Nedēļas nogalē noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. To kulminācijā — noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā Mežaparka Lielajā estrādē un deju lieluzvedumā Māras zeme Daugavas stadionā — piedalījās rekordliels skaits dalībnieku. Sagaidot valsts simtgadi, abi uzvedumi reflektēja par būtiskiem vēstures notikumiem. Vai iecere attaisnojās? Savu viedokli izsaka trīs kultūras jomas speciālisti
Inta Balode, dejas kritiķe
Deju lieluzvedums Māras zeme ir loģisks solis Latvijas dejas mākslas nozares spēka un pašapziņas pieaugumā. To apliecina arī nebijuši lielais dejotāju skaits. Uzvedums pierādīja vairākas svarīgas lietas. Ar deju un caur deju var lieliski vēstīt par sarežģītiem vēstures ceļiem un pat piedāvāt jaunas interpretācijas. Skatuviskā tautas deja ir gatava pašrefleksijai, jūtama vēlme analizēt savu izcelsmi un mantojumu un skaidrāk apjaust vietu šodienas kultūras telpā un iespējamo virzību nākotnē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.