Cilvēktiesības ir visiem • IR.lv

Cilvēktiesības ir visiem

1
Nils Muižnieks. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Aivars Ozoliņš

Baltijas valstīm ir labas iespējas kļūt par īstām ziemeļvalstīm cilvēktiesību jomā, uzskata bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks

Pēc sešiem gadiem Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra amatā Nils Muižnieks pagājušonedēļ atgriezās Latvijā. Zinot viņa neseno īpašo rūpju loku, piedāvāju kā vietu sarunai kādu azerbaidžāņu ēstuvi. Nē, azerbaidžāņi esot viņu nokaitinājuši tiktāl, ka lieku atgādinājumu viņam nevajagot. Tad nu kompromisam izvēlējāmies itāļu virtuvi restorānā Prego Rīgas klusajā centrā.

Atstādams amatu, Muižnieks secināja, ka cilvēktiesību situācija Eiropā pēdējo sešu gadu laikā ir pasliktinājusies. Kāpēc tā noticis?

Viņš min trīs pēdējā laika krīzes. Pirmkārt, ekonomiskā. Tad sekoja Krimas aneksija un karš Austrumukrainā. Un tad bēgļu krīze. Uz šā fona noticis «milzīgs cilvēktiesību regress» piecās valstīs — Krievijā, Turcijā, Azerbaidžānā, Ungārijā un Polijā.

Azerbaidžāna īpaši izceļoties, jo ignorē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus par politieslodzīto atbrīvošanu un soda arī tos, kuri mēģina aizstāvēt cilvēktiesību pārkāpumu upurus. «Kamēr Azerbaidžāna 2014. gadā bija EP prezidējošā valsts, tur visus galvenos cilvēktiesību aktīvistus ielika cietumā.» Bet drīz gaidāms EP ziņojums, kurā acīmredzot būs arī par Azerbaidžānas ietekmes pirkšanu Parlamentārajā Asamblejā. Taču EP ir 47 ļoti dažādas valstis, kuras vieno tas, ka visas ir uzņēmušās saistības īstenot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un diemžēl vairākumam «nav politiskās gribas izslēgt vienu valsti». Un, «ja ar šādu valsti nevar tikt galā, kur nu vēl ar Krieviju vai Turciju».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu