Kaut tik nebūtu kara • IR.lv

Kaut tik nebūtu kara

2
Pauls Raudseps

Ķīnas politiskās cīņas ieroči ir sojas pupiņas, dzērvenes un viskijs

Latvijas eksports turpina rullēt. Gada pirmajos divos mēnešos uz ārzemēm pārdoto preču vērtība pieauga par 14,8%, pirmdien ziņoja Centrālā statistikas pārvalde, un ekonomikas vērotāji smaida. Labākais gada sākums kopš 2012. gada un gandrīz divas reizes ātrāks pieaugums nekā pērn, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Eksports aug jau 16 mēnešus no vietas, atzīmē Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Latvija turpina baudīt priekšrocības, kuras tai radījusi pēdējos gadu desmitos Eiropā un pasaulē nostiprinājusies brīvās tirdzniecības sistēma. Tāpēc mēs nevaram būt vienaldzīgi pret briestošo tirdzniecības karu starp Ameriku un Ķīnu, kas varētu šo sistēmu apdraudēt.

Kā jau daudzās pēdējā laika starptautiskajās ziņās, arī šajā sākums meklējams vienā vārdā — Tramps. Jau 80. gados, kad nevie-nam pat nenāca prātā, ka viņš kādu dienu varētu būt ASV prezidents, Tramps skaļi iebilda pret brīvās tirdzniecības līgumiem, apgalvodams, ka tie nākot par sliktu Amerikai. Tūlīt pēc stāšanās amatā viņš atsauca ASV līdzdalību topošajā Klusā okeāna valstu brīvās tirdzniecības zonā un sāka sarunas par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma pārveidi. Tagad Tramps ķēries pie Ķīnas. No Āzijas lielvalsts Amerika gadā importē preces apmēram 500 miljardu dolāru vērtībā, bet uz turieni eksportē ap 130 miljardu vērtībā. Tramps ierauga šos skaitļus un nolemj, ka Amerika ir «lūzeris».

Tas ir stipri vienkāršots skats. Imports veicina konkurenci, kas samazina cenas patērētājiem. ASV tirdzniecības deficīts ar pasauli kopumā nav traģiski liels, un to finansē šīs pašas pasaules gatavība ieguldīt naudu Amerikā. Tas savukārt rada darbavietas un samazina procentu likmes. Turklāt zināmu daļu importa no Ķīnas veido izejvielas vai detaļas, kuras ASV uzņēmumi izmanto savu produktu izgatavošanā, un šīs tirdzniecības ierobežošana kaitētu pašas ASV ražotājiem. Ir nozares, kuras cieš no starptautiskās konkurences, bet daudz vairāk darbavietu tiek zaudēts robotizācijas rezultātā, un tās ir sociālas problēmas, kas jārisina, palīdzot cilvēkiem pārkvalificēties.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu