Latvijas tautsaimniecības attīstībā svarīga loma ir attīstītam kapitāla tirgum. Latvijā patlaban notiek diskusijas par kapitāla tirgus aktivizēšanu un tā līmeņa celšanu starptautiskā mērogā. Pārbaudīta kapitāla tirgus attīstības veicināšanas prakse Eiropā ir lielo valsts uzņēmumu daļēja akciju kotēšana biržā. Latvijā šī ideja tiek apspriesta vairāku gadu garumā, taču lēmumu pieņemšana norit ļoti lēni. Iespējams, pie vainas ir mūsu pašu mentalitāte un pārspīlēti piesardzīgā raudzīšanās pagātnē.
Vārds “privatizācija” ir aptraipīts, jo 90. gadu laikā biržu un publiskos instrumentus izmantoja mehāniski un viss notika slepeni, tāpēc lielākās sabiedrības daļas izpratnē privatizācija vēl joprojām ir pielīdzināma sagrābšanai. Ir jāatmet visas sliktās asociācijas par kapitāla tirgu, kas velkas līdzi no padomju sistēmas un jāņem par paraugu kaut vai mūsu kaimiņi Lietuvā, kas mazāk raugās pagātnē un veiksmīgi virzās uz priekšu kapitāla tirgus attīstībā, kotējot biržā arī valsts uzņēmumus.
Baltijas elektroenerģijas tirgū tagad notiek ļoti asa cīņa par klientiem starp lielākajiem Baltijas elektroenerģijas tirgus spēlētājiem – Latvenergo, Eesti Energia un Lietuvos Energija. Latvijas sabiedrības interesēs ir, lai Latvenergo uzņemtos iniciatīvu veikt konsolidāciju Baltijas elektroenerģijas tirgus spēlētāju vidū, tādējādi arī nākotnē nodrošinot sev labas pozīcijas ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus tām. Protams, lai tas notiktu, Latvenergo būtu jābūt gatavam finansēt šos darījumus. Tas pats attiecas uz citiem Latvijas uzņēmumiem, piemēram, Latvijas Valsts meži un Lattelecom. Manuprāt, ja šie uzņēmumi būtu tuvāki kapitāltirgiem un to īpašnieku struktūra būtu ilgtspējīgāka, tas noteikti būtu ieguvums Latvijas sabiedrībai un ekonomikai.
Vēl viens aspekts, kas būtu jāņem vērā, ir tas, ka 100% kapitālsabiedrības daļu turēšana valsts rokās zināmā mērā ir kaitīga šādu uzņēmumu pārvaldei un attīstībai. Lai uzņēmumu darbība noritētu efektīvi, valstij nav jābūt pilnīgai kontrolei pār to.
Protams, ir svarīgi saglabāt stratēģiski svarīgo uzņēmumu kontroli, tādēļ šeit ir runa par daļēju akciju kotēšanu. Kā pozitīvu piemēru var minēt Igaunijas biržā kotēto uzņēmumu Tallinas ūdens – uzņēmuma struktūrā ir gan privāti uzņēmēji, gan valsts. Šāda uzņēmuma īpašnieku struktūra nākusi par labu uzņēmuma reputācijai un caurspīdīgumam, kā rezultātā Tallinas ūdens regulāri saņem balvas par ļoti labām investoru attiecībām un informācijas sniegšanu biržai.
Tāpat lielo valsts uzņēmumu kotēšana būtu reāls ieguvums Latvijas tautsaimniecībai, jo tas sekmētu aktīvāku pensiju naudas līdzekļu ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Patlaban liela daļa vietējo fondu līdzekļu tiek virzīti uz ārzemēm, jo vietējā tirgū trūkst piedāvājuma, bet institucionālo ieguldītāju interese par jauniem ieguldījumu objektiem ir milzīga.
Pirms valsts uzņēmumu kotēšanas biržā svarīgi būtu izvērtēt ne tikai iekšējos faktorus, kā, piemēram, darbības caurspīdīgums, bet jāpiedāvā potenciāliem investoriem efektīvs un argumentēts saturs, kā arī skaidra vīzija par piesaistīto līdzekļu novirzīšanu. Protams, jāņem vērā arī spēcīgā konkurence starptautiskā mērogā. Kaimiņu veiksmīgajam attīstības tempam vajadzētu likt atbildīgajām iestādēm sarosīties – pie ambicioziem mērķiem ir jāsāk strādāt jau šodien.
Autors ir “Prudentia” vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs
Komentāri (2)
Sskaisle 28.02.2018. 09.21
lūk, atkal – mans domāšanas līmenis ir tāds – nespēju noticēt nevienam vārdiņam –
lūk, autors saka, ka LATVENERGO vajag privāta akcionāra līdzdalību valsts uzņēmumā, bet nepaskaidro – kāpēc
mana svēta pārlieciba ir tā, ka tur kur valsts dalās ar privāto akcionaru – tas pats airbaltic – tur klāt ir investori laupītāji – un mūsu varas elite tik paver tautas klēpi – lai ņem un bauda…
Ja kaut ko skaidro – ja raksta, lai kaut ko skaidrotu – tad vajag arī skaidrot …tas , ka pridentia smird pēc nesmukumiem kā zobus nemazgājošs cilvēks – tas arī ir fakts
nezinu, kurā sabiedrībā notiek tās milzīgās diskusijas kā vajag un kā ir pareizi – katrā ziņā sabiedriskajos medijos tādas neesmu kaut kā piefiksējusi
kaut vai ablv pašlikvidēšanās dēļ es uzzinu , kri tad konkrēti lobēja maksātnespējas bandītu – miljonāru biznesu Latvijā – NA – parādnieks, vecais zēns , demogrāfiskais varonis
tā kā jā … nekā
0
ak 28.02.2018. 12.30
“… tas noteikti būtu ieguvums Latvijas sabiedrībai un ekonomikai.”, savkārt tas būtu zaudējums daudzu sabiedrības un ekonomikas fīreru vieglai labklājībai. Kad viņi nojautīs savas beigas līdz ar reņģēdāju beigām, būs jau par vēlu. Nelīdzēs emigrācija pat pie Zimbabves siseņēdājiem, jo tur savu gudrinieku pietiek.
0