Kā kultūras jomu ietekmētu ABLV bankas izveidotā labdarības fonda izzušana? Vērtē eksperti
Latvijā trešās lielākās bankas ABLV Bank likvidācija ietekmēs ne tikai ekonomiku, bet arī kultūras procesus valstī. Bankas vadītāju izveidotais ABLV Charitable Foundation vairāk nekā 10 gadus ir finansējis dažādus projektus, it īpaši laikmetīgās mākslas un izglītības jomā. Tā mākslas kolekcijā ir vairāk nekā 1200 darbu, ko bija paredzēts nodot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, kura veidošanu līdzfinansētu ABLV Charitable Foundation. Fonda nākotne pagaidām ir neskaidra.
Ir vaicāja kultūras nozares ekspertiem, kā Latvijas kultūrtelpu ietekmētu ABLV Charitable Foundation likvidācija un kāda ir privātā finansējuma saņēmēju atbildība izvērtēt piešķirto līdzekļu izcelsmi, arī gadījumos, kad tā varētu nebūt legāla.
Dace Vilsone, Kultūras ministrijas valsts sekretāre
Vairākām kultūras organizācijām ir izveidojusies ilgstoša, laba sadarbība ar ABLV Charitable Foundation. Fonds ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanā, atbalstot daudzveidīgu projektu īstenošanu. ABLV Charitable Foundation savas darbības laikā kopš dibināšanas 2006. gadā ir līdzfinansējis vairāk nekā 90 laikmetīgās mākslas projektus, novirzot tiem 741 243 eiro. Kultūras nozarē ir daudz vajadzību, valsts budžeta finansējums visu nodrošināšanu nesedz, tāpēc mecenātu ieguldījums ir vērtējams pozitīvi.
Kultūras projektu rīkotājs pieņem, ka ikviena uzņēmējdarbība, kas norit atbilstoši valstī noteiktajām uzņēmējdarbības prasībām, ir legāla. Finansējuma saņēmēji nespēj, un tā arī nav viņu kompetence, izvērtēt un pierādīt, vai mecenātu līdzekļi ir legālas vai nelegālas izcelsmes. Šīs funkcijas mūsu valstī attiecībā uz komercbankām veic FKTK, attiecībā uz citiem ziedotājiem — Valsts policija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.