Jātrāpa nākotnē • IR.lv

Jātrāpa nākotnē

Solveiga Dzene un Rinalds Rullis, stādaudzētavas Blīdene līdzīpašnieki. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Jakone

Latvieši dārzos un parkos seko pasaules modes tendencēm, tāpēc stādaudzētājiem «jāvelk līdzi», stāsta Blīdenes stādaudzētavas saimnieki. Skaistajā biznesā ir daudz grūtību, tomēr uzņēmējiem esot bieza āda, tāpēc uzņēmums plaukst jau gandrīz 20 gadus

Gabaliņš Kurzemes. Tāda sajuta rodas Blīdenes stādaudzētavas filiālē Mārupē. Nelielā pagalmā podos kārtojas zaļi skujeņi. Virs cilvēka auguma tirdzniecības placī izstiepusies amizanta čūskegle — tās zari kā garas, skujām apaugušas pīnes nokarājas uz leju. Podiņos cita pie citas rindojas tūjas. Lai gan stādaudzētavas piedāvājumā ir vairāki tūkstoši dažādu augu, tūjas ir galvenās maizes pelnītājas, atklāj stādaudzētavas Blīdene saimnieki Rinalds Rullis un Solveiga Dzene.

Nelielā Blīdene, starp Bikstiem un Saldu, bija loģiska izvēle biznesa sākšanai, kad pirms 18 gadiem Rinalds Rullis tur nopirka zemi. Pats ir blīdenieks. Un zeme bija šosejas malā. Viņš tolaik darbojās apzaļumošanas firmā Jaunbērzi, un ideja par savu stādaudzētavu prātā virmoja jau kopš 90. gadu vidus. Pēc nesen kritušā dzelzs priekškara dārznieks nevarēja nopirkt stādus, lai apzaļumotu pasūtītāju īpašumus. Izvēle bija maza.

Turklāt lielākā daļa audzētāju stādus nav turējuši podos, un tos no zemes varēja izrakt tikai sezonas laikā — pavasarī vai rudenī. Ja vajadzēja kādu dobi sastādīt ap Jāņiem vai jūlijā, audzētavās uz šiltēm bija rakstīts: «Stādus sāksim tirgot no 20. augusta.»

Arī stādu ievešana no citām valstīm bijusi sarežģīta un dažādu birokrātisku slogu pilna — Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībniece. No šīs problēmas radās ideja. Rinalds sapņoja par stādaudzētavu, uz kuru var atbraukt dārznieks un vienā vietā sapirkt visu nepieciešamo. 2000. gadā viņš nopirka lauku Blīdenē. Iepriekšējais saimnieks bija atstājis lielu krāvumu siena ruļļu. Tā ir vieta, kur šodien uzbūvēts Blīdenes stādaudzētavas birojs. Rinalds publicēja sludinājumu laikrakstā Lauku Avīze, meklēja vadītāju. Kādi četri agronomi atbrauca, bet ātri vien aizskrējuši prom. «Kur tā darbavieta būs?» viens prasījis. «Šeit!» Rinalds norādīja uz siena ruļļiem. «Viņi domāja, ka esmu jucis,» tagad pasmejas Rinalds.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu