Augu labā dzīve • IR.lv

Augu labā dzīve

3
Laima Hercberga, saimnieko biosamniecībā Vizbuļi. Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency
Ieva Alberte

Zemgales pusē Vizbuļi ir pieprasīta un pelnoša bioloģiskā saimniecība, kura «pabaro» vai pusi Rīgas veģetāriešu

Nebūs pārdroši Vizbuļu saimnieci Laimu Hercbergu dēvēt par veģetāriešu un ekocilvēku ikonu. Viņas audzētie dārzeņi ir pieprasīti tiešās pirkšanas pulciņā, Rīgas ekoveikalos, Svaigi.lv, Valdorfskolā, tos kāro restorāni. Lielākais kartupeļu noņēmējs agrāk bija pavārs Mārtiņš Rītiņš, kad vēl strādāja Vincentā. Tagad viņš veido jaunu slow food tirdziņu Rīgā, Sporta ielā, un pierunājis 1. jūnijā tajā Vizbuļus piedalīties. Tas būs vienreizējs pasākums, jo Laima pa tirgiem sen vairs nebraukā.

No čupas par krātuvi

«Izvedīšu goda apli,» saka Laima Hercberga, aicinādama līdzi pa saimniecību. Tās oficiālais īpašnieks ir vīrs Andis. Vizbuļi ir netālu no Dobeles novada Penkules centra. Biosaimniecība ir 15 hektāru liela, un lielākoties tajos aug kartupeļi, burkāni, brokoļi un paprika. Piecās siltumnīcās: salāti, garšaugi, redīsi, zirņi. Kad piestājam pie pirmās, Laima mani eksaminē, vaicādama, kas tur aug. Zirņus pazīstu, taču spināti ir tik maziņi, ka nosaucu tos par bietēm. Saimniece smejas, tomēr paslavē — bietes un spināti ir no balandu dzimtas un izskatās līdzīgi. «Te zirņi ir kopā ar spinātiem sastādīti tāpēc, ka dzīvo simbiozē — attiecībās, kur augi viens otram dod. Zirņiem uz saknēm ir tādi mazi bumbulīši, kas ražo skābekli,» Laima stāsta. Klausoties viņā, ir skaidrs, ka tā ir vesela zinātne: ko stādīt kam kaimiņos, kuram augam ar kuru var būt attiecības.

Nākamajā siltumnīcā ar Laimu runājam par nezālēm. Atšķirībā no konvencionālajām saimniecībām, kur to nav, Vizbuļos tās ir un viss klājiens: vārpata, virza, balandas. «Re, ja virza ir izpletusies tuvāk zemei, tad augsne laba. Ja aug uz augšu čemurā, ne tik laba,» rāda Laima.

Iedama garām kūtij, Laima pavelk uz zoba Eiropas Savienības normatīvu valodu: «Tā ir kūtsmēslu krātuve, agrāk vienkārši sūdu čupa.» Kūtī mīt pieci ragu lopi. Tie nedod pienu, jo tiek audzēti kā gaļas lopi, un lielākais to darbs ir radīt mēslojumu. Vizbuļi zināmi ar savu zaļo vircu no nātrēm un eks-perimentēšanu mēslošanā. Kad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti vēlas uzzināt, kā darbojas kāda jauna mēslošanas metode, Laima ir ar mieru uzņemt viesos — lai brauc un mēģina. Piemēram, nesen viesojies kāds itālis ar saviem augsnes irdināšanas preparātiem un idejām par kompostēšanu. «Es esmu izmēģinājusi ļoti daudz ko: salmos audzējusi kartupeļus, lai nav nezāļu; vienubrīd mani interesēja permakultūra,» saka Laima. Taču viņa palikusi pie sava — zaļās vircas no nātrēm un ūdens.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu