Vēlēšanu izvēles amplitūda — no Par! līdz «zaļajiem zemniekiem»
Pagājušo sestdien kongresus rīkoja divi politiskie spēki, kuri atrodas Saeimas vēlēšanu piedāvājuma klāsta pretējos galos. Latvijas Zemnieku savienība Jelgavā disciplinēti slavēja sevi par sekmēm varas partijas lomā, un premjerministrs Māris Kučinskis draudēja vēl «spert soli augšup». Tikmēr pērn augustā dibinātā kustība Par! kongresā Jūrmalā solīja, tieši otrādi, būt pret «lembergismu, padomismu un stagnāciju».
Ziņas par Zaļo un Zemnieku savienības putras katla lielākā kunkuļa LZS pasākumu prognozējami bija kā par padomjlaikos labi iestudētajiem kompartijas kongresiem, kuros nebija vietas pašdarbībai un nejaušībām.
Savukārt kustības Par! kongresa norisi labi raksturo tās priekšsēdētāja Daniela Pavļuta teiktais, ka «liberāļus grūti saganīt, jo nav aitu bars». Piektā daļa kongresa delegātu balsoja pret lēmumu veidot vēlēšanu apvienību, un niknas debates par to ilga divas stundas.
LZS kongress draudzīgi apstiprināja partijas programmu 100 punkti Latvijas simtgadei. Tos, kuri visus 100 punktus līdz jubilejas gada beigām neizlasīs, nepievils nojauta, ka visu tur rakstīto var reducēt līdz diviem: par varu un naudu. LZS pat pieņēma atsevišķu rezolūciju par ES fondiem — ka prasīs Briselei vairāk un dalīšot taisnīgi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.