Pēdējo gadu laikā ievērojami pieaugusi gan Latvijas uzņēmumu vēlme, gan spēja aizņemties. Līdz ar to paredzams, ka tuvākajā nākotnē arvien palielināsies to kompāniju skaits, kuri gribēs apgūt tieši “ilgo naudu”, līdzekļus ieguldot ilgtermiņa projektos: ceļot jaunas rūpnīcas, virzot savas preces eksporta tirgos vai kvalitatīvi uzlabojot ražošanas procesus. Šo situāciju veicina arī nodokļu reformas ietvaros realizētais 0% reinvestētās peļņas nodoklis, kas veicinās uzņēmumu kapitalizāciju.
Var teikt, ka mums ir labs pamats attīstībai, taču absolūti nepieciešams veikt virkni uzlabojumu – gan likumdošanas līmenī, gan pašiem uzņēmējiem –, lai mēs šo labvēlīgo situāciju nenogulētu. Tāpat arī, domājot par pamatkapitāla pieaugumu, reālās vērtības uzrādīšana, ko ilgus gadus izdevīgāk bija slēpt, lai nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi, nu ir vēsture, veicinot veidot stabilus uzņēmumus.
Ekonomikas situācija Latvijā un pasaules tirgos parāda, ka ir ļoti labs pamats jauna līmeņa stabilai izaugsmei, un kreditēšana nenoliedzami ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstībai. To apliecina arī tikko veiktais pētījums Latvijas Komercbanku asociācijas kreditēšanas indekss, kur pirmo reizi Latvijas vēsturē ir “izmērīta kreditēšanas temperatūra”, atklājot, ka pašlaik interese par kreditēšanu pieaug gan uzņēmēju pusē, gan banku sektorā. Šķiet, ka esam veiksmīgi tikuši pāri ekonomikas krīzei, guvuši savas mācības, lai dotos tālāk jau gudrāki un prātīgāk izvēlētos savus attīstības modeļus biznesā.
Pēdējo 25 gadu laikā uzņēmumiem ir bijusi dažāda pieredze ar kredītu ņemšanu un atdošanu, īpaši krīzes laikā, kas joprojām iezīmē piesardzību. Taču pašlaik izejas pozīcija ir ļoti laba. Arī uzņēmumu peļņas līmeņi izlīdzinās un kļūst saprātīgāki. Esam iepazinuši tādus vārdus kā reputācija, sava vārda turēšana, nākotnes izaugsme un perspektīvas. Gan deviņdesmitajos gados, gan pirmskrīzes laikā bija svarīgāki citi rādītāji un daudzi dzinās pēc ātras peļņas. Krīze pierādīja, ka uzņēmumi sākuši domāt par to, kā saglabāt attiecības ilgtermiņā. Tas parāda sabiedrības spriedumu līmeņa evolūciju un arī briedumu kopumā.
Ja salīdzinām pirmskrīzes laikus ar aktuālo situāciju, nākamais solis būs kredīti ar garākiem termiņiem. Pašreiz vidējais kredīta standarts ir no pieciem līdz desmit gadiem. Būvējot jaunas rūpnīcas, ir vajadzīga šī “ilgākā” nauda. Tas ir būtisks jautājums, kas arvien regulārāk parādās arī uzņēmēju diskusijās.
Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomikas dzinējspēks noteikti ir eksportējošie uzņēmumi, jo tie strādā tirgos, kur šī izaugsme ir. Vērtējot kopumā, Latvijas eksportspēja pieaug, lai arī mēs joprojām atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Mums ir arī izcili uzņēmumi, kas darbojas iekšējā tirgū. Taču, ja runājam par Latvijas kompāniju vidējo produktivitāti, tad Eiropas kontekstā tā nav izcila. Viens virziens, kur augt, ir būvēt otru un trešo rūpnīcu, bet vēl viens ir iekšējā virziena vektors – uzlabot procesus, samazināt izdevumus.
Pirmais būtiskākais izaicinājums tam, lai mēs ilgtermiņā kā sabiedrība augtu, ir lai uzņēmumu būtu fiziski vairāk jeb lai cilvēki, īpaši jaunieši, iesaistītos uzņēmējdarbībā. Jo vairāk valstī būs komersantu, jo lielāka būs aktivitāte un arī nodokļu ieņēmumi, tādēļ būtiski jāceļ biznesa kopējā reputācija, lai ikviens iedzīvotājs gribētu būt uzņēmējs nevis strādāt kāda pakļautībā vai valsts pārvaldē, kas arī jāreformē, padarot to profesionālu un sniedzot kompetentus pakalpojumus sabiedrībai.
Otrs izaicinājums skar valdības pozīcijas. Jāveic nevis tādas reformas, kas sarežģa uzņēmējdarbību, bet gan tiem, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji strādāt kļūst vieglāk, bet tie, kuri ir pelēkajā vai melnajā zonā, tiek sodīti, panākot būtisku ēnu ekonomikas samazinājumu.
Protams, pašreiz mēs varam būt apmierināti ar 4,5% iekšzemes kopprodukta izaugsmi, bet jāskatās uz nākotni desmit gadu vai pat tālāk. Ekonomikas izaugsme veidojas no diviem galvenajiem “vaļiem”: no vienas puses – ilgtspējīgi eksportējošie uzņēmumi, kā arī investīciju piesaistes, no otras – mākslīgā jeb “dāvinātā” Eiropas Savienības fondu nauda. Ja skatāmies uz tādu sektoru kā būvniecība, tad tas saknē ir izaudzis uz mākslīgajiem līdzekļiem. Pasaulē ir tik daudz brīvas naudas, kas ir daudz efektīvāka un to piesaistīt ir daudz svarīgāk, jo tie būtu ieguldījumi ilgtermiņā. Kā uzņēmējam man šķiet, ka nauda, kuras apgūšanai ir tikai “jāsakārto papīri”, degradē apziņu, jo uzņēmējam ir jārada kaut kas tāds, kas der tirgum – cilvēkiem.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka ir labs pamats attīstībai, bet ir arī vēl daudz darāmā. Tāpēc patlaban nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā. Uzņēmēji dalās divās daļās – tie, kas eksportē un jūt izaugsmes potenciālu, tādējādi var justies drošāk, un otra daļa, kas fokusējas tikai uz vietējo tirgu un sajūt būtisku iekšējā patēriņa kritumu, saskaroties ar arvien jauniem izaicinājumiem. Lai ekonomika kopumā augtu, aicinu ikvienu uzņēmēju nokļūt pirmajā grupā, lai nebūtu jāsaskaras ar demogrāfijas problēmām, kas Latviju būtiski skar, bet gan nestu arvien vairāk naudas uz mūsu valsti, veicinātu aizbraukušo tautiešu atgriešanos un kopējo izaugsmi.
Autors ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents
Pagaidām nav neviena komentāra