Dizaineru savienība: Par simtgades aleju jālemj profesionāļiem

Latvijas Dizaineru savienība (LDS) uzskata, ka “profesionāla rakstura jautājumi jālemj profesionāļiem”, un Ir atsūtītajā vēstulē norāda, ka savienībai nav pieņemama “kampaņa, kura ir vērsta pret Latvijas valsts un Latvijas Nacionālā teātra simtgades objekta veidošanas procesu alejā pie Nacionālā teātra”. Tāpat dizaineriem nav pieņemams, “kā tā izpaužas gan saturā, gan formā, gan arī mediju telpā”.

Vēstuli parakstījis LDS valdes loceklis Visvaldis Asaris. Pirmdien Ir saņēma arī Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Kristapa Zariņa parakstītu un Rīgas domes departamentam adresētu vēstuli (LMA_Holgeram), kurā izteikts atbalsts akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājam profesoram Holgeram Eleram, kurš ir arī dizaina biroja H2E vadošais dizainers. Viņa ideju — starp ozolu alejas kokiem pie Nacionālā teātra izvietot tērauda instalāciju Laika priekškars — akceptēja profesionāla žūrija. Instalācija uzvarēja pašvaldības konkursā par Latvijas simtgadei veltītu pilsētvides objektu, kura izveidei dome gatava tērēt 135 000 eiro.

Pagājušajā nedēļā Ir rakstīja, ka pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma instalācijas uzstādīšanu seno ozolu alejā izvērtēja arboristi no SIA Labie koki. Arboristi atzina, ka aleja ir ļoti vērtīga un rakšana, kā arī betonēšana tajā nav pieļaujama, jo tad koku saknes tiks savainotas un tie ies bojā. Arboristi arī atzina, ka jau iepriekšējos teātra piebūves celtniecības darbos stipri cietuši pieci alejas koki.

Aicinājumu pārvietot dizaina biroja izstrādāto instalāciju Laika priekškars uz citu vietu pilsētā, kur nebūtu jābojā koku saknes, izteica simtiem rīdzinieku. Ir publicēja Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku atklāto vēstuli, arī biedrība Dabas retumu krātuve savāca vairāk nekā 200 parakstus, kurus iesniedza RD Īpašuma departamentā.

Pagājštrešdien domē pie viena galda apsēdās gan mākslinieks, gan arboristi un domes pārstāvji, lai spriestu, kā labāk alejā izvietot instalāciju. Pēc sanāksmes vienīgais, kurš runāja ar Ir, bija dizainers Elers, kurš atzina – var arī atteikties no projekta īstenošanas šajā alejā. Tomēr kopā ar arboristiem H2E pētīs, kā visnekaitīgākajā veidā pie teātra uzstādīt tērauda instalāciju. Lai gan Ir jau pagājušajā nedēļā lūdza RD Īpašuma departametu iepazīstināt ar arboristu pilnu slēdzienu, tas nav noticis vēl līdz otrdienai.

Tagad sarosījušies mākslinieka aizstāvji, uzskatot, ka Ir rosinātā diskusija, iespējams, kaut kā apdraud Eleru.

LDS vēstulē sabiedrības diskusiju nosauca par “kampaņu” un norādīja, ka “LDS vienmēr ir par to, ka par nozīmīgu pastāvīgu laikmetīgās mākslas un vides objektu izveidi Rīgas vidē būtu jālemj tikai profesionāļiem un atbilstošām institūcijām”. LDS arī raksta, ka par izvēlēto dizaina objektu pie Nacionālā teātra lēma žūrija un “atbalstu meta projekta izstrādei un realizācijai ir sniegušas gan Rīgas domes Pieminekļu padome, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Apstrīdēt profesionālas kompetences trūkumu, šajā gadījumā nav pamata”. “Tomēr tas nenozīmē, ka sabiedrībā nevar pastāvēt arī citi viedokļi, kuros pēc būtības ir vērts ieklausīties, vienīgi ja to pamatā ir tikai profesionāls redzējums, nevis subjektīvs emocionālisms,” raksta Latvijas Dizaina savienība.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas vēstulē izteikts atbalsts “savam profesoram” Eleram, un uzskaitīti viņa panākumi. Vēstulē izteikta cerība, ka Laika priekškars būs “tikpat iedzīvotāju iemīļots objekts kā vides objekts Rīgai 800, kas tagad novietots Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā”.

Ir rīcībā nonākušie projekta Laika priekškars zīmējumi rāda, ka ik pēc 3,5 metriem zemē metra dziļumā iecerēts iebetonēt stabus apmēram 40 cm platumā. Tērauda instalācija krietni pārsniegs cilvēka augumu — gadskaitļu virtene gar kokiem stiepsies 2,5 metru augstumā. Objekts visvairāk iespaidos pirmos desmit ozolus, skaitot no Valdemāra ielas.