Vēl pirms dažiem mēnešiem Vācijas kanclere Angela Merkele tika saukta par visas brīvās pasaules galveno līderi. Taču pēdējā laikā viņai radušās grūtības īstenot savus plānus pat Berlīnē un Eiropā. Izskatās, ka Merkeles laiki ir pagājuši
Tikšanās bija tik steidzama, ka ministri atcēla savu piedalīšanos sociāldemokrātu partijas tradicionālajās sparģeļu vakariņās pie Vanzē ezera Berlīnē. Neilgi pēc astoņiem vakarā finanšu ministrs Olafs Šolcs un ārlietu ministrs Heiko Māss (abi no centriski kreisās sociāldemokrātu partijas SPD) ieradās Kancelejā. Kanclere Angela Merkele bija sasaukusi slepenu sanāksmi ar savas koalīcijas valdības līderiem, lai pārrunātu stāvokli pasaulē.
Vairāk nekā četras stundas Merkele apspriedās ar Šolcu, Māsu, iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu un aizsardzības ministri Ursulu fon der Leienu. Tikšanās sākumā katrs klātesošais ziņoja par saviem nesenajiem ārvalstu komandējumiem: Māss pastāstīja par vizīti Ukrainā un Maskavā, Šolcs informēja par G-7 finanšu ministru tikšanos Kanādā, bet pati Merkele pastāstīja par tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Sočos un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Pekinā.
Visi kopā viņi uzskicēja draudīgu pasaules ainu: ASV prezidents Donalds Tramps bija sācis savu uzbrukumu brīvās tirdzniecības līgumiem, Ķīna cenšas kļūt par ietekmīgu globālu lielvaru, bet Ukrainā pieaug nestabilitāte. Nekāds progress nav vērojams Sīrijas konflikta atrisināšanā. Un par Irānu bija skaidrs, ka ASV ne par soli neatkāpsies no savas ietiepīgās pozīcijas.
Tikšanās beigās tās dalībnieki nonāca pie pavisam neoriģināla secinājuma, ka Vācijas vienīgā iespēja ir Eiropa. «Ja mēs nespēsim nekavējoties saliedēt kontinentu, mēs tiksim saplosīti gabalos,» teica viens no ministriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.