No bijušās kolhoza naftas bāzes un padomju laika DUS līdz lielākajai nacionālajai degvielas tirdzniecības kompānijai. Tāds ir AS Virši-A ceļš 23 gadu garumā
Kaut arī Latvijā degvielas tirgū toni nosaka četras globālas un starpnacionālas kompānijas, tas tomēr nepieder tikai ārzemniekiem. Neraugoties uz sīvo konkurenci pēdējo desmit gadu laikā, pašmāju uzņēmums Virši-A spējis dubultot uzpildes staciju skaitu — no Aizkraukles, kur 1995. gadā dibināts, vispirms iekarojis Vidzemi, tad ienācis Rīgā un tagad strādā visā Latvijā.
Degviela nenoliedzami ir viens no resursiem, kas vistiešākajā veidā ietekmē tautsaimniecību un ikdienā nepieciešama gandrīz vai katram iedzīvotājam. Tas rada iespaidu, ka pietiek nonākt šajā biznesā, lai naudu grābtu liekšķerēm. Tomēr akciju sabiedrības Virši-A valdes priekšsēdētājs, viens no tās dibinātājiem un akcionāriem Jānis Riekstiņš mūsu sarunas laikā īpaši uzsver: «Tā nav, ka pietiek uzcelt uzpildes staciju, lai uzreiz sāktu pelnīt un kļūtu bagāts. Mūsdienās tas, visticamāk, beigtos ar bankrotu, jo tirgus ir specifisks un konkurence ārkārtīgi sīva.»
Ņujorka pie Daugavas
Kas ir galvenie faktori, kuri ļauj kompānijai attīstīties? «Tie ir tirdzniecības apjomi un arī saprātīgs risks. Mūsdienās, lai ar degvielu pelnītu, jāspēj pārdot maksimāli daudz,» saka Jānis Riekstiņš. Izrādās, visi Latvijas lielie tirgotāji, izņemot vienu lielu un varbūt vēl kādu mazāku, degvielu iepērk vienā un tajā pašā vietā — naftas pārstrādes rūpnīcā Mažeiķos. Jo tālāk to transportē, jo lielākas ir izmaksas.
Šis Lietuvas uzņēmums ir ne tikai tuvākais, bet arī vienīgais tāds Baltijā. Tātad cenai teorētiski visās tirdzniecības vietās vajadzētu būt līdzīgai. Tomēr, kā redzam, praksē tā nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.