Kas tu esi, kaza? • IR.lv

Kas tu esi, kaza?

Stīvijas lomā Elita Kļaviņa, Martins — Ģirts Krūmiņš. Foto — Jānis Deinats
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Māra Ķimele Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi absurda meistara Edvarda Olbija lugu Kas ir Silvija?, droši vien rēķinādamās ar skandālu un neizpratni

Olbijs patiešām izdarījis tipisku absurda dramaturģijas autora gājienu — pasviedis savas lugas sižetu kā kaulu režisoriem, kritiķiem, skatītājiem: ķeriet, plēsieties par to! (Vai, pareizāk sakot, par tiesībām būt vienīgajam pareizajam «tā» sapratējam.)

Tie, kas redzējuši izrādi, zina šo sižetu, tiem, kas nav redzējuši, jāzina, lai neviltos. Edvards Olbijs uzzīmē laimīgas laulības dzīves ainas, kurās ielaužas fakts, ka vīrs Martins, sacīdamies joprojām mīlam sievu Stīviju, tomēr atzīstas, ka viņa dzīve ir galīgi nojukusi, jo viņš iemīlējies Silvijā, kas izrādās kaza. Te, man liekas, sākas pats interesantākais — mēģinājumi saprast, ko Olbijs ar to domājis un kas tad īsteni ir šī kaza.

Absurda dramaturģija ir tieši tikpat dažāda kā pārējā. Semjuela Beketa, teiksim, Plikpaurainajā dziedonē pulkstenis mēra varoņu laiku, zvanot bezgalīgi daudz reižu, un katrs darbības gabaliņš ir šķietami atbilstošs sadzīves loģikai, bet kopā veido neatmežģamu mīklu, savukārt Olbijs Silvijā ieliek mīklu pašā lugas centrā un pārējo uzraksta tik skaidri un saprotami, ka prieks. Vismaz šķietami skaidri un saprotami.

Paradoksālā kārtā Māras Ķimeles izrādē autora ieprogrammētā kautiņa nav. (Un ļoti žēl, ka tā.) Jo režisore dīvainā un viņai galīgi neraksturīgā taisnprātībā atminējusi mīklu un padarījusi kazu par… kazu. Ar īstu, materiālu pierādījumu beigās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu