Pakta ēnā • IR.lv

Pakta ēnā

Pauls Raudseps

Atklātā sabiedrībā nav viegli slēgt slepenas vienošanās

Ir pagājuši 79 gadi, bet Eiropas vēstures divu nežēlīgāko diktatoru 1939. gada 23. augustā noslēgtais savstarpējais neuzbrukšanas pakts aizvien met ēnu pār Latviju.

Galvenais, acīmredzamais iemesls ir Hitlera un Staļina vienošanās tiešā rezultātā notikusī padomju okupācija, kuras sekas mēs turpinām izjust vēl šodien. Aizvien ik pa brīdim uzvirmojošais «krievvalodīgo» jautājums. Mokošā mētāšanās ar čekas maisiem jau ceturtdaļgadsimta garumā. Draudi drošībai, kuri slēpjas Krievijas atteikumā atzīt Latviju kā 1991. gada 21. augustā neatkarību atjaunojušu un līdz ar to pilnvērtīgu valsti. Tās visas ir aktuālas politiskas problēmas, izaugušas no parakstiem, kurus PSRS ārlietu komisārs Molotovs un nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs fon Ribentrops uzšņāpa uz slepenā protokola par Austrumeiropas sadalīšanu.

Taču pakts ieperinājies arī latviešu zemapziņā, kur tas tup un neatlaidīgi čukst: «Lielvaras tevi iztirgos, lielvaras tevi iztirgos…»

Šī klusā paranoja nav tas pats, kas dabiskā apzināšanās, ka katrai valstij ir savas intereses un ka nevaram gaidīt, ka kādai citai valstij mūsu neatkarība būs svarīgāka nekā mums pašiem. Slavenā politiskā aksioma vēsta, ka «brīvības cena ir mūžīga modrība», tomēr tas ir kaut kas cits nekā mūžam dzīvās bailes, ka visi citi par to vien domā, kā tēvi «apmest», komplektā ar pārliecību, ka pasaulē visu izšķir «lielie», un mēs, tie maziņie, esam no viņiem pilnībā atkarīgi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu