Par Eirovīziju un LTV komentēšanas stilu • IR.lv

Par Eirovīziju un LTV komentēšanas stilu

3
Lisabonā notikušā Eirovīzijas dziesmu šova vadītājas - no kreisās aktrise Daniela Ruah, TV raidījumu vadītājas Silvija Alberto, Filomena Kautela un Katarina Furtado. Foto: Reuters/LETA
Aija Kažoka

Ielauzīšos uz mazu brīdi ļaužu intelektuāli piesātinātajā ikdienā ar kopsavilkumu par finalizējušo Eirovīziju. Jau iepriekš atvainojos par savu bezgaumību. Būtībā man ir tikai viens vārds sakāms. Manā skatījumā Portugālē notikušā festivāla, karnevāla, sauc kā gribi, svētku vadītājas bija izcilas. Viņas lieliski saturēja kopā notikumu, izspēlēja gan asprātīgas, gan aizkustinošas intermēdijas, pierādot sevi gan kā konferansjē, gan kā aktrises un pat kā dejotājas. Viņas radīja siltus mirkļus, ļaujot VISIEM konkursa dalībniekiem izdziedāt Salvadores uzvaras dziesmu, padarīja sarunas „grīnrumā” saturīgas (tas ir īsts triks, ticiet man, un, ja neticiet, palūkojiet kādā ierakstā, cik traki ar to iet mūsu Supernovas vadītājiem).

Bija acīmredzams, ka šis rezultāts ir pamatīgas komandas pārdomāts darbs – tikai briljants (kādas redaktoru grupas izplānots un uzrakstīts, un izslīpēts), iestudēts un saskaņots teksts ļaujas improvizācijai (tāpat kā džezā). Un tādu nepiespiestu, jautru improvizāciju bija daudz.

Visbeidzot – muzikālās daļas noslēgums (balsošanai beidzoties) ar paša Salvadores uzstāšanos. Jā, tas bija neaizmirstami, tas bija izcils priekšnesums, kas precīzi iegula svētku kontekstā (viņa uzstāšanās laikā man ne tikai skudriņas, bet pat ķirzakas, lāči un dinozauri pārskrēja). Un atkal, ar nedefinējami atbilstīgu pāreju, cieņpilnu, bet vienlaikus ar neslēptu laimes sajūtu, pilnīgi citā, publiku ievirzošā intonācijā to pieteica manis jau pārslavētās pasākuma vadītājas.

Ko es ar to visu gribu teikt? Ka Eirovīzija nav tikai dziesmas – tas ir foršs, lustīgs pasākums. Taču skatīties šo festivālu (sevišķi noslēgumu) šogad ar mūsu komentētājiem latviešu valodā, šis rakurss (pasākuma atspoguļojums) pilnībā tika pazaudēts.

Tāds komentēšanas stils, kādu bija izvēlējušies mūsu puiši, manuprāt, veicina un stiprina joprojām noturīgo mītu par Eirovīziju, kur sabrauc kaut kādi frīki, kas slikti dzied stulbas dziesmas mājsaimniecēm. Par maz uzticēšanās portugāļu komandai, kas bija uzbūrusi brīnumainus svētkus, un par daudz portugāļu vadītāju absolūti pērļaino pāreju aizmuldēšanas ar tukšām, pašiem ar sevi aizgrābtām frāzēm.

Pusfinālos es vēl neņēmos to vērtēt, bet, ka fināla komentējums varētu būt man nepieņemams, ar milzīgu nožēlu apjautu LTV1 „raidījumā pirms raidījuma „Eirovīzijas formula””. Tajā piedalījās vadītājs (vēlāk arī viens no fināla komentētājiem latviešu valodā) un četri bijušie lielās Eirovīzijas dalībnieki, no kuriem viena bija Agnese Rakovska. Lai arī no pusteikumiem noprotams, ka tieši Agneses sacītais varēja būt vissaturīgākais, to bija grūti izlobīt, jo puiši viņu pārtrauca teju vai katrā frāzē – ne vien ar vārdiem, bet arī ar konkrētām darbībām (demonstratīvi lejot viņai krūzē ūdeni, jokojot paklusām savā starpā un tad iesmejot viņas runas laikā, pieliecoties pārāk tuvu, lai kā joku izrādītu pārieinteresētu klausīšanos utt.).

Tā kā mana akadēmiskā interese ir kritiskā diskursa analīze, tad varu norādīt drošticamus akadēmiskus avotus, kas apliecina: vīrieši nefiksē, ka pārtrauc sievieti runātāju pārsvarā gadījumu. Nu man ir labs vizuālais materiāls ilustrācijai, ko pieglabāt kādā folderī, lai parādītu to kādā mācību auditorijā.

Man atliek vienīgi minēt, vai vēlāk, komentējot lielo finālu, mūsu abi latviešu komentētāji to tukši aizmurkšķēja tādēļ, ka runājošu sievieti uztver kā klusumu – kā laiku, kam pa virsu noteikti jāparunā, lai nebūtu pauzes, taču gadījums ar Agnesi Rakovsku vedina uz piekrītošu atbildi (kaut vienlaikus arī nedomāju, ka tas bija vienīgais iemesls latviešu komentētāju izvēlētajam komentēšanas stilam).

Mana angļu valoda nav spoža un man noteikti būtu vieglāk un priecīgāk skatīties dzimtajā valodā, taču to darīju tikai daļēji, lai atkal un atkal pārliecinātos, ka LTV1 skatītāji iegūst tikai daļu no patiešām kvalitatīvā iestudējuma. Salīdzinājumam varam iedomāties skatāmies filmu, kurā teksta fona tulkojuma ierunātājs nolemtu būt galvenāks par Kamberbaču vai Strīpu. Manuprāt, pirms izvēlēties šādu komentēšanas stilu, kritiski jāizsver, vai, komentējot tik garas stundas, manas kā komentētāja personības, joku arsenāla, iepriekšējas informācijas, jā, un arī patikas un cieņas pret šo pasākumu un tā skatītāju visplašāko loku ir pietiekami, lai to liktu priekšplānā.

P.S. Pasākuma vadītāju vārdi nav minēti apzināti, jo nevēlos sevis rakstīto pozicionēt kā pārmetumu konkrētiem cilvēkiem, bet gan piešķirt sacītajam vispārinājumu, kas varētu būt attiecināms uz raidījumu vadīšanu un komentēšanu kopumā.

 

Autores pārdomas pārpublicētas no Facebook

Komentāri (3)

tonijs 15.05.2018. 13.56

Pilnībā piekrītu autorei un vairākas reizes, nespēdams izturēt mūsu komentētāju ņirgšanu un vāvuļošanu, pat pārslēdzu LTV1 uz vācu ARD ar zolīdu komentētāju, kas neuzskatīja sevi par galveno personu šajā pasākumā un komentēja atturīgi un par lietu. Starp citu, tieši no viņa uzzināju, ka lietuvietes uzstāšanās noslēgumā pie viņas uz skatuves iznāca vīrs. Kas man nepatika mūsu komentētājos: pārāk daudz tukšas runāšanas, nesmieklīgi un nesaprotami joki (pēc īru uzstāšanās viens teica, lai mēs izlasot, ko viņš par to ierakstījis tviterī- nu nesēžu es pie televizora ar datoru klēpī), miglainas norādes uz dziesmu plaģiātiem, neko nepasakot konkrēti. Varbūt jaunatnes auditorijai tāds komentēšanas stils ir pieņemams, bet es gribu atpakaļ zolīdo un ironisko Streipu.

+1
0
Atbildēt

0

AK 15.05.2018. 20.07

Kurš izglītots un pie pilna saprāta esošs cilvēks skatās eirovīziju?

0
0
Atbildēt

1

    tonijs > AK 16.05.2018. 00.12

    Kurš eiropietis neskatās lielāko pasākumu Eiropā un nejūt līdzi savas valsts pārstāvim?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu