Akcijas preces kā lielveikalu manipulācijas instruments • IR.lv

Akcijas preces kā lielveikalu manipulācijas instruments

10
Atlaides traukiem lielveikalā. Foto: Ieva Makare, LETA
Iveta Liniņa

Lielākā daļa cilvēku, ikdienā iepērkoties, pievērš uzmanību arī akcijas precēm, kas lielveikalos atpazīstamas pēc īpašām cenu zīmēm. Taisnību sakot, lielās dzeltenās vai sarkanās zīmes ar uzrakstu “Akcija” ir grūti nepamanīt, un vairākums cilvēku sāk aizdomāties par attiecīgās preces iegādi. Taču prece ar atlaidi ne vienmēr nozīmē zemāku cenu, jo mūsdienās lielveikali bieži manipulē ar pircējiem, izliekot zīmi “Akcija” vai paslēpjot preci bez atlaides starp akcijas precēm.

Lielveikalu mārketings 90. gadu labākajās tradīcijās

Man kā mārketinga pasniedzējai ir kauns, skatoties uz to, kas notiek Latvijas veikalos. Pa dienu mācu studentiem, kā izmantot mūsdienīgas mārketinga metodes, lai sekmētu uzņēmuma konkurētspēju, peļņu, kā palielināt tirgus daļu u.tml., bet ikdienā veikalos redzu 90. gadu labākās tradīcijas, kad daļai uzņēmumu šķita, ka vienīgā iespēja iegūt peļņu, ir apšmaukt klientus. Un tādas lietas notiek lielajos veikalu tīklos.

Akciju cenu zīmes ir viens no izplatītākajiem klientu apmānīšanas veidiem. Domāju, ka daudzi būs pamanījuši, ka reizēm zem lielā, spilgtā uzraksta “Akcija” slēpjas pavisam mazs cenas samazinājums, mēdz gadīties, ka cena samazināta tikai par dažiem eiro centiem, taču mērķis ir sasniegts – pircēja uzmanība pievērsta, un, ja palaimējas, pircējs nepamana, ka atlaide ir smieklīgi maza un nopērk attiecīgo preci.

Bet ir arī citas metodes – precei, kas visu laiku bija vienā noteiktā cenā, akcijas uzlīmē tiek norādīta daudz augstāka cena, iespējams, tik augsta, kāda šai precei nekad nav bijusi. Tas ļauj parasto cenu (vai pat nedaudz lielāku) jau norādīt kā akcijas cenu un pavisam vienkārši apšmaukt klientu. Akcija beidzas un pēc tam minētā prece maksā pat lētāk nekā akcijas laikā.

Spilgtu piemēru nesen piefiksēju veikalā “Rimi”, par ko rakstīju arī veikala pārstāvjiem. Veikalu plauktā parādījās nēģi ar akcijas cenu 25,99 eiro/kg, zemāk esošajā cenā bija redzams, ka pirms akcijas šī delikatese it kā esot maksājusi 33,99 eiro/kg. Pēc šīs akcijas beigām, preces cena bija 23,49 eiro/kg, un, lieki piebilst, ka nebiju piefiksējusi, ka nēģi šajā veikalā kādreiz būtu maksājuši 33,99 eiro/kg, kā bija norādīts pie cenas. Pircējiem ir jābūt ļoti vērīgiem un uzmanīgiem, īpaši tas attiecas uz precēm, ko ikdienā tik bieži nepērkam. Ikdienas precēm cenas tomēr iegaumējam diezgan labi, un veikali nevar “pierakstīt” tām milzīgus viltus uzcenojumus, tāpēc šo triku parasti izmanto delikatesēm u.tml. precēm.

Uz manu aizrādījumu veikals atbildēja, ka viņiem ir dažādi piegādātāji, tāpēc arī preces cena tā “lēkā”. Atļaušos norādīt, ka piegādātājam ar to nav nekāda sakara, jo tieši veikals izlemj, kādu uzcenojumu uzlikt vienai vai otrai precei.

Tieši veikals pieņem lēmumu par uzcenojumu, lai preces pamata cena akcijas laikā būtu daudz lielāka un varētu piešķirt šķietami lielu atlaidi. Ļoti nepatīkami, ka cilvēki tiek uzskatīti par muļķiem.

Šāda cilvēku muļķošana nav arī lielo veikalu ķēžu vadības rīkojums, jo Rietumeiropā vai Skandināvijā šāda prakse nav izplatīta, kas liek secināt, ka šādas “akcijas” ir mūsu pašu vietējo mārketinga speciālistu metodes. Tas ļoti uzskatāmi parāda, kā tiek vērtēta mūsu sabiedrība. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad akcijas cena izrādās pat lielāka nekā cena, kas bijusi līdz tam. Arī šādas “pērles” ir atrodamas interneta dzīlēs.

Paslēpt dārgāko preci starp akcijas precēm

Kā jau minēju, vēl viens no pircēju maldināšanas veidiem ir saistīts ar preču izvietošanu, proti, stendā vai piramīdā tiek izvietotas akcijas preses ar lielu uzrakstu par atlaidi, bet starp tām saliktas arī līdzīgas preces bez akcijas, piemēram, no cita ražotāja. Rezultātā daudzi pircēji, nonāk pie kases un tikai tad konstatē, ka uz paņemto preci akcija tomēr neattiecas, un tik un tā to nopērk. Kāpēc veikali atļaujas šādus izgājienus, nebaidoties zaudēt klientus? Diviem liekākajiem veikalu tīkliem, kuros šādas “akcijas” sastopamas visbiežāk, pieder vairāk nekā 40% tirgus daļas, tāpēc arī viņi jūtas tik pārliecināti.

Vērsiet uzmanību arī uz tām precēm, kuras var iegādāties par šķietami zemāku cenu, savācot noteiktu skaitu uzlīmju, ko piedāvā lielveikali. Izpētiet, kādu preci apmaiņā pret uzlīmēm piedāvā veikals. Iespējams, ka tā paša ražotāja prece citā veikalā tiek pārdota par zemāku cenu bez uzlīmju vākšanas. Atgādināšanu, ka pavisam nesen vienā no lielākajiem veikaliem apmaiņā pret uzlīmēm varēja iegādāties instrumentus, it kā par zemāku cenu, taču atklājās, ka būvmateriālu veikalos šie paši instrumenti ir iegādājami par vēl zemāku cenu. Līdzīga situācija bija arī kādā no Latvijas degvielas uzpildes stacijām, kad kārtējās uzlīmju akcijas ietvaros varēja iegādāties bumbas, kuras sporta preču veikalā tika pārdotas par zemāku cenu, nekā minētā akcijas cena uzpildes stacijā. Veikli tiek izmantota tautas tieksme krāt, lai iemānītu dārgākas preces.

Neļausim sevi muļķot!

Pats sāpīgākais, ka cilvēki uz šādiem āķiem joprojām uzķeras. Daudzi patērētāji nezina savas tiesības un pieņem – ja veikals tā dara, tātad tā drīkst. Es gribētu aicināt visus būt vērīgiem – fotografējiet šādas viltus akcijas, lieciet šīs ziņas un bildes sociālajos tīklos, dalieties ar informāciju un aiciniet arī citus būt uzmanīgiem. Atcerieties, ka veikals ir publiska vieta, kurā drīkst fotografēt. Droši uzrunājiet veikala pārstāvjus un vadību, norādot uz šādām lietām. Nekautrējieties paust savu neapmierinātību, izklāstiet problēmu, un veikala administrācija būs spiesta nākt pretī un vērst situāciju par labu. Ja mēs atļausim sevi muļķot, tā darīs arī nākotnē!

Rakstiet iesniegumus Patērētāju tiesību aizsardzības centram, jo, lai viņi varētu rīkoties un novērst šādas aplamības, ir nepieciešami mūsu iesniegumi, pretējā gadījumā viņiem nav pamata sākt darbības. Ja sabiedrība parādīs, ka mēs neesam vientieši, situācija mainīsies.

 

Autore ir Biznesa augstskolas Turība Komercdarbības katedras docente

Komentāri (10)

janis_laiks 01.03.2018. 11.37

un vēl. Par iespēju atdot nopirkto preci veikalā atpakaļ. LV tā ir nebeidzama cīņa, kaut kādu defektu pierādīšana, utt., tiek darīts viss, lai pircējam šo procesu apgrūtinātu. Turpretī, piem., Šveice, jau uz pirkšanas čeka uzdrukā datumu, līdz kuram preci var atdot atpakaļ BEZ PROBLĒMĀM. Es kā pircējs, ESMU TIESĪGS PĀRDOMĀT un visi tirgotāji to akceptē, jo to garantē likumdošana. Es drīkstu bez pamatojuma aiznest uz veikalu atpakaļ apģērbu, apavus, sadzīves priekšmetus un saņemt savu naudu, jo, varbūt, citā veikalā ieraudzīju labāku piedāvājumu vai vienkārši mājās izlēmu šo tomēr nepirkt. Pašam ir gadījies nest atpakaļ pat izsaiņotu (sabojāts iepakojums!) preci, konkrēti DVD, jo tulkotais nosaukums bija maldinošs, saturs neatbilda meklētajam, un tā tika pieņemta (nevis apmainīta, bet atdota nauda!), aci nemirkšķinot.

+5
0
Atbildēt

0

traductrice 02.03.2018. 10.50

vēl viens aspekts – “ātrbojīgā produkta” kvalitāte. Cik reizes nav bijis, ka burtiski jāvandās pa mandarīnu/banānu/ābolu utt. kasti, lai izlasītu KAUT CIK vēl lietojamu augli. Un cena ir tā pati parastā, ne jau kāds nocenotais plaukts. Jo īpaši tas sakāms par RIMI, kuram vispār nav nocenoto preču plaukta, kurā “godprātīgs tirgotājs” parasti ievieto preci, kurai tuvojas realizācijas termiņš.
Un es nevēlos dzirdēt tādu argumentu kā “nepatīk – nepērc”. Johaidī, es eju uz veikalu, lai nopirktu preci, un sagaidu, ka tās cena ATBILST kvalitātei. Mani neinteresē, ka veikalam nav izdevies realizēt preci paredzētajā laikā vai ka veikals ir iegrābies ar bojātu preci. Veikalam šīs problēmas ir jārisina ar cenu politiku, nevis jānoliek pircēji dilemmas priekšā – vai tiešām man tas sū… tik ļoti vajadzīgs, lai es par to maksātu kā par kvalitatīvu produktu. Es esmu bijusi šādas dilemmas priekšā, un jūs?

+5
0
Atbildēt

0

tonijs 01.03.2018. 12.39

Sabiedrības daļai, kas vēlēšanās regulāri balso par partijām, kuras atbalsta valsts nozadzējus (piemēram, ZZS), var iesmērēt arī nēģus ar akcijas cenu 25,99 eiro/kg.

+4
0
Atbildēt

1

    QAnon > tonijs 01.03.2018. 13.08

    Ja TECII 2. kārta, LM, Citadele, AirBaltic un OIK 230 miljoni gadā neliek aizdomāties, ar Vienotības/JKP atbalstītājiem var izdarīt jebko. Tie, līdzīgi kā Putina dzimtcilvēki, paši uzpīs virves un iedos Dombrovskim, Kamparam, Pavļutam un Ašerādenam, lai tos pakar.

    +3
    -3
    Atbildēt

    1

    tonijs > altinyildiz 01.03.2018. 15.16

    Vienotība vai JKP ir laba izvēle gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Ekonomikas ministrija Ašerādena vadībā strādā!
    ……………..
    Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina EM aprēķini.
    https://ir.lv/2018/02/27/em-atcelusi-oik-atlaujas-vel-septinam-kogeneracijas-elektrostacijam

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    QAnon > tonijs 01.03.2018. 15.47

    Mazāk lasi čekas pasūtītos reklāmrakstus, nevajadzēs vēlāk smagi vilties! Iekliekties: “ķeriet zagli”, tā ir ierasta pieķerto zagļu taktika https://www.pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrija_censas_piesegt_iespejamas_nelikumibas_oik_joma,_nevis_tas_atklat Paši pēc tam spārdīsiet kājām kremļa zagļu un sodomītu varzu un tās klonu, JKP, nedomā taču, ka ASV paplosīsies drusku un nomierināsies.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu