Kā mazā, vecāku izveidotā Ikšķiles Brīvā skola panāca, ka tagad bērni visās Latvijas skolās var ēst arī veģetāru ēdienu, jautājām skolas vadītājai Kristīnei Libertai
Divas nedēļas pirms jaunā mācību gada valdība vienojās par noteikumiem, kas var fundamentāli mainīt skolu ēdienkartes un ļaut bērniem uz visiem laikiem aizmirst porcijas, kur makaronus ar maltās gaļas mērci vai kartupeļus ar atdzisušu sardeli rotā sarīvētu kāpostu čupiņa. Tagad bērnudārzos, skolās, arī sociālās aprūpes namos un slimnīcās jāpalielina dārzeņu un augļu daudzums, turklāt beidzot atļauts ēst veģetāri. Dīvainajai prasībai obligāti ik dienu bērnus ēdināt ar gaļu, kas līdz 1. septembrim bija spēkā, uzmanību pievērsa Ikšķiles Brīvā skola. Tā pirms diviem gadiem sāka tiesāties ar Pārtikas un veterināro dienestu, kas kontrolē valdības noteikto uztura normu ievērošanu dažādās iestādēs. Tiesāšanās vēl nav beigusies, bet tagad paši valdības noteikumi ir mainīti un skaidri pasaka — bērni var ēst veģetāru ēdienu. Kā mazai skolai izdevās to panākt, pusdienu intervijā stāsta Kristīne Liberta.
Šī nu ir reize, kad būtu vajadzējis pusdienot Ikšķiles Brīvās skolas ēstuvē. Tajā pavārs un viņa palīgs jau gadiem gatavo tikai veģetāras maltītes, izmantojot skolas dārzā izaudzētos dārzeņus, augļus un garšaugus. Ikšķiles Brīvā skola ir Latvijā vienīgais sertificētais bioloģiskais sabiedriskais ēdinātājs. Iedomājos, ka šīm maltītēm tiešām jābūt garšīgām. «Ļoti,» apstiprina Kristīne. Taču mūsu tikšanās dienā skola un arī tās virtuve vēl darbu nav sākušas, tāpēc runājam Rīgā, Bruņinieku ielas vegānu kafejnīcā Terapija.
Ikšķiles Brīvajā skolā veģetārs ēdiens ir kopš 2011. gada, kad tajā tika izveidota sava virtuve un noalgoti pavāri. Bet, jau dibinot skolu 2010. gadā, vecākiem bijis skaidrs — bērni ēdīs veģetāri. Tāpēc ka rūpes par dabu ir viens no vecāku izveidotās skolas filozofijas stūrakmeņiem un 88 skolēnu ikdiena. Praktiski tas izpaužas dārza darbos, kuros iesaistīti bērni, vecāki un skolotāji no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Hektāru lielajā bioloģiski sertificētajā dārzā augot gandrīz viss: ķirbji, bietes, burkāni, pupiņas, kartupeļi, garšaugi. Bērni ēd arī pašu izaudzētos ābolus, zemenes un ērkšķogas, krūmmellenes, dzērvenes un brūklenes. Vasarās ģimenes pamīšus strādā dārzā, lai ražu novāktu un noglabātu skolas pagrabā vai saldētavās. «Dabaszinībās varam savā dārzā apgūt, cik dažādi ir lapu un ziedu veidi. Un ne tikai to — bērni zina, kā no sēkliņas izaudzēt, piemēram, burkānu,» stāsta Kristīne. Bērni arī iemācoties, kā augsni bagātināt ar dabisko, nevis mākslīgo mēslojumu, kas zemi ātri noplicina. Kad Kristīne savā dārzā stādīja tomātus, viņas bērni esot gājuši pārliecināties, vai zemē salikti zirgāboli.
Veģetāru uzturu vecāki izvēlējās, jo tas ir veselīgs. Pētījumos pierādīts, ka tajā ir maz piesātināto tauku un līdz ar to nav paaugstināta holesterīna riska. Pēdējos gados kardiologi pat ir vienojušies, ka iknedēļas ēdienkartē gaļai nevajadzētu būt biežāk kā divreiz nedēļā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.