Virša vai virsma? • IR.lv

Virša vai virsma?

Krievu karagūstekņi, mazgājot drēbes karagūstekņu nometnē Rīgā, bijušajās 115. Vjazmas kājnieku pulka kazarmās. 1918. gada marts. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Kamēr Latviešu izglītības biedrība diskutē par valodas terminiem, vācieši ap Rīgu ceļ augstsprieguma žogu

Valkā 18. martā tika izplatīts aicinājums namīpašniekiem pievērst uzmanību iekšpagalmu un ielu tīrībai, kā arī noņemt no žogiem «afišas un proklamācijas vēl no bijušiem laikiem» jeb lielinieku varas perioda. Tika izveidota sevišķa kontroles komisija, kurai bija tiesības uzlikt naudassodus. Pēc dažām dienām Valkas namīpašniekiem uzdeva pievērst uzmanību vēl kādai problēmai — pārbaudīt savu māju un šķūņu jumtus un novākt tur uzmestos dažādos kara piederumus, piemēram, patronas un salauztus ieročus. Atkāpšanās laikā tos šādā veidā esot noslēpuši krievu armijas karavīri un iedzīvotāji, kuri baidījušies tos pie sevis paturēt.

19. marts. Lai kontrolētu Rīgu, vācu okupācijas iestādes pakāpeniski ap pilsētu uzbūvēja augstsprieguma elektrisko žogu. 19. martā pabeidza kārtējo posmu pilsētas dienvidu-rietumu iecirknī. Iebraukt un izbraukt no pilsētas drīkstēja tikai pa noteiktiem ceļiem un uzrādot atbilstošus vācu okupācijas varas izsniegtus dokumentus. Par žoga bojāšanu draudēja cietumsods līdz pieciem gadiem un naudassods līdz 3000 markām.

20. marts. Savu artavu padevības izrādīšanā vācu okupācijas varai un tās plāniem Baltijā 20. martā pievienoja arī provāciskā Rīgas dome. Savā sēdē tā pieņēma rezolūciju «Baltijas stāvokļa lietā». Tajā, pirmkārt, bija uzsvērta vēlme saglabāt saites starp Rīgu, Vidzemi, Kurzemi un Igauniju. Otrkārt, izteikts lūgums vācu ķeizaram Kurzemi, Vidzemi, Igauniju un Rīgas pilsētu, «uzturot vietējo tautību nacionālo īpatnību, uz mūžīgiem laikiem» savienot kopīgā konstitucionāli monarhistiskā valstī zem Vācijas ķeizara valdības un apsardzības. Lai to īstenotu, esot jānoslēdz attiecīgi militāri, naudas, sakaru, muitas, mēru, svaru un citu veidu līgumi ar Vāciju.

Atsevišķā rezolūcijā Rīgas dome apstiprināja «savu simpātiju» Latgales jeb «senākā ordeņa apgabala, tagadējās Vitebskas guberņas Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos» dzīvojošo latviešu centieniem atkalapvienoties ar saviem tautas brāļiem Vidzemē un Kurzemē un pievienoties pie «jaundibināmās patstāvīgās Baltijas valsts». Tas viss tika pamatots ar apgalvojumu, ka «bez visas Baltijas apvienošanas nav iespējama nekāda latviešu zemju apvienošana». Rīgai šajā projektā, protams, būtu jākļūst par jaunās valsts centru jeb metropoli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu