Rīga pēkšņi kā piebirusi elektroskūteriem. Lai gan pareizāk latviski tos būtu saukt par skrejriteņiem, šo ierīču saimnieki kājas cilā minimāli — skrien tikai riepas. Kas motivējis tikt pie laikmetīgā rīka, jautājam dažiem braucējiem
Ēdiens atripo zibenīgi
Ar 800 eiro vērto Joyor X5 Toms Vītols brauc jau vairāk nekā gadu, esot kā saaudzis ar to. Doma, ka vajadzētu kaut ko «elektrisku», radusies brīdī, kad no mājām Mārupē regulāri vajadzēja nokļūt birojā pie t/c Domina. «Ar mašīnu no rītiem nenormāli sastrēgumi, ar sabiedrisko transportu arī nav baigi ērti. Viens variants ir velosipēds, bet gribējās kaut ko ātrāku. Ienāca prātā elektriskais skrejritenis,» viņš atceras.
Latvijā pagājušogad tikai sākuši parādīties pirmie pieaugušo elektroskūteri, veikalos pārsvarā tirgoti bērnu modeļi ar pieticīgu bateriju, kas ļauj pavizināties pa parku. «Tik ilgi meklēju, kamēr atradu. Gribēju tādu, ar kuru var veselu dienu braukt pa pilsētu un nebeidzas baterija. Lielai daļai šādu riteņu ātrums ir 16—20 km stundā, šim — 35, reāli — 45. Ar vienu baterijas uzlādi pietiek 70 km. Vienu reizi, pārbaudot bateriju, aizbraucu līdz Jūrmalai un tad vēl līdz Tukumam. Pa ceļam gan bija pauze kafejnīcā, uzlādēju.»
Trīs ātrumi, gāze, gaisma un skaņas signāls, Toms izrāda «saimniecību». Ātrumu, nobraukumu un baterijas stāvokli ērti vērot pie stūres piestiprinātā displejā.
Viņš pa Rīgu pārvietojas patiešām daudz. Gan mārketinga speciālista darbā dodas pie klientiem, gan vakaros piepelnās ēdienu piegādes firmā Wolt. Vairāk nekā par stilīgo transportu, ar ko ieradies ēdiens, cilvēki priecājoties par piegādes ātrumu. «Zināt, kā ir, kad gribas ēst?» iesmejas Toms. «Sastrēgumu laikā noteikti aizbraucu ātrāk par mašīnu. Super alternatīva, videi draudzīga. Braucu pat novembrī un decembrī, kamēr nav sniega.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.