Sapnis par vēsturi. Fokusā Igaunija • IR.lv

Sapnis par vēsturi. Fokusā Igaunija

Aina no izrādes Pirms mums, plūdi. Publicitātes foto
Zane Radzobe

Izlozēt savu stāstu — kā tapa kaimiņvalsts simtgades teātra programma

Latvijas teātriem šī būs īstā simtgades sezona. Tikmēr igauņi savējo jau nosvinējuši ar vērienu — ar iestudējumu ciklu Stāsts par gadsimtu. Projekts savā ziņā līdzinās mūsu literātu veltījumam Latvijai — romānu sērijai Mēs. Latvija, XX gadsimts. Atšķirība tikai tā, ka rakstnieku darbi rāda drīzāk vienas paaudzes un individuālu mākslinieku skatījumu uz vēsturi, bet kaimiņiem padevies kas ieceres vērienā un izpildījumā grandiozs: iekļaut visus, kas bijuši gatavi līdzdarboties, — dažādas paaudzes, tautības un pieredzes. Šī 13 izrāžu sērija ir Igaunijas momentuzņēmums, kas vērotājam no malas ļauj salīdzināt, kā līdzīgo vēsturi pārdomājam paši.

Projektā iesaistījušies Igaunijas profesionālie teātri — galvaspilsētas un provinces, lieli un mazi, dramatiskie un specializētie (laikmetīgās dejas kompānijas, Igaunijas Nacionālā opera), igauņu un krievu. Vērienīgajam pasākumam tika piešķirta īpaša dotācija (40 000 eiro katram dalībniekam), simtgade tika sadalīta desmitgadēs, katrs teātris izlozēja savu pāri (pārī viens liels un mazs) un konkrētu laika posmu, par kuru jāveido izrāde. Tādējādi daudz ko noteica nejaušība — gan sadarbības partnerus, gan desmitgades, kas tika katram teātrim. Taču mēdz sacīt, ka nav nekā objektīvāka par nejaušību. No simtgades iznākušas 13 izrādes, jo vairāki kolektīvi tā arī nespēja atrast veidu, kā sadarboties.

Spēja un nespēja

Pirmizrādes notika gandrīz gadu un igauņiem, šķiet, nesniedza īpašu gandarījumu: cerēto māksliniecisko izcilību vietā viņi tikuši pie stipri sarežģītākas teātra vides ainas, un gada laikā kvalitātes jautājums presē cilāts līdz apnikumam. Viena no izrādēm — Igaunijas Nacionālās operas un Kanuti Gildi saal kopprojekts Manfreda Mima opera Igaunijas vēsture. Nācija, kas dzimusi no šoka —, piemēram, pašironiski lepojas, ka laikraksts Postimees to recenzējis pat divreiz: lai uzsvērtu, ka izrādi nevar uzskatīt ne par operu, ne par teātri. (Par šo vērtējumu gan iespējams strīdēties — festivālā Tartu izrāde kļuva par vienu no viesu favorītēm.)

Ārvalstu viesiem septembrī bija iespēja visus 13 iestudējumus noskatīties festivālā Tartu. Izrāžu kvalitāte patiešām bija dažāda. Bija izrāde, par kuru teātriem vajadzētu kaunēties. Bija estētiski pārpratumi, piemēram, citkārt tik lieliskais, arī latviešu skatītājiem pazīstamais No99, «pārdedzis», nespēdams ne sadarboties ar pielozēto partneri, ne vienatnē radīt mākslinieciski pārliecinošu vēstījumu par Oktobra revolūcijas tēmu. Bija iestudējumi, kas sastiķēti, sadarbojoties māksliniekiem, kuru estētiskās skolas izrādījušās pārlieku atšķirīgas. Taču projekta ietvaros tapusi arī pagājušās sezonas Igaunijā par labāko atzītā izrāde — Von Krahl un Tartu Jaunā teātra sadarbībā radītā BB naktī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu