Zelta laikmeta atblāzma • IR.lv

Zelta laikmeta atblāzma

Andris Keišs karstgalvīgā glezniecības ģēnija Salutaura lomā. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Komēdija Homo Novus — mākslas hronikas ar 30. gadu elpu

Dzīve dzirkstī — tik moži labestīgu iespaidu par starpkaru posmu Latvijā rada Annas Vidulejas režisētā komēdija Homo Novus. Jaunākā no simtgades programmas filmām ir balstīta Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romānā, kas pirmo reizi publicēts 1943. gadā. 30. gadu Latvijas mākslas pasaules mikrokosma portretējums ir košs pastičo, kas uzņemts, izmantojot attiecīgā laika stilistiku.

Visizteiktāk un pamanāmāk to raksturo kvadrātam tuvās attēla proporcijas (salīdzinājumam — mūsdienu filmu standarta formāts ir daudz platāks). Raimonda Paula komponētā mūzika, īpaši klavieru skaņdarbi un aktieru vietumis apzināti manierīgā spēle arīdzan atgādina Holivudas Zelta laikmeta kinodarbus, kas tapa neilgi pēc mēmā kino ēras beigām.

Glaimojošs skats

Viduleja savā darbā ir ietilpinājusi latviešu sabiedrībai, šķiet, vistīkamāko vēstures posmu — brīvu Latviju, pilnasinīgu Eiropas daļu. Homo Novus apzināti rada iespaidu, ka vilcieni uz Parīzi un Budapeštu kursē ar tikpat lielu regularitāti kā, piemēram, uz Reņģi, kas vienā no filmas ainām tiek pieteikta kā galamērķis. Latvijas mākslinieki aktīvi ceļo uz Eiropu, smeļas iedvesmu Francijā un citviet. Savukārt jaunajiem māksliniekiem no provinces, kā filmas galvenajam varonim Jurim Upenājam (aktieris Igors Šegelovskis), Rīga ir kā vilinoša metropole, uz kuru tiekties.

Jauniņais Upenājs Rīgā ierodas no Cesvaines puses; šim varonim Anšlavs Eglītis grāmatā ir atvēlējis visnotaļ jūsmīgas rindas par galvaspilsētu: «Latviešu māksliniekiem taču ir tikai viens ceļš: uz Rīgu.» Upenājs laimīgu sakritību dēļ tiek gluži vai ierauts dzīvelīgajā un azartiski sāncensīgajā mākslas pasaulē, kurā kā atsevišķas planētas rotē visdažādākās personības, kaut vai, piemēram, Andra Keiša spēlētais Salutaurs — karstgalvīgs glezniecības ģēnijs, kas lielāko daļu laika pavada bohēmiskā skurbumā un izskatās kā apskretis Dionīss.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu