūtījuma 2016. gadā izstrādājušas kompānijas Konsorts un Geo Consultants, secināts — šādā veidā pašvaldības ieņēmumi no katra viena ieguldīta eiro būs 346 eiro.

Par dāsno peļņu samaksās iedzīvotāji, kuru rēķini par atkritumu apsaimniekošanu būtiski pieaugs. 2015. gadā par izvestu kubikmetru rīdzinieki maksāja vidēji 9,82 eiro, bet 2025. gadā summa varētu pieaugt līdz 15,55 eiro. Turklāt, ja atkritumu apsaimniekotājam neizdosies pienācīgi nopelnīt no otrreizējās pārstrādes, pat 18,35 eiro. Sadārdzinājums par 37—47%, salīdzinot ar 2015. gadu. Jāpiebilst gan, ka kopš tā laika atkritumu apsaimniekošanas cenas Rīgā ir kāpušas aptuveni par eiro, jo palielinājies arī dabas resursu nodoklis.

Turklāt būtisku ietekmi uz apglabāšanas apjomu atstājusi šķirošanas rūpnīca, kuru 2015. gada beigās pie Getliņu izgāztuves atklāja kompānija Clean R. Tajā nonākot aptuveni 89% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, kas tiek atvests uz poligonu. Lielākā daļa tiek sašķiroti un izmantoti atkārtoti, bet aptuveni 15—20% apglabāti. Rūpnīcas pozitīvā ietekme redzama statistikā par apglabāto atkritumu daudzumu Latvijā. Pērn apglabātas vairs tikai 262 tonnas, kamēr 2014. gadā — 709. Tas ir liels uzlabojums, kas panākts, vienlaikus strādājot četriem uzņēmumiem, tomēr Rīga turpina uzstājīgi bīdīt uz priekšu privāto un publisko partnerību. Kāpēc?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu