Ačgārnais kompliments • IR.lv

Ačgārnais kompliments

5
Baiba Rubesa. Foto — Gatis Rozenfelds, Picture Agency
Pauls Raudseps

Kāpēc tieši tagad radusies vēlme atcelt Rail Baltica projekta ieviešanas vadītāju Baibu Rubesu?

Nevienam, kas seko līdzi Baltijas valstu gadsimta projekta Rail Baltica attīstībai, nav noslēpums to pavadošā pastāvīgā spriedze — lietuviešu nemitīgā lēkšanās, dažādi protesti Igaunijā, latviešu tranzītnieku acīmredzami lielākā mīlestība pret ceļiem, kas ved uz Austrumiem, nevis no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Tomēr, par spīti visām kolīzijām, ceturtdienas, 1. februāra, ziņa, ka akcionāru sapulce izteikusi neuzticību projekta ieviešanu vadošās organizācijas RB Rail valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai, nāca kā šoks.

Jau no pašiem pirmsākumiem bija jautājums, kā trīs Baltijas valstīm, kurām šādos konkrētos projektos allaž ir bijis sarežģīti sadarboties, varēs veiksmīgi uzbūvēt infrastruktūras projektu, kura kopējās izmaksas — 5,8 miljardi eiro — to padara par dārgāko reģiona vēsturē. Turklāt milzīgā nauda rada arī milzīgu kārdinājumu, un ne jau tikai Latvijā ir politiķi un uzņēmēji, kuriem nauda no valsts pasūtījumiem mēdz pielipt pie pirkstiem.

Baibas Rubesas iecelšana par RB Rail vadītāju 2015. gada oktobrī daudziem radīja cerības, ka šīs problēmas būs iespējams pārvarēt. Grūti būtu Baltijā atrast cilvēku ar tādu pieredzi augsta līmeņa biznesa menedžmentā — viņa ir strādājusi gan Volkswagen, gan Statoil, kur sāka kā Latvijas filiāles vadītāja, bet karjeru noslēdza kā lielā starptautiskā koncerna korporatīvo sociālo atbildību uzraugošā viceprezidente. Viņa arī acīmredzot bauda Eiropas Komisijas atbalstu, kas nav maznozīmīgi, ņemot vērā, ka lauvastiesa — 4,6 miljardi — projekta izmaksu nāks no Eiropas Savienības fondiem.

Rail Baltica sola daudz. Tas būšot ātrgaitas vilciens, kas līdz 2026. gadam uz Eiropas platuma sliedēm ne tikai nodrošinās iespēju pasažieriem ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei, bet arī dos impulsu reģiona ekonomiskajai attīstībai un kļūs par svarīgu elementu Baltijas valstu militārajā drošībā. Tomēr ceļš uz dzelzceļu nav bijis viegls. Igauņi, kas vēl prezidenta Ilvesa laikā bija projekta spēcīgākie un redzamākie atbalstītāji, kopš jaunās Centra partijas valdības nākšanas pie varas pieklusuši.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu