Nozagtie Irānas noslēpumi • IR.lv

Nozagtie Irānas noslēpumi

21
DigitadGlobe un Zinātnes un starptautiskās drošības institūta 2004. gadā uzņemtajā fotogrāfijā redzama Parčinas militārā bāze, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Irānas galvaspilsētas Teherānas. Izlūkdienestiem jau sen bija aizdomas, ka Parčinā notiek kodolaktivitātes, taču Irāna to visu laiku bija dēvējusi par militāro bāzi, kurai nav nekāda sakara ar kodolizmēģinājumiem. Foto — Scanpix/LETA
Deivids E. Sangers un Ronens Bergmans, The New York Times

Kā Izraēla nakts tumsā ielauzās pie Irānas kodolnoslēpumiem

Tuvodamies noliktavai pelēkā Teherānas komercrajonā, Mossad aģenti skaidri zināja, cik daudz laika ir viņu rīcībā, lai atslēgtu signalizāciju, uzlauztu divas durvis, ar degli izgrieztos cauri desmitiem milzīgu seifu un izkļūtu no pilsētas ar pustonnu slepenu materiālu: sešas stundas un 29 minūtes.

Kā Izraēla bija atklājusi gada laikā kopš noliktavas novērošanas sākšanas, irāņu sargu rīta maiņa sākās pulksten septiņos. Mossad aģentiem bija pavēlēts no turienes pazust jau pirms pieciem rītā, lai atliktu pietiekami daudz laika arī bēgšanai. Irāņu sargiem uzreiz pēc ierašanās būtu skaidrs, ka ir nozagta liela daļa valsts slepenā kodolarhīva, kas dokumentēja gadiem ilgo darbu pie atomieročiem, kodolgalviņu dizainu un to ražošanas plānus.

Tonakt, 31. janvārī, aģenti noliktavā ieradās ar degļiem, kas spēja sasniegt vismaz 2000 grādu temperatūru. No operācijas plānošanā savāktās izlūkinformācijas viņi zināja, ka ar to pietiks, lai izgrieztos cauri 32 vietējā ražojuma seifiem. Daudzus aģenti atstāja neskartus, vispirms ķeroties pie seifiem ar melnajām mapēm, kurās bija svarīgākie kodolplāni. Kad noliktais laiks bija galā, viņi devās prom, līdzi paņemot 50 tūkstošus lappušu un 163 kompaktdiskus ar piezīmēm, videomateriāliem un plāniem.

Tramps lauza vienošanos

Par šī darba rezultātiem Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu publiski paziņoja aprīlī, pirms tam izstāstīdams to ASV prezidentam Donaldam Trampam privātā apspriedē Baltajā namā. Viņš apgalvoja, ka šis ir vēl viens iemesls, kāpēc Trampam būtu jālauž 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās — iegūtie dokumenti pierādot Irānas melus un plānus atsākt atombumbu ražošanu. Pēc dažām dienām Tramps piepildīja sen izteiktos draudus izstāties no vienošanās — šis viņa solis joprojām uztur spriedzi ASV attiecībās ar Eiropas sabiedrotajiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu