Beidzot ir sācies simtgades vērienīgākais pasākums — Skolas soma. Diemžēl lauku skolās uzskata, ka viņiem tā nav tik labi pieejama kā rīdziniekiem. Kāpēc tā?
Kaut arī atklāta ar grandiozu koncertu Arēnā Rīga, kurā 6000 Latvijas skolēniem un pedagogiem uzstājās pat Raimonds Pauls, 13 miljonus eiro vērtā simtgades programma Skolas soma vēl daudziem iesaistītajiem tomēr ir mīkla. Skolām par katram bērnu jau ir pārskaitīti septiņi eiro, bet skolotāji vēl nezina, kā tos izmantot.
Vērienīgais pasākums arēnā 6. septembrī izskatījās gandrīz kā skolas starpbrīdis, kur trokšņaini bērni cits caur citu sarunājas, grauž ābolu vai garlaikoti skatās telefona ekrānā. Būtiskākā atšķirība — gaiteņos skolēni veidoja arī garas rindas, lai iepazītos ar Skolas somā piedāvātajām aktivitātēm: smilšu kino, muzeju, fotomākslas, animācijas un daudzām citām darbnīcām. Daudziem šī bija pirmā iespēja uzzināt, kādi pasākumi iekļauti Skolas somā. Šī 13 miljonus vērtā iniciatīva, kas paredzēta skolēnu kultūras izglītībai, atvēlētās naudas ziņā ir simtgades apjomīgākā programma.
Ielūgumi uz atklāšanas pasākumu bija sadalīti tā, lai piedalītos bērni no pilnīgi visiem novadiem proporcionāli tajos dzīvojošo skolēnu skaitam. No nepilniem 204 tūkstošiem Latvijas skolēnu gandrīz trešdaļa mācās Rīgā, tāpēc 1800 atklāšanas pasākuma dalībnieku bija rīdzinieki, bet no Vārkavas, Alsungas vai Rucavas atbrauca pa trim un četriem skolēniem. Rīgas pašvaldība arī sedza pusi no pasākuma izmaksām, kas kopumā sasniedza 300 tūkstošus eiro.
«Rīdziniekiem ir daudz priekšrocību,» secina Linda Astrauska no Grobiņas sākumskolas. Lielākā daļa no vērtīgākajiem 2000 pasākumiem, kas pašlaik Kultūras ministrijas mājaslapā tiek piedāvāti Skolas somā, notiek nacionālajos teātros, muzejos un koncertzālēs Rīgā. Piemēram, no 170 teātra un mūzikas notikumiem, kas paredzēti 5.—9. klašu skolēniem, 92 ir Rīgā. Taču par naudu, kas pārskaitīta skolām, jāspēj apmaksāt gan pasākuma biļetes, gan ceļš, tāpēc galvaspilsētas bērniem ir lielākas izredzes nekā vienaudžiem reģionos tikt pie kārotā. «Kaut kas nav līdz galam izdomāts,» secina Astrauska kopā ar kolēģi Aldu Cinkus no Grobiņas ģimnāzijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.