Neatkarības diena • IR.lv

Neatkarības diena

Lībekas tilts Rīgā 1919. gada rudenī. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Pēc krievu aizbēgšanas un pirms vācu ierašanās Tallinā igauņi pagūst pasludināt savu valsti

Turpinājās vācu karaspēka atsāktais uzbrukums Latvijā. 20. februāra vakarā vācieši ieņēma Cēsis. Daugavpili ieņēmušie karavīri uzbruka Rēzeknes virzienā. Militārās sadursmes šajās dienās papildināja aģitācijas pasākumi: 22. februārī vācu aeroplāni kaisīja proklamācijas, aicinot krievu karavīrus atstāt Vidzemi un Igauniju, aizmugurē palikušajiem bruņotajiem karavīriem piedraudot ar nāves sodu, presē ziņoja par bagātīgām trofejām un vismaz 2500 saņemtiem gūstekņiem. Nākamajā dienā, 23. februārī, vācu karaspēks ieņēma Valku un iegāja Igaunijas teritorijā, strauji tuvojoties Tallinai.

25. februāris. Rīgā iznākošā latviešu prese, piesardzīgi izsakoties par politiskajām perspektīvām tuvākajā nākotnē, 25. februārī uzsvēra kādu nozīmīgu faktu: «Katrā ziņā vienas draudošas briesmas novērstas: latviešu apgabali nebūs sadalīti uz izdalīti starp divām valstīm. Tagad ir iespējama visu latviešu apgabalu apvienošana vienā politiskā vienībā un iespējama latviešu nacionālu interešu stiprāka piekopšana, nekā tā varētu notikt sadalītā Latvijā.»

Igaunijā. Jau 18. februārī, kad sākās vācu karaspēka uzbrukumi, Igaunijas Zemes padomes vadība, kas kopš lielinieku nākšanas pie varas Krievijā strādāja nelegālos apstākļos, izveidoja Igaunijas Glābšanas komiteju trīs vīru — Konstantīna Petsa, Jiri Vilmsa un Konstantīna Konika —  sastāvā. 23. februārī krievu karaspēks pameta Tallinu un strauji atkāpās, bet vācu spēki vēl nebija okupējuši visu Igaunijas teritoriju. Radās sava veida varas vakuums. Šo situāciju izmantoja Igaunijas Glābšanas komiteja un 1918. gada 24. februārī izplatīja Manifestu Igaunijas tautām, kurā, atsaucoties uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, pasludināja neatkarīgu un demokrātisku Igaunijas Republiku tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās.

Nākamajā dienā gan Tallinu savā kontrolē pārņēma vācu karaspēks un okupācijas iestādes tālāku valsts veidošanu nepieļāva. Igaunijas Pagaidu valdība Konstantīna Petsa vadībā darbu sāka pēc Vācijas kapitulācijas Pirmajā pasaules karā — 1918. gada 11. novembrī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu