Aizliegtais kongress • IR.lv

Aizliegtais kongress

2
ASV un Kanādas latviešu jaunieši pie ASV vēstniecības Bonnā 1968. gada 1. augustā piketē pret Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšanu. Apakšā kreisajā stūrī plakāts ar slaveno prezidenta Kenedija teicienu: «Ja tu gribi iepazīt brīvību, dodies uz Berlīni»
Ieva Puķe

500 latviešu emigrācijas jauniešu pirms 50 gadiem Rietumberlīnē gribēja nosvinēt Latvijas Republikas piecdesmitgadi un saprast, kas viņi paši ir. Diemžēl notikumi izvērtās citādi

Ģirts Zēgners, pensionēts ārsts onkologs, latviešu trimdinieku dēls, 1968. gada pavasarī beidza ģimnāziju Vācijā. «Eiropa mutuļoja. Bija plašas demonstrācijas pret pastāvošo iekārtu, studentu nemieri Berlīnē, Parīzē un citur pasaulē. Rietumberlīnē ar diviem šāvieniem galvā smagi ievainoja studentu vadoni Rūdiju Dučki (Rudi Dutschke). Amerikā nošāva Mārtinu Luteru Kingu un Robertu Kenediju, notika demonstrācijas pret Vjetnamas karu,» viņš atceras grāmatā Nyet, Nyet, Soviet! Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā. Šo grāmatu Latvieši pasaulē — muzejs un pētniecības centrs atvērs 17. maijā. «Es toreiz biju tādās kā dzīves krustcelēs. Esi nobeidzis vācu ģimnāziju, tev līdz šim draugi vairāk ir vācieši, bet, no otras puses, jūti arī latvisko daļu savā dzīvē. Kuru ceļu es iešu?»

Padomju tanki Prāgā iebrauca 1968. gada augustā, bet jūlijā pasaules uzmanību pievērsa latviešu akcija Berlīnē. Vispasaules kongress, kurā piedalījās ne tikai Ģirts, bet arī tādi vēlāk atjaunotās Latvijas politikā, kultūrā un izglītībā labi zināmi cilvēki kā Rasma Kārkliņa (tolaik Šilde), Kārlis Kangeris, Atis Lejiņš, Jānis Kažociņš, Andris Mellakauls, Valdis Liepiņš, Māris Slokenbergs. Aizliegtais latviešu jauniešu kongress 1968. gadā Rietumberlīnē — tā sauc arī forumu, ko 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja biedrība ELJA50 — tā laika jaunieši, nu jau sirmi, kas tagad dzīvo Rīgā.

Nedēļu ilga pretošanās

Rasma Kārkliņa, 1968. gadā — 22 gadus veca politoloģijas studente Berlīnes Brīvajā universitātē, tagad — emeritēta politoloģijas profesore, atceras, kā veidojās globālais latviešu kongress. Likteņa biedri no dīpīšu nometnēm bija izklīduši plašajā pasaulē, tur piedzimusi jau viņu bērnu paaudze. Rasma, vēsturnieka Ādolfa Šildes jaunākā meita, uzauga Štutgartē. Tāpat kā vecāki, trīs māsas un brālis tomēr meklēja latviešu sabiedrību.

«Jau 15 gadu vecumā rīkoju Štutgartē latviešu jaunatnes dienas, kurās sabrauca kādi 30 apkārtnes jaunieši. 1954. gadā nodibinātā ELJA (Eiropas latviešu jaunatnes apvienība) galvenokārt aptvēra Vāciju, Angliju, Zviedriju. Mana labākā draudzene Ilze Šakare, piemēram, dzīvoja Zviedrijā, viņa tagad Gēteborgā vada latviešu kori. Ar viņu iepazinos vienā ELJA kongresā, ar savu nākamo vīru — tāpat,» smaidot stāsta Rasma. «Katrs no savas zemes, kaut kas atšķirīgs, tomēr runājam latviski vienalga, ar kādu akcentu. Kongresi bija vieta, kur mēs katru gadu sabraucām uz kādām piecām dienām, ārkārtīgi intensīva programma, burtiski pārlādēta ar referātiem, paneļdiskusijām, kultūras pasākumiem. Naktīs ne tikai ballītes, bet arī dzejas vakari.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu