Veiksmīga uzņēmējdarbība slēpjas spējā strādāt ārpus komforta zonas • IR.lv

Veiksmīga uzņēmējdarbība slēpjas spējā strādāt ārpus komforta zonas

8
Annija Oueijan. Publicitātes foto
Annija Oueijan

Dibināt savu uzņēmumu nozīmē uzdrīkstēties un izkāpt ārā no savas komforta zonas. Gan mans uzņēmums, gan dzīvesstāsts kopumā ir par to, ka nemitīgi jāapgūst kaut kas jauns un jāpilnveido sevi. Valsts sarežģītā nodokļu politika ir iemācījusi arī to, ka uzņēmējs nevar iztikt bez laba grāmatveža.

Vienmēr esmu vēlējusies savu uzņēmumu un kaut ko līdzīgu nesen izveidotajai Mūziķu telpai. Šeit notiek meistarklases un kursi jaunajiem mūziķiem un dziedātājiem. Tāpat jebkurš, kuram sirdī ir mūzika, var īrēt telpu, aprīkotu ar modernajām tehnoloģijām un mūzikas instrumentiem, privātiem treniņiem. Mūziķu telpā var apgūt arī klavierspēli, ģitāru pat iesācēja līmenī. Zinu cilvēkus, kuriem ir sapnis par vecumdienām mājā pie jūras ar flīģeli. Tas viss ir iespējams! Jebkurā vecumā var un pat vajadzētu mācīties kaut ko jaunu.

Vienā brīdī viss saslēdzas

Uzņēmums tapa vēl studiju procesa laikā. Rudenī būšu 3. kursā, bet jau tagad uz praktisko darbību vērstās studijas palīdzēja izveidot savu uzņēmumu. Mājasdarbos visu darīju sev – darbu saturu pielāgoju savam uzņēmumam, kura fiziski vēl nebija, visas idejas un plānus sastādīju tajā brīdī tikai savos sapņos esošajam uzņēmumam.

Caur mājasdarbiem pati sevi spiedu darīt visu, lai uzņēmums no idejas materializētos. Visu veidoju pēc iespējas labāk, detalizētāk, viss bija pašas labā. Pati sevi ieliku situācijā, kurā biju spiesta strādāt pie uzņēmuma fiziskas atvēršanas. Savu vokālo studiju Annija vocals jau biju izveidojusi, un gadījās tā, ka telpa blakus studijai bija brīva. Jau zemapziņā man bija iecere šo telpu izmantot uzņēmuma vajadzībām, un vienā brīdī tas viss saslēdzās – studijas, uzņēmums, brīvā telpa, kas pārtapa Mūziķu telpā.

Visu, kas vajadzīgs manā uzņēmumā, uzzināju no saviem klientiem, kuri apguva vokālās nodarbības. Klienti paši pateica, ko vēlas! Nebija tā, ka izveidoju pakalpojumus un tad mēģināju tos pārdot. Pirms pieņēmu lēmumu dibināt uzņēmumu, izrēķināju, kādai jābūt pakalpojuma cenai, lai pēc iespējas ātrāk izietu pa nullēm un mēģināju saprast, vai tas viss tiešām darbosies. Izvērtējot visu uzņēmuma plānu un veiktos mājasdarbus, kampaņas, kas bija vēl tikai uz papīra, un klientu aptaujas, sapratu, ka to visu var īstenot. Uz brīdi, grūtniecības sākumā, ideju par uzņēmuma dibināšanu biju nolikusi malā, jo tas prasīja milzīgu enerģiju un radīja spriedzi. Turklāt tā kā vīrs ir angliski runājošs, viņš varēja man palīdzēt galvenokārt ar idejām vai remontdarbiem, vai aparatūras pasūtīšanu no ārzemēm, kas, protams, bija liels atbalsts, tomēr visu dokumentu kārtošana un reģistrēšanas process gūlās uz maniem pleciem.

Jauno uzņēmēju likstas

Atradu grāmatvedi, juristu un devos dibināt SIA. Tomēr tas nenotika tik raiti, kā gribētos. Tā kā uzņēmums atradās Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) telpās, bija jāiesniedz VNĪ atļauja, ka tur piekrīt reģistrēt uzņēmumu. Taču izrādījās, ka VNĪ šādas atļaujas izsniedz tikai tad, kad uzņēmums ir reģistrēts, bet bez šīs atļaujas uzņēmumu nevar piereģistrēt! Nācās sameklēt citu vietu, lai vēlāk atkal pārreģistrētu struktūrvienību uz patieso uzņēmuma darbības vietu. Tā kā jaunā adrese bija Jelgavas rajonā, tas nozīmēja sadarbību ar citu Valsts ieņēmuma dienesta reģionālo daļu PVN reģistrācijai. Atkal bija jāgaida.

Protams, arī reģistrācija nenoritēja bez problēmām. Jaunās adreses īpašnieka atļaujā kadastra numuram bija norādīts nepareizi viens cipars, un visi dokumenti tika atsviesti atpakaļ. Jāsaka gan, ka sastapos arī ar atsaucību un laipnu attieksmi no šo iestāžu darbinieku puses, tomēr šis birokrātiskais process nebija no īsākajiem.

Vislielākā birokrātija sākās pēc uzņēmuma reģistrēšanas, jo Mūziķu telpas studenti ir arī nepilngadīgas personas, tādēļ visiem līgumiem jābūt ar viņu vecākiem vai aizbildņiem. Tas ļoti paildzina visu procesu. Un protams, nevar nepieminēt arī Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas uzliek vēl papildus darbu nepieciešamo dokumentu, reģistru un sistēmas izveidē.

Tagad saprotu, ka uzņēmumam vajag lietvedi, grāmatvedi ne tikai ārpakalpojumā. Taču tā kā tikko esmu sākusi uzņēmējdarbību, neesmu vēl gatava valstij maksāt nodokļus par darbiniekiem. Ir tik daudz informācijas, ka nepieciešams algot speciālistus, kurš izskaidro, kas un kā ir jādara, un visu saliek pa ‘’plauktiņiem’’.

Nodokļu politika ir sarežģīta, un nodokļu apmērs – nesamērīgi liels. Tāpat redzu, ka nemaz tik viegli nav atrast profesionālus darbiniekus.

Jā, varbūt viņi strādā savā jomā, bet ne visi ir labi speciālisti. Redzu, ka daudziem pietrūkst erudīcijas, precizitātes, interese pašam par savu jomu un vēlme darboties, atrast visu nepieciešamo informāciju.

Bailes kā šķērslis ceļā uz sapņu īstenošanu

Visbiežāk cilvēkus no savu ideju realizēšanas aptur bailes. Tās ir bailes izmēģināt ko jaunu, lēkt nezināmajā. Nereti kāds no malas kaut ko iesaka, piemēram, studijas vai darbu, kas nemaz nav piemērots konkrētajam cilvēkam. Mana pārliecība ir, ka katram ir sava vieta zem saules. Tāpēc nav jābaidās un pārmērīgi jāklausās citos. Citreiz kāda ideja šķiet neīstenojama, bet varbūt vajag domāt par maziem solīšiem, nevis ķerties uzreiz visam klāt.

Ja es būtu zinājusi, ko no manis prasīs uzņēmējdarbības sākšana, es nebūtu sākusi. Jo vairāk zini, jo vairāk bail. Man nebija baiļu, jo īsti nezināju, ko tas viss nozīmē. Citreiz varbūt jānoliek malā tas, ko zini, un jāatļaujas pasapņot – kā būs, kad ideja būs īstenota, cik liels prieks būs, kad tas būs izdarīts. Lai nav tā, ka visu mūžu esi sapņojis par kaut ko, bet neesi spēris nevienu soli, lai to īstenotu.

Gadu esmu dzīvojusi Libānā, pēc tam nolēmām paskatīties, kā patiks Latvijā. Tagad dzīve šeit ir nokārtojusies. Vīrs strādā Šveices bankā. Tā kā sirdī viņš ir mūziķis, ir atradis savu izpausmes veidu, spēlējot grupā Baltinos, kas apvieno trīs Panamas, Libānas un Peru iedzīvotājus. Viņiem visiem ir latviešu sievas.

Man vienmēr palīdzēja tas, ka sapņoju un spēju izbaudīt mirkli. Skrienot mēs palaižam garām daudz nianšu. Ir vērts novērtēt katru sekundi, kas ir dota ar konkrēto cilvēku konkrētā vietā. Tas motivē.

 

Autore ir vokālā trenere, uzņēmuma “Mūziķu telpa” dibinātāja, Biznesa augstskolas Turība studente

Komentāri (8)

Sskaisle 28.06.2018. 10.35

es par citu – par to, ka tev jābūt vai nu blatņikam, vai gatavam strādāt pārcilvēcīgi –

nu labi – vēl trešais variants – veiksmes luteklīte – vai visi trīs vienā

katrā ziņā – viegli nav – noteikti

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Jānis Lakijs 28.06.2018. 12.20

    Nekā cildinoša divu bērnu priekšlaicīgā piedzimšanā un nāvē. Tas nozīmē vien to, ka abi vecāki nebija ģenētiski saderīgi kopīgu bērnu radīšanai. Tas bija jānoskaidro ne pēc otrā nāves, bet vēl pirms pirmā ieņemšanas. Ģenētiskās saderības noteikšanai būtu jāpakļauj visi pāri, lai būtu mazāk traģēdiju, valsts netērētu desmitiem miljonu invalīdu vajadzībām un abi, kādreiz ļoti iemīlējušies vecāki, vēlāk nenīstu viens otru līdz kapam.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    jaja > altinyildiz 29.06.2018. 17.53

    Diemžēl ģenētisko nesaderību nevar notiekt uzreiz visām iespējamām slimībām, un meitenes stāstā teikts, ka tā ir ļoti reta slimība. Varbūt necentīsimies spriest par citiem cilvēkiem nezinot visus faktus un vēsturi ;)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > jaja 29.06.2018. 20.06

    Vispār jau ģenētiskā nesaderība neattiecas uz konkrētām slimībām, tas ir multirisks. Arī incesta rezultātā dzimušais var būt pilnīgi vesels un normāls, taču risks tādam piedzimt ar defektiem ir nesalīdzināmi lielāks, tāpēc jau kopš laika gala incests skaitījās grēks. Vienas tautas pārstāvjiem risks ir daudz lielāks, nekā dažādu etnosu vai rasu pārstāvjiem, tāpēc vēlams pārliecināties, lai abu vecāku gēni maksimāli atšķirtos. Ja līdzīgo gēnu skaits ir liels, tādiem ir jāmūk vienam no otra, neatskatoties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Lakijs 28.06.2018. 09.28

Būtu interesanti uzzināt, kā autore izrunā savu jauno uzvārdu.
Un vēl – vai visus mūzikas skolotājus Latvijā turpmāk dēvēsim par “vokālajiem treneriem”?
Jau iepriekš paldies par atbildēm! :)

0
0
Atbildēt

1

    jaja > Jānis Lakijs 29.06.2018. 17.55

    Mūzikas skolotājs taču māca visu par mūziku. Cik saprotu, vokālais treneris strādā tieši ar dziedātāju balsi. Gan jau tur ir atšķirības definīcijās.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Jānis Lakijs > jaja 29.06.2018. 19.54

    Ja tieši ar balsi, tad Uedžanas kundze ir vokālais pedagogs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu